Lielbritānijas lielākās bankas HSBC akcijas cena pirmdien Āzijas biržā nokritusies līdz 25 gados zemākajam līmenim saistībā ar bažām, ka banka varētu tikt iekļauta Ķīnas valdības veidotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas radot draudus valsts drošībai.

Tāpat akcijas vērtību negatīvi ietekmējusi atklātībā nonākusi informācija, ka banka pieļāvusi krāpnieciski iegūtas naudas atmazgāšanu. HSBC akcijas cena tirdzniecībā Āzijā vienu brīdi nokritās par vairāk nekā 4% līdz 29,6 Honkongas dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 1995.gada, ņemot vērā investoru bažas par bankas spēju turpināt veikt darbību Ķīnā un Honkongā, kas nodrošina milzīgu daļu tās ienākumu.

Laikraksts "Global Times" vēstī, ka HSBC varētu būt viens no pirmajiem uzņēmumiem, kuru Ķīnas valdība varētu iekļaut "neuzticamu juridisku personu sarakstā". Laikraksts norāda uz bankas iesaistīšanos Vašingtonas izmeklēšanā pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "Huawei".

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

Pēdējo sešu gadu laikā bankas visā pasaulē darbinieku skaitu samazinājušas par vairāk nekā 425 tūkstošiem, taču reālais skaits ir lielāks, ņemot vērā, ka daudzas mazāka izmēra bankas šādus datus neatklāj, raksta "Bloomberg".

Pērn vien bankas visā pasaulē atlaidušas vairāk nekā 77,7 tūkstošus darbinieku, kas ir lielākais skaits pēdējo četru gadu laikā, liecina banku un nodarbinātības aģentūru sniegtā informācija. Lielāku skaitu darbinieku bankas atlaida 2015.gadā - 91,45 tūkstošus.

Kopumā par darbinieku skaita samazināšanu pērn paziņojušas vairāk nekā 50 starptautiskās bankas, turklāt 82% no tām pārstāv Eiropu.

Līderi atlaisto darbinieku skaita ziņā ir "Deutsche Bank" un "HSBC", kas 2019.gada otrajā pusē atbrīvojušās no 30 tūkstošiem darbinieku. Pērnā gada jūlijā "Deutsche Bank" uzsāka nozīmīgu darbības restrukturizāciju, kas ietvēra plānus atlaist 18 tūkstošus darbinieku. Savukārt oktobrī "HSBC" ziņoja par 10 tūkstošu darbinieku atlaišanu.

Spānijas tiesa nolēmusi, ka trauksmes cēlājs, kura nopludinātie bankas HSBC dati visā pasaulē izraisīja izmeklēšanu par izvairīšanos no nodokļiem, nav izdodams Šveicei, kur viņš par ekonomisko spiegošanu nonāktu cietumā.

Datoreksperts Ervē Falčāni 2015.gadā Šveicē aizmuguriski tika notiesāts par to, ka viņš nopludinājis datus par ietekmīgās bankas HSBC klientiem, kas šīs bankas Šveices filiāli izmantoja, lai izvairītos no nodokļiem. Šveicē Falčāni piespriesti pieci gadi cietumā.

Trīs tiesnešu kolēģija Spānijas Nacionālajā tiesā otrdien nobloķēja Falčāni izdošanu Šveicei, spriedumā norādot, ka jau iepriekšējais izdošanas pieprasījums noraidīts 2013.gadā, jo «ekonomiskā spiegošana vainu pastiprinošos apstākļos» Spānijā nav noziegums.

Tiesneši arī norādīja, ka Falčāni nav nodevis atklātībai nekādus noslēpumus, jo informāciju nodevis tikai varasiestādēm, kas uzsāka izmeklēšanu vairākās valstīs, arī Spānijā.

Starptautiskā banka HSBC investēs 130 miljonus ASV dolāru filiāļu aprīkošanai ar jaunākajām tehnoloģijām, tostarp, darbinieku aprīkošanai ar viedpulksteņiem, raksta Business Insider.

Kompānija pilotprojekta ietvaros sadarbosies ar Samsung, piešķirot filiāļu darbiniekiem viedpulksteņus, kas ļaus viņiem sūtīt un saņem ziņas vai arī sarunāties ar kolēģiem, izmantojot mazus mikrofonus.

Pirmie viedpulksteņus Samsung Gear S3 ar speciāli pielāgotu programmatūru saņems Ņujorkas filiāles darbinieki.

HSBC ASV inovāciju filiāles vadītājs Džeremijs Balkins uzskata, ka tādējādi tiks paaugstināta darbinieku produktivitāte, uzlabojot komunikāciju. Ņemot vērā, ka filiālei ir trīs stāvi un daudz telpu, nereti ir grūti saprast, kur atrodas nepieciešamie kolēģi un ir grūti viņus atrast, ja atnāk kāds no viņu klientiem vai nepieciešams aizvietot kādu no darbiniekiem.

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Slavenais britu šefpavārs Džeimijs Olivers paziņojis, ka viņa restorānu grupai «Jamie's Italian» iecelts maksātnespējas administrators, apdraudot 1300 darbavietu.

Grupā ietilpst Olivera itāļu virtuves restorānu tīkls, kā arī restorāni «Barbecoa» un «Fifteen» Londonā. Par administratoru iecelta auditorkompānija KPMG.

Kopumā maksātnespējas process noteikts 25 restorāniem, no kuriem 23 ir itāļu virtuves.

Olivers atzina, ka saprot, cik grūts šis lēmums ir viesiem iesaistītajiem, atzīstot, ka jūtas skumji.

«Es vēlos pateikties visiem klientiem, kas ir baudījuši un atbalstījuši mūs pēdējo desmit gadu laikā. Bija prieks jūs apkalpot,» sacīja slavenais pavārs.

Pirms nepilniem diviem gadiem Olivera restorānu tīkls jau izvairījās no bankrota administrācijas, atsakoties no vairākiem restorāniem, kas nesa vislielākos zaudējumus.

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Bankas visā pasaulē šogad paziņojušas par vairāk nekā 48 500 darba vietu likvidēšanu, raksta Bloomberg.

Visstraujākais darbinieku skaita samazinājums vērojams Eiropā, veidojot lauvas tiesu no kopējā skaita – 43,4 tūkstošus. Tai seko Tuvie Austrumi un Āfrika ar 2487 darbiniekiem, Ziemeļamerika ar 2169 un Āzija ar vien 513 darbiniekiem.

Saraksta augšgalā atrodas neveiksmju skartā Vācijas Deutsche Bank, kas līdz 2022.gadam plāno darbinieku skaitu samazināt par 18 tūkstošiem jeb gandrīz 20% no kopējā darbinieku skaita. Tāpat tūkstošiem darbinieku atlaiž Spānijas Banco Santander SA, Lielbritānijas HSBC Holdings un Barclays, kā arī Francijas Societe Generale.

Neoficiālas ziņas liecina, ka arī UniCredit samazinājusi darbinieku skaitu par 10 tūkstošiem, taču šie dati vēl nav iekļauti statistikā. Tāpat daudzas atlaišanas vēl nav noslēgtas un paziņotas, līdz ar to kopējais skaitlis varētu būt lielāks.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Šajā gadā banku atlaisto darbinieku skaits sasniedzis 60 tūkstošus, turklāt vairums no tiem ir Eiropā, raksta Bloomberg.

Darbinieku skaita samazināšanu veicina negatīvās likmes un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās.

Starp bankām, kas samazinājušas darbinieku skaitu, ir arī Commerzbank, kas nupat paziņojusi, ka plāno likvidēt 4300 pozīcijas, pastiprinot restrukturizāciju, kas tika uzsākta pirms trim gadiem. Tādējādi kopējais atlaisto darbinieku skaits, par ko ziņojušas bankas, šogad sasniedz aptuveni 58,2 tūkstošus, turklāt 90% no tiem ir Eiropā.

Db.lv jau rakstīja, ka Deutsche Bank līdz 2022.gadam plāno darbinieku skaitu samazināt par 18 tūkstošiem jeb gandrīz 20% no kopējā darbinieku skaita. Tāpat tūkstošiem darbinieku atlaiž Spānijas Banco Santander SA, Lielbritānijas HSBC Holdings un Barclays, kā arī Francijas Societe Generale.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien četrām bankām kopumā piemēroja 344 miljonu eiro naudassodu saistībā ar to iesaistīšanos valūtas tirdzniecības kartelī.

EK sodījusi britu banks "Barclays", HSBC un "Royal Bank of Scotland", kā arī Šveices "Credit Suisse".

Komisija secinājusi, ka kartelī iesaistījusies arī Šveices bankas UBS, taču tai naudassods ticis atcelts, jo tā brīvprātīgi sadarbojusies ar regulatoriem.

Šie naudassodi ir daļa no izmeklēšanas, kas ilgusi kopš 2013.gada un kurā jau 2019.gadā tika piemērotas soda naudas vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā.

Izmeklēšanā secināts, ka brokeri, kuri bijuši atbildīgi par tūlītējiem ārvalstu valūtas maiņas darījumiem un kuri darbojušies britu un Šveices banku uzdevumā, koordinējuši savas tirdzniecības stratēģijas.

Pasaules pelnošākā kompānija Saudi Aramco publicējusi sīkāku informāciju par plānoto akciju tirdzniecības uzsākšanu biržā, raksta BBC.

Publicētajā prospektā ziņots, ka ne tikai lielajiem institucionālajiem investoriem, bet arī privātajiem investoriem būs iespēja iegādāties akcijas. Taču 600 lappušu plašajā prospektā netiek atklāts, cik akciju tiks piedāvāts investoriem un arī netiek minēts potenciālais tirdzniecības uzsākšanas datums. Prospektā minēts, ka līdz 0,5% no kompānijas piedāvātajām akcijām tiks atvēlētas privātajiem investoriem, taču Aramco vēl nav paziņojis, cik liels īpatsvars tiks paredzēts lielākajiem institucionālajiem investoriem.

Tajā pašā laikā prospektā minēti iespējamie riski, tostarp, valdības kontrole pār naftas ražošanas apjomiem un teroristu uzbrukums.

Pilnvērtīgs Eiropas tirdzniecības karš ar Ķīnu droši vien aizsvilsies elektroauto jomā. Runa neesot vien tikai par vienas nozares nākotni, bet par visas Eiropas labklājības modeļa dzīvotspēju.

Septembris nesis jaunus asumus Eiropas tirdzniecības attiecībās. Vecajam kontinentam plaukstot problēmām ar varēšanu konkurēt, jādomā par līdzekļiem, kā aizsargāt savus ražotājus. Eiropā viena izšķirīga nozare ir autoražošana. Redzams, ka tagad tiek sperti soļi, lai kaut kā tai palīdzētu noturēties vismaz vietējā tirgū. Te gan var lēst, ka šādi soļi raisīs arī pretreakciju.

Proti, Eiropas Savienība (ES) nupat ziņojusi, ka tiks uzsākta izmeklēšana par Ķīnas subsīdijām tās elektrisko auto ražotājiem. Var domāt, ka šāda Ķīnas šīs nozares balstīšana tai devusi salīdzinoši negodīgu priekšrocību. Tālākais scenārijs paredz, ka šādi auto izkonkurē Eiropas spēkratus gan citos tirgos, gan pat Vecajā kontinentā uz vietas.

Eiropas banku vadītāji šajā gadā pieņēmuši daudz skarbu lēmumu, ievērojami samazinot darbinieku skaitu, un potenciālā nozares konsolidācija var likt atlaist vēl vairāk darbinieku, raksta Financial Times.

Eiropas banku darbību aizvien sarežģītāku padara Eiropas Centrālās bankas jau Ilgu laiku piemērotā negatīvā procentu likme, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, Brexit un augošās regulatora prasības. Tādējādi kredītiestādes Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Šveicē kopumā šogad atlaidušas jau vairāk nekā 60 tūkstošus darbinieku.

Desmit lielāko Eiropas banku (vērtējot pēc tirgus vērtības) darbinieku skaits kopš 2008.gada ir sarucis par piektdaļu. Salīdzinājumam - ASV desmit lielāko banku darbinieku skaits šajā laika periodā ir sarucis par aptuveni 7%.

Visdramatiskāk darbinieku skaits sarucis Deutsche Bank, tam sarūkot par 18 tūkstošiem. Francijas Societe Generale darbinieku skaitu samazinājusi par 1600.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, ceturtdien paziņoja, ka beidzot saņēmusi ilgi gaidīto bankas licenci Lielbritānijā.

Banka norāda, ka Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - Uzraudzības noteikumu iestādes (PRA) piešķirtā licence ļauj tai sākt mobilizācijas fāzi.

Tāpat "Revolut Bank" skaidro, ka šī ir bankas licence ar ierobežojumiem, taču tā nodrošinās bankai nepieciešamo laiku, lai attīstītu savu darbību Lielbritānijā un sāktu klientiem izsniegt aizdevumus un pieņemt noguldījumus.

Banka uzsver, ka šī licence galu galā ļaus tai labāk konkurēt ar tādām Lielbritānijas bankām kā HSBC un "Barclays"

."Revolut Bank", kas šīs licences iegūšanu gaidījusi vairāk nekā trīs gadus, Lielbritānijā ir vairāk nekā deviņi miljoni klientu, kas veido aptuveni piektdaļu no kopējā klientu skaita pasaulē.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc vājiem ASV rūpnieciskās ražošanas datiem, kas izraisīja bažas par ASV ekonomikas recesiju, un Eiropas banku peļņas datiem, kuri radīja vilšanos.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā nomainīja kritums pēc Piedāvājuma pārvaldības institūta ražošanas indeksa publicēšanas, kas jūlijā bija 46,8% - mazāks nekā iepriekšējā mēnesī un vājāks nekā analītiķu aplēsēs.

"Tirgus varbūt sāk baidīties, ka ekonomika palēninās līdz punktam, kur mēs varētu sagaidīt recesiju astoņu līdz 12 mēnešu laikā no šī brīža," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo.

Viņš arī atzīmēja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pirmo reizi kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma 2020.gadā samazināja bāzes procentlikmi, ņemot vērā inflācijas kritumu valstī. Tā samazināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 5%.

Karot ar koronavīrusu cenšas arī centrālie baņķieri.

Nupat dolāru likmes apcirpa ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), un daudzi gaida, ka jau drīzumā tās tiks samazinātas vēl tālāk un pietuvosies nullei. Šonedēļ ASV piemēram sekojusi Anglijas Banka, kas mārciņas bāzes procentlikmi arī samazinājusi uzreiz par 0,5 procentpunktiem līdz 0,25%.

Aktīva rīcība tiek gaidīta vēl arī no Eiropas Centrālās bankas (ECB) puses, lai gan zināma problēma šajā gadījumā ir tā, ka eiro likmes jau ir rekordzemas – refinansēšanas likme atrodas pie apaļas nulles un depozītu likme komercbankām – pie -0,5%.

Lai nu kā – no ECB prezidentes Kristīnes Lagardas tāpat tiek sagaidīti lēmumi, kas palīdzētu ekonomikai pārdzīvot koronavīrusa radīto baiļu un piegāžu ķēžu haosu (reģiona galveno baņķieru sapulce paredzēta jau rīt). Vienlaikus ietekmīgā amatpersona izteikusies – ja uz notiekošo nebūs straujas atbildes rīcības, riskējam piedzīvot "scenāriju, kas atgādinās 2008. gada krīzi", ziņo "Bloomberg". Savukārt ar pareizo atbildi šoks ekonomikai, visticamāk, būšot īslaicīgs.

#Naudas atmazgāšanas neceļi ir nopēdojuši visu Eiropu.

Naudas atmazgāšanas neceļi ir nopēdojuši visu Eiropu; kārtībai un skaidrībai Latvijai iesaka talkā aicināt ASV un ES pretkorupcijas ekspertus

Aizvien stingrākā Eiropas Savienības un ASV likumdošana pret naudas atmazgāšanu (AML) un informācijas noplūdes atklāj noziedzīgo naudas līdzekļu neceļus. ASV Tieslietu ministrija ar citiem tirgus regulatoriem pirms nedēļas ir panākusi 613 miljonu USD (496 milj. EUR) vienošanos ar U.S. Bancorp par apzinātu nepakļaušanos AML noteikumiem laikā no 2009. līdz 2014. gadam. Par līdzīgiem nodarījumiem nesen ASV ir sodīta Nīderlandes Rabobank meitas kompānija.

Šomēnes Šveices tiesībsargi savukārt ir lieguši Gazprombank Switzerland turpināt privātpersonu apkalpošanu. Arī šomēnes par AML normu stingrību britu tiesībsargi izmeklē savu multinacionālo banku HSBC. Bet pērn no tirgus regulētājiem trūkties ir dabūjušas lielās Skandināvijas bankas Nordea un Danske Bank. Pamatīgu soda naudu par līdzīgiem AML pārkāpumiem briti un amerikāņi ir uzlikuši Deutsche Bank.

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Maksājumu karšu kompānijas «Visa» klienti Eiropā ziņo, ka viņi piektdien nav varējuši veikt maksājumus ar savām «Visa» kredītkartēm un debetkartēm, un pats uzņēmums atzinis, ka vērojami «pakalpojumu traucējumi».

Uzņēmums vēsta, ka «daļu «Visa» transakciju Eiropā nav iespējams apstrādāt».

«Mēs noskaidrojam cēloņus un strādājam, lai, cik ātri vien iespējams, situāciju atrisinātu,» teikts kompānijas izplatītajā paziņojumā.

Klienti Lielbritānijā, Īrijā un citās Eiropas valstīs ziņo, ka viņiem atteikti maksājumi ar «Visa» kartēm.

Banka HSBC ziņo par «nozares mēroga problēmām» ar «Visa» karšu maksājumiem, lai gan bankomāti joprojām strādā.

Vēlāk saņemta ziņa, ka turpinās «sporādiskas problēmas», taču pakalpojumu sniegšana pamazām atjaunojas.

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs "adidas" šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar 31 miljona eiro tīro peļņu, kas ir par 95% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, teikts pirmdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Peļņas kritumu galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ būtiski samazinājies tirdzniecības apjoms.

"adidas" bijis spiests slēgt vairāk nekā 70% veikalu.

"adidas" aprīļa vidū saņēma apstiprinājumu 2,4 miljardu eiro valsts garantētam aizdevumam, lai palīdzētu pārvarēt pašreizējo krīzi.

Šo sindicēto aizdevumu veido 2,4 miljardi eiro, ko piešķīrusi Vācijas valsts attīstības banka "KfW", kā arī vēl 600 miljoni eiro, ko "adidas" saņēmis no savām partnerbankām, tostarp HSBC, "UniCredit" un "Deutsche Bank".

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Pandēmija likusi Eiropas bankām pārskatīt savus biznesa modeļus, paātrinot atbrīvošanos no segmentiem, kas nav pelnoši, raksta "The Wall Street Journal".

Lielākās Eiropas finanšu iestādes patlaban analizē savus rādītājus, straujāk nekā iepriekš mainot vecos biznesa modeļus, atsakoties no mazāk pelnošākajiem biznesa segmentiem un pievēršot uzmanību savām stiprajām pusēm.

Tā, piemēram, "HSBC" plāno samazināt darbinieku skaitu par 15%. Bankas vadītājs Noels Kvinns paziņojis, ka banka Eiropā atlaidīs 35 tūkstošus no 235 tūkstošiem darbinieku, lai fokusētos uz pelnošākajiem segmentiem. Lai samazinātu izmaksas, banka plāno veikt investīcijas tehnoloģijās.

"Banku pakalpojumi aizvien ir banku pakalpojumi, taču būtiski pieaug tehnoloģiju loma tajos," viņš uzsvēris.

Nīderlandes "ABN Amro Bank" atbrīvosies no tirdzniecības finansēšanas un aizdevumuem korporatīvajiem klientiem ārpus Eiropas. Savukārt "Credit Suisse Group" un "UBS Group" atlaidīs administratīvos darbiniekus, lai vairāk līdzekļu varētu investēt tehnoloģijās vai jaunos biznesa virzienos.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»