Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.
Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.
Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.
Pirmkārt, tiek uzsvērta īpaša banku loma finanšu pakalpojumus sniegšanā. Neskatoties uz karantīnu, bankām ir jānodrošina banku pamatpakalpojumi un jāturpina kreditēt reālo ekonomiku. Lai nodrošinātu iespējamo zaudējumu amortizēšanu un turpinātu kreditēšanu, tiek prasīts, lai bankas atturētos no dividenžu izmaksas akcionāriem, paturot kapitālu klientu atbalstam. Mūsu rīcībā nav informācijas par Latvijā esošo kredītiestāžu izšķiršanos par dividendēm. Domājams, ka bankām ir mazas iespējas iebilst. Apvienotajā Karalistē, piemēram, sekojot banku uzrauga uzstājīgai rekomendācijai, lielākās Apvienotās Karalistes bankas (HSBC, Barclays, RBC, Santander) ļoti īsā laikā paziņojušas par saviem lēmumiem apturēt dividenžu izmaksu līdz 2020. gada beigām un atcelt maksājumus par 2019. gada dividendēm. Apvienotās Karalistes regulators uzstājīgi sagaida, ka bankas nemaksās arī prēmijas savai augstākajai vadībai. Faktiski bankas akcionāri pastarpināti tiek iesaistīti Covid-19 krīzes risinājumā un ir spiesti uzņemties daļu no krīzes sekām uz sevis, kas ilgtermiņā var atbaidīt potenciālus ieguldītājus no ieguldījumiem banku sektorā.
Otra svarīga joma, ko akcentē banku regulators, ir atbalsts grūtībās nonākušajiem aizņēmējiem. Apzinoties krīzes ietekmi uz esošajiem aizņēmējiem, bankas tiek aicinātas būt sociāli atbildīgām un meklēt risinājumus, lai nepieļautu masveida saistību neizpildes gaidījumus un nodrošinātu ilgtspējīgu risinājumu kredīta atmaksai. Covid-19 kredītbrīvdienu ietvaros, bankas var atlikt pamatsummas vai procentu maksājumus uz laiku no 3 līdz 12 mēnešiem saskaņā ar katras bankas kredītpolitiku. Komisijas maksa par kredītbrīvdienām nevar tikt prasīta.
Kredīta maksājumu atlikšana un kredīta pārstrukturizācija bankām nav nekas jauns. Pašreizējais bankas regulējums liek kredītiestādēm uzmanīgi sekot aizdevuma saistību izpildei un individuāli rast risinājumus, pārstrukturējot maksājumus tā, lai maksimāli atgūtu izsniegtos naudas līdzekļus. Iestājoties zināmiem nosacījumiem, bankai ir jāpārkvalificē kredīts kā peļņu nenesošs un jāizveido papildu uzkrājumi.
Īsā laikā banku regulatori ir snieguši viedokli par Covid-19 krīzes ietekmi un izstrādājuši vadlīnijas, kas palīdzēs bankām būt pretimnākošām pret aizņēmējiem un vienlaicīgi pildīt stingrās uzraudzības prasības. Ir apsolīta elastīga pieeja uzraudzības prasību piemērošanā un atvieglojumi (atlikti atskaišu iesniegšanas termiņi un tamlīdzīgi).
Banku regulatori vērtē situāciju kā ārkārtēju īstermiņa ekonomisko šoku ar vidēja termiņa un ilgtermiņa sekām. Finansiālas grūtības ir saistītas ar ārkārtas situācijas apstākļiem, kas radušies no aizņēmēja neatkarīgu apstākļu dēļ. Tādejādi šādu kredītbrīvdienu piešķiršana nav uzskatāma par kredīta pārstrukturizāciju, kas varētu nozīmēt aizdevuma pārkvalificēšanu uz zaudējumus nesošu un, pie zināmiem nosacījumiem, papildu uzkrājumu veidošanu, it īpaši, ja finansiālas grūtības ir sagaidāmas tikai īstermiņā un kredīts ir ar garu atmaksas termiņu.
Piešķirot atvieglojumus atlikto pamatsummas vai procentu maksājumu veidā Covid-19 risinājuma ietvaros, nav jāvērtē aizņēmēja kredītspēja. Tomēr bankām jāturpina kredītriska mērīšana un atbilstoši savu aktīvu kvalitātei jāveido uzkrājumi paredzamajiem zaudējumiem saskaņā ar esošajām prasībām. Tas ļaus pašai bankai un regulatoram gūt patiesu priekšstatu par faktisko situāciju bankā, aktīvu kvalitāti, kapitāla pietiekamību un Covid-19 krīzes ietekmi uz pašu banku.
Latvijas banku kredītbrīvdienas ir finanšu uzraudzības iestādes ierosinātā banku nozares iniciatīva. Citās Eiropas valstīs kredītbrīvdienas var būt noteiktas arī ar likumu. Kā piemēru var minēt Slovēniju, kas likumā noteikusi kritērijus un klientu loku, kuriem bankai ir jāpiešķir kredītbrīvdienas. Noteiktā likuma pieņemšana, protams, būtu vēlamāka aizņēmējiem un samazinātu banku atteikumu skaitu (presē ir minēts, ka šādu gadījumu nav maz). Piemēram, Slovēnija savā likumā ir paredzējusi bargas sankcijas kredītiestādēm, kas pretēji likumam atsaka kredītbrīvdienas. Naudassodi, tiesa gan, ir paredzēti arī negodīgiem aizņēmējiem, kas sniedz bankai nepatiesu informāciju. Latvijā šāds likumprojekts ir tikai apspriedes stadijā. Šobrīd nav skaidrs, vai tas gūs vajadzīgo atbalstu, tai skaitā banku sektorā. Tāpēc turpināsim sekot notikumu attīstības gaitai.
Kā ar citiem kreditoriem, kas nav bankas?
Šobrīd nav manīta informācija par kādu saskaņotu sociāli atbildīgu rīcību no nebanku kreditētāju puses. Izņemot Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas paziņojumu par savu asociācijas biedrību apņemšanos, īstenot papildu atbalsta pasākumus grūtības nonākušajiem klientiem. Tiesa, šādi atbalsta pasākumi ir fragmentāri un attiecas tikai uz šauru aizņēmēju grupu - tiem, kam ir saistības pret vairāk nekā vienu aizdēvēju. Ja iepriekš asociācija piedāvāja apvienot šos aizdevumus un izveidot atmaksas grafiku uz trīs gadiem, tad šobrīd to varēs izdarīt līdz pieciem gadiem, un saistību summa tiek nofiksēta iesnieguma iesniegšanas brīdī. Attiecībā uz individuāliem kredītiem risinājumi būs jāmeklē kopā ar katru konkrēto aizdevēju.
Paredzams, ka PTAC savas kompetences ietvaros turpinās patērētāju interešu aizsardzību arī Covid-19 izraisītas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos.
Ir jāpiemin, ka 5. aprīlī spēkā stājusies likuma norma, kas ierobežo nokavējuma procentus (grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību") un, kas attiecas arī uz nebanku kreditētāju izsniegtiem kredītiem. Proti, laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti nedrīkst pārsniegt likumiskos procentus, kas ir 6% gadā. Ierobežojums nav piemērojams lietojuma procentiem, līgumsodiem vai zaudējumu apmēram. Valsts sagaida, ka šī norma mazinās krīzes negatīvās sekas personām, kuras kavē maksājumus, un vienlaicīgi tā ir samērota arī ar kreditoru interesēm, kas rezultātā ļaus pusēm atrisināt strīdu ārpus tiesas, mazinot slogu uz tiesām, kuras tagad būs noslogotas ar force majeure, piedziņas un maksātnespējas lietām.
