Lielbritānijas lielākās bankas HSBC akcijas cena pirmdien Āzijas biržā nokritusies līdz 25 gados zemākajam līmenim saistībā ar bažām, ka banka varētu tikt iekļauta Ķīnas valdības veidotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas radot draudus valsts drošībai.

Tāpat akcijas vērtību negatīvi ietekmējusi atklātībā nonākusi informācija, ka banka pieļāvusi krāpnieciski iegūtas naudas atmazgāšanu. HSBC akcijas cena tirdzniecībā Āzijā vienu brīdi nokritās par vairāk nekā 4% līdz 29,6 Honkongas dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 1995.gada, ņemot vērā investoru bažas par bankas spēju turpināt veikt darbību Ķīnā un Honkongā, kas nodrošina milzīgu daļu tās ienākumu.

Laikraksts "Global Times" vēstī, ka HSBC varētu būt viens no pirmajiem uzņēmumiem, kuru Ķīnas valdība varētu iekļaut "neuzticamu juridisku personu sarakstā". Laikraksts norāda uz bankas iesaistīšanos Vašingtonas izmeklēšanā pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "Huawei".

Starptautiskās bankas HSBC Ņujorkas filiālē šonedēļ darbu sācis robots, kura nosaukums ir Pepper, raksta MarketWatch.

Jaunā darbinieka pienākumi būs sagaidīt klientus, kad tie ienāk bankas filiālē un jautāt, vai viņiem nepieciešama palīdzība.

«HSBC iepazīstina ar robotu, lai piesaistītu klientus filiālei un radītu atmiņā paliekošu pieredzi,» sacījis HSBC privātpersonu apkalpošanas un aktīvu pārvaldes vadītājs Ziemeļamerikā Pablo Sančezs.

Bankas filiāļu skaits ASV 12 mēnešu laikā (līdz 2017.gada jūnijam) ir sarucis par vairāk nekā 1700, kas ir lielākais samazinājums vēsturē, liecina Wall Street Journal dati.

Robots palīdzēs klientiem ar tādiem tematiem, kā piemērotākās kredītkartes atrašanu vai noguldījumu veikšanu, tādējādi, vismaz teorētiski samazinot klientu gaidīšanas laiku. Ja klientiem viņš patiks, tad arī citās filiālēs darbu sāks roboti.

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

Pēdējo sešu gadu laikā bankas visā pasaulē darbinieku skaitu samazinājušas par vairāk nekā 425 tūkstošiem, taču reālais skaits ir lielāks, ņemot vērā, ka daudzas mazāka izmēra bankas šādus datus neatklāj, raksta "Bloomberg".

Pērn vien bankas visā pasaulē atlaidušas vairāk nekā 77,7 tūkstošus darbinieku, kas ir lielākais skaits pēdējo četru gadu laikā, liecina banku un nodarbinātības aģentūru sniegtā informācija. Lielāku skaitu darbinieku bankas atlaida 2015.gadā - 91,45 tūkstošus.

Kopumā par darbinieku skaita samazināšanu pērn paziņojušas vairāk nekā 50 starptautiskās bankas, turklāt 82% no tām pārstāv Eiropu.

Līderi atlaisto darbinieku skaita ziņā ir "Deutsche Bank" un "HSBC", kas 2019.gada otrajā pusē atbrīvojušās no 30 tūkstošiem darbinieku. Pērnā gada jūlijā "Deutsche Bank" uzsāka nozīmīgu darbības restrukturizāciju, kas ietvēra plānus atlaist 18 tūkstošus darbinieku. Savukārt oktobrī "HSBC" ziņoja par 10 tūkstošu darbinieku atlaišanu.

Spānijas tiesa nolēmusi, ka trauksmes cēlājs, kura nopludinātie bankas HSBC dati visā pasaulē izraisīja izmeklēšanu par izvairīšanos no nodokļiem, nav izdodams Šveicei, kur viņš par ekonomisko spiegošanu nonāktu cietumā.

Datoreksperts Ervē Falčāni 2015.gadā Šveicē aizmuguriski tika notiesāts par to, ka viņš nopludinājis datus par ietekmīgās bankas HSBC klientiem, kas šīs bankas Šveices filiāli izmantoja, lai izvairītos no nodokļiem. Šveicē Falčāni piespriesti pieci gadi cietumā.

Trīs tiesnešu kolēģija Spānijas Nacionālajā tiesā otrdien nobloķēja Falčāni izdošanu Šveicei, spriedumā norādot, ka jau iepriekšējais izdošanas pieprasījums noraidīts 2013.gadā, jo «ekonomiskā spiegošana vainu pastiprinošos apstākļos» Spānijā nav noziegums.

Tiesneši arī norādīja, ka Falčāni nav nodevis atklātībai nekādus noslēpumus, jo informāciju nodevis tikai varasiestādēm, kas uzsāka izmeklēšanu vairākās valstīs, arī Spānijā.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, ceturtdien paziņoja, ka beidzot saņēmusi ilgi gaidīto bankas licenci Lielbritānijā.

Banka norāda, ka Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - Uzraudzības noteikumu iestādes (PRA) piešķirtā licence ļauj tai sākt mobilizācijas fāzi.

Tāpat "Revolut Bank" skaidro, ka šī ir bankas licence ar ierobežojumiem, taču tā nodrošinās bankai nepieciešamo laiku, lai attīstītu savu darbību Lielbritānijā un sāktu klientiem izsniegt aizdevumus un pieņemt noguldījumus.

Banka uzsver, ka šī licence galu galā ļaus tai labāk konkurēt ar tādām Lielbritānijas bankām kā HSBC un "Barclays"

."Revolut Bank", kas šīs licences iegūšanu gaidījusi vairāk nekā trīs gadus, Lielbritānijā ir vairāk nekā deviņi miljoni klientu, kas veido aptuveni piektdaļu no kopējā klientu skaita pasaulē.

Karot ar koronavīrusu cenšas arī centrālie baņķieri.

Nupat dolāru likmes apcirpa ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), un daudzi gaida, ka jau drīzumā tās tiks samazinātas vēl tālāk un pietuvosies nullei. Šonedēļ ASV piemēram sekojusi Anglijas Banka, kas mārciņas bāzes procentlikmi arī samazinājusi uzreiz par 0,5 procentpunktiem līdz 0,25%.

Aktīva rīcība tiek gaidīta vēl arī no Eiropas Centrālās bankas (ECB) puses, lai gan zināma problēma šajā gadījumā ir tā, ka eiro likmes jau ir rekordzemas – refinansēšanas likme atrodas pie apaļas nulles un depozītu likme komercbankām – pie -0,5%.

Lai nu kā – no ECB prezidentes Kristīnes Lagardas tāpat tiek sagaidīti lēmumi, kas palīdzētu ekonomikai pārdzīvot koronavīrusa radīto baiļu un piegāžu ķēžu haosu (reģiona galveno baņķieru sapulce paredzēta jau rīt). Vienlaikus ietekmīgā amatpersona izteikusies – ja uz notiekošo nebūs straujas atbildes rīcības, riskējam piedzīvot "scenāriju, kas atgādinās 2008. gada krīzi", ziņo "Bloomberg". Savukārt ar pareizo atbildi šoks ekonomikai, visticamāk, būšot īslaicīgs.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc vājiem ASV rūpnieciskās ražošanas datiem, kas izraisīja bažas par ASV ekonomikas recesiju, un Eiropas banku peļņas datiem, kuri radīja vilšanos.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā nomainīja kritums pēc Piedāvājuma pārvaldības institūta ražošanas indeksa publicēšanas, kas jūlijā bija 46,8% - mazāks nekā iepriekšējā mēnesī un vājāks nekā analītiķu aplēsēs.

"Tirgus varbūt sāk baidīties, ka ekonomika palēninās līdz punktam, kur mēs varētu sagaidīt recesiju astoņu līdz 12 mēnešu laikā no šī brīža," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo.

Viņš arī atzīmēja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pirmo reizi kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma 2020.gadā samazināja bāzes procentlikmi, ņemot vērā inflācijas kritumu valstī. Tā samazināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 5%.

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Maksājumu karšu kompānijas «Visa» klienti Eiropā ziņo, ka viņi piektdien nav varējuši veikt maksājumus ar savām «Visa» kredītkartēm un debetkartēm, un pats uzņēmums atzinis, ka vērojami «pakalpojumu traucējumi».

Uzņēmums vēsta, ka «daļu «Visa» transakciju Eiropā nav iespējams apstrādāt».

«Mēs noskaidrojam cēloņus un strādājam, lai, cik ātri vien iespējams, situāciju atrisinātu,» teikts kompānijas izplatītajā paziņojumā.

Klienti Lielbritānijā, Īrijā un citās Eiropas valstīs ziņo, ka viņiem atteikti maksājumi ar «Visa» kartēm.

Banka HSBC ziņo par «nozares mēroga problēmām» ar «Visa» karšu maksājumiem, lai gan bankomāti joprojām strādā.

Vēlāk saņemta ziņa, ka turpinās «sporādiskas problēmas», taču pakalpojumu sniegšana pamazām atjaunojas.

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs "adidas" šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar 31 miljona eiro tīro peļņu, kas ir par 95% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, teikts pirmdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Peļņas kritumu galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ būtiski samazinājies tirdzniecības apjoms.

"adidas" bijis spiests slēgt vairāk nekā 70% veikalu.

"adidas" aprīļa vidū saņēma apstiprinājumu 2,4 miljardu eiro valsts garantētam aizdevumam, lai palīdzētu pārvarēt pašreizējo krīzi.

Šo sindicēto aizdevumu veido 2,4 miljardi eiro, ko piešķīrusi Vācijas valsts attīstības banka "KfW", kā arī vēl 600 miljoni eiro, ko "adidas" saņēmis no savām partnerbankām, tostarp HSBC, "UniCredit" un "Deutsche Bank".

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Pandēmija likusi Eiropas bankām pārskatīt savus biznesa modeļus, paātrinot atbrīvošanos no segmentiem, kas nav pelnoši, raksta "The Wall Street Journal".

Lielākās Eiropas finanšu iestādes patlaban analizē savus rādītājus, straujāk nekā iepriekš mainot vecos biznesa modeļus, atsakoties no mazāk pelnošākajiem biznesa segmentiem un pievēršot uzmanību savām stiprajām pusēm.

Tā, piemēram, "HSBC" plāno samazināt darbinieku skaitu par 15%. Bankas vadītājs Noels Kvinns paziņojis, ka banka Eiropā atlaidīs 35 tūkstošus no 235 tūkstošiem darbinieku, lai fokusētos uz pelnošākajiem segmentiem. Lai samazinātu izmaksas, banka plāno veikt investīcijas tehnoloģijās.

"Banku pakalpojumi aizvien ir banku pakalpojumi, taču būtiski pieaug tehnoloģiju loma tajos," viņš uzsvēris.

Nīderlandes "ABN Amro Bank" atbrīvosies no tirdzniecības finansēšanas un aizdevumuem korporatīvajiem klientiem ārpus Eiropas. Savukārt "Credit Suisse Group" un "UBS Group" atlaidīs administratīvos darbiniekus, lai vairāk līdzekļu varētu investēt tehnoloģijās vai jaunos biznesa virzienos.

Britu sporta preču veikalu tīkls «Sports Direct» paziņojis, ka izteicis piedāvājumu iegādāties Lielbritānijas kafejnīcu tīklu «Patisserie Valerie», kas janvāra beigās bija spiests iecelt maksātnespējas administratoru.

«Sports Direct» gan sīkāku informāciju par šī piedāvājuma apjomu neizpauž.

Kā vēstīts, «Patisserie Valerie» 22.janvārī paziņoja, ka uzņēmums bijis spiests iecelt maksātnespējas administratoru, tādējādi apdraudot gandrīz 3000 darbvietu un gandrīz 200 kafejnīcu darbību.

Uzņēmums skaidroja, ka tam ir nepietiekami finanšu līdzekļi, lai pildītu savas saistības.

Kompānija vēstīja, ka pārrunas ar aizdevējiem HSBC un «Barclays» par iespējām atlikt parādsaistību atmaksu noslēgušās bez panākumiem, liekot tai kā administratoru iecelt KPMG.

«Patisserie Valerie» pirmo kafejnīcu Londonā atvēra 1926.gadā, bet kopš 2006.gada uzņēmums piedzīvojis strauju attīstību.

No ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) nopludinātie dokumenti atklājuši, kā vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas, ka noziedznieki veic netīras naudas darījumus un krievu oligarhi izmanto banku pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām.

Nopludināti vairāk nekā 2500 dokumenti, no kuriem liela daļa ir ziņojumi par aizdomīgām darbībām, ko bankas nosūtījušas ASV varasiestādēm laikā no 2000.gada līdz 2017.gadam. 2019.gadā šos dokumentus ieguva ASV medijs "BuzzFeed News" un dalījās tajos ar Starptautisko pētniecisko žurnālistu konsorciju (ICIJ), kas izplatīja tos 108 mediju organizācijām 88 valstīs. Izpētot dokumentus atklājies, ka Lielbritānijas lielākā banka HSBC ļāvusi krāpniekiem veikt zagtas naudas pārvedumus visā pasaulē, kaut gan no ASV izmeklētājiem uzzinājusi, ka tā ir krāpšana.

Dokumenti arī liecina, ka viena no ASV lielākajām bankām "JP Morgan" ļāvusi uzņēmumam pārvietot vairāk nekā miljardu ASV dolāru caur Londonas kontu, nezinot, kam tas pieder. Banka tikai vēlāk uzzinājusi, ka šis uzņēmums, iespējams, pieder personai, kas iekļauts ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) desmit meklētāko noziedznieku sarakstā.

Maltas otra lielākā banka «Bank of Valletta» ceturtdien atsākusi darbu pēc iepriekšējā dienā pārciestā kiberuzbrukuma, kas pilnībā paralizēja tās darbību.

Pēc IT sistēmu «rūpīgas testēšanas pagājušajā naktī» atjaunoti bankas pakalpojumi, teikts «Bank of Valletta» paziņojumā.

Klienti var izmantot banku filiāles, bankomātus un internetbanku. Šobrīd vienīgais neatjaunotais pakalpojums ir maksājumi trešajām pusēm.

Banka klientiem apliecināja, ka nekādā nav skarti to konti un līdzekļi.

Trešdien kiberuzbrukuma dēļ tika apturēta «Bank of Valletta» filiāļu, bankomātu, mobilās bankas un e-pasta pakalpojumu, kā arī mājaslapas darbība.

Kā parlamentam pavēstīja premjerministrs Džozefs Muskats, hakeri mēģinājuši nozagt bankai 13 miljonus eiro, cenšoties veikt pārskaitījumus uz bankām Lielbritānijā, ASV, Čehijā un Honkongā.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, investoriem vērojot atsāktās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas, kuru mērķis ir novērst tirdzniecības kara eskalāciju starp abām valstīm.

ASV biržu indeksi nedaudz pieauga. Neliels kāpums bija arī Frankfurtes biržas indeksam, bet Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV un Ķīnas amatpersonas atsāka tirdzniecības sarunas Vašingtonā. ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka sarunas «norit ļoti labi», bet ir «ļoti sarežģītas».

Tramps pieļāva, ka varētu pagarināt 1.marta termiņu, kurā paredzēts noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja līdz tam nebūs panākta vienošanās. Viņš sacīja, ka nākamā mēneša sākums «nav maģisks datums».

«National Securities Corporation» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka šo sarunu stāvoklis vēl arvien iedrošina investorus.

«Tiek uztverts, ka sarunas turpinās (..) Ja mēs nonāksim līdz termiņam, situācijas eskalācijas nebūs,» teica Hogans.

Pirmdien, reaģējot uz ziņām par to, ka vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas aizdomīgu darījumu norisi caur tām, investori lielāku uzmanību pievērsa Eiropas banku akcijām, liecina biržu dati.

Negatīvās informācijas rezultātā saruka daudzu Eiropas banku akciju cena. Tā, piemēram, "Danske Bank" vērtība samazinājās par 3,17%, "ING Groep" - par vairāk nekā 8%, "Banco Santander" - par 8%, "Bankia" - par 7,43%, "Lloyds Banking Group" - par 6,7%, "Barclays" - par gandrīz 6%, "Swedbank" - par 3%.

Jāatgādina, ka Eiropas bankām jau iepriekš nav veicies īpaši labi, jo to darbību pēdējā laikā negatīvi ietekmē zemā peļņa un kredītņēmēju situācijas pasliktināšanās pandēmijas dēļ, tāpat vairāku banku vērtību jau iepriekš iedragājuši dažādi ar naudas atmazgāšanas darījumiem saistīti skandāli, tādēļ jaunās ziņas ir vēl viens papildu faktors, kas liek to vērtībai samazināties.

Pēc četrus gadus ilgušās būvniecības Singapūras Čangi lidostā beidzot oficiāli atvērts Jewel Changi komplekss, raksta CNN Travel.

Jaunā kompleksa dizains veidots no tērauda un stikla, un tā kopējā platība sasniedz 135,7 tūkstošus kvadrātmetru, savienojot trīs no lidostas četriem termināliem. Jaunais komplekss paredzēts gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ieceļotājiem, gan tranzīta pasažieriem, jo tajā atrodas lielveikals, kinozāle, kā arī restorāni, veikali un atpūtas telpas.

Kopumā lidostas būvniecībā ieguldīti aptuveni 1,25 miljardi ASV dolāru, un tai ir 10 stāvi – pieci zem zemes un pieci – virs zemes.

Jaunajā kompleksā izvietots parks, kuru aptver neskaitāmi augi, kā arī tajā atrodas aptuveni 40 metrus augsts ūdenskritums HSBC Rain Vortex, kas ir pasaulē augstākais iekštelpu ūdenskritums.

Domājams, vēl samērā daudzi atceras iepriekšējo globālo finanšu krīzi, kad līdz ar milzīga apmēra naudas sadegšanu izgaismojās daudzu pasaules banku caurumi.

Eiropā problēmas finanšu sektoram raisīja vēl arī sekojošā reģiona parādu krīze. Tas nozīmēja, ka vairākās Dienvidu valstīs banku sektors īsti pārliecinošs joprojām neizskatījās pat pirms šīs pandēmijas.

Sevi, šķiet, piesakot Covid-19 nākamajam vilnim, daudzu kompāniju finansiālie izaicinājumi var ievilkties un kļūt dziļāki. Tas raisa risku, ka kādā brīdī problēmas būs arī bankām, kur pat nosacīti visai spēcīgi uzņēmumi var attapties, ka vairs nespēj norēķināties par savām parādsaistībām. Jeb – ja esmu tev parādā 10 tūkstošus, tā ir mana problēma. Savukārt, ja esmu tev parādā 100 miljonus, tā jau ir tava problēma.

Pārāk daudz banku 

Eiropas banku pelnītspēja rūk, tādēļ, lai spētu izdzīvot un konkurēt globālajā tirgū, nākotnē...

Bloomberg izceļ analītiķu teikto, ka Eiropas banku sistēma kopumā nākamajā gada vien var pārciest nesamaksātus parādus 255 miljardu eiro apmērā. Tiesa gan, vienmēr zināms risks ir tam, ka notiek kaut kas neparedzēts.

Eiropas Centrālās banka (ECB) norādījusi, ka, piemēram, vēl viena plaša pandēmijas ierobežojumu kārta apgrūtināto aizdevumu kaudzi var papildināt par vienu triljonu eiro!

Ja tā arī būs, tad nebūt nav izslēgts, ka veco kontinentu atkal pārņem kādi lēmumi par banku glābšanu. Šķiet, nevajadzētu maldināt sevi ar to, ka tas tad bieži vien nenotiks uz nodokļu maksātāju rēķina.

Jāpiebilst, ka Eiropas banku akciju cenu kopuma vērtība šogad noplanējusi zemāk jau par 40%. “Būs bankas, kas cietīs vairāk un kurām nebūs pietiekami daudz kapitāla vai tās būs tuvu šai robežai. Ar tīru privātā sektora risinājumu, iespējams, nepietiks, lai izkļūtu no šīs krīzes ar spēcīgu banku sektoru,” Bloomberg komentē Londonas Biznesa universitātes pasniedzēji.

Tiek arī piebilsts, ka pagaidām skaidrības par bankas bilanču bojājumiem neesot. Tiesa gan, trauksmes signāli skanot pie tādu aizdevējiem kā BNP Paribas (Francija) un HSBC Holdings (Apvienotā Karaliste) durvīm. BNP Paribas brīdinājusi, ka tai problēmas var radīt aviācijas un tūrisma industrijas nostopēšanās. Tāpat Vācijas Commerzbank AG ziņojusi, ka sagaida vairāk saistību nepildīšanas gadījumus un mēģinājusi palielināt savu kapitāla drošības spilvenu.

Faktiski ar bažām tiek gaidīts tas brīdis, kad beigsies valdību atbalsta programmas. Tad arī varēs redzēt, cik izturīga un ilgtspējīga ir aktuālā ekonomikas atveseļošanās.

Valdības un bankas ar moratoriju un saistību maksājumu atbrīvojumu starpniecību lielu daļu ekonomikas uztur pie dzīves. Tiesa gan, daudzos gadījumos šāda kompāniju dzīvība galu galā var būt pielīdzināma veģetatīvai stadijai. Ir pat manāmas aplēses, ka pēc šīs pandēmijas vajadzēs vēl kādus 10 gadus, lai tiktu galā ar šīs ērās kredītiem.

Pavisam reālas problēmas jau tagad ir Itālija, kuras valdībai nupat nācās piekrist Banca Monte dei Paschi di Siena lielas daļas tās ekstra slikto kredītu (11,6 miljardu eiro apmērā) pirkšanai. Banka jau ir glābta un gandrīz 70% no tās akcijām pieder valdībai. Pieejamā informācija liecina, ka Itālijas valdība meklē investoru, kas no tās šīs daļas varētu nopirkt. Skaidrs, ka tas nenotiks pie nefunkcionējošas bankas (jautājums gan par cenu).

“Sagatavošanās un problēmu identificēšana šobrīd ir vissvarīgākā lieta. Fāze, kurā mēs šobrīd atrodamies, ir gatavošanās triecienam,” vēl septembra beigās norādīja ECB Banking Supervision vadītājs Andrea Enria.

“Varas iestādēm ir jāgatavojas sliktām lietām. Tām vajadzētu pavadīt laiku sava veida aktīvu pārvaldīšanas rīka sagatavošanai, ja tas galu galā būtu vajadzīgs. Pavisam privāti viņiem arī vajadzētu rūpīgi domāt par to, kā veikt publisku banku glābšanu,” piebildis arī bijušais Anglijas Bankas vadītāja vietnieks Pauls Takers.

“Pandēmija eirozonas amatpersonas jau piespieda lauzt tabu par kopēju aizņemšanos. Tikmēr banku nozares nepatikšanas arī var likt tām vēlreiz apsvērt politiski sarežģītus soļus. Runas par Eiropas “slikto banku”, kura pārņemtu sliktos aktīvus, parādījās jau aprīlī,” atgādina Bloomberg.

Šādi milzīgu pārmaiņu laiki dažiem sniegs arī iespējas. Dažādu uzņēmumu aktīvus un daļas pa lēto varēs uzpirkt visi tiem, kam šādā brīdī būs paliksi nauda (tam palīdzēs arī zemās procentu likmes).

Slavenais britu šefpavārs Džeimijs Olivers paziņojis, ka viņa restorānu grupai «Jamie's Italian» iecelts maksātnespējas administrators, apdraudot 1300 darbavietu.

Grupā ietilpst Olivera itāļu virtuves restorānu tīkls, kā arī restorāni «Barbecoa» un «Fifteen» Londonā. Par administratoru iecelta auditorkompānija KPMG.

Kopumā maksātnespējas process noteikts 25 restorāniem, no kuriem 23 ir itāļu virtuves.

Olivers atzina, ka saprot, cik grūts šis lēmums ir viesiem iesaistītajiem, atzīstot, ka jūtas skumji.

«Es vēlos pateikties visiem klientiem, kas ir baudījuši un atbalstījuši mūs pēdējo desmit gadu laikā. Bija prieks jūs apkalpot,» sacīja slavenais pavārs.

Pirms nepilniem diviem gadiem Olivera restorānu tīkls jau izvairījās no bankrota administrācijas, atsakoties no vairākiem restorāniem, kas nesa vislielākos zaudējumus.

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Bankas visā pasaulē šogad paziņojušas par vairāk nekā 48 500 darba vietu likvidēšanu, raksta Bloomberg.

Visstraujākais darbinieku skaita samazinājums vērojams Eiropā, veidojot lauvas tiesu no kopējā skaita – 43,4 tūkstošus. Tai seko Tuvie Austrumi un Āfrika ar 2487 darbiniekiem, Ziemeļamerika ar 2169 un Āzija ar vien 513 darbiniekiem.

Saraksta augšgalā atrodas neveiksmju skartā Vācijas Deutsche Bank, kas līdz 2022.gadam plāno darbinieku skaitu samazināt par 18 tūkstošiem jeb gandrīz 20% no kopējā darbinieku skaita. Tāpat tūkstošiem darbinieku atlaiž Spānijas Banco Santander SA, Lielbritānijas HSBC Holdings un Barclays, kā arī Francijas Societe Generale.

Neoficiālas ziņas liecina, ka arī UniCredit samazinājusi darbinieku skaitu par 10 tūkstošiem, taču šie dati vēl nav iekļauti statistikā. Tāpat daudzas atlaišanas vēl nav noslēgtas un paziņotas, līdz ar to kopējais skaitlis varētu būt lielāks.

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.