Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada, parādu krīzes nomāktās Grieķijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 6,2%, turpinot apgrūtināt valdošās koalīcijas centienus noturēt valsti «virs ūdens» un ieviest jaunus taupības pasākumus, vēsta BBC.
IKP kritiena tempi otrajā ceturksnī nedaudz palēninājušies – gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošu periodu pērn, Grieķijas tautsaimniecība samazinājusies par 6,5%, liecina valsts statistikas biroja provizoriskas aplēses.
Kopumā Grieķijas ekonomika šogad varētu samazināties par pieciem procentiem, prognozē valsts centrālā banka. Tomēr eksperti nākotni saredz daudz drūmākās krāsās. Jūlijā Grieķijas premjers Antonis Samars pavēstīja, ka Grieķijas ekonomika šogad samazināsies par septiņiem procentiem.
Dziļā recesija apgrūtina Grieķijas plānus atrast veidu kādā ietaupīt papildus 11,5 miljardus eiro, kas nepieciešami, lai starptautiskie aizdevēji piešķirtu Atēnām naudu. Bez aizdevuma Grieķiju, visticamāk, gaida maksātnespēja un aiziešana no eirozonas.
Aizdevēji iepriekš norādījuši, ka Grieķija nesaņems finansējumu, ja atklāsies, ka valsts nav panākusi vērā ņemamu progresu nepieciešamo reformu iedzīvināšanā. Grieķijas valdības ienākumus iedragā nodokļu ieņēmumu kritums, augsts bezdarbs un lielais uzņēmēju bankrotu skaits, skaidro Wall Street Journal.
Db.lv jau vēstīja, ka šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi bezdarba līmenis Grieķijā pakāpies līdz 23,1%, savukārt bezdarba līmenis starp jauniešiem ir 54,9% apmērā.
Paredzēts, ka kārtējais starptautisko aizdevēju maksājums Grieķijai būs 31,5 miljardu eiro apmērā. Kopumā Grieķijas aizdevums ir 130 miljardu eiro apmērā. Apmaiņā pret aizdevumu valstij jāveic apjomīgas reformas, kurām jāsamazina valsts parāda apmēri.