Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā

Tādas prasības iezīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Lauksaimniecības trieciennozare attīstās strauji, bet ne bez šķēršļiem – lielākie izaicinājumi ir globālā cenu politika un pašmāju politiķu neprognozējamie lēmumi.

Aizvadītajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būtiski attīstījusies, visnozīmīgāk jaudas palielinājuši graudkopji, stāsta biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Latvija ar savu lauksaimniecības potenciālu globālajā tirgū ir nenozīmīgs spēlētājs apjomu ziņā, taču graudkopība ir faktiski vienīgā lauksaimniecības joma, kas tomēr spēj startēt lielajos tirgos. Pērn kopējais Latvijā saražoto graudu apjoms bija 3 milj. tonnu, no tā 2 milj. tonnu bija kvieši. Pēdējos gados ražība palielinājusies ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē, norāda zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis. Ir pāragri prognozēt, vai rekordraža būs nākamgad, nav zināms, vai ziemāji ir labi pārziemojuši, piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Lai stiprinātu savas pozīcijas graudkopības segmentā, zemnieku saimniecība Kalves bankas Citadele finansējumu viena miljona eiro apmērā investējusi graudu pirmsapstrādes kaltes būvniecībā, kā arī jauna kombaina iegādē.

Saimniecība Kalves Mazsalacas novada Sēļu pagastā darbojas jau gandrīz 30 gadus un tās galvenie darbības virzieni ir graudkopība un piena lopkopība. Aptuveni 650 hektāru platībā tiek kultivēti kvieši, ziemas rapsis, mieži, zālāju sēklas lauki un āboliņš, savukārt ganāmpulku veido 80 slaucamas govis.

No kopējā finansējuma 326 000 eiro izmantoti kombaina iegādei, savukārt aptuveni 660 000 eiro ieguldīti pašiem savas graudu kaltes būvniecībā.

"Vēlamies stiprināt savas pozīcijas graudkopībā un veidot to par saimniecības stabilāko kompetenci, līdz ar to, pateicoties Citadeles finansējumam, šobrīd būvējam graudu pirmapstrādes kalti, ko vēlamies pabeigt līdz augusta sākumam, kad sāksies šī gada graudu kulšanas sezona. Tāpat iegādājāmies kombainu, lai paralēli varētu strādāt ar vairākām zāļu kultūrām," stāsta zemnieku saimniecības Kalves pārvaldniece Larisa Gerasimova.

#Vecākā meita stāv blakus un klusē. Jautāta par saimniekošanu «Podniekos», laipni atjautā: «Varbūt kafiju vēlaties?»

Jānis un Zinta Podnieki Kazdangas pagasta «Grigaļu» mājās, kas vienlaikus ir arī Laidu pagasta zemnieku saimniecība «Podnieki», saimnieko jau sen. Paši saka: «Tā iznāk, jo esam uz pagastu robežām.» 21 gadu pavadījuši, kopjot slaucamu govju ganāmpulku, bet šobrīd kuļ graudus, ierīko labirintu kukurūzas laukā un darbojas biedrībā «Kopā Cits Citam». Nākotnes plānos pieļauj visu, pat to, ka iznomās savus laukus citiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Slauktuve vēl ir un visa aparatūra arī, bet govju gan vairs nav. Visvairāk govju bija 2006. gadā. Tad arī bija kredīti jāatdod. Tagad esam brīvi un varam darīt, ko gribam. Nolēmām, ka graudkopība ir vienkāršāk un stabilāk. Ir gadalaiks, kad jāstrādā, un ir, kad iespējams atpūsties,» laikrakstam skaidro J. Podnieks.

Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.

VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Graudkopjiem papildus valsts atbalstu nemaksās, bet meklēs citus situācijas risinājumus, piemēram, nodokļu maksājumu termiņu pagarinājumus, bezakcīzes degvielas daudzuma palielināšanu vai papildu iespējas graudu bunkuru celtniecības finansēšanai, pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas lielāko graudkopības kooperatīvu vadītājiem Edgaru Ružu un Induli Jansonu atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Maksājumi no valsts nav iespējami, līdzīgi kā tas ir piensaimniecībām. Jāsaprot, ka piensaimniekiem jāglābj šķirnes ganāmpulki, kamēr graudi bunkuros var pagaidīt dažus mēnešus, kamēr pieaug cena. Tomēr jautājumus risinām, piemēram, attiecībā uz iespēju pagarināt nodokļu termiņus, tāpat atklāts jautājums ir bezakcīzes degviela, papildu projekti graudu bunkuru celtniecībai un vēl dažas citas iespējas,» sacīja Dūklavs.

Viņš atzina, ka situācija graudkopībā nav vienkārša, tomēr zaudētāji nav tās saimniecības, kuras laicīgi apdrošināja sējumus.

«Tiem, kas bija apdrošinājušies, situācija pulka labāka. Pasaules gals vēl nav, tomēr zemniekiem ir jāpārskata saimniekošana. Graudkopība, tāpat kā citas nozares, saistīta ar risku. Tie, kas bija apdrošinājušies, faktiski neko nezaudēja,» norādīja ministrs.

«Ne par kādu peļņu šogad cerēt nevar, un tik traģiska situācija graudkopībā vēl nekad nav bijusi,» spriež Aizkraukles puses zemnieki. Lietavu dēļ nav novākta pat puse ražas, graudu kvalitāte jau tagad atbilst tikai lopbarībai. Ja laikapstākļi nemainīsies, nenovāktos graudaugus vienkārši varēs nopļaut un ieart zemē, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā gandrīz apstājusies. Visā valstī kopumā nokulta apmēram puse graudaugu platību, bet atsevišķos laukos Latgales pusē kulšana pat nav sākusies.

«Situācija ir dramatiska,» saka Aizkraukles puses zemnieki. Ja ziemā un pavasarī prognozes par graudu ražu bija optimistiskas, tagad situācija krasi mainījusies — graudi ir mitri, tie sāk dīgt jau vārpās un der vienīgi lopbarībai. Līdz ar to arī graudu cena ir zemāka. Turklāt zemnieki nemaz nevar tikt uz lauka, lai ražu novāktu. Dati liecina, ka vairākos Latvijas novados, arī Zemgalē, šonedēļ kulšana nav notikusi vispār.

Luminor banka piešķīrusi aizdevumu 605 tūkstošu eiro apmērā zemnieku saimniecībai Albrekši no Kurzemes darbības attīstīšanai un lauksaimniecības tehnikas iegādei. Saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību un finansējumu plāno izmantot labības kombaina, smidzinātāja, kultivatora un riteņtraktora iegādei.

Projekta īstenošanai ZS Albrekši saņēmusi līdzfinansējumu arī no Lauku atbalsta dienesta.

No kopējām ZS Albrekši apsaimniekojamajām platībām aptuveni 47 hektāri ir ganības un saimniecības ganāmpulkā ir 114 lopi. “Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, kura darbībā aktīvi iesaistījušies arī bērni. Dēls pārvalda graudkopības novirzienu, bet meita palīdz lopkopībā. Ilggadēja pieredze dažādu ar lauksaimniecību un lopkopību saistītu darbu veikšanā, ļauj mums operatīvi reaģēt un kontrolēt ganāmpulku un tā veselības stāvokli. Kopš saimniecības dibināšanas, aktīvi iesaistos saimniecības darbos un piedalos visos procesos. Luminor finansiālais atbalsts mums ļaus uzlabot saimniecības tehnisko nodrošinājumu un palielināt kapacitāti,” stāsta ZS Albrekši īpašniece Ruta Šekeva.

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Graudkopjiem šogad varētu izdoties nokult vien pusi no ražas, kāda ir bijusi labos gados - ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš uzsvēra, ka reģionos situācija ir ļoti atšķirīga.

"Mums it kā šķiet, ka Latvija ir maza valsts, bet ir ļoti atšķirīgas situācijas Alūksnes pusē, Liepājā vai Rēzeknē, Ludzā. Tāpat ir svarīgi, kāda ir augsne. Vienā augsnē ūdens ir uzkrājies vairāk, citā ir tikai putekļi un tur vispār nav nekāda mitruma. Arī braukājot apkārt, redzams, ka ir lauki, kas izskatās labi, un ir vietas, kur iesēti vasarāji, kas vispār nav uzdīguši," teica Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka reālo situāciju graudkopībā varēs redzēt tikai tad, kad sāksies graudu kulšana. "Tomēr graudkopji saka, ka šogad varētu būt aptuveni puse no ražas, kāda ir bijusi labos gados. Ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi," teica LOSP vadītājs.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Lauku attīstības programma (LAP) Latvijas lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem 2014.-2020. gada plānošanas periodā paredz 1,5 miljardus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā 2007.-2013. gada periodā, informē Zemkopības ministrija.

2015. gadā ir sākta jaunās LAP atbalsta pasākumu un projektu īstenošana.

Ir mainīta jaunā tiešo maksājumu sistēma, kas Latvijas lauksaimniekiem 2015.-2020. gadā paredz 1,6 miljardus eiro, kas ir 2,2 reizes vai par 880 miljoniem eiro vairāk nekā 2007.-2013. gada plānošanas periodā.

2015. gadā sākts īstenot Latvijas Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai, kas 2014.-2020. gada plānošanas periodā zivsaimniekiem paredz finansējumu 183,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2007.-2013. gada periodā.

2015. gadā vienlaikus noslēdzās iepriekšējā plānošanas perioda finansējuma apguve un sākās 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES atbalsta līdzekļu ieguldīšana lauku attīstībā, kad stājās spēkā ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu saistītās izmaiņas.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Ir nepieciešams veicināt izaudzētā pārstrādi Latvijā, lai palielinātu darba vietu skaitu, samaksātos nodokļus, kā arī gūtu lielākus ienākumus no šo produktu eksporta un, iespējams, lai attiecīgo sektoru lauksaimnieki varētu saņemt augstāku samaksu par izaudzēto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš uzsver, ka Latvijas zeme ir vērtīgs aktīvs, kas izmantojams valsts drošībai un iedzīvotāju labklājībai.

Kā Latvijā izmantojam savu nozīmīgāko resursu – zemi?

Zeme bija, ir un būs nozīmīgs Latvijas valsts stūrakmens. Zeme ir tas aktīvs, kurā tiek izaudzēta cilvēkiem un dzīvniekiem nepieciešamā pārtika. Lauksaimniecība bija, ir un būs nozīmīgs darba devējs un nodokļu maksātājs. Otrs nozīmīgākais zemes izmantošanas veids ir mežsaimniecība, kurai pieskaitot kokrūpniecību un mēbeļu ražošanu iegūstam vēl vienu ļoti nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības sektoru, kurš veido apmēram 9% no Latvijas IKP un aptuveni 17% no kopējā Latvijas preču eksporta. Šīs abas nozīmīgās zemes nozares summējot, iegūstam ļoti būtisku preču eksporta ienākumu radītāju, cilvēku nodarbinātāju (darba devēju), jo īpaši reģionos, svarīgu nodokļu maksātāju. Meži nav tikai izejmateriālu avots kokrūpniecībai, tie ir arī ekosistēmu pakalpojumu sniedzēji, CO2 piesaistītāji un skābekļa ražotāji, arī ogu un sēņu vietas. Ministrija nekad nav iestājusies tikai par mežizstrādi vien; galu galā arī mežsaimnieki mežu neuztver kā savdabīgu banku, no kuras tikai paņemt naudu (to, starp citu, viņiem bieži pārmet), bet viņi arī stāda jaunaudzes, kopj tās un, protams, kaut kad arī nocērt izaugušo. Mežam ir arī nemateriālā – kultūrvēsturiskā – vērtība.

Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja ieceri līdz 2022. gadam pilnībā aizliegt glifosātu saturošus herbicīdus lauksaimniecībā, savukārt dalībvalstis ar savu galavārdu pagarināt vai nepagarināt glifosāta tirdzniecības atļauju stiepj gumiju.

Eiropas gaiteņos izšķirošais «jā» vai «nē» glifosātam ir iestrēdzis jau kopš 2015. gada. Glifosāta ēra likumsakarīgi piedzīvo savu norietu. Pieredzes bagāžā šai aktīvajai vielai, pasaulē populārākajam toksiskajam nezāļu apkarotājam, ir vairākus gadu desmitus ilgusi agroķimikāliju ražotāju un industriālās lauksaimniecības sadursme ar vides un veselības riskiem. Ko tur liegties, glifosātu saturošie līdzekļi ir bijuši ārkārtīgi uzticami pavadoņi arī Latvijas lauksaimniecības nozares straujajā izaugsmē, ne tikai palīdzot cīnīties ar nezālēm, bet steidzot talkā uz lauka sausināt graudus pirms novākšanas. Latvijas lauksaimniecības politikas zemais ētikas slieksnis to nekādi neierobežo. Savā ziņā tā lietošana palīdzējusi arī bioloģiskās lauksaimniecības uzplaukumam, jo ķimikāliju lietošanas pieaugums licis izdarīt loģiskus secinājumus patērētājiem, bet, saimniekojot bioloģiski, glifosātu lietot strikti noliegts. Savukārt konvencionālajos laukos glifosātu saturošie pesticīdi, tādi kā raundaps, ir kalpojuši kā brīnumnūjiņa. Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu graudu lietošanas barībā (plašāk DB 30.03.2015.). Latvijā glifosāts un citas lauksaimniecības indes tiek maigi dēvētas par augu aizsardzības līdzekļiem, bet tas ir neprecīzs un patērētājus sevišķi maldinošs apzīmējums. Zemkopības ministrijā uzskata, ka, aizliedzot glifosātu saturošos herbicīdus, lauksaimnieki ciestu zaudējumus, īpaši graudkopji, jo tie glifosātu saturošus līdzekļus, «ievērojot termiņus atbilstīgi instrukcijai», izmanto ne tikai nezāļu nokaltēšanai, bet arī graudaugu apžāvēšanai uz lauka. Glifosāts ir pietiekami sensitīvs temats arī pašu lauksaimnieku vidū – graudkopjiem ir savas intereses, bet cūkkopji un piena nozare var līdz mielēm «baudīt» iepriekš minētās glifosāta lietošanas sekas graudkopībā. Tātad – nozarei būs jāpārkārtojas un, iespējams, glifosāta uzvaras gājiena apturēšana – pakāpeniska vai tūlītēja – kaut kādā mērā ietekmētu konkurētspēju. Tomēr konkurētspēja, kas balstās uz vides un veselības risku rēķina, nav ilgtspējīga.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Tāpat kā mūsu zemnieki ir līderi no apakšgala saņemto tiešmaksājumu apmērā, arī ražošanas ierobežojumi pēc 2020. gada tieši Latvijas lauksaimniekus var sist visstiprāk, skaudrā situācijā arī mežsaimnieki

ES mērķiem SEG emisiju samazināšanā un globālo klimata pārmaiņu mazināšanā vajadzētu būt solidāriem pret visām dalībvalstīm, balstītiem uz visām pusēm pieņemamu zinātnisko pamatojumu, nebremzējot valstu tautsaimniecības attīstību un nekavējot izaugsmi.

Eiropas Savienības topošā direktīva par siltumnīcu gāzu emisijām zemei, ja uzsvari nemainīsies, draud būt par pamatīgu Eiropas lielvaru zābaka nospiedumu Latvijas augsnē. Ja pašlaik izmantotā aprēķina metodika netiks jēgpilni un atbilstoši Latvijas apstākļiem uzlabota un mūsu valsts pozīcija ES neizskanēs pietiekami skaļi līdz pat tam, ka Latvija būtu gatava bloķēt dokumentu, zemes īpašnieki pēc 2020. gada var nonākt strupceļā ar plāniem nodarboties ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību. Ja valsts neizrādīs pietiekami lielu vēlmi aizstāvēt savas tautsaimniecības intereses tagad, pēcāk par to pati dabūs maksāt par saistību neizpildi. Kā iepriekš DB norādīja Zemnieku saeimas SEG emisiju eksperte Iveta Grudovska (18.04.2016. DB), nepieciešams īpašs Latvijas koeficients, kas atspoguļotu mūsu valsts lauksaimniecības specifiku, kas būtu jāiekļauj metodikā.

Iepriekšējā plānošanas periodā pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums lauksaimniecībā ir pilnībā apgūts, visas subsīdijas par pagājušo gadu izmaksātas, savukārt jaunajā atbalsta periodā zemniekiem jārēķinās ar ļoti striktu un birokrātisku kontroli saistībā ar projektu realizāciju, šodien žurnālistiem sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Tāpat viņa norādīja, ka neīstenoto projektu parāds, kas zemniekiem būs jāatmaksā, ir kopumā seši miljoni eiro.

Vītola-Helviga informēja, ka 2007.-2013.gada periodā lauksaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izmaksāts 1,3 miljardi eiro, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai - 1,4 miljardi eiro, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda - 166,7 miljoni eiro.

Lielākās investīcijas veiktas lopkopībā, graudkopībā un pārstrādē.

Gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro, atjaunojot 333 fermas, izbūvēta 291 kūtsmēslu krātuve par 17 miljoniem eiro, uzbūvētas 217 noliktavas par 22,5 miljoniem eiro un 87 graudu pirmapstrādes kompleksi par 19 miljoniem eiro.

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte sagatavojis investīciju plānu piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens attīstībai. Tā realizāciju veiks koncerna pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums Baltijā Eximo Agro-Marketing, un tā realizācija tiks uzsākta jau šogad. Ar šodienu uzņēmumā darbu sāk stratēģisko investoru pārstāvoša valde Jāņa Vaivoda vadībā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas Piens valde izveidota trīs cilvēku sastāvā: Jānis Vaivods, valdes priekšsēdētājs, Vācijas pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Eximo Agro-Marketing ilggadīgais vadītājs Baltijas valstīs, Jānis Cipulis, Eximo Agro-Marketing Vācijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Andreass Zerāns (Andreas Serrahn) , koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH&Co īpašnieks.

Jānis Vaivods, Latvijas Piens jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs, komentē: «Latvijā tiks realizēts koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte pirmais investīciju plāns ārpus Vācijas. Tas ir sagatavots, konkrēts tā apjoms tiks publiskots līdz ar tā realizācijas uzsākšanu, un tas notiks jau šogad. Investīciju mērķis ir dubultot ražošanas apjomu Latvijas Pienā, attīstot siera un industriālo produktu ražošanu. Vienlaikus – optimizējot un stabilizējot uzņēmumu. Pirmais solis jau veikts – uzņēmumam Latvijas Piens vairs nav finansiālu saistību par saņemto valsts galvojumu. Mērķtiecīgu investīciju piesaisti sekmēja arī uzņēmuma līdzšinējās vadības ieinteresētība un līdzdalība investīciju piesaistē.»

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Banka Citadele sniegs 1 miljonu eiro lielu atbalstu speciālas programmas ietvaros plūdos cietušo zemnieku saimniecību atbalstam Latgalē un daļā Vidzemes. Finansējums tiks izsniegts aizdevumu formā ar īpaši atvieglotiem nosacījumiem, informē bankā.

«Latvijas lauksaimnieki ir nozīmīgi un uzticami bankas partneri. Novērtējot situāciju pēc plūdiem Latvijas austrumos, esam nolēmuši atbalstīt uzņēmējus ar ērti saņemamu finansējumu ar atvieglotiem nosacījumiem ikvienas bankas klientam – lauksaimniekiem būs iespēja atlikt pamatsummas un kredītprocentu maksājumus uz gadu. Mūsu mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem pārvarēt plūdu dēļ radušās grūtības un turpināt savu darbību,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

«Latgalē graudkopība kopš 2012. gada ir augusi par trešdaļu. Ja skatās uz reģiona ekonomiku, tad tā ir straujāk augošā nozare, un ir redzams, ka lauksaimnieki palielina apstrādājamās platības un ražu. Līdz ar to jebkura veida atbalsts šajā nozarē šobrīd ir ļoti nozīmīgs, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecību austrumu reģionā.»

Uz nektārauga facēlijas violeto ziedu dūmakā slīgstošo lauku Launkalnes pagastā, šosejas Smiltene - Gulbene malā, bites lido pat pāri tuvējā meža koku galotnēm. Tikpat bieži tuvumā «spieto» garāmbraucēji, nespējot valdīt sajūsmu un vēloties iemūžināt sevi fotogrāfijā uz skaistā fona, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

No šosejas puses 10 metri no lauka ir norakstāmi, smaida lauka saimnieks, Launkalnes pagasta zemnieku saimniecības Kadiķīši īpašnieks Ainārs Melderis. Par cilvēku vēlmi fotografēties, iebrienot laukā, viņš neļaunojas.

Ainārs pirmo gadu facēliju pavasarī iesējis nevis bišu barošanai, bet citam nolūkam – kā zaļmēslojumu papuvē atstātai zemei. Šis gandrīz 15 hektārus lielais lauks šosejas malā ir paredzēts nektārauga sēklu iekulšanai. No tās nākamgad kādā no Kadiķīšu 250 hektārus lielajiem tīrumiem tiks iesēta facēlija, un ziedēšanas pilnbriedā to iears zemē kā zaļmēslojumu augsnes uzlabošanai. To, ka laukā zied facēlijas, ne visi zinājuši bez priekšā teikšanas, stāsta Ainārs. «Labākais joks, ko dzirdēju, bija tjūnētais rapsis. Cits paziņa man atkal saka – «zini, viss jau labi, tev te skaisti zied, bet mani kaitina, ka tās mašīnas pa priekšu brauc un pie tava lauka pēkšņi uzdod pa bremzēm»,» smaida Ainārs. Nākamvasar šajā laukā gan atkal augs labība.