Iepriekšējā plānošanas periodā pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums lauksaimniecībā ir pilnībā apgūts, visas subsīdijas par pagājušo gadu izmaksātas, savukārt jaunajā atbalsta periodā zemniekiem jārēķinās ar ļoti striktu un birokrātisku kontroli saistībā ar projektu realizāciju, šodien žurnālistiem sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga.
Tāpat viņa norādīja, ka neīstenoto projektu parāds, kas zemniekiem būs jāatmaksā, ir kopumā seši miljoni eiro.
Vītola-Helviga informēja, ka 2007.-2013.gada periodā lauksaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izmaksāts 1,3 miljardi eiro, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai - 1,4 miljardi eiro, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda - 166,7 miljoni eiro.
Lielākās investīcijas veiktas lopkopībā, graudkopībā un pārstrādē.
Gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro, atjaunojot 333 fermas, izbūvēta 291 kūtsmēslu krātuve par 17 miljoniem eiro, uzbūvētas 217 noliktavas par 22,5 miljoniem eiro un 87 graudu pirmapstrādes kompleksi par 19 miljoniem eiro.
Lielākās fermas, rēķinot kopējās apstiprinātās izmaksas, bija cūku audzēšanas komplekss SIA Baltic Pork par 3,9 miljoniem eiro, piensaimniecība SIA Sēļi - 3,6 miljoni, piensaimniecība SIA Agro-Dzelzava - 3,6 miljoni eiro.
Lielākie projektu īstenotāji bijuši AS Jaunpils pienotava, kas realizēja četras projektu kārtas par sešiem miljoniem, AS Tukuma Piens - sešas projektu kārtas par 4,6 miljoniem, AS Agrofirma Tērvete- četras projektu kārtas par 4,5 miljoniem eiro.
Kopumā visā plānošanas periodā iegādāti 2939 traktori par 110 miljoniem eiro, 740 kombaini par 90 miljoniem eiro, 667 sējmašīnas par 17 miljoniem eiro, 4348 pārtikas ražošanas iekārtas par 36 miljoniem eiro.
Vienlaikus LAD vadītāja atzina, ka daudzi projekti neatbilstību dēļ tika noraidīti, savukārt nerealizēto projektu dēļ lauksaimnieku kopējais parāds LAD ir seši miljoni eiro, kā arī sāktas 115 tiesvedības saistībā ar dažādām savstarpējām pretenzijām.
«Mums ir projekti, par kuriem atprasām finansējumu, - kopējais debitoru apjoms veido sešus miljonus eiro. Tikmēr vidējais debitora apjoms sasniedz 4000 eiro, kas nav nekas ārkārtējs. Tāpat mums ir 115 aktuālas tiesvedības, kas arī ir norma, jo pieaugusi cilvēku drosme un aktivitāte, debatējot par strīdīgiem jautājumiem,» sacīja LAD vadītāja.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka sāktie un nerealizētie projekti galvenokārt saistās ar piena vai gaļas saimniecībām.
«Rakstot projektus, cilvēki mēdz paaugstināt vēlamās cenas, taču situācija var mainīties - sākas kārtējā krīze un projektu nav izdevies pabeigt. Neko darīt, dzīve ienes savas korekcijas, un ar to jārēķinās,» sacīja Dūklavs.
Tāpat LAD vadītāja arī norādīja, ka šajā plānošanas periodā lauksaimniekiem jārēķinās ar daudz striktākiem projektu īstenošanas nosacījumiem un stingrāku atbalsta saņemšanas kontroli.
«Lai gan Eiropas Komisijas auditi ir ierasta lieta, taču Briseles ierēdņu attieksme kļuvusi vēl striktāka un birokrātiskāka. Piemēram, mums pērn bija 200 gadījumi, kad zemnieki zaudēja līdz tam pieejamo ikgadējo atbalstu, jo bija aizmirsuši kārtējo reizi pieteikt platības. Tā ir cilvēciska kļūda, tā arī centāmies to traktēt, taču saņēmām aizrādījumu un nevarējām palīdzēt,» sacīja Vītola-Helviga.
Tāpat viņa sacīja, ka EK auditos stingri kontrolēs projekta izpildes termiņus un mērķa realizāciju.
«Jauninājums ir tas, ka tiks parakstīts līgums par projekta mērķa sasniegšanu konkrētā termiņā. Ja saimnieks apņemas trijos gados palielināt realizācijas ieņēmumu, tad trešajā gadā tas tiks pārbaudīts un neizpildes gadījumā proporcionāli nesasniegtajam būs jāatmaksā finansējums. Tāpat rūpīgi sekos līdzi iepirkumu procedūrām. Kopumā sankciju mehānisms būs daudz stingrāks.»
Kā ziņots, Latvijai pieejamais finansējums Lauku attīstības programmā 2007-2013.gadam bija 1,383 miljardi eiro. Savukārt nākamajā periodā 2014.-2020.gadam tas ir palielināts par 11% un sasniedz 1,532 miljardus eiro.
Tāpat 2015.gadā sākta Latvijas Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai, kas 2014.-2020.gadā zivsaimniekiem paredz finansējumu 183,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā.
