Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Lai stiprinātu savas pozīcijas graudkopības segmentā, zemnieku saimniecība Kalves bankas Citadele finansējumu viena miljona eiro apmērā investējusi graudu pirmsapstrādes kaltes būvniecībā, kā arī jauna kombaina iegādē.

Saimniecība Kalves Mazsalacas novada Sēļu pagastā darbojas jau gandrīz 30 gadus un tās galvenie darbības virzieni ir graudkopība un piena lopkopība. Aptuveni 650 hektāru platībā tiek kultivēti kvieši, ziemas rapsis, mieži, zālāju sēklas lauki un āboliņš, savukārt ganāmpulku veido 80 slaucamas govis.

No kopējā finansējuma 326 000 eiro izmantoti kombaina iegādei, savukārt aptuveni 660 000 eiro ieguldīti pašiem savas graudu kaltes būvniecībā.

"Vēlamies stiprināt savas pozīcijas graudkopībā un veidot to par saimniecības stabilāko kompetenci, līdz ar to, pateicoties Citadeles finansējumam, šobrīd būvējam graudu pirmapstrādes kalti, ko vēlamies pabeigt līdz augusta sākumam, kad sāksies šī gada graudu kulšanas sezona. Tāpat iegādājāmies kombainu, lai paralēli varētu strādāt ar vairākām zāļu kultūrām," stāsta zemnieku saimniecības Kalves pārvaldniece Larisa Gerasimova.

#Vecākā meita stāv blakus un klusē. Jautāta par saimniekošanu «Podniekos», laipni atjautā: «Varbūt kafiju vēlaties?»

Jānis un Zinta Podnieki Kazdangas pagasta «Grigaļu» mājās, kas vienlaikus ir arī Laidu pagasta zemnieku saimniecība «Podnieki», saimnieko jau sen. Paši saka: «Tā iznāk, jo esam uz pagastu robežām.» 21 gadu pavadījuši, kopjot slaucamu govju ganāmpulku, bet šobrīd kuļ graudus, ierīko labirintu kukurūzas laukā un darbojas biedrībā «Kopā Cits Citam». Nākotnes plānos pieļauj visu, pat to, ka iznomās savus laukus citiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Slauktuve vēl ir un visa aparatūra arī, bet govju gan vairs nav. Visvairāk govju bija 2006. gadā. Tad arī bija kredīti jāatdod. Tagad esam brīvi un varam darīt, ko gribam. Nolēmām, ka graudkopība ir vienkāršāk un stabilāk. Ir gadalaiks, kad jāstrādā, un ir, kad iespējams atpūsties,» laikrakstam skaidro J. Podnieks.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Graudkopjiem šogad varētu izdoties nokult vien pusi no ražas, kāda ir bijusi labos gados - ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš uzsvēra, ka reģionos situācija ir ļoti atšķirīga.

"Mums it kā šķiet, ka Latvija ir maza valsts, bet ir ļoti atšķirīgas situācijas Alūksnes pusē, Liepājā vai Rēzeknē, Ludzā. Tāpat ir svarīgi, kāda ir augsne. Vienā augsnē ūdens ir uzkrājies vairāk, citā ir tikai putekļi un tur vispār nav nekāda mitruma. Arī braukājot apkārt, redzams, ka ir lauki, kas izskatās labi, un ir vietas, kur iesēti vasarāji, kas vispār nav uzdīguši," teica Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka reālo situāciju graudkopībā varēs redzēt tikai tad, kad sāksies graudu kulšana. "Tomēr graudkopji saka, ka šogad varētu būt aptuveni puse no ražas, kāda ir bijusi labos gados. Ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi," teica LOSP vadītājs.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Luminor banka piešķīrusi aizdevumu 605 tūkstošu eiro apmērā zemnieku saimniecībai Albrekši no Kurzemes darbības attīstīšanai un lauksaimniecības tehnikas iegādei. Saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību un finansējumu plāno izmantot labības kombaina, smidzinātāja, kultivatora un riteņtraktora iegādei.

Projekta īstenošanai ZS Albrekši saņēmusi līdzfinansējumu arī no Lauku atbalsta dienesta.

No kopējām ZS Albrekši apsaimniekojamajām platībām aptuveni 47 hektāri ir ganības un saimniecības ganāmpulkā ir 114 lopi. “Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, kura darbībā aktīvi iesaistījušies arī bērni. Dēls pārvalda graudkopības novirzienu, bet meita palīdz lopkopībā. Ilggadēja pieredze dažādu ar lauksaimniecību un lopkopību saistītu darbu veikšanā, ļauj mums operatīvi reaģēt un kontrolēt ganāmpulku un tā veselības stāvokli. Kopš saimniecības dibināšanas, aktīvi iesaistos saimniecības darbos un piedalos visos procesos. Luminor finansiālais atbalsts mums ļaus uzlabot saimniecības tehnisko nodrošinājumu un palielināt kapacitāti,” stāsta ZS Albrekši īpašniece Ruta Šekeva.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), liecina Valsts kancelejas nosūtītā atbilde LPCS.

Dokumentā norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai (ZM) par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Piensaimnieku savienība: Situācija nozarē pašlaik ir traģiska 

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ...

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs LPCS informējis, ka savienības iesniegums Saeimai nodots zināšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Jau ziņots, ka ZM pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam, pavēstīja ministrijā.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena.

Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Šolks sacīja, ka LPCS nosūtījusi vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt.

Iepriekš Finanšu ministrija LPCS oficiālā vēstulē norādīja, ka, ņemot vērā, ka iesniegums ir adresēts arī ZM un Ekonomikas ministrijai, kas ir kompetentas sniegt atbildes pēc būtības uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem, ministrija iesniegumu pieņem zināšanai un izmantos savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam.

lgstošā sausuma dēļ situācija augkopībā un dārzeņkopībā dažviet ir traģiska, tāpēc lauksaimnieki aicinās valdību izsludināt ārkārtas situāciju, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā DB pastāstīja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, tiks apkopota meteoroloģiskā informācija par maiju un identificēti reģioni, kur situācija ir visproblemātiskākā. Pēc tam biedrība rakstīs vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM), uz kā pamata ministrija varēs vērsties valdībā. Provizoriski šāda vēstule varētu tapt jau pirmdien, pieļāva J. Lazdiņš. Viņš arī teica, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks VPM pieteikto platību kontroli un tās ietvaros dienests varētu fiksēt, kāda ir situācija laukaugu un dārzkopības platībās.

«Raža ir samazinājusies, bet šobrīd nevar pateikt, ka tā ir nulle, tāpēc jāfiksē situācija,» sacīja Lazdiņš. Visvairāk sausums ietekmējis Kurzemi un daļu Zemgales, iespējams, arī Vidzemi un Latgali. Var zaudēt vasarājusIlgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, ziņo LETA. Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karstā laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija otrajā dekādē bija 9,1 milimetrs, kas ir par 43% mazāk par normu, savukārt maija trešajā dekādē tie bija 2,3 milimetri, kas ir par 88% mazāk, nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Latvija nav tālu no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio teica zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

"Diemžēl neesam tālu [no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā]," sacīja ministrs, piebilstot, ka trešdien, 14.jūnijā, notika arī Krīzes vadības padomes sanāksme par veicamajiem soļiem, tači vēl netika izlemts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Viņš skaidroja, ka pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā vēl ir jāsaprot, ko tā dos. "Jāskatās, ko tā dod, ko nedod. Lai nav tā, ka vilks aitās. Lai nav tā, ka pie pirmajām indikācijām, ka ir slikti, izsludinām ārkārtas situāciju paši līdz galam nesaprotot, ko tā dos," sacīja Šmits.

Situācija kopumā lauksaimniecībā virknē iemeslu dēļ šogad ir tāda, kāda nav bijusi ļoti daudzus gadus, norādīja ministrs. Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, graudkopībā šogad būs smags rudens.

Tāpat kā mūsu zemnieki ir līderi no apakšgala saņemto tiešmaksājumu apmērā, arī ražošanas ierobežojumi pēc 2020. gada tieši Latvijas lauksaimniekus var sist visstiprāk, skaudrā situācijā arī mežsaimnieki

ES mērķiem SEG emisiju samazināšanā un globālo klimata pārmaiņu mazināšanā vajadzētu būt solidāriem pret visām dalībvalstīm, balstītiem uz visām pusēm pieņemamu zinātnisko pamatojumu, nebremzējot valstu tautsaimniecības attīstību un nekavējot izaugsmi.

Eiropas Savienības topošā direktīva par siltumnīcu gāzu emisijām zemei, ja uzsvari nemainīsies, draud būt par pamatīgu Eiropas lielvaru zābaka nospiedumu Latvijas augsnē. Ja pašlaik izmantotā aprēķina metodika netiks jēgpilni un atbilstoši Latvijas apstākļiem uzlabota un mūsu valsts pozīcija ES neizskanēs pietiekami skaļi līdz pat tam, ka Latvija būtu gatava bloķēt dokumentu, zemes īpašnieki pēc 2020. gada var nonākt strupceļā ar plāniem nodarboties ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību. Ja valsts neizrādīs pietiekami lielu vēlmi aizstāvēt savas tautsaimniecības intereses tagad, pēcāk par to pati dabūs maksāt par saistību neizpildi. Kā iepriekš DB norādīja Zemnieku saeimas SEG emisiju eksperte Iveta Grudovska (18.04.2016. DB), nepieciešams īpašs Latvijas koeficients, kas atspoguļotu mūsu valsts lauksaimniecības specifiku, kas būtu jāiekļauj metodikā.

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

SIA Stiga RM pērn iegādājās BMW auto par 49 917,36 eiro, bet, nodokļu administrācijas ieskatā, tā nav atbilstoša vērtība, tāpēc tiek prasīts precizēt PVN deklarāciju, pretējā gadījumā draudot izslēgt no PVN maksātāju reģistra

«Esmu šokēts. Kaut ko tādu – ka nodokļu administrācija uzskata, ka auto vērtība ir cita – augstāka – nekā tā cena, par kuru esmu iegādājies no oficiālā dīlera, vēl savā uzņēmēja karjerā neesmu pieredzējis, » situāciju vērtē SIA Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka pašlaik nezina, ko īsti darīt. «Nesaprotu šī dokumenta statusu, jo pārsūdzēt šo EDS sistēmā esošo dokumentu nevar, piekrist, ka iegādātā auto vērtība ir cita – augstāka –, ir dīvaini, ja auto tirgotājs par šādu cenu ir pārdevis, visi norēķini notikuši bezskaidras naudas veidā – izrakstīts rēķins par 49 917,36 eiro + 10 482,64 eiro PVN, auto tika pirkts, izmantojot SIA SEB Līzings pakalpojumus, arī apdrošināts auto par tieši tādu pašu vērtību,» savu pozīciju skaidro A. Ramoliņš. Viņš prognozē, ka šāda situācija varētu būt ne tikai SIA Stiga RM, bet vēl daudziem uzņēmumiem, kuri iegādājušies šādas klases auto.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā stāstīja ministrs, situācija saistībā ar ilgstošo sausumu dažādos Latvijas reģionos un dažādās lauksaimniecības nozarēs ir atšķirīga. Pēc viņa teiktā, visvairāk esot cietušas saimniecības Kurzemē, bioloģiskās lopkopības saimniecības, kā arī graudkopībā daudzviet stipri cietuši vasarāji. Savukārt tām graudkopības saimniecībām, kas laikus iesēja ziemājus, labība ir laba.

Ministrs atzina, ka patlaban, kamēr nav novākta raža, nevar pateikt lauksaimnieku zaudējumu apmērus. Kad tas būs izdarīts, varēs arī secināt, vai lauksaimniekiem nepieciešama cita veida palīdzība bez patlaban izsludinātās dabas katastrofas situācijas. Kā atgādināja Dūklavs, dabas katastrofas statusa gadījumā runa nav par kompensācijām, bet iespējām nepiemērot dažādas sankcijas par saistību nepildīšanu.

Aizvadītajos 2016. gada 9 mēnešos nefinanšu uzņēmumu kreditēšana stabili augusi, kas atspoguļojas kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpumā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Gan banku, gan uzņēmēju noskaņojums kreditēšanas jomā ir pozitīvs, turpinās arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekme ar zemajām procentu likmēm, tādēļ ir pamats arī turpmāk gaidīt tālāku kreditēšanas izaugsmi, kas savukārt veicinās ekonomikas stabilitāti un tālākai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās investīcijas.

Pārdzīvotās ekonomiskās krīzes, ārējā pieprasījuma nestabilitātes, tiesiskās vides nesakārtotības un citu faktoru ietekmē bankas vairāku gadu garumā būtiski ierobežoja jaunu kredītu izsniegšanu un arī pieprasījums no aizņēmēju puses bija relatīvi zems. Ja 2015. gadā varējām vērot vien pirmās nelielās uzņēmējdarbības kreditēšanas atkopšanās pazīmes ar nelielu kredītportfeļa kāpumu atsevišķos mēnešos, tad jau 2016. gadā pozitīvās tendences uzņēmumu kreditēšanā redzamas izteikti skaidri.

Zemnieku viedokli par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu Latvijā noskaidrojis reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Arnis Vējš, SIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs:

– Ieceri atjaunot cukura ražošanu, līdz ar to arī cukurbiešu audzēšanu uzskatu par pozitīvu. Ja tā tiešām notiks, esmu gatavs gādāt tehniku un pievērsties šai kultūrai. Visi atceramies, ka Uzvaras pusē lauki ir labi, piemēroti cukurbiešu audzēšanai. Svarīgi, protams, lai šis bizness būtu rentabls un lai konkurence ar citiem cukura ražotājiem Eiropā veidotos godīga.

Vēsma Veģere, Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieku saimniecības «Urštēni» īpašniece:

– Mēs cukurbietes audzējām vairāk nekā 100 hektāros. Tā bija laba kultūra, arī strādniekiem izdevīga. Tagad lielāko daļu lauksaimniecības zemes aizņem kuļamās kultūras. Sezona ir īsa – no pavasara līdz agram rudenim, septembra sākumam. Gandrīz pusgadu zemniekiem jādomā, kādus darbus dot strādniekiem pirms aktīvās sezonas sākuma. Ar cukurbietēm bija citādāk. Kamēr visu izdarījām, pienāca novembra beigas vai decembra sākums.

Gada pirmie mēneši ir laiks, kad graudkopji arvien aktīvāk plāno jaunās sezonas darbus. Lielākā daļa pērnās ražas noteikti jau ir realizēta un nu jau ir skaidrs, vai apgrozāmie līdzekļi būs nepieciešami, lai apsētu un apkoptu visus savus laukus šogad, bet varbūt būs nepieciešams kredīts graudkopjiem. Ja būs nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem, iesakām ieskatīties Lande.lv, kur aizdevumu iespējams saņemt ātri un ērti dažādām saimniecības vajadzībām.

Situācija graudkopībā

Pirms sezonas izteikt prognozes par gaidāmajām ražām vai citiem rādītājiem ir pilnīgi neiespējami, taču ir dažas lietas, ko jau šobrīd var redzēt skaidri. Neviens vairs nešaubās, ka pārtiku Latvijā un pasaulē vajag un vajadzēs tikai vairāk – neviens izaudzētais grauds īsti pāri nepaliek – eksperti prognozē, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo iedzīvotāju skaits pasaulē aug.

Tāpat arī ir redzams, ka pandēmijas laiks cilvēkus ir atkal atgriezis pie dabas, viņi vairāk pievēršas lauksaimniecībai, viņiem ir nepieciešama tehnika, jāiegādājas zeme, paralēli notiek arī paaudžu maiņa esošajās saimniecībās – tas viss prasa gan finanšu, gan citus resursus, lai gudri attīstītu saimniecības ilgtermiņā. Šis iespēju laiks katram maksimāli efektīvi ir jāizmanto savā labā.

Lēnā vakcinācijas tempa dēļ Latvijai pašlaik ir grūti cerēt uz jaunām būtiskām ārvalstu investīcijām, jo investoru skatījumā Latvija tādējādi būs arī viena no pēdējām Eiropas valstīm, kurā atcels dažādos pandēmijas laikā ieviestos ierobežojumus.

Tā intervijā atzina uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu konsultāciju kompānijas "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.

"Ja pandēmijas sākumā Baltijas valstis uz pārējās Eiropas fona izskatījās ļoti labi, tad tagad vakcinācijas kavēšanās dēļ mēs savukārt izskatāmies daudz sliktāk par citiem. Tā ir slikta zīme, jo tas nozīmē, ka mēs būsim vieni no pēdējiem, kuri izies ārā no ierobežojumiem. Arī investoru skatījumā šobrīd daudz labāk ir investēt Polijā nekā Latvijā. Tādēļ tas, ka mēs nespējam tikt galā ar vakcinācijas programmu un esam nokavējuši visu, ko varējām nokavēt, mums ir liels mīnuss," sacīja Lieģe.