Latvijai nevajag ņemt kredītus no Skandināvijas valstīm, lai pēc tam šo naudu noguldītu Skandināvijas bankās, uzskata bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Latvijas TV raidījumā Labrīt, Latvija! I.Godmanis iztiecās, ka Skandināvijas valstis var pašas uzturēt savas bankas.

Ivars Godmanis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš arī atzina, ka arī lielās Eiropas Savienības valstis būs spiestas drastiski samazināt izdevumus, jautājums ir tikai par tempu, kādā izdevumi tiek samazināti. «Tas, ko darām mēs, ir tas, ko nāksies darīt visiem,» norādīja I.Godmanis

Bijušais premjers Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka valsts budžeta deficītu vajadzētu mēģināt samazināt tiktāl, lai nebūtu vairs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Intervijā laikrakstam Diena viņš klāsta, ka vajadzētu mēģināt nosacījumus, par kuriem saņemts aizdevums, taču vienlaicīgi brīdina, ka pastāvošos nodokļu atvieglojumus vajadzētu pārskatīt.

Viņš uzskata, ka par nodokļiem «ir jādomā». Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā. «Mums tas ir par mazu. Bet mums ir jāpaliek Baltijas līmenī. Tikko mēs sākam stūrēt tos nodokļus uz vienu vai otru pusi, jo īpaši akcīzes nodokli, tā beidzas ļoti slikti. Bet, kas attiecas uz tādu variantu kā pazeminātām PVN likmēm, lietuviešiem vispār tādu nav - ne elektrībai, ne siltumam, ne publiskajam transportam, ne zālēm. Igauņiem pazeminātā likme ir žurnāliem, avīzēm, zālēm un viesnīcām. Mums ir siltumam, elektrībai, zālēm, zīdaiņu pārtikai...to nevarēs,» ir pārliecināts I. Godmanis.

Iestājoties eirozonā, Latviju sagaida zemūdens akmeņi. Negatīvie aspekti ir saistīti ar to, ka situācijā, kad valsti piemeklē dziļa krīze, nav iespējams to risināt ar devalvāciju un gaidāma cenu celšanās, kādu pieredzējusi Igaunija, raidījumā Dienas rīts sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Raidījumā politiķis atzīmēja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsti piemeklējušas trīs nozīmīgas problēmas – pārāk maza bagātu cilvēku līdzdalība sabiedrības dzīves līmeņa celšanā, Eiropas Savienības brīvā tirgus divējāda ietekme un nespēja konkurēt ar ārvalsu kompānijām.

Padomju pēdējos gados dzīves līmenis bijis zināmā mērā vienāds. Pēc neatkarības atgūšanas daļa cilvēku stāvus kļuvuši bagāti, bet viņu iesaiste sabiedrības dzīves līmeņa celšanā bijusi maza, sacīja I. Godmanis. Viņš arī atzīmēja, ka personīgi uzskata, ka vispirms nepieciešams sasniegt zināmu dzīves līmeni un pēc tam varot pāriet uz sociāldemokrātisku sistēmu. Pašlaik, bagātajiem piemērojot lielus nodokļus, var panākt, ka tie aizies strādāt citur.

«Lielos vilcienos es esmu absolūti pārliecināts, ka mēs [visu] darām pareizi», tā, runājot par Latvijas centieniem samazināt budžeta deficītu, intervijā Latvijas Radio sacīja ekspremjers Ivars Godmanis.

I. Godmanis min divas lietas, kas, pēc viņa domām, parāda, ka Latvija neiet nepareizo ceļu. Pirmkārt, tādu pašu rīcības plānu piekopj Igaunija un Lietuva, atšķirība vienīgi ir tā, ka abiem kaimiņiem nav starptautiskās aizņēmuma programmas. Ka otru lietu ekspremjers min Latvijas stingro budžeta politiku, kas paredz samazināt izdevumus. Viņš skaidro, ka citu valstu pieredze liecina, ka izejai no krīzes labākais variants nav nesamazināt izdevumus, jo šādā gadījumā krasi palielinās valsts parāds.

«Mums, par laimi, šāda parādu eskalācija nedraud. Mums ir garantēts aizdevums, bet tas nenozīmē, ka mums visa nauda ir jāņem un jātērē,» uzsver I. Godmanis, piebilstot, ka Latvijai ir jāiemācās sabalansēt savi ieņēmumi un izdevumi.

Jaunā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politika, kas Latvijai paredz nevienlīdzīgus tiešmaksājumus, ir politisks nevis ekonomisks lēmums un tāpēc Latvijai uz to jāatbild politiski, nevis racionāli un jābūt gataviem rīkoties radikāli, intervijā laikrakstam Diena uzsvēra Latvijas ES parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

I. Godmanis savu teikto ilustrēja ar piemēru no 1998. gada, kad lauksaimnieki vērsās valdībā ar lūgumu pēc palīdzības, jo valstī uz pārstrādi importēja cūkgaļu no Igaunijas un Somijas. Valdība uz simts dienām piemēroja pretdempinga mehānismu. «Tas bija liels troksnis, bet atstāja iespaidu,» norādīja I. Godmanis.

Lēmumu, kas ir jādara, jāpieņem tiem, kas cietīs visvairāk – ražotājiem un zemniekiem, stāstīja I. Godmanis, piebilstot, ka jāvienojas arī ar Lietuvu.

I. Godmanis laikrakstam arī norādīja, ka viņa rokās esot nonācis Eiropas Komisijas (EK) pētījums, kurā ļoti rūpīgi analizēti visi iespējamie varianti. Izvēlētajam variantam, kas Latvijai ir visnelabvēlīgākais un pašlaik tiek apspriests, neesot nekāda ekonomiskā pamatojuma – tā pamatā ir tīra politika, kas saistīta ar valstu lielumu un ietekmi.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijai vēl ir gads cīņai par taisnīgākiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā (ES), bet pēc tam jāizmanto radikāli līdzekļi, atzīst ekspremjers un eiroparlamentārietis Ivars Godmanis.

Latvijai ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, taču ja tie nelīdz, tad ir jāizmanto radikālākas metodes, piemēram, aizsargājot savu tirgu no citu valstu produkcijas, viņš uzsvēra LNT raidījumā 900 sekundes.

«Lēmums [par atbalsta apjomu] vēl nav pieņemts. Mums ir apmēram nepilns gads cīņai. Kāpēc mums šoreiz jācīnās ar visām metodēm? Tāpēc, ka šoreiz abi lēmumi - gan kohēzijas finansējuma, gan lauksaimniecības atbalsts - nav ekonomiski pamatoti, bet tīri politiski. Tostarp, politika, kas mainās no Eiropas Komisijas (EK) puses un politika, kas ir vērsta pret mazām valstīm un Baltijas valstīm,» klāstīja Godmanis.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas locekļi savulaik Latvijā saņēmuši draudus un steigā pametuši valsti, vēstīja LTV raidījums de facto. To raidījumam apstiprinājusi gan Drošības policija, gan bijušais premjers Ivars Godmanis.

De facto informēja, ka starpgadījums noticis pirms diviem gadiem - laikā, kad valdība lēma par aizdevuma prasīšanu no starptautiskajām organizācijām. Valdība lēmumu pieņēma 2008.gada novembrī, un jau pēc dažām nedēļām Latvijā ieradās pirmā SVF ekspertu misija, lai vienotos par aizdevuma nosacījumiem. Tolaik amatpersonu izteikumi bijuši visai optimistiski, un ne ar vārdu nav ticis pieminēts, ka sarunas varēja izjaukt kāds nepatīkams incidents.

Kā zināms de facto, Latvijas valdības un aizdevēju sarunu pirmais raunds noslēdzies bez rezultāta, jo valūtas fonda eksperti misiju pēkšņi pārtraukuši un evakuēti no Latvijas. Darbs palicis nepabeigts, jo kāda no misijas loceklēm saņēmusi draudu īsziņu. Valūtas fonds nolēmis, ka jāreaģē tūlītēji, un ekspertiem Rīgu lika pamest. Sarunas ar Latvijas valdību nolēma turpināt no Varšavas. Turklāt, kā liecina de facto rīcībā esošā neoficiālā informācija, Latviju lielā steigā fonda cilvēki pameta ar auto un ceļu tālāk turpināja no Lietuvas.

Ekspremjers Ivars Godmanis apgalvo, ka nedz viņš, nedz kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) nav guvuši nekādu personisku labumu no a/s Parex Banka pārņemšanas.

Atbildot uz Db jautājumu par sabiedrībā cirkulējošām baumām par to, ka Parex Bankas pārņemšanā iesaistītās amatpersonas ir saņēmušas milzīgus kukuļus, I. Godmanis neslēpa, ka arī pats ir dzirdējis runas, ka par bankas glābšanu viņš saņēmis «desmitus miljonu» un par šo naudu viņam tiekot būvēta māja Norvēģijā, kur ekspremjeru it kā atpazinuši celtnieki.

I. Godmanis atzīst, ka jautājumus par iespējamiem kukuļiem esot uzdevuši arī viņam tuvi cilvēki.

Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka Latvijā regulāri notiek banku krīzes, un eirozona spēj nodzēst šādu banku «ugunsgrēku», intervijā norāda Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.

Latvijā vēsturiski izveidojušos ekonomisku apstākļu dēļ regulāri notiek banku krīzes - reizi piecos līdz septiņos gados. Ja objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ sākas kādas bankas klientu panika, cilvēki skrien izņemt no bankas savu naudu. Ja valsts ir eirozonā, tad tās komercbankām ir iespēja ieķīlāt savus aktīvus Eiropas Centrālajā bankā, no kuras pretī saņemot nepieciešamo daudzumu eiro, tās spētu nodzēst banku «ugunsgrēku» - tā tas notika gan Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, Itālijā u.c., pauž I. Godmanis.

Ja Latvija paliek ārpus eirozonas, tad tās bankām tādas iespējas nav. Un ja atkārtojas Parex tipa krīze, tad valstij atkal būs jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, kas atkal prasīs «griezt» budžeta izdevumus, samazināt algas utt. Latvijas bankās ap 50% no visiem noguldījumiem pieder nerezidentiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ var «sākt skriet pēc savas naudas», izsaucot kārtējo banku krīzi. Latvijas iestāšanās eirozonā pasargās no šāda tipa krīzēm, norāda I. Godmanis.

Latvijā 2010. gadā struktūrfondu īstenotājiem kopā izmaksāti 505,8 miljoni latu, kas ir 99,6% no ieplānotā, bet 2011.gadā ieplānots izmaksāt 686 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk. «Šāds pieaugums ir ļoti ambiciozs - par 20% straujāks nekā ES kopumā. Lai varētu to īstenot, Latvijai 2011.gadā jādemonstrē daudz efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES,» laikrakstam Diena norāda ekspremjers Ivars Godmanis.

Pēc Godmaņa teiktā, 2011.gadā kohēzijai ES paredzētais pieaugums pret 2010.gadu ir 14,6% jeb 5,311 miljardi eiro. Pieaugums Reģionālās attīstības fondam (ERDF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir par 15,3% jeb 4,527 miljardiem eiro. Kohēzijas fondam (ECF) - par 11,4% jeb 0,779 miljardiem eiro. «Šis arī ir vienīgais reālais pieaugums ES kopējā 2011. gada budžetā pret 2010. gadu, kas parāda, kādu nozīmi ES piešķir tieši šo fondu apgūšanai kā ekonomikas attīstības virzītājspēkam,» skaidro Godmanis.

Viņš norāda, ka vislabākā situācija Latvijai ir ar ESF apguvi - otrā vieta starp 27 dalībvalstīm; Igaunija ir trešā, Lietuva - septītā. Bet Kohēzijas fonda apguvē, kas pamatā aptver lielos infrastruktūras projektus - ceļus, tiltus utt., Latvija ir piektajā vietā starp 15 dalībvalstīm, kuras vispār saņem šos fondus, nedaudz apsteidzot Igauniju (sestā vieta), taču būtiski atpaliekot no Lietuvas otrās vietas. Vissliktāk Latvija apgūst EDRF līdzekļus (14. vieta, 22,75%), būtiski atpaliekot no Igaunijas (1. vieta, 41,1%) un Lietuvas (2. vieta, 37,32%). Tieši EDFR ir visvairāk saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu un inovāciju ieviešanu. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai EDFR apguvē ir arī vismazākais temps.

Krīze nav tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, turklāt skaidrības, kāda ir recepte izejai no šīs situācijas, īsti nevienam nav, kaut arī ir daudz ideju.

Tā bijušo Latvijas valdības vadītāju Dienas mediju rīkotjā diskusijā atzina Ivars Godmanis. Viņš uzsvēra, ka Latvija nebūt nav pašā sliktākajā situācijā, jo, piemēram, Īrijai pie budžeta ienākumiem — 30 miljardi eiro, izdevumi ir aptuveni 50 miljardi eiro, un budžeta deficīts ir katastrofāls. «Šobrīd privātkompāniju dati nerāda, ka būtu sākusies izeja no krīzes, un diemžēl neviens nezina izejas mehānismu,» tā I. Godmanis dalās par Eiroparlamentā gūto informāciju. Arī, aplūkojot šā gada janvāra nodokļu ieņēmumus, ekspremjers secina, ka Latvija joprojām atrodas krīzes situācijā.

Āža ietiepīga valūtas kursa saglabāšana krīzes laikā izraisa milzu bezdarbu un ciešanas, kas noved pie ekstremālām idejām, preses brīvības apdraudēšanas, nekārtībām un ekonomikas stagnācijas, tā, atbildot ekspremjera un Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) sacītajam, ka Latvijā nav iespējams īstenot kontrolētu lata devalvāciju, pauž ekonomists un SIA Primekss vadītājs Jānis Ošlejs.

Jau ziņots, ka Godmanis pagājušajā nedēļā intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti asi kritizēja devalvācijas piekritējus, piemēram, ekonomistu Ošleju, norādot, ka šie cilvēki nekad ne par ko nav atbildējuši, kā arī apgalvo, ka gandrīz visos gadījumos kontrolēta devalvācija izgāzusies, piemēram, Dienvidāzijā un daudzās Eiropas valstīs.

Ošlejs norādīja, ka valstis, kas nonākušas finansiālās grūtībās, bieži vien izvēlējušās devalvēt valūtu. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm, pasaulē kopš 1970.gada devalvācija notikusi vairāk nekā 140 reižu. Ošlejs uzskata, ka arī Latvijai bija jādevalvē lats, tādējādi iegūstot iespēju veikt naudas emisiju. Viņš ir pārliecināts, ka Godmanis varēja pirms devalvācijas ar likumu pārvērst eiro kredītus latos, savukārt bankām radušos zaudējumus daļēji segt no starptautisko aizdevēju piešķirtā kredīta.

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Valdības uzdevums nav tikai «griezt un griezt», bet tai ir uzdevums arī skatīties, vai tajā brīdī, kad eksports, kas patlaban ir ekonomikas lielākais dzinējspēks, samazinās, saglabātos iekšējais patēriņš.

Tā, komentējot valdības lēmumu par šā gada valsts budžeta grozījumu griestiem 70 miljonu latu apmērā, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekspremjers un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Valdības uzdevums ir, protams, izpildīt to, kādas ir saistības gan valdības vadītājam, gan arī tagad Saeimai, kas nobalsoja par finanšu stabilitātes paktu, kas nosaka, ka neatkarīgi ne no kā mums strukturālais budžeta deficīts ir jāsamazina līdz 0,5% 2015. gadā. Man šeit ir skats priekšā, kā mēs ejam šajā plānā 12., 13., 14., 15. gadā. Patlaban mums centrālās valdības budžets ir daudz labākā stāvoklī, nekā tam vajadzētu būt, ja mēs šo plānu pildām. Un tā rezerve, kas mums ir, kā vakar [Latvijas Bankas prezidents Ilmārs] Rimšēvičs teica, ir 175 miljoni, tāpēc tie 70 miljoni ir mazāk nekā puse,» sacīja Godmanis.

Lai lauksaimnieki no valsts saņemtu finansējuma starpību, ko, kā apgalvo paši lauksaimnieki, neesam saņēmuši no Eiropas Savienības (ES), lai tiešmaksājumi sasniegtu gaidītos 200 eiro uz hektāru, tam jāpiekrīt ne tikai Latvijas valdībai, bet jāsaņem vēl arī Eiropas Komisijas (EK) atļauja.

Tā, runājot par ES budžeta ieguvumiem un zaudējumiem, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja ES valstīm nebūtu nepieciešama speciāla atļauja tiešmaksājumu palielināšanai, katra valsts varētu celt tiešmaksājumus, kā vēlas. Šogad Komisija esot pieļāvusi, ka valdība var piemaksāt lauksaimniekiem, lai tie uz hektāru saņemtu 120 eiro, nevis 96 eiro, taču tas, pēc Godmaņa teiktā, esot bijis īpašs lēmums

Godmanis gan arī sacīja, ka gadījumā, ja Komisija neļauj valdībai palielināt tiešmaksājumus līdz vēlamajam apjomam, «tad ir jācīnās, jo mēs tomēr esam pēdējie».

Latvijas sapnis ir dabūt ES fondus, lai palielinātu IKP, taču, ņemot vērā, ka esam tik slikti finansējuma absorbcijā, pastāv jautājums, cik lielā mērā iespējams ar šī finansējuma palīdzību audzēt izaugsmi, Dienas Bizness rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Viņš uzsvēra, ka šī ir vienīgā garantētā investīcija, ko saņems Latvija, un nākotnē var palielināt IKP pieaugumu, turklāt ES fondi palielina valdības izdevumus, jo valdībai ir jāpiedalās ar līdzfinansējumu projektu realizācijā, līdz ar to var teikt, ka daļēji IKP izaugsmi veicinās arī pašas valdības tēriņi.

ES prognozē, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā augs par 3,4%. I. Godmanis norādīja, ka patlaban tirgū nav krīzes pazīmju un 3% ekonomikas pieaugums nākotnē veidosies no eksporta un investīcijām.

I. Godmanis savas prezentācijas laikā norādīja uz atšķirībām starp Baltijas valstu IKP uz vienu iedzīvotāju rādītāju, un izteica viedokli, ka visdrīzāk atšķirības rada ēnu ekonomikas apmērs. Igaunijai un Latvijai šis rādītājs atšķiras par aptuveni 27%, taču privātais patēriņš – par 6%. Kādēļ tāda atšķirība? Vai tās iemesls nav ēnu ekonomikas apjoms, viņš vaicāja.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Bijušais premjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis marta sākumā gribējis doties uz Baltkrieviju, taču nav varējis to izdarīt. To viņš pastāstīja šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Šajā valstī Godmanis gribējis tikties gan ar opozīcijas pārstāvjiem, gan valdošo varu, taču viņš neesot varējis saņemt vīzu.

Pēc politiķa domām, nevajadzētu vērsties ar plašām sankcijām pret Baltkrievijas tautu, jo tādā veidā šie cilvēki tiktu noskaņoti pret Eiropas Savienību.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šodien Briselē piedalīsies Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē, kurā paredzēta ministru diskusija par aktuālo situāciju Baltkrievijā. Ārlietu padomē ministri apspriedīs papildu ierobežojošo pasākumu piemērošanu pret Baltkrievijas režīmu.

Eiropas Savienības (ES) attiecīgās varas institūcijas tā arī pagaidām nav spējušas vienoties par ES šā gada budžeta grozījumiem. Strīds pamatā notiek par papildus deviņu miljardu eiro piešķiršanu Erasmus un Sociālā fonda programmām, kur lauvas tiesu no strīdīgajiem deviņiem miljardiem aizņem Kohēzijas un Reģionālās attīstības fonda maksājumi (aptuveni septiņi miljardi EUR). Tā kā šī otrdiena bija pēdējā samierināšanas procedūras diena, tagad Eiropas Komisijai būs jānāk klajā ar jaunu ES 2013. gada budžeta projektu. Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis skaidroa, ka šāda situācija Latvijai var nozīmēt budžeta deficīta pieaugumu.

«Eiropas Komisijas dati uz 31. oktobri parāda, ka struktūrfondos Latvija ir jau iesniegusi Komisijai apmaksai rēķinus par 105 miljoniem eiro (no kuriem: 41,4 miljoni eiro Eiropas Sociālajam fondam, 38,8 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fondam un 25,7 miljoni eiro Eiropas Kohēzijas fondam). Kopumā ES dalībvalstis uz 31.oktobri ir iesniegušas Komisijai rēķinus struktūrfondu apmaksai par 9, 7 miljardiem eiro. Taču Komisijas rīcībā ir tikai 3,7 miljardi eiro šiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka uz šodienu Komisija var apmaksāt tikai 30% no iesniegtiem rēķiniem. Latvijai šī 30 % apmaksa nozīmē šogad nesaņemtus 70 miljonus eiro struktūrfondu naudas. Savukārt lauku attīstības programmas izpildei Latvija ir iesniegusi rēķinu par 48 miljoniem eiro. Kopā dalībvalstis ir šeit iesniegušas Komisijai rēķinus apmaksai par 3,4 miljardiem eiro. Komisijas rīcība ir šiem izdevumiem tikai 2,2 miljardi eiro. Ja nepieņem papildus budžetu, tad Komisija var apmaksāt tikai 65% no rēķiniem. Latvija tad nesaņems 16,8 miljonus eiro. Kopā nesaņemtā nauda Latvijai būtu : 70+16,8=86,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka par šādu summu automātiski pieaugtu Latvijas valdības budžeta deficīts , jo struktūrfondu un lauku attīstības projektu izpildītāji pēc likuma nevar ciest no tā, ka Komisija nespēj norēķināties ar dalībvalstu (t.sk. Latvijas) valdībām,» skaidro I. Godmanis.

«Acīmredzot, Saeimas mandātu komisijai tāpat kā pārējiem Saeimas deputātiem ir pietrūkusi informācija, tāpēc viņi balsojumā par kratīšanas atļauju Aināra Šlesera dzīvesvietā tik daudzi atturējās.»

To LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis. «Ja deputātiem trūkst informācijas, viņi nevar nobalsot. Varbūt šādā gadījumā vajadzēja rīkot slēgto Saeimas sēdi, kurā ģenerālprokuroram visu deputātiem izskaidrot,» prāto I. Godmanis, piebilstot, ka arī Eiropas Parlamentam reizēm nākoties lemt par kāda deputāta imunitātes noņemšanu un eiropiešu lēmums šādos gadījumos parasti ir pozitīvs. «Taču es nevaru būt Latvijas deputātu vietā. Skatoties no loģikas viedokļa, varbūt arī nav prātīgi 24 stundas iepriekš paziņot par kratīšanu pie kādas personas, jo tad tai ir laiks noslēpt visas «sliktās» lietas, ja tādas ir, no otras puses, ja nenotiek pat mēģinājums veikt kratīšanu personas dzīvesvietā, tiesa var atteikt tālāku procesa virzību,» analizē I. Godmanis. «Pie mums vienmēr šādām lietām sākums ir graujošs- roku dzelži un tamlīdzīgi- atceramies kaut vai Latvenergo prezidenta Miķelsona vai Jūrmalas mēra lietas, bet pēc tam- nekā. Protams, kriminālprocesa virzība var būt ļoti ilga, taču tādas pretrunas šajās darbībās varēja atstāt ietekmi uz deputātu balsojumu,» tā I. Godmanis.

Satversmes tiesas spriedums netieši norāda uz I. Godmaņa un A. Slaktera vainu Satversmes pārkāpšanā, un nākamais solis būtu saukt viņus pie atbildības par Satversmes pārkāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, vēstī TV3 raidījums Nekā personīga.

Godmanis un Slakteris ar saviem parakstiem parlamenta vietā apsolīja aizdevējiem kā tiks celti nodokļi, iesaldētas pensijas, samazinātas algas un kāds būs budžeta deficīts. To drīkstēja darīt vienīgi Saeima, un Satversmes tiesa tagad to apstiprinājusi, norāda raidījuma autori. Neviens no abiem gan savu vainu neatzīst. Viņus attaisno arī koalīcijas politiķi, norādot uz lielo steigu lēmuma pieņemšanā, nepieciešamību «glābt valsti» un juridiskajiem padomdevējiem. Lai turpmāk novērstu Satversmes pārkāpšanu, visas vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – gan bijušās, gan nākamās, būtu jāsaskaņo ar parlamentu, atzinuši raidījuma veidotāju aptaujātie politiķi.

Labāku nākamā gada budžetu valdība izstrādāt nevarēja, taču ekspremjers Ivars Godmanis uzskata, ka labāk būtu jāpaaugstina iedzīvotāju ienākumu nodoklis līdz 25%, nevis jāievieš progresīvais nodoklis.

To intervijā raidījumam 900 sekundes sacīja ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC).

Godmanis atzīmēja, ka ieviests jaunus nodokļus nevajadzētu, «lai paliek tā, kā ir».Taču viņš uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana no 23% uz 25% būtu vērtējama pozitīvāk nekā progresīvo nodokļu ieviešana.

Bijušais premjers uzskata, ka nekustamā īpašuma nodoklim ir jābūt ar mazu likmi un tam ir jāattiecas uz visiem. Šī nodokļa likmes diferencēšana radīs problēmas atmaksāt hipotekāros kredītus, intervijā sacīja premjers.

Godmanis intervijā sacīja, ka nākamā gada budžets atstās ietekmi arī uz 2011.gada budžetu.