Inflācijas dzēšanas pasākumi, paaugstinot aizdevumu procentlikmju līmeni, sarežģītā un neprognozējamā ģeopolitiskā situācija ir samazinājusi mēbeļu eksporta ieņēmumus; Latvijā strādājošie ražotāji gaida tirgus atdzīvošanos 2024. gada otrajā pusē.
Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2023. gadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 190,6 milj. eiro, kas ir par 22,2% jeb 54,47 milj. eiro mazāk, nekā tika iespēts 2022. gadā. Teju visos lielajos mēbeļu eksporta tirgos 2023. gads iezīmējies ar ienākumiem, kas zemāki par 15- 25%, sava veida izņēmums ir Vācija, kurā pārdošanas kritums ir tikai 1% jeb 0,2 milj. eiro apmērā. Tāpat sarucis arī koka mēbeļu imports no 104,45 milj. eiro 2022. gadā līdz 90,72 milj. eiro jeb par 13%.
Smags gads
“2023. gads nozarei jau bija smags. 2022. gada pēdējos mēnešos pasūtījumu sarukumu izjuta daži mēbeļu segmenti, bet pērngad to izjūt jau visa mēbeļu nozare, tāpēc arī eksporta ienākumu sarukums nav pārsteigums,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Ko varam gribēt, ja lielajās mēbeļu izstādēs ir ievērojami sarucis dalībnieku skaits un halles platības arī kļuvušas mazākas?” par situāciju Eiropas lielākajos mēbeļu tirgos atbild J. Griķis.
Viņš norāda, ka šāda aina nav bez iemesla un arī sekām. “Eiropas Centrālā banka nemitīgi paaugstināja aizdevumu procentlikmes, lai nobremzētu inflācijas skrējienu, bet rezultātā ir teju vai apturēta būvniecība, radīta nedrošība un nākotnes neprognozējamība par patērētājiem — pircējiem, kā arī tie ir ļoti piesardzīgi savos tēriņos,” uz jautājumu, kas bija būtiskākais faktors, kāpēc mēbeļu tirgū pērn notikusi saraušanās, atbild J. Griķis.
Viņš norāda, ka daudzās valstīs pieaugošās procentlikmes bija iemesls, kāpēc lielāku investīciju projektu īstenošana tika piebremzēta vai uz kādu laiku atlikta. “Šo situāciju izjūt ne tikai un vienīgi ražotāji Latvijā, bet arī Lietuvā, Polijā,” uz to, ka visiem ražotājiem situācija ir līdzvērtīga, norāda J. Griķis. Viņš steidz piemetināt, ka gan ārzemēs, gan arī Latvijā ir mēbeļu fabrikas, kuras strādā saīsinātu darba laiku. Sava artava nākotnes scenārijā ir arī Latvijas politiķu pieņemtajiem vai - tieši otrādi - nepieņemtajiem lēmumiem, jo īpaši saistībā ar uzņēmēju konkurētspēju un ne jau tikai Latvijas, bet gan Eiropas tirgū. Līdztekus tam vēl arī koķetēšana par un ap zaļo kursu traucē saimniecisko darbību, nav skaidrs, kā to varēs īstenot, nesagraujot konkurētspēju, un nākotnes perspektīvas līdz ar ģeopolitiskās situācijas reālijām kļūst ļoti miglainas,” tā J. Griķis.
Visu rakstu lasiet 5.marta žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!