SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Ar mērķi radīt pasaulē, tajā skaitā Latvijā, populāru, bet līdz šim nebijušu hip-hop žanra raidstaciju – radio EHR Mediju Grupa, kopā ar reperi Ozolu, DJ Gustavito un žanra komūnu hiphops.lv, izstrādājuši jaunu EHR HIP-HOP FM mūzikas digitālo radio un iesnieguši projektu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajā konkursā Rīgā par FM apraides tiesību piešķiršanu 100,0 MHz frekvencē.

Atbalstu šai iniciatīvai jau paguvuši izteikt daudzi pašmāju iecienīti hip-hop mūziķi un industrijas pārstāvji.

Apzināti izpētot žanru, secināta tā popularitāte un dominance pasaulē, kas plaši atspoguļojas arī Latvijas mērogā gan jauniešu, gan šī stila cienītāju vidū, kuri uzauguši klausāmies tādus žanra pamatlicējus kā Eminem, Jay-Z, 50 Cent kā arī pirmos hip-hop vēstnešus Latvijā – Gustavo, Ozolu, Gacho un citus. Šī ir unikāla iespēja hip-hop žanram un kultūrai izcīnīt savu vietu ēterā.

EHR Latviešu Hiti veiksmes stāsts bija identisks. Sākotnēji tika radīts digitāls mūzikas kanāls, kurš pieejams visos Latvijas digitālā radio servisos, lai izvērtētu klausītāju patiku, tendences, pēc kā tika realizēts FM skanējums desmit Latvijas pilsētās. Tādēļ hip-hop žanra ietvaros darīts tas pats – radīts un notestēts šis muzikālais formāts, ietverot un atbalstot Latvijas izpildītājus, gan šobrīd esošās aktuālās, gan 20-gades zelta fondu dziesmas, kas ārzemju straumēšanas servisos ir ļoti pieprasītas. Tas atspoguļojis labus rezultātus, pēc kā secināts, kas tas apmierina esošo hip-hop mūzikas klausītāju vēlmes.

Arvien biežāk laiku pa laikam informatīvajā telpā tiek pieminēti podkāsti. “Klausies jaunāko podkāstu ceturtdien!”, “Zīmols X ir izveidojis podkāstu sēriju, kurā stāsta par …”, un vēl, un vēl. Bet kas tas podkāsts īsti ir? Ko tas nozīmē, kāpēc tie kļūst arvien populārāki, un kur ir pieejami podkāsti latviešu valodā? Uzzini raksta turpinājumā!

Kas ir podkāsti?

Podkāsts (no angļu “podcast”) ir viens no internetā pieejamiem audiopārraižu veidiem. To var klausīties pastaigas laikā, braucot sabiedriskajā transportā uz darbu vai pat darbā, darba laikā. Tas ir satura medijs, kas nepaņem pilnīgi visu klausītāja uzmanību, kā to dara video vai rakstiskie satura mediji (blogi).

Kādi ir podkāstu veidi?

Kā it visam, arī podkāstiem ir vairāki veidi jeb tipi:

1. intervijas tips;

2. solo tips;

3. multi-vadītāju tips.

Turpinājumā iepazīsties tuvāk ar katru no podkāstu veidiem!

1. Intervijas tips

Viens no visu laiku populārākajiem podkāstu veidiem ir intervijas tips, kura ietvaros viens vai divi vadītāji katrā raidījumā intervē citu viesi. Savu popularitāti šis tips ir izpelnījies ar to, ka nav nepieciešams veikt milzīgus sagatavošanās darbus un visu pārraides “svaru” nest uz vienas personas pleciem. Tā vietā sagatavošanās priekšdarbi ietver jautājumu sagatavošanu, ko uzdot šim intervējamajam cilvēkam. Pēc tam viss ir atkarīgs no vadītāja prasmēm veidot un vadīt sarunu.

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Mediju grupa Baltijā "TV3 Group" paziņojusi par radio stacijas "Top radio" iegādi Latvijā, tādējādi paplašinot krievvalodīgo auditoriju grupas portfelī, kā arī nostiprinot kopējās pozīcijas tirgū.

Mediju grupa "TV3 Group" paplašina radio klausītāju auditoriju grupas ietvaros, kur līdztekus radio stacijai "Star FM", tiek pievienota krievu valodā translējošā radio stacija "Top radio".

""TV3 Group" reklāmdevējiem nodrošina stabilu auditoriju to mērķa grupās, tāpēc esam gandarīti, ka līdz ar radio portfeļa paplašināšanu, reklāmdevējiem varēsim piedāvāt sasniegt ne vien latviski runājošo radio klausītājus, bet arī krievvalodīgo klausītāju auditoriju Latvijas teritorijā. Vietēji ražotais audio saturs ir nākotne, tādēļ esam droši, ka radio staciju "StarFM" un "Top Radio" tandēms kļūs par spēcīgu instrumentu reklāmdevējiem, piedāvājot daudzveidīgus radošos un lokāli veidotos reklāmas kampaņu risinājumus produktiem, kuru mērķis ir sasniegt auditoriju ar radio starpniecību," dalās mediju grupas "TV3 Group" vadītājs Latvijā Mindaugas Rakauskas.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Mobilais telefons jau sen ir zaudējis savu sākotnējo funkciju - saziņas līdzeklis. Attīstoties tehnoloģijām, tas ir kļuvis par nenovērtējamu ikdienas palīgu un tam ir plaša spektra noderīgas funkcijas un iespējas. Šeit dažas no tām!

Informācijas pieejamība 24/7

Lai arī nav veselīgi nepārtraukti būt uz informācijas aprites viļņa, mobilais telefons dod iespēju piekļūt plašam informācijas avotu klāstam. Tas nodrošina pieejamību intereneta ziņu portāliem, to var izmantot izziņas procesos, apmeklējot dažādas informācijas krātuves, var lasīt grāmatas u.c.

Līdzeklis jaunu prasmju un zināšanu apguvei

Ir daudzas popularitāti ieguvušas aplikācijas, kas piedāvā iespēju apgūt dažādas prasmes. Piemēram, valodu apguves aplikācija Duolingo. Dažāda klāsta kursi zinātnes, mākslas, tehnoloģiju u.c. jomās atrodamas tādās aplikācijās kā Coursera, Udemy. Savukārt Skillshare ir vairāk vērsts uz radošo prasmju attīstīšanu - dizainu, mākslu, rakstīšanu u.c. iPhone lietotāji var lejupielādēt dažādas lietojumprogrammas tikai no Apple App Store - no izglītības sfēras līdz radošuma attīstīšanai un izklaidei.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Pēc pagājušajā gadā veiktās vērienīgās "Delikatess" nodaļas rekonstrukcijas universālveikals Stockmann turpina attīstību, investējot digitālajos projektos.

1. jūnijā darbu uzsāka jauna lojalitātes programma un aplikācija klientiem, savukārt jūnija beigās paredzēts laist klajā jaunu modes un mājas preču e-veikalu. Visi risinājumi darbosies Baltijas valstīs un Somijā.

"Šogad universālveikala fokusā ir daudzkanālu iepirkšanās vides attīstība, un šie jaunie risinājumi palīdzēs nodrošināt vienlīdz augstu klientu iepirkšanās pieredzi visos mūsu kanālos kā klātienē, tā e-vidē. Gan jaunā aplikācija un lojalitātes programma, gan e-veikals veidoti, ņemot vērā mūsu klientu vēlmes un pielāgojoties viņu vajadzībām. Mums vienmēr ir svarīgi nodrošināt klientus ar tādām izvēlēm, kas atvieglotu viņu dzīvi, padarītu to ērtāku un iedvesmojošāku," norāda universālveikala Stockmann direktore Dace Goldmane.

Aplikācijā Ekiosks ir viegli un ērti lasīt savus iemīļotos izdevumus.

Video varat apskatīt iespējas, ko piedāvā izdevumu lasīšana aplikācijā. Kā piemēram, pielāgot teksta iestatījumus pēc jūsu gaumes (lielāki vai mazāki burti; lielākas vai mazākas atstarpes starp rindiņām; mainīt burtu fontu; pietuvināt un attālināt rakstus).

Tāpat ir iespēja lejupielādēt abonēto izdevumu, lai to var lasīt tad, kad nav interneta pieslēgums.

Aplikācija pieejama

Android ierīcēs - https://ej.uz/ekiosks_android

Apple ierīcēs - https://ej.uz/ekiosks_apple

"Apnicis stāvēt rindās pie ārsta vai tehniskajā apskatē? Apnicis zvanīt uz slimnīcu, lai pierakstītos uz vizīti? Mēs to saprotam un mēs to mainīsim!" ar tādu saukli sevi piesaka IT uzņēmums, viens no Valmieras biznesa inkubatora startupiem "Qticket".

"Qticket" risinājums piedāvā iespēju sev ērtā laikā attālināti iestāties rindā, izņemot kārtas numuriņu aplikācijā, kā arī pierakstīties uz vizīti bez zvaniem.

Ar "Qticket" aplikācijas palīdzību tās lietotāji var gan atrast sev interesējošā uzņēmuma tuvākās filiāles, gan iestāties rindā vai pierakstīties uz vizīti attālināti, attālināti atcelt vai pārcelt vizītes laiku, saņemt informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem un speciālistiem, reālajā laikā redzēt filiāles rindas virzību un paredzamo gaidīšanas laiku rindā, kā arī ieteicamos apmeklējuma laikus, lai izvairītos no garām rindām.

Šobrīd aplikācija darbojas "E. Gulbja laboratorijās" (pašlaik aplikācija aktīva 35 filiālēs), kur iespējams iestāties rindā attālināti, no nākamās nedēļas būs iespēja pieteikties arī uz vizīti konkrētā laikā. Tāpat "Qticket" pakalpojumi ir ieviešanas procesā arī Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kur ar "Qticket" starpniecību ir iespēja pierakstīties uz vizīti attālināti.

Diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai.

Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādātājs SIA "Wealth.Investments".

Sākotnēji diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar esošo situāciju tirgus teritorijā, teritorijas sadalījumu un iespējamiem attīstības variantiem.

Diskusijā tika piedāvāti trīs dažādi scenāriji, kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību mazākā Centrāltirgus paviljonu skaitā, atsevišķus paviljonus atvēlot citām funkcijām. Tika uzsvērts, ka pašlaik nav izraudzīts viens noteikts attīstības scenārijs, bet joprojām iespējama diskusija.

Ņemot vērā tirgus darbības analīzi un pircēju aptaujas datus, divos variantos tiek piedāvāts pašreizējo Gaļas paviljonu atvēlēt citām funkcijām, nevis pārtikas tirdzniecībai, bet pārtikas tirdzniecību koncentrēt atlikušajos paviljonos.

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Lai bizness augtu un attīstītos, uzņēmējiem nevajadzētu fokusēties uz slikto, bet tā vietā jāmēģina būt optimistiem un katrā krīzē saskatīt iespējas, nevis tikai izaicinājumus, domā Brigita Rībena, SIA Averto valdes locekle.

Katrai situācijai ir savs risinājums, ir tikai nepieciešams laiks un vēlēšanās to atrast, spriež B. Rībena. Viņa neslēpj, ka pēdējos gados piedzīvotās krīzes uzņēmumam Averto ļāvušas būtiski audzēt apgrozījumu, pērn pārsniedzot jau četru miljonu eiro atzīmi. Uzņēmējam ir jābūvē nevis kastītes, bet gan tilti, nepārtraukti vērtējot, kas konkrētajā situācijā strādā un kas ne, teic B. Rībena, piebilstot, ka ļoti svarīgi ir arī sekot savai vīzijai. Es uzskatu, ka ceļā uz saviem mērķiem nekad nevajadzētu apstāties, jo neviens ārējais faktors, manuprāt, nav pietiekami liels iemesls, lai to darītu. Ārējie faktori var mūs izaicināt un likt pārbaudīt pašiem sevi, taču tas noteikti nav iemesls, lai apstātos, norāda Averto valdes locekle.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ap 76% skolēnu plāno šogad, 5. aprīlī piedalīties Ēnu dienā, liecina izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktā Latvijas skolēnu karjeras aptauja.

Visvairāk aptaujāto savas profesijas izvēli plāno saistīt ar medicīnas nozari (20%), kā nākamās populārākās nozares norādot kultūru un mākslu (11%) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kas interesē 10% aptaujas dalībnieku. Šodien, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies vairākās kārtās.

“Interesi par medicīnas nozari novērojam gadu no gada arī Ēnu dienā – anesteziologi, ķirurgi, zobārsti, arī ģenētiķi ir starp pieprasītākajām profesijām ēnotāju vidū. Mūsu mērķis savukārt ir skolēniem dot iespēju redzēt arī daudz citu profesiju, tādēļ šogad par Ēnu dienas tēmu esam izvēlējušies “neredzamās profesijas” un ceram, ka skolēni uzzinās daudz jauna un dosies apskatīt arī tās profesijas, par kurām ikdienā pieejams mazāk informācijas,“ saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Īslaicīgo ziņu nosūtīšanas aplikācija “Snapchat” paziņoja par sadarbības līgumu izveidi tādiem uzņēmumiem kā “Disney”, “ViecomCBS”, “NBCUniversal”, kā arī "N.B.A." un "N.F.L.".

Vairāku gadu vienošanās arī turpmāk nodrošinās platformu ar vēl vairāk īsa formāta oriģināliem video fragmentiem, ziņo “New York Times”.

“Snapchat” paziņoja par noslēgtajiem līgumiem, reizē translējot oriģināla satura ziņu pārraides, kas veidotas sadarbībā ar vadošajiem ASV medijiem (“The Washington Post”, “Bloomberg” un “ESPN”).

Masu medija “NBCUniversal” prezidente Megija Sanivika (Maggie Suniewick) pauda, ka “Snapchat” ir pārliecinoša vide, ar kuras palīdzību iespējams aizsniegt miljoniem jaunu skatītāju.

Uzņēmums, kas ir bāzēts Santamonikā, Kalifornijā, pārdod sešu sekunžu garas reklāmas, kuru skatīšanos lietotājiem nav iespējams izlaist. Tāpat aplikācija piedāvā lietotājiem seriālus, kas ilgst vidēji piecas minūtes un kuru sezona sastāv vidēji no astoņām līdz divpadsmit epizodēm.