Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.
Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.
Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.
Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).
Lielākie kiberdrošības izaicinājumi ir valsts nozīmes uzbrukumi, uzbrukumi finanšu institūcijām, kiberuzbrukumi valsts nozīmes infrastruktūrai, rūpnieciskā spiegošana un dezinformācijas jeb fake news kampaņas.
Ja 2015.gadā kiberdrošība radīja zaudējumus 400 miljardu USD apmērā, tad 2019.gada prognoze ir 2,1 triljons USD.
Lielākie izaicinājumi kiberdrošībai 2019.gadā ir lielais iekārtu skaits, kas tiek pieslēgts internetam, datu atbilstība GDPR jeb datu drošības regulas prasībām; kvalificēta darbaspēka piesaiste un noturēšana.
M.Sperga norāda, ka cilvēki ir pieraduši internetam pieslēgt arvien vairāk ierīču, nedomājot par drošības aspektiem. Pieslēdzot arvien jaunas ierīces, rodas sajūta, ka dzīvojam it kā vienkāršāk, daudz ko varam paveikt ar pāris klikšķiem, bet tas nebūt nenozīmē, ka dzīvojam drošāk. Bieži vien šie pāris klikšķi rada lielus drošības riskus. Patlaban pasaulē internetam ir pieslēgti 13,4 miljardi iekārtu, taču neliela daļa no pieslēgtajām ierīcēm ir saistītas ar mākoņpakalpojumu, kuru drošības līmenis ir augsts, teica M. Sperga. Viņš uzsver, ka būtiski saprast to, ka drošības risinājumi sen vairs nav antivīrusi. Ideoloģija mainās – ja kādreiz bija 80% perimetra aizsardzība un 20% iekšienē, tad tagad ir otrādi.
Praksē novērota interesanta tendence – jo mazāk naudas iespējams ieguldīt infrastruktūrā, jo straujāk aug ieguldījumi mākoņos.
28 Eiropas valstu vidū Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto 14,5%, Eiropā vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, Somijā un Zviedrijā tas pārsniedz 50%, Igaunijā 33%, Lietuvā vairāk nekā 20%. Līdz ar to Latvijai ir liels potenciāls, kur augt
M.Sperga uzsver, ka biznesam ir būtiski izrēķināt, cik maksā stunda vai diena dīkstāves, bet uzņēmēji to bieži vien nezina. Bet viņiem būtu svarīgi zināt, kas ir jāsargā un cik tas maksā – lai nesanāk tā, ka aizsargāšana maksā vairāk nekā tas, ko sargā.
#3/17
Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.
#6/17
Gāzes kamera – ja notiek avārijas situācija, nostrādā divi sensori, sākas 30 sekunžu atskaite. Ja tā netiek atlikta, tad nostrādā gāzes sistēma un izšauj argonīta gāzi.
#8/17
Drošības sistēma ir augstā līmenī. Piekļuve datu apstrādes centra telpām tiek nodrošināta vienīgi administratora pavadībā, atbilstoši īpašam caurlaižu režīmam jebkurā diennakts laikā.
#9/17
Būtiska ir elektrības nepārtrauktība – tā nedrīkst apstāties, citādi nekas nestrādās. Datu centros ir rezerves elektroenerģijas avoti. Ja kaut kas notiek ar ārējiem elektrības pievadiem, tad infrastruktūra strādā caur baterijām, un tai pat laikā ir dīzeļģeneratori, kas ieslēdzas vairāki reizē, pēc tam sinhronizējoties un saprotot, cik daudz jaudas ir nepieciešams. Tie var strādāt ļoti ilgi. Dīzeļģeneratorus uztur siltus, tajos iekšā ir eļļa 40 grādu temperatūrā, lai ziemā uzreiz varētu sākt darboties.
#10/17
Būtiska ir elektrības nepārtrauktība – tā nedrīkst apstāties, citādi nekas nestrādās. Datu centros ir rezerves elektroenerģijas avoti. Ja kaut kas notiek ar ārējiem elektrības pievadiem, tad infrastruktūra strādā caur baterijām, un tai pat laikā ir dīzeļģeneratori, kas ieslēdzas vairāki reizē, pēc tam sinhronizējoties un saprotot, cik daudz jaudas ir nepieciešams. Tie var strādāt ļoti ilgi. Dīzeļģeneratorus uztur siltus, tajos iekšā ir eļļa 40 grādu temperatūrā, lai ziemā uzreiz varētu sākt darboties.
#11/17
Būtiska ir elektrības nepārtrauktība – tā nedrīkst apstāties, citādi nekas nestrādās. Datu centros ir rezerves elektroenerģijas avoti. Ja kaut kas notiek ar ārējiem elektrības pievadiem, tad infrastruktūra strādā caur baterijām, un tai pat laikā ir dīzeļģeneratori, kas ieslēdzas vairāki reizē, pēc tam sinhronizējoties un saprotot, cik daudz jaudas ir nepieciešams. Tie var strādāt ļoti ilgi. Dīzeļģeneratorus uztur siltus, tajos iekšā ir eļļa 40 grādu temperatūrā, lai ziemā uzreiz varētu sākt darboties.
#12/17
Visiem dīzeļģeneratoriem ir divi degvielas iesūknēšanas pumpji – ja nu gadījumā viens salūzt, tad ir otrs. Katram dīzelim apakšā ir bākas, plus vēl ir atsevišķi trīs mucas ar aptuveni 14 t degvielas rezervēm. Ir vienošanās ar konkrētu degvielas tirgotāju, kuram vajadzības gadījumā četru stundu laikā jābūt klāt gatavībā veikt degvielas uzpildi. Tas ir svarīgi, lai datu centrs varētu strādāt nepārtraukti. Degvielas pietiek, lai datu centrs varētu 30 stundas strādāt autonomi, bez papildu uzpildes.
#13/17
Visiem dīzeļģeneratoriem ir divi degvielas iesūknēšanas pumpji – ja nu gadījumā viens salūzt, tad ir otrs. Katram dīzelim apakšā ir bākas, plus vēl ir atsevišķi trīs mucas ar aptuveni 14 t degvielas rezervēm. Ir vienošanās ar konkrētu degvielas tirgotāju, kuram vajadzības gadījumā četru stundu laikā jābūt klāt gatavībā veikt degvielas uzpildi. Tas ir svarīgi, lai datu centrs varētu strādāt nepārtraukti. Degvielas pietiek, lai datu centrs varētu 30 stundas strādāt autonomi, bez papildu uzpildes.