Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.
Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.
Sarosās vidējie
Pētījums rāda, ka vislielākais pieaugums ir vērojams mazo un vidējo uzņēmumu vidū, kuri iepriekš piesardzīgi izturējās pret jaunajām tehnoloģiskajām iespējām. Šajā grupā pieaugums ir divkārtīgs, kamēr lielo uzņēmumu vidū rādītājs palicis nemainīgs – mākoņu risinājumus izmanto aptuveni puse. “Tas, ka Latvijā aug pieprasījums gan pēc ārpakalpojumiem, gan konkrēti mākoņu risinājumiem, liecina par to, ka aug sabiedrības izglītotības līmenis par tehnoloģijām kopumā, kā arī uzņēmumi meklē jaunus veidus, kā strādāt efektīvāk un gudrāk, it īpaši esošajā nenoteiktības situācijā. Aptaujas rezultātus noteikti ietekmēja Covid-19 pandēmija, jo arī mēs redzam, ka pieprasījums pēc virtuālajiem TetCloud mākoņu resursiem ir pieaudzis vidēji par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,” stāsta Tet Datu centru biznesa attīstības direktors Māris Sperga.
Pēc straujā lēciena MVU sektorā par skaitliski lielāko mākoņpakalpojumu lietotāju grupu kļuvuši vidējie uzņēmumi, kas veido 61% no visiem datu centros bāzēto informācijas krātuvju izmantotājiem. Savukārt ģeogrāfiski aktīvākie mākoņpakalpojumu lietotāji ir rīdzinieki, kas gan nav liels pārsteigums, ņemot vērā uzņēmumu koncentrēšanos galvaspilsētā. Rīgā darbojas 56% no visiem Latvijas korporatīvajiem mākoņservisu klientiem, un visbiežāk tie pārstāv informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī profesionālo zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozari.
Mazie joprojām skeptiski
Tāpat kā iepriekš, viskūtrāk modernās iespējas iepazīst un darba rutīnā ievieš mazie uzņēmumi. Tie ne vien neuzticas vai nepietiekamu zināšanu dēļ izvairās no mākoņpakalpojumiem, bet joprojām par drošāko datu glabāšanas vietu uzskata datoru, nevis serveri vai kādu ārēju datu nesēju. Skaitļotāja atmiņā visus datus glabā vairāk nekā trešdaļa no visiem Latvijas uzņēmumiem – 37%, tādējādi pakļaujot tos zaudēšanas riskam ierīces bojāejas vai nozaudēšanas gadījumā. Aptauja apstiprina, ka aptuveni pusei uzņēmēju joprojām trūkst gan zināšanu par tehnoloģijām un to priekšrocībām datu drošības jautājumos, gan arī uzticības ārpakalpojumiem.
“Redzam, ka daļu uzņēmumu mākoņpakalpojumus izmantot kavē gan zināšanu un skaidrības, gan kompetentu darbinieku trūkums, ko arī apliecina veiktā aptauja. Turklāt 12% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka nevēlas nodot datus glabāšanai trešajām personām, kaut gan bieži vien tikai ārpakalpojumu sniedzējs var nodrošināt nepieciešamo datu aizsardzības līmeni, ko apstiprina arī starptautiskie sertifikāti,” uzsver M. Sperga. “Būtiski ir tas, ka 60% uzņēmumu, kas nelieto mākoņpakalpojumus, nemaz nezina to priekšrocības. Tas nozīmē tikai to, ka tehnoloģiju uzņēmumiem un arī valsts iestādēm jāturpina šos jautājumus skaidrot.”
Zināšanu trūkumu apliecina kaut vai tas, ka vairāk nekā piektdaļa aptaujāto aizvien atsaucas uz seno stereotipu, ka mākoņpakalpojumi ir dārgi. Realitātē tie bieži vien izrādās lētāki nekā personīgās infrastruktūras izmantošana, ļaujot ietaupīt naudu. Viena no mākoņpakalpojumu priekšrocībām ir samaksas noteikšana tikai par izmantotajiem resursiem. Ja uzņēmuma darbības apjoms samazinās un vajadzīga mazāka datu krātuve, par to būs jāmaksā mazāk, bet pašu uzņēmumu uzturētās infrastruktūras izmaksas nesamazināsies.
Glabā datus un mājaslapas
Tie uzņēmumi, kuri nosliekušies par labu mākoņpakalpojumiem, galvenokārt izmanto ārējos serverus datu uzglabāšanai. 59% respondentu tajos glabā datubāzes, 46% – datu rezerves kopijas un 27% izvieto savas interneta vietnes. Starp galvenajām mākoņpakalpojumu izmantošanas priekšrocībām uzņēmumi nosauc attālinātas piekļuves iespējas, ātrumu, ērtumu, iespēju glabāt lielus datu apjomus, drošību un rezerves kopijas, izmaksu optimizāciju, kā arī vienkāršu lietošanu. Uzņēmumi izmanto ļoti plaša pakalpojumu sniedzēju loka piedāvājumus atbilstoši biznesa vajadzībām, prasībām un rocībai.
Vislielāko tirgus daļu izdevies iegūt Microsoft Azure, ko var izskaidrot ar uzņēmēju pragmatisko pieeju un nevēlēšanos tērēt laiku papildu izpētei. Azure tie piedāvāts kopā ar biznesa vidē populāro biroja programmu paku Office 365. Savukārt no vietējiem pakalpojumu sniedzējiem atpazīstamākais ir Tet, kuru zina 73% respondentu. Vēl populārāks tas ir lielo uzņēmumu vidē, kur par Tet datu centriem ir dzirdējuši vai tos lieto 88% aptaujāto.
“Izvēloties mākoņpakalpojumu sniedzēju, ir ļoti svarīgi vērtēt tā piedāvāto infrastruktūru un platformas atrašanās vietu, īpaši tiem uzņēmējiem, kuri bažījas par savu datu drošību. Ja pakalpojumu sniedzēja serveri atrodas ārpus Eiropas, uz tiem neattiecas Eiropas Savienības likumi, tādēļ datu drošības standarti var būt zemāki. Mūsu mentalitātes cilvēkiem vēsturiski ir paticis glabāt vērtīgas lietas pēc iespējas tuvāk, lai pie tām var tikt pēc iespējas ātrāk. Manuprāt, arī datus visdrošāk glabāt savā valstī. Kaut vai tādēļ, ka pakalpojuma sniedzēja reputācija ir zināma un var viegli sameklēt kādu, kurš jau izmanto pakalpojumu un var padalīties pieredzē. Arī domstarpību risināšana ir vienkāršāka un lētāka,” vietējo pakalpojumu sniedzēju plusus uzskaita Tet B2B pārdošanas direktors Ivars Dzalbe, piebilstot, ka svarīgi vērtēt pakalpojumu sniedzēja iegūtos drošības sertifikātus. Atbilstība starptautiskajiem standartiem ļoti daudz pasaka par potenciālā sadarbības partnera uzticamību.
Datu centru sertifikāti un standarti
- Tier I – bāzes infrastruktūra ar vienu elektrības avotu, dzesēšanas sistēmu un dažām datu rezerves kopijām. Sasniedzamības procents – 99,671, kas nozīmē, ka serveri nav pieejami līdz 28,8 stundām gadā. Ieteicams maziem uzņēmumiem, kuriem nav intensīvi apmeklēts interneta veikals vai mājaslapa.
- Tier II – bāzes infrastruktūra ar vienu elektrības avotu, dzesēšanas sistēmu un dažām datu rezerves kopijām, bet ar lielākām jaudas rezervēm. Sasniedzamības procents - 99,741. Nav sasniedzams līdz 22 stundām gadā. Ieteicams nelieliem uzņēmumiem.
- Tier III – datu centrs ar vairākiem elektrības avotiem un dzesēšanas sistēmām, un pietiekami jaudīgs, lai apkopes laikā serveri būtu pieejami klientiem. Sasniedzamība 99,982%, kas nozīmē, ka centrs nav sasniedzams tikai 1,6 stundas gadā. Ieteicams uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi būt tiešsaistē cauru diennakti.
- Tier IV – nekļūdīgi strādājošs datu centrs, kas pieejams 99,995% laika. Gada laikā tam nevar piekļūt vien 26,3 minūtes. To izvēlas uzņēmumi un institūcijas, kam ir kritiski svarīgi būt vienmēr sasniedzamiem. Par to arī tiek prasīta augsta samaksa.
- PCI DSS – uzņēmumiem, kuri ļauj norēķināties par pirkumu ar maksājumu kartēm, jāievēro karšu datu apstrādes drošības standarti. Šis sertifikāts apliecina, ka datu centrs spēj droši apstrādāt maksājumu karšu datus un uzņemas atbildību par to nosargāšanu gan pret hakeru uzbrukumiem, gan negodīgu darbinieku mēģinājumiem iegūt informāciju. PCI DSS ir vairāki līmeņi. Augstākais ir Level 1.
- ISO 9001 – apliecina vadības sistēmas kvalitāti un augstu apkalpošanas standartu.
- ISO 27001 – informācijas drošības standarts.
- ISO14001 – ekoloģijas standarts, kas apliecina uzņēmuma atbildīgu rīcību vides jautājumos.
Raksts tapis sadarbībā ar
