Jaunākais izdevums

Kvalitatīvi alkoholiskie dzērieni tradicionāli tiek nogatavināti, piemēram, ozolkoka mucās, kas dzērienam piešķir savu īpašo garšu. Tiesa gan, pasaulē pēdējos gados audzis pieprasījums pēc neitralitātes. Tas nozīmē, ka vairāki ražotāji to pašu vīnu nogatavina tādos traukos, kas dzērienam nepiešķir vēl savu garšu.

Tādējādi populārākas kļuvušas, piemēram, no betona ražotas mucas, kuru forma bieži atgādina olu. Finanšu ziņu portāls Barron's ziņo, ka šīs prakses pionieri ir Argentīnas un Čīles vīndari, lai gan tā pakāpeniski izplatītāka kļūst arī pārējā pasaulē.

Bieži vien alkohola pasaulē absolūtai neitralitātei populārāk ir izmantot nerūsējošā tērauda traukus. Tiek gan norādīts, ka šajos traukos iepildītais dzēriens «neelpojot» vispār, ko tomēr daļēji ilgākā termiņā piedāvājot betona sniegtās iespējas.

«Betons pieļauj nelielu skābekļa pievadīšanu, un dzēriena nogatavināšana ir līdzīga tam, kā tas ir ar tradicionālajām mucām. Tiesa gan, bez to aromāta un garšas,» spriež Cakebread Cellars vīndari.

Proti, šāda skābekļa pievade jeb tas, ka betona trauks joprojām elpo, nodrošinot nepieciešamās ķīmiskās reakcijas, kam esot ietekme uz dzēriena aromātu un garšu.

Arī Argentīnas Zuccardi Valle de Uco vīndari slavē šādas betona mucas un norāda, ka tās lielākā mērā dzērienā galu galā ļauj izbaudīt tieši reģionam raksturīgās smaržas un garšas. Tie pauž pārliecību, ka savu labumu vīna tekstūrai nes arī šo mucu īpašā forma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas sidrdari izstrādājuši tūrisma piedāvājumu

Lelde Petrāne,11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tapis jauns tūrisma piedāvājums - «Sidra ceļš», kas aicina ciemos pie Latvijas sidrdariem un tiem, kas īsto ābolu sidru ceļ galdā savās viesu mājās, restorānos un degustāciju darbnīcās, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Latvijas sidrdari tūristus iepazīstinās ar daudzveidīgo sidra pasauli – sidra stiliem, sidra dzeršanas tradīcijām un sidra gatavošanas niansēm. Sidrdarus vienojot pārliecība par to, ka šis dzēriens ir pelnījis gan reprezentēt mūsu valsti svinīgās pieņemšanās, gan bagātināt un izcelt ēdiena garšu restorāna vakariņās. Ne visi zinot, ka sidram ir zemāks alkohola līmenis nekā vīnam, tādēļ šis dzēriens iederēsies gan svētku brīžos, gan vienkārši tiekoties ar draugiem.

«Sidra ceļa» aizsācēji ir aktīvākie Latvijas sidrdari: «Mr. Plūme sidra darītava», «Turkalnes muižas klēts», «Naukšēnu vīna darītava», «Tālavas sidrs», «Abavas vīna darītava» un sidra darītava «Abuls», kas jau tagad savās ražotnēs un ābeļdārzos uzņem apmeklētājus, stāstot par Latvijas sidra tapšanu un popularizējot sidra kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: No kokapstrādes līdz vīna darīšanai Līgatnē

Kristīne Stepiņa,28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aizputes vīna darītava - atpazīstama kā rupjmaize un balzams

Ilze Šķietniece, speciāli DB,10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņa Santa Aizputes vīna darītava gandrīz desmit gadu laikā ieguvusi atpazīstamību visā Latvijā

Tomēr viņš aizvien neplāno iekarot lielveikalu plauktus, bet rimti sagaida ciemiņus savā pagrabiņā.

Ļaujas eksperimentiem

Karstajā vasaras dienā Mārtiņa vīna darītava, kas atrodas Aizputes pilsmuižas pagrabā, vienā ēkā ar vietējo muzeju, sniedz veldzējumu. Gan tāpēc, ka te ir patīkami vēsi, gan tāpēc, ka saimnieks uzcienā ar vieglu rabarberu dzirkstošo vīnu. Vēlāk viņš piedāvā degustēt vēl vairākus savus ražojumus. Ķecerīgi glāzē lej aizvien skābākus un skābākus vīnus, bet pretī saņem atbildi, ka katrs nākamais ir aizvien labāks. «Cilvēkiem ļoti atšķiras gaumes un garšas izjūtas,» Mārtiņš secinājis vīna pagrabā organizēto degustāciju laikā. «Visiem neizpatiksi, tāpēc galvenais ir savu darbu darīt pēc iespējas kvalitatīvāk, nepieļaut rupjas kļūdas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Romantiska ideja par vīnogu audzēšanu pārtop biznesā

Armanda Vilciņa,24.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, apgrozījums 2020. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2019. gadā.

To intervijā DB norāda SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns, piebilstot, ka šobrīd uzņēmums realizē arī 1,5 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, lai nodrošinātu kompānijas tālāku izaugsmi.

M. Barkāns atzīst, ka pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas. Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, atzīst M. Barkāns.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna "Olvi", kurā ietilpst "Cēsu alus", publiskotajā paziņojumā.

Iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas Konkurences padomei. Darījuma summa atklāta netiek.

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka labi zināmie "Piebalgas alus" ali un kvasi papildinās mūsu produktu piedāvājumu. "Piebalgas alus" pārņemšana ir nozīmīga daļa no mūsu korporatīvās stratēģijas attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem. Mēs vēlamies patērētājiem piedāvāt jaunas, tendencēm atbilstošas garšas, kā arī stiprināt mūsu pozīciju tirgū, vienlaikus paturot prātā rentabilitāti. "Cēsu alus" ir efektīva loģistikas, tirdzniecības, mārketinga un izplatīšanas organizācija visā valstī. Tādējādi tirgus un pārdošanas perspektīvas "Piebalgas alus" produktiem ir labas," paziņojumā norāda "Cēsu alus" izpilddirektore Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu alus darītavā prezentēta apģērbu kolekcija #CĒlimited, kas tapusi sadarbībā ar latviešu modes dizaineri Fjodoru Podgorniju, pasaules līmeņa modes zīmola Fyodor Golan radītāju, informē Cēsu alus.

Radošā sadarbība rezultējusies apģērbu un aksesuāru kolekcijā, kas tapusi dizainerim iepazīstot Cēsu daudzveidīgo dzērienu darītavu un alus brūvēšanas pasauli. Kolekcija radīta, izmantojot ilgtspējīgu pieeju – apģērbi šūti no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, efektīvi izmantojot auduma atgriezumus aksesuāru šūšanai, kā arī apģērbi šūti Latvijā.

Kolekcijas galvenais iedvesmas avots ir Cēsu darītavā uz vietas izstrādātā skārdeņu prese, kas sagatavo izlietotās skārdenes nodošanai uz pārstrādi, turklāt sapresētās skārdenes veido interesantus un unikālus rakstus. Šie raksti ir uzdrukāti uz dažādiem audumiem, kas iestrādāti #CĒlimited kolekcijas apģērbos un aksesuāros. Arī lielākā daļa šo audumu atgriezumu ir izmantoti mazākos aksesuāros, piemēram, jostas somās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abavas vīna darītava ar lepnumu vēsta, ka tās Latvijā audzētu vīnogu sarkanvīns Rondo 2021 Reserve ir kļuvis par pirmo vīnu Baltijā, kas ieguvis prestižo Decanter World Wine Awards (DWWA) bronzas godalgu.

Šis izcilais panākums ir rūpīgas vīnogu šķirņu atlases un tehnoloģiju pilnveidošanas, nepārtrauktas izaugsmes rezultāts 15 gadu garumā, radot pasaules līmeņa vīnus un tieši Rondo ir viena no šīm šķirnēm, kas ir pamats augstās kvalitātes Rondo 2021 Reserve vīna radīšanā.

Šāds pasaules līmeņa novērtējums apliecina Abavas vīna darītavas neatlaidību un augsto meistarību, radot vīnogu vīnu, kas spēj konkurēt ar labākajiem pasaules vīniem.

Decanter World Wine Awards (DWWA) ir pasaules vadošais un visplašāk atzītais vīna konkurss, kas dibināts 2004. gadā. To organizē žurnāls "Decanter", viens no ietekmīgākajiem izdevumiem vīna industrijā. Šī balva izceļas ar savu stingro vērtēšanas procesu un augstajiem kvalitātes standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abavas vīna darītavas radītais dzirkstvīns «Ābols apiņos» ieguvis augstāko apbalvojumu lielākajā Japānas sidru konkursā «Japan Cider Awards» un uzņēmumu īpašnieku ieskatā tas sekmēs plašākas eksporta iespējas tieši Japānas restorānu un bāru industrijā.

Dzēriens 3 zvaigžņu kategorijā novērtēts ar 2 zvaigznēm par garšu Medium sidru kategorijā un 3 zvaigznēm par etiķetes dizainu, kā arī uzvaru auditorijas balsojumā par labāko dizainu.

«Šogad konkursā 276 profesionālu žūrijas locekļu sastāvā tika vērtēti 80 vietējo un starptautisko sidru paraugi, tādēļ Abavas uzvara konkursā norāda uz patiesi augstu dzēriena kvalitāti un noformējumu. Aizvadītājos mēnešos esam uzsākuši arī eksportēt dzērienus uz Japānas tirgu. Esam pārliecināti, ka uzvara konkursā radīs lielāku atpazīstamību un pavērs plašākas eksporta iespējas tieši Japānas restorānu un bāru industrijā,» norāda Abas vīna darītavas saimniece Liene Barkāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Igauņu vīni no Latvijas cidonijām

Ilze Žaime,19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Eksporta ceļus brūvējot

Ilze Žaime,02.10.2019

Nurme Alus dibinātājs un līdzīpašnieks Mareks Ezerkalns un Nurme Bar vadītāja Linda Ezerkalna

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums kā darba vieta, kurā pelnīt naudu iztikai? Šis koncepts jau labu laiku ir novecojis un to praktizējošiem uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk piesaistīt un noturēt darbiniekus. Dažādās valstīs veikti pētījumi rāda, ka šodien cilvēki, jo īpaši no jaunākās, Z paaudzes, lielu uzmanību pievērš darba vides kvalitātei un jēgpilnam darbam Tā ietver gan kolektīvā valdošo atmosfēru, gan ārpusdarba pasākumus, gan iespēju realizēt darbinieka pārliecību, piemēram, rūpes var vidi.

Pozitīvas darba vides veidošana nav tikai izdabāšana valdošajām tendencēm vai «spalvu spodrināšana». Ja uzņēmumā valda slikts mikroklimats, darba produktivitāte krītas. Kvīnsas Biznesa skolas un tirgus izpētes centra Gallup pētījumos noskaidrots, ka kolektīvos ar sliktu darba vidi ir par 37% vairāk darba kavējumu, par 49% vairāk nelaimes gadījumu un tiek pieļauts par 60% vairāk kļūdu. Līdz ar to cieš arī finanšu rādītāji – produktivitāte ir vidēji par 18% zemāka nekā kompānijās ar labu darba vidi, rentabilitāte – par 16% zemāka, un darba vietu skaits aug par 37% lēnāk. Lielajās akciju sabiedrībās tas atsaucas arī uz akciju vērtību – to cena laika gaitā mēdz noslīdēt līdz pat 65% zemākam līmenim nekā konkurentiem. Lieki piebilst, ka uz šādām darba vietām strādājošie neraujas, un arī no tām dodas prom biežāk nekā no uzņēmumiem ar patīkamu darba vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane,04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caunieša vīna izveidotājs Kristaps Caune vasaras sākumā uzsāka ziedojumu vākšanu, lai izveidotu pats savu vīna darītavu – vīna pagrabu un ražošanas telpas

«Sapnis par vīna darītavu ir liels ne tikai domu līmenī, bet arī finansiālā izteiksmē. Lai taptu vīna darītava un vīns varētu priecēt daudzus cilvēkus, ir nepieciešamas atbilstošas telpas, kuras patiktu ne tikai man, bet arī attiecīgajiem dienestiem,» stāsta K. Caune.

Vasaras sākumā K. Caune sociālajā tīklā Facebook ievietoja ierakstu ar aicinājumu ziedot vīna darītavas izveidei. Šis jau ir desmitais gads, kad viņš sevi uzskata par vīna darītāju. Kā bieži pats pie sevis smejas – bija lemts būt par vīndari. Ideja radās visai interesantā veidā. Pirms 10 gadiem viņš pamodies ar domu, ka jādara kaut kas, ko nedara vienaudži. Toreiz Kristapam bija 17 gadu. «Nezināju, ko tieši gribu darīt, bet zināju, ka gribu atšķirties. Tās pašas dienas vidū parādījās ideja – gatavošu vīnu. Un tā 17 gados izdomāju, ka varētu kļūt par vīndari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena,31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB,23.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas.

Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, intervijā stāsta SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23. novembra numurā:

  • Cik perspektīva Latvijā ir vīna ražošana? Kādās tirgus nišās varam konkurēt?
  • Zaļais kurss: no apmātības uz pragmatisku pieeju
  • Statistika. Būvniecība, krīzes ekonomikas brīnumnūjiņa, lūst un rūk!
  • Sapni par dzīvi pēc 50 gadiem jāsāk realizēt jau šodien
  • Tirdzniecības centri valdības lēmumu dēļ kļūst par neprognozējamu biznesa vidi
  • Karsti pīrādziņi arī mūsu vērtspapīru tirgū
  • Vai velojoslas kaitē biznesam?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ruslans Levickis ļaujas izaicinājumam darboties iepriekš nezināmā nozarē

Pārdevis uzņēmumu, kas darbojas metālapstrādes biznesā, dobelnieks Ruslans Levickis nolēma pievērsties sev pilnīgi jaunai nozarei – alus ražošanai. Viņu nebiedēja ne sīvā konkurence tirgū, ne iepriekšējās pieredzes trūkums.

Katram patīk sava garša

Iepriekš R. Levickim piederēja uzņēmums, kas darbojās lūžņu uzpirkšanas jomā, tam bija iepirkšanas punkti dažādās Latvijas vietās. Pirms dažiem gadiem viņš šo biznesu nolēma pārdot un uzsākt ko jaunu. Vienu vakaru pasēdēšanā kopā ar paziņām iedomājies, ka varētu sākt gatavot alu, un savu plānu salīdzinoši īsā laikā realizējis. Uzņēmēju nebiedēja ne pieredzes trūkums, ne asā konkurence – pēc viņa teiktā, Latvijā ir 65 alus darītavas. «Kad plānojām savas darītavas atvēršanu, daudzi domāja, ka nekas mums nesanāks, jo tirgus ir salīdzinoši piepildīts. Mums Latvijā ir daudz darītavu, kurās gatavo ļoti garšīgu alu. Taču katram cilvēkam patīk sava alus garša,» norāda R. Levickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB,25.02.2020

Dalies ar šo rakstu

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB,22.12.2020

Dalies ar šo rakstu

2020. gada nozīmīgākie notikumi pārsvarā nozaru ir bijuši abi ārkārtas stāvokļi, kuri būtiski ietekmējuši uzņēmējdarbību.

Covid-19 krīze, saspīlējums, kas saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – šie ir daži no faktoriem, kas ietekmēja 2020. gada finanšu datus Latvijai nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs.

Lasi žurnāla #DienasBizness 22. decembra numurā:

  • viedokļi - 2020. gada sasniegumi uz 2019. gada fona
  • gada griezumā - bezprecedenta gads arī biznesam
  • izejvielas - rēķins pandēmijā pat lielāks
  • finanses - dažiem šogad arī rekordpeļņas
  • Altero.lv statistika - kreditēšana stabilizējas
  • Mogo Finance - auto finansēšana liecina par cilvēku cerībām
  • dzīvesstils - garšu un sajūtu simfonijas diriģents Līgatnes vīna darītavā
  • sadarbībā ar DB Konferences - zem viena jumta elektrība, gāze, ūdeņradis un degviela
  • brīvdienu ceļvedis - Ieva Plaude, finanšu investīciju fonda Lawrence Asset Management izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs,28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons,02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru