Kā lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers vadītājs saskatu vairākus riskus un nepamatotus ierobežojumus, kas privātajam sektoram ilgtermiņa attīstības projektiem liedz apgūt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Viens no riskiem ir straujais būvniecības izmaksu kāpums par vidēji 50%. Tāpat atsevišķās programmās ir nepamatotas prasības uzņēmumiem, kuri atrodas deviņās republikas nozīmes pilsētās.
Viens no iemesliem būvniecības sadārdzinājumam ir fakts, ka valsts un pašvaldību institūcijas aktīvi izmanto Eirofondu līdzekļus dažādiem būvniecības projektiem. Vienlaikus būvniecība strauji aug arī tādās valstīs kā Zviedrija un Norvēģija, kur tiek nodarbināta liela daļa Latvijas būvnieku, kā rezultātā Latvijā šobrīd ļoti akūts ir jautājums par darbaspēka deficītu būvniecības nozarē.
Šai situācijai ir sniega bumbas efekts. Lai arī valsts sektora aktivitātes ES fondu naudas izmantošanā ir likumsakarīgas, mani bažīgu dara divi galvenie secinājumi šā brīža tendencēm. Pirmkārt, vērtējot projektus, kurus realizē valsts un pašvaldību institūcijas, ir redzams, ka vairumā gadījumu tās ir sabiedriskas nozīmes ēkas, kuras ilgtermiņā, visticamāk, nedos atdevi valsts ekonomikai, vien izdevumus objektu uzturēšanai un, ļoti iespējams, atstās negatīvu ietekmi uz inflācijas rādītājiem. Piemēram, ne vienmēr reģionos izbūvētajiem sporta kompleksiem ir ekonomisks pamatojums. Otrkārt, valsts institūcijām ir jābūt daudz motivētākām strādāt pie tā, lai ES nauda nonāktu tieši pie ražotājiem, kuri ilgtermiņā kāpinās valsts budžeta ieņēmumus ar nodarbināto skaitu, nomaksātajiem nodokļiem u.tml. Valsts ekonomisko izaugsmi iespējams panākt, tikai kāpinot investīciju apjomu, līdz ar to nauda jāiegulda perspektīvos un konkurētspējīgos projektos un nozarēs. Ja tas nenotiks, šobrīd ar vērienu izbūvētos valsts sektora objektus nākotnē būs grūti uzturēt un kopējā valsts attīstība drīzāk tiks bremzēta.