Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.
Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.
Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.
Kvartālā strādājošie jau vērsušies Rīgas domē, VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kā arī VAS Latvijas Valsts ceļi LVC). Starp saņemtajām atbildīgo institūciju atbildēm šobrīd nav neviena pozitīva signāla, kas liecinātu, ka tuvākajā laikā tiks uzlabota Granīta ielas infrastruktūra.
«Lai arī CSDD drošības audita rezultāti projektiem, kas saistīti ar Granīta ielu laika periodā no 2010. līdz 2017. gadam, norādīja uz būtiskām ceļu bīstamības problēmām, ne LVC, ne Rīgas dome savos nākotnes infrastruktūras attīstības un labiekārtošanas plānos šīs teritorijas uzlabošanu nav iekļāvuši. Esmu pārliecināts, ka problēmas īslaicīgi varētu tikt atrisinātas ar pirmo soli – vismaz ar neregulējamu gājēju pāreju iekārtošanu. Kamēr tiek meklēti attaisnojumi, Granīta ielas posmā jau ir notikuši smagi nelaimes gadījumi. Vienā no tiem cieta arī «Forevers» darbiniece, kurai atveseļošanās no gūtajām traumām prasīja vairāk nekā pusgadu, esot uz ilgstošas darbnespējas lapas,» norāda uzņēmuma īpašnieks, valdes loceklis Andrejs Ždans.
«RSC Noma» pārstāve Nila Hackeviča uzsver, ka Granīta ielā apgrozās liels cilvēku skaits, kuri ikdienā, gan pārvietojoties ar kājām, gan izmantojot velosipēdu, tiek pakļauti riskam nokļūt zem automašīnu riepām: «Katrs otrais «RSC Noma» darbinieks izmanto velosipēdu kā primāro transporta līdzekli ceļā uz savu darba vietu, līdz ar to ielas sliktās pārredzamības dēļ atrasties uz ceļa vēlās stundās, kā arī ziemas sezonā pēc darba ir dzīvībai bīstami.»
LVC savā skaidrojumā ir norādījuši, ka satiksmes infrastruktūras iekārtošanas plānotajās programmās no 2019. līdz 2021. gadam līdzekļi Granīta ielai nav paredzēti, ņemot vērā arī faktu, ka nozares sliktā finansējuma dēļ jebkura nauda vispirms tiek novirzīta kritiskā stāvoklī esošajai infrastruktūrai. Tikmēr Rīgas dome informē, ka tuvākajos gados primāri līdzekļi tiks novirzīti maģistrālo ceļu un sabiedriski nozīmīgu ielu izbūvei. Līdz ar to, pat neskatoties uz pienesumu valsts ekonomikai, pēc šiem kritērijiem Granīta iela netiek vērtēta kā sabiedriski nozīmīgs kvartāls.
Drošas braukšanas eksperts Pauls Timrots secina, ka Granīta ielā ir paradoksāla situācija, jo tajā savu saimniecisko darbību īsteno vairāki uzņēmumi, kopumā ieguldot valsts ekonomikā, taču pretim nesaņemot pat elementāru infrastruktūras nodrošinājumu. «Veicot ielas labiekārtošanas darbus, ir jāņem vērā, ka cilvēki šeit intuitīvi iestaigājuši taciņu attālināti no brauktuves. Tas nozīmē, ka pēc šāda principa arī vajadzētu projektēt un būvēt gājēju celiņu, atdalot gājēju vidi no transportlīdzekļiem, kas ir ceļu satiksmes drošības pamats,» uzskata P.Timrots.
Kvartāla ielas strādājošie, pārstāvot tādus uzņēmumus kā «Forevers», «Anriepas», «AB Treileri», «E Būvvadība», «EBV Grupa», «Eko serviss», «RSC Noma», «Swecon», «Tolmets», «Modo Golf», kā arī citi uzņēmumi, aicina atbildīgās institūcijas rast iespēju sākotnēji vismaz ierīkot neregulētas gājēju pārejas, ielas tālāko labiekārtošanu iekļaujot tuvākajos ceļu izbūves attīstības projektos.
#1/3
#2/3
