Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Dūmi no Kanādas mežu ugunsgrēkiem trešdien ietinuši Ņujorku biezā smogā, un pilsētas ASV austrumu piekrastē izsludinājušas gaisa kvalitātes trauksmi.

Kanādā mežu ugunsgrēku dēļ bijuši spiesti evakuēties vairāk nekā 20 000 cilvēku, un liesmas izdedzinājušas jau aptuveni 3,8 miljonus hektāru zemes.

Valsts premjerministrs Džastins Trudo nodēvēja šo par postošāko ugunsgrēku sezonu Kanādas vēsturē.

ASV brīdinājumi par gaisa piesārņojumu izsludināti plašā teritorijā no Čikāgas līdz Atlantai un attiecas uz vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku.

Ņujorkas mērs Ēriks Adamss aicināja iedzīvotājus palikt iekštelpās. Pilsētas debesis ieguvušas nedabīgi dzeltenu spīdumu. Ņujorkā trešdien bija traucēta gaisa satiksme, valsts skolās atceltas visas ārpustelpu aktivitātes, kā arī atlikti daudzi sporta pasākumi.

Ņujorkieši sūdzējās par dūmu smaku, asarojošām acīm, kņudināšanu kaklā un daudzi uzlika sejas maskas, dodoties ārā.

Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība Valmierā varētu sākties vasarā vai rudens sākumā, atkarībā no iepirkuma procedūras ilguma, informē Valmieras novada pašvaldībā.

Valmieras novada pašvaldība parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projekta "Valmieras pilsētas Dienvidu industriālā maģistrāle - Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu" īstenošanai.

Projektā paredzēts pārbūvēt L. Laicena ielu, paralēli vecajam dzelzceļam posmā no L. Laicena ielas līdz Cēsu ielai izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī rekonstruēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa līdz valsts vietējam autoceļam. Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim.

Valmieras novada pašvaldības ceļu būvinženiere Inese Kokenberga norāda, ak Dienvidu industriālās maģistrāles būvprojektu paredzēts apstiprināt Valmieras novada būvvaldē šī gada maija beigās vai jūnija sākumā. Pēc tam nekavējoties tiks izsludināts būvdarbu iepirkums, lai būvdarbu veicējs varētu paspēt pabeigt maģistrāles izbūvi līdz 2023.gada beigām. Maģistrāles izbūve turpināsies arī ziemā, lai varētu iekļauties noteiktajā termiņā.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Būvnieku apvienība BERERIX sākusi dzelzceļa tilta un pārvada būvniecības darbus Lāčplēša ielā.

Pirmā dzelzceļa pārvada izbūve ir nozīmīgs brīdis Rīgas Centrālā multimodālā transporta mezgla attīstībā un vienlaikus turpmākā projekta īstenošanā. Augustā uzsāktie dzelzceļa pārvada būvniecības darbi un daļēja uzbēruma norakšana mainīs pilsētvidi un ļaus īstenot projektēšanas risinājumus, kas uzlabos satiksmes, gājēju un velobraucēju pārvietošanos drošā un ērtā veidā.

"Lai stacijas apkārtni pārveidotu par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru, būvniecības laikā gaidāmas satiksmes organizācijas izmaiņas, bet aicinām iedzīvotājus pret tām izturēties ar izpratni,” atzīmēja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis.

Saistībā ar Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu atsākšanu laikā no 14.aprīļa līdz 17.jūlijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Maskavas ielā - nobrauktuve no Lāčplēša ielas uz Maskavas ielu virzienā no pilsētas centra, pie Lāčplēša ielas un Maskavas ielas krustojuma, kā arī tiks ierobežota satiksme Lāčplēša ielā, uz satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu, kā arī tiks slēgts gājēju tunelis Maskavas ielā zem Lāčplēša ielas.

Minētajā laika posmā tiks ierobežota satiksme arī Maskavas ielā pretī ēkai Maskavas ielā 51 un 53, kā arī tiks ierobežota satiksme un slēgta gājēju kustība Mazajā Krasta ielā pie uzbrauktuves uz Maskavas ielu. Tāpat tiks slēgta gājēju kustība virzienā no pilsētas centra uz uzbrauktuves/nobrauktuves Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu ietvaros ir paredzēta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu pārbūve Lāčplēša ielā, gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves/nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Rīgā par aptuveni 400 00 eiro tiks izbūvētas gājēju pārejas sešās apkaimēs, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Gājēju pārejas ar atbilstošu apgaismojumu izbūvēs Avotu, Āgenskalna, Juglas, Mežciema, Pētersalas - Andrejsalas un Ziepniekkalna apkaimē.

Pašlaik darbi norit Avotu, Āgenskalna, Ziepniekkalna un Mežciema apkaimēs, kur tiek ierīkots papildu apgaismojums un atjaunots ietvju segums šķērsošanas vietās.

Projekta laikā paredzēts izbūvēt piecas jaunas gājēju pārejas - Eksporta ielā pie iebrauktuves Rīgas tirdzniecības ostā, Kristapa ielā pie Alīses ielas, Murjāņu ielā pie Veldres ielas, Ozolciema ielā pie sabiedriskā transporta pieturvietas "Ozolciema iela" un Valmieras ielā pie Lienes ielas.

Savukārt vēl divas gājēju pārejas tiks uzlabotas. Tās ir pārejas Graudu ielā pie Ķekavas ielas un Malienas ielā pie Celmu ielas.

Rīgas pašvaldība, noslēdzot vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, uzsākusi projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” īstenošanu.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, līdz 2023. gada beigām pārbūvēs trīs krustojumus un izbūvēs mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau ir uzsākta būvprojektu izstrāde.

Projekta mērķis ir nodrošināt gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu pārvietošanos Rīgas Centrālas stacijas pieguļošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Rīgas domes vadības pārstāvji 27.maijā apsekoja un pieņēma pabeigtos Salu tilta kompleksa 2. kārtas pārbūves darbus, kas tika uzsākti 2020. gadā, veicot tos divos etapos.

Salu tilta 2. kārtas pirmais etaps ietvēra divus objektus – Zaķusalas krastmalu un Mūkusalas apli. Būvdarbu ietvaros tika veikta Zaķusalas krastmalas brauktuves un ietves seguma atjaunošana. Tāpat seguma atjaunošana tika veikta uzbrauktuvei no Mūkusalas apļa līdz Kārļa Ulmaņa gatvei un Bauskas ielai (Pārdaugavas virzienā), kā arī abās tuneļa pusēs gājēju pārejas tika aprīkotas ar gājēju luksoforu.

2021. gadā, uzreiz pēc darbu pabeigšanas projekta pirmajā etapa, tika uzsākts darbs pie Salu tilta 2. kārtas otrā etapa. Šī etapa ietvaros tika veikta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu Lāčplēša ielā un gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves un nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja ir uzdevusi Satiksmes departamentam līdz 2022. gada 1. aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Krišjāņa Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Rīgas domes deputāte Ieva Siliņa informē, ka šis projekts varētu tikt īstenots jau 2022. gada vasarā. Izvērtējot Rīgas un citu Eiropas pilsētu īstermiņa vai ilgtermiņa pieredzi, tas būtu liels ieguvums pilsētas iedzīvotājiem, tūristiem, bet jo īpaši - uzņēmējiem.

Ar mērķi atdzīvināt pilsētas centru, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un pilsētvides attīstību, līdz šim ir veikti trīs eksperimenti – uz laiku atvēlot gājējiem Tērbatas, Ģertrūdes un Blaumaņa ielas. Rīgas domes aptaujas dati liecina, ka vietējo kafejnīcu un tirdzniecības vietu apmeklējums un peļņa tajā laikā pieauga līdz pat 30%. Turklāt vairākas privātpersonas, uzzinot, ka Tērbatas iela varētu kļūt par gājēju ielu, tur ir iegādājušās nekustamo īpašumu.

Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.

Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.

Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.

Turpinot darbus pie jaunās “Lidl” veikala ēkas celtniecības Kalnciema ielā, tiek uzsākta projekta otrā kārta – par “Lidl” līdzekļiem pārbūvēs un modernizēs Melnsila ielas krustojumus ar Kristapa ielu, Kalnciema ielu un Kapseļu ielu.

Tiek plānots, ka krustojumu pārbūve ilgs līdz septembrim.

Projekta gaitā šajos trīs krustojumus tiks uzstādīti viedie luksofori satiksmes plūsmas uzlabošanai, ierīkotas un izgaismotas gājēju pārejas, izbūvēta papildjosla labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru Melnsila un Kapseļu ielu krustojumā. Krustojumu modernizācijas projektu izstrādāja SIA “Tomus”, bet būvdarbus veiks SIA “Aimasa”. Kopējās “Lidl” investīcijas Melnsila ielas krustojumu modernizācijā un satiksmes plūsmas uzlabošanā pārsniegs 400 000 eiro.

Melnsila un Kapseļu ielas krustojumu pilnībā modernizēs, izveidojot papildjoslu labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru. Tiks izveidotas gājējiem drošas pārejas, kuras marķēs ar labi redzamām “zebrām”. Satiksmes plūsmas regulēšanai tiks uzstādīti viedie luksofori. Redzamības uzlabošanai arī uzstādīs jaunus LED gaismekļus. Lietus un sadzīves kanalizācijas vajadzībām pilnīgi no jauna izbūvēs mūsdienīgu noteksistēmu.

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā.

Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas un Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Turpinoties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības darbiem, pilnsabiedrība "BeReRix" sākusi bijušā tirdzniecības un autostāvvietu kompleksa "Titāniks" nojaukšanu Prāgas ielā 2, informēj "BeReRix" pārstāvji.

Ēkas nojaukšana sākta 11.jūlija pēcpusdienā, uzreiz pēc tramvaju kontakttīkla demontēšanas un teritorijas ierobežošanas darbiem. Infrastruktūras demontāžas laikā Prāgas ielā gājēju plūsma tiks organizēta pa vienu ielas pusi, bet sabiedriskā transporta kustība būs mainīta pirmo divu nedēļu laikā. Demontāžas darbi ilgs līdz šī gada septembra vidum.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka "Rail Baltica" izbūves darbi veiksmīgi turpinās, un pirmdien tiek nojaukts pēdējais šķērslis, lai "Rail Baltica" Centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves Dienvidu puses būvdarbi notiktu pilnā apjomā - no dzelzceļa uzbēruma Daugavas krastmalā līdz Lāčplēša ielas pārvadam.

Jūlija noslēgumā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX uzsāks Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada būvniecību.

Pārvada izbūves laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai, tiks ierobežota un daļēji slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme un gājēju pārvietošanās, savukārt posms no Kļavu ielas līdz Abrenes ielai tiks slēgts pilnībā. Pirms darbu uzsākšanas Dzirnavu ielā, tiks atjaunota pilnvērtīga četru joslu satiksme Lāčplēša ielā.

Rail Baltica projekta Dzirnavu ielas zonā šobrīd norit pārvada gala balstu izbūves darbi, pabeigta atbalstsienu un tuvumā esošā mehāniski stiprinātās grunts uzbēruma izbūve un, noslēdzot tehniskos sagatavošanās darbus, tiks uzsākta arī jaunā dzelzceļa pārvada izbūve. Būvniecības darbu laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, plānots veikt pārvada laiduma siju montāžu, inženiertīklu rekonstrukciju izbūvi abās ielas pusēs, kā arī Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojuma pārbūvi. Būvniecības darbu laikā pilnsabiedrība BERERIX nodrošinās informatīvo zīmju izvietošanu.

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā 2.novembrī, nolemts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.

Plānots, ka eksperiments ar pagaidu velojoslām tiks sākts decembrī un ilgs līdz aprīlim. Patlaban līdz decembrim Satiksmes departamentam kopā ar Pilsētas attīstības departamentu, "Rīgas satiksmi", CSDD un citām atbildīgajām iestādēm jāizvērtē un jāievieš labākais un no satiksmes viedokļa drošākais pagaidu risinājums.

"Čaka ielā ir tikko pabeigti remontdarbi, un regulāri tiek saņemti dažādi priekšlikumi, kā šai ielai būtu jāizskatās. Iedzīvotāju interesēs ir, lai iela ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ērta un patīkama, tāpēc mēs aicinājām Satiksmes departamentu ieklausīties arī deputātu skatījumā par šīs ielas nākotni, lai atrastu labāko un piemērotāko variantu. Ielā tiks veikti gan satiksmes intensitātes, gan cita veida mērījumi, lai jau pavasarī mēs varētu veikt eksperimenta analīzi un lemt par tālāko attīstības gaitu," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Siguldā uz Vidzemes šosejas (A2) pārbūvēts pārvads pār dzelzceļu, tostarp izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra ar apgaismojumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Iepriekšējais pārvads, kas bija būvēts 1964.gadā, tika nojaukts, savukārt jaunajam pārvadam izbūvēti dzelzsbetona pāļu pamati, krasta balstu uzkalas, starpbalstu konstrukcija un monolīta spriegota dzelzsbetona laiduma konstrukcija. Kopējais laiduma plātnes garums 67,6 metri.

Pārvada brauktuve ir 9,9 metrus plata ar divām 3,5 metrus platām braukšanas joslām.

Pārvads, kā arī tā ziemeļu pusē izbūvētā infrastruktūra gājējiem un velobraucējiem ir aprīkota ar drošības barjerām un margām.

Kompānijā norāda, ka gājēju pārvietošanās pa veco pārvadu bija aizliegta, jo pārvada platums nebija atbilstošs drošai gājēju kustībai. Tagad uz pārvada un aiz tā gājēju un velobraucēju infrastruktūra ir izbūvēta 900 metru garumā un 3,2 metru platumā un ar asfaltbetona segumu. Jaunā infrastruktūra savieno jau esošo risinājumu gājējiem un velobraucējiem Noliktavu ielā un Mazās Saules ielā.

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību, izbūvēts Mūkusalas un Dēļu ielu krustojums, aprīkojot to ar modernām satiksmes detekcijas un vadības iekārtām, informē SIA Mūkusalas Biznesa Centrs valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Tādējādi tiks nodrošināta adaptīva transporta un gājēju plūsma, vadoties pēc satiksmes intensitātes dažādos diennakts laikos.

Krustojuma kapacitāti bija nepieciešams palielināt, jo ik dienu Dēļu ielā, kur atrodas Mūkusalas Biznesa Centrs, iegriežas vairāk nekā 1000 automašīnas, un līdzšinējais satiksmes organizācijas risinājums nebija piemērots tik lielai transporta līdzekļu plūsmai. Līdz ar jaunā krustojuma izbūvi palielināta uz un no Dēļu ielas izbraucošo transporta līdzekļu plūsma, nekavējot esošo satiksmi pa Mūkusalas ielu.

Krustojumā iebūvēts taktilais bruģis, lai informētu neredzīgos cilvēkus par gājēju pārejas sākumu un beigām. Izbūvēta jauna lietus un kanalizācijas sistēma.