Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Šodien Satversmes tiesa skatīs Latvijas vides organizāciju ierosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu, informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiks vērtēts Satversmes tiesā. Lietas izskatīšana notiks vairākās sēdēs februārī un martā, bet lēmums sagaidāms līdz aprīļa sākumam.

Brizga-Kalniņa atgādina, ka Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Lai gan pagājušais gads kopumā mežu nozarei bijis sarežģīts, atsevišķu apakšnozaru vai veiksmīgu uzņēmumu dēļ pozitīvi izcēlušies trīs novadi: Ventspils, Kuldīgas un Ropažu novadi, liecina Luminor bankas novadu un nozaru pētījums.

Mežu nozare jeb mežsaimniecība un kokapstrāde tradicionāli ir viena no Latvijai nozīmīgākajām nozarēm – tā veido ievērojamu daļu no reģionu eksporta un ir izkliedēta vienmērīgi pa visu valsti.

“Pagājušais gads pasaules tirgus notikumu dēļ nebija labākais laiks Latvijas preču eksporta nozarēm, jo īpaši mežu nozarei – galvenokārt tādēļ, ka pasaules mājokļu tirgus pārgāja no ļoti straujas attīstības uz atdzišanu. Jo īpaši šīs grūtības iespaidojušas Vidzemi, kur ir ļoti attīstīta būvgaldniecība jeb māju detaļu ražošana un pašu māju ražošana – pēc ļoti veiksmīga 2020.-2021. gada pagājušajā gadā šajās apakšnozarēs redzams gan pārdošanas apjomu kritums, gan algu fonda stagnācija,” analizē pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, secināts “Latio” jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās. Pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti, augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ tikušas pārdotas iepriekšējos gados un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs. Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4292 EUR/ ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3306 EUR/ ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, samazinājies par 31%.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati par šā gada 3. ceturksni:

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Laikā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību palika nemainīga vai pat palielinājās 98,9% visu Latvijas novadu (izņemot Ķekavas un Varakļānu) sauszemes platības, tieši tāpēc nesaprotama ir ornitologu un citu nevalstisko organizāciju iesniegtā prasība Satversmes tiesā.

Februāra nogalē tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas visietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem - AS Latvijas Finieris - padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa izmisuma pilno viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari. Uldis Biķis : “Visticamāk likumdevēji, tiesu vara un izpildvara šogad pieņems lēmumus bez adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem būtībā nacionalizēt lielas privāto mežu teritorijas, kas savukārt krasi samazinās koksnes resursu pieejamību eksporta produktu ražošanai un novedīs pie bankrota daudzus mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus Latvijas laukos.”

Vēršot uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un visus meža nozarē strādājošos, meža nozare 5. martā rīkos protesta akciju pie Ministru kabineta. Nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

“Mežu īpašnieki nav pret saprātīgu dabas aizsardzības politiku – mūsu pašu interesēs ir saglabāt Latvijas mežu teritoriju īpatsvaru un kvalitāti. Taču cilvēki visā Latvijā ir nonākuši beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta,” stāsta Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, uzsverot, ka šobrīd, nosakot mežu zemes aprobežojumus, kompensācijas to īpašniekiem ir klaji netaisnīgas.

Par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas var būt pat mazāk par 1% no reālās meža vērtības. Tāpēc meža nozare prasa tūlītēju rīcību, nosakot taisnīgu kompensāciju, kas atbilst mežaudzes tirgus vērtībai.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Igaunijā atbilstoši oficiāliem statistikas datiem vidējā meža cena šobrīd ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Latvijā, bet, izslēdzot uzskaites nepilnības un atšķirības, igauņi par meža hektāru saņem līdz 2000 eiro vairāk.

Tā, balstoties martā apkopotajos uzņēmuma datos, Dienas Biznesam atklāja Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Igaunijā mežu cenas ilgstoši aug straujāk

“Igaunijā hektārs meža vidēji maksā 7702 eiro, savukārt Latvijā - tikai 3975 eiro,” konstatē S. Lūkins, piebilstot, ka augstākās mežu cenas kaimiņvalstī novērotas Harju reģionā valsts ziemeļos, kur cena par hektāru sasniedz par 9800 eiro, ka arī Jervas un Jegevas apriņķos valsts vidienē, cenām pārsniedzot 9000 eiro par hektāru. S. Lūkins uzsver, ka vidējā meža zemes cena Igaunijā pēdējā desmitgadē ir strauji palielinājusies, pat apsteidzot cenas, kas raksturīgas mežainajiem Somijas dienvidu reģioniem. Cenas pieaugums kopš 2011. gada ir 4,2 reizes. No 2019. gada līdz 2022.gadam cena pieaugusi pat par 98,6%. Salīdzinājumam – Latvijā kopš 2019. gada vidējā meža zemes cena pieaugusi par 78,7%, proti, mazāk, kas nozīmē, ka meža cenas diference starp Latviju un Igauniju ir veidojusies ilgstošā laika periodā.

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Rimi Rīgas maratons 2024.gadā radījis 10 514 500 eiro lielu ekonomisko aktivitāti, valsts ekonomikai piesaistot ārvalstu naudas līdzekļus 9 953 300 eiro apmērā, kā arī radot 1 533 600 eiro nodokļu ieņēmumus tikai no ārvalstu līdzekļiem vien, informē pasākuma rīkotāji.

Panākumi galvaspilsētas tūrisma veicināšanā apliecina Rimi Rīgas maratona piederību Eiropas skriešanas notikumu elitei, kā arī ir viens no priekšnosacījumiem, lai nākamajos gados Rīgā un Latvijā nodrošinātu vēl nebijušu ārvalstu maraton-tūristu pieplūdumu.

Pētījumā, kurā analizēta Rimi Rīgas maratona ekonomiskā ietekme, secināts, ka ārvalstu skrējējiem un apmeklētājiem ģenerējot 38 120 Rīgā un reģionā pavadītas naktis, Rimi Rīgas maratons naktsmītņu un ēdināšanas sektoram 2024.gadā piesaistījis 4 887 900 eiro, palīdzot ieņemt 1 533 600 eiro lielus nodokļu ienākumus tikai no ārvalstu naudas līdzekļiem vien.

Salīdzinot ar 2023.gadu, kad Rimi Rīgas maratons kopā ar Pasaules čempionātu skriešanā nodrošināja 11 803 000 eiro lielu pienesumu ekonomikai, 2024.gada Rimi Rīgas maratona radītā ekonomiskā aktivitāte būtiski augusi, pateicoties būtiskam jeb 60% ārvalstu dalībnieku pieaugumam.