Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Stikla ražotājs SIA «GroGlass» reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot preču zīmi «GG groglass», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas devējs ir SIA «GroGlass», bet parādnieks - SIA «Alzette», kas 2018. gada maijā kļuva par vienīgo SIA «GroGlass» īpašnieku. Komercķīlas ņēmēji ir Eiropas tiešo aizdevumu fonda «Kartesia» uzņēmumi «Kartesia Securities S.A., a société anonyme» un «Kartesia Securities IV, a société anonyme».

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 49,4 miljoni eiro. Jaunā komercķīla reģistrēta 2.janvārī.

SIA «GroGlass» dibināta 2004.gadā, un tā pamatdarbība ir neatstarojošā un ultra violeto staru aizsargājošā stikla pārklājuma izstrāde. Uzņēmumam ir divas ražotnes, viena Rīgā un otra Rumbulā.

2018.gadā SIA «GroGlass» vadības komanda Aleksandra Kelberga vadībā ar investora «Kartesia» atbalstu izpirka «GroGalss» kapitāldaļas no investīciju fonda «NCH Capital».

Noslēgts darījums par anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegādi – uzņēmuma vadības komanda Aleksandra Kelberga (Alexander Sasha Kelberg) vadībā, ar starptautiskā investora Kartesia atbalstu, ir izpirkusi GroGlass kapitāldaļas no investīciju fonda NCH Capital.

GroGlass izveidots 2004. gadā, un šajā laikā tas no jaunuzņēmuma pārtapis strauji augošā, augstas pievienotās vērtības ražošanas uzņēmumā, kas sekmīgi konkurē globālajā tirgū. GroGlass ražo t.s. «neredzamo stiklu» – stiklu ar anti–reflektīvu pārklājumu, kas piemērots arhitektūras un dizaina projektiem, elektroniskajiem displejiem, mākslas darbu ierāmēšanai un citām vajadzībām.

Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmuma vidējais pārdošanas apjoma pieaugums bijis 17%, 2017. gadā sasniedzot 17 miljonu eiro apgrozījuma atzīmi.

GroGlass ir vienīgais uzņēmums pasaulē, kura ražošanas iekārtas ir īpaši pielāgotas stikla ar abpusēju anti–reflektīvu pārklājumu ražošanai, – tas ļauj uzņēmumam sekmīgi konkurēt globālajā tirgū. GroGlass vadības komanda darījuma ietvaros piesaistījusi investīciju kompāniju Kartesia, kas specializējas ieguldījumos Eiropas kompānijās.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Baltijā pērn kopā izziņoti 100 uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu, kopējai atklāto darījumu summai par uzņēmumiem sasniedzot 2,5 miljardus eiro, informē Baltijas vadošais uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultants Oaklins M&A Baltics.

Latvijā tirgus dzinulis ir mežsaimniecība, kā arī augstas pievienotās vērtības ražotāji. Savukārt Igaunijas vērtīgāko darījumu priekšgalā vērojamas tehnoloģiju nozares – IT risinājumi un enerģētika. Savukārt Lietuva uz pārējo Baltijas valstu fona izceļas ar faktu, ka lielākos darījumus šeit īsteno lielās mazumtirdzniecības ķēdes, kā, piemēram, Maxima. Ar agresīvu apetīti tās veic darījumus ārpus Lietuvas, tādējādi konsolidējot gan Baltijas, gan Polijas un Skandināvijas tirgus.

Baltijā lielāko darījumu TOP 5 skatiet galerijā!

2018.gads pasaules mērogā izcēlies ar ievērojamu finanšu investoru aktivitāti, kas galvenokārt skaidrojams ar kopumā pozitīvo situāciju pasaules tirgos. Baltijā pērn pirmo reizi investējuši divi no lielākajiem un atpazīstamākajiem privātā kapitāla fondiem pasaulē – Blackstone un Kartesia. Tomēr lauvas tiesu no visiem darījumiem joprojām veic stratēģiskie investori, un paredzams, ka Baltijas reģions tuvā nākotnē starptautiskiem investoriem kļūs vēl pievilcīgāks.

Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT) saņēmusi informāciju par 194 SEB klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, tostarp lielākā daļa šo uzņēmumu ir vēsturiski klienti no Igaunijas, paziņoja Zviedrijas SEB pārstāvji.

SEB norādīja, ka SVT pētnieciskās žurnālistikas raidījuma «Uppdrag granskning» ("Misija - izmeklēšana") datus salīdzinājusi ar bankas iekšējo analīzi, kas bija pamats novērtējumam un bankas komentāriem par darbību Baltijas valstīs. SVT iesniegtajā sarakstā iekļautie uzņēmumu nosaukumi visos būtiskajos aspektos atbilst pašas bankas analīzes rezultātiem un nemaina bankas pamata vērtējumu. SVT iesniegtajā sarakstā «iekļauto nosaukumu vairākums ir vēsturiski klienti no Igaunijas. 2006.gadā Igaunijas finanšu sektora uzraudzības institūcija kritizēja Igaunijas SEB un sniedza savas rekomendācijas par nerezidentu klientu apkalpošanu.

Vienlaikus SEB saņēma informāciju no ārēja trauksmes cēlēja. Abu šo notikumu rezultātā Igaunijas SEB nostiprināja savu ikdienas darbu, ziņoja finanšu uzraugiem par vairākiem klientiem un izbeidza attiecības ar vairākiem klientiem,» paziņojumā piebilda SEB. «Lai gan SEB vēsturiski ir izpildījusi regulatoru prasības, ar šodienas zināšanām varam secināt, ka nedz regulējums, nedz banku sistēmas spējas nav bijušas pietiekami iedarbīgas, lai līdz 2008.gadam novērstu naudas atmazgāšanas riskus.

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

"SEB banka" piešķīrusi 5,5 miljonu eiro aizdevumu augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotājam SIA "GroGlass", informē bankā.

Tostarp vairāk nekā 2,5 miljoni eiro piešķirti ražošanas jaudu un efektivitātes palielināšanai, bet trīs miljoni eiro piešķirti apgrozāmo līdzekļu finansiālās elastības nodrošināšanai. Līdzekļus pamatā iecerēts novirzīt uzņēmuma produkcijas noieta tirgus paplašināšanai un jaunu produktu attīstībai.

Uzņēmuma ilgtermiņa mērķis ir turpināt attīstīt jaunus produktus un veicināt jaunu pārdošanas tirgu apgūšanu. Šobrīd "GroGlass" produkcija tiek realizēta vairāk nekā 45 pasaules valstīs, tostarp ASV, Vācijā, Šveicē, Nīderlandē, Francijā un Lielbritānijā. Īpašu uzmanību uzņēmums velta izpētes un attīstības (R&D) jomai, sadarbojoties ar vairākām universitātēm un izpētes centriem, kas ļauj nodrošināt augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi un ražošanu.

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotāja SIA "Groglass" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Sergejs Kostjučenko, informē uzņēmumā.

Vienlaikus darbu kompānijas valdē atstājis līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Saša Kelbergs.

Savukārt darbu valdē turpina valdes locekļi Romāns Grišajevs un Romans Šafarevičs.

“Lai palīdzētu biznesam atraisīt jaunu potenciālu un nodrošinātu vēl plašāku un kvalitatīvāku Latvijā radītas produkcijas piedāvājumu pasaulē, ar prieku uzticu turpmāko uzņēmuma vadību Sergejam Kostjučenko. Novēlu viņam ciešā sadarbībā ar visu lielisko “Groglass” komandu izvirzīt un sasniegt arvien ambiciozākus mērķus,” saka A.Kelbergs, Groglass padomes priekšsēdētājs.

S. Kostjučenko līdz šim ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos "Tet", "Samsung" un "IBM". "Esmu patiesi gandarīts pieņemt šo izaicinājumu un strādāt ar produktu, kas tiek augstu novērtēts un atzīts visā pasaulē. Jau līdz šim ir ieguldīts milzīgs darbs, lai “Groglass” būtu tur, kur tas ir šodien. Es turpināšu attīstīt esošo uzņēmuma izaugsmes stratēģiju, lai varētu vēl vairāk investēt ražošanā, attīstīt komandu, nodrošināt izcilu servisu un uzturēt augstos kvalitātes standartus, ar kādiem “Groglass” produkti ir pazīstami pasaulē. Esmu pārliecināts, ka mana iepriekšējā pieredze, strādājot telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mazumtirdzniecības jomā, būs noderīga uzņēmuma izaugsmei,” saka “Groglass” izpilddirektors S. Kostjučenko.

SIA «GroGlass» pagājušajā nedēļā reģistrējis sešas jaunas komercķīlas, no kurām piecām ķīlām tas ir parādnieks, bet vienai devējs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Visām sešām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 17,885 miljoni eiro. Saskaņā ar vienu komercķīlu SIA «GroGlass» ieķīlājis preču zīmi «GG groglass». Trīs komercķīlu devējs ir «SIA »Alzette«, kas šī gada maijā kļuva par vienīgo SIA »GroGlass« īpašnieci, un uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu, visas tam piederošās SIA »GroGlass« kapitāla daļas un arī visas SIA »GERNA« kapitāla daļas.

Vēl vienai no komercķīlām kā ķīlas devējs ir norādīts SIA »Alzette« vienīgais īpašnieks, Luksemburgā reģistrēts uzņēmums »Daugava Finance S.A.«, kas ieķīlājis tam piederošās SIA »Alzette« kapitāldaļas. Šai komercķīlai kā pārādnieki uzrādīti SIA »GERNA« un SIA »GroGlass«. Pēdējās ķīlas devējs ir SIA »GERNA«, kas ieķīlājis visu savu mantu, un tās parādnieks ir SIA» GroGlass«.

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša, kura līdz šim vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi.

A.Dovbiša darbu SEB bankā sāka 2007. gadā un šo gadu laikā strādājusi dažādos amatos, tostarp vadījusi pārvaldi restrukturizācijas jomā, darbojusies SEB līzinga valdē un kopš 2016. gada vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi. A.Dovbiša ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē un pabeigusi profesionālās pārmaiņu vadības un līderības programmas, kā arī ieguvusi starptautiski atzīto CAMS sertifikātu AML jomā.

“Līdzšinējie 14 gadi SEB bankā Annai ļāvuši uzkrāt lielu pieredzi klientu apkalpošanas jomā un operacionālajā pārvaldībā, kas būs īpaši svarīga, vadot vienu no lielākajiem pensiju nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzskatu, ka Annas zināšanas un līderība palīdzēs stiprināt pensiju fonda pozīcijas un sekmēs stratēģisko mērķu izpildi,” komentē Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs.

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir ASV prezidenta Donalda Trampa politika tirdzniecībā ar pārējo pasauli un britu izmisīgā cīņa ar veselu jautājumu gūzmu par un ap Lielbritānijas atdalīšanos no ES.

Tomēr, neskatoties uz neskaidrībām, kas valda ap abiem minētajiem jautājumiem, biznesa pasaule saglabā optimismu, – M&A (uzņēmumu iegādes un apvienošanās) darījumu skaita dinamika Eiropā pērn sasniedza augstāko punktu kopš 2008. gada, un arī šis gads ir aizsācies cerīgi. Baltijas valstu uzņēmumiem šis, visticamāk, ir labākais brīdis investīciju piesaistei.

Perspektīvu biznesa ideju aizsācējiem un jau nobriedušu uzņēmumu īpašniekiem Baltijas valstīs kopš pagājušā gada ir pievērsta īpaši liela investoru uzmanība. Tādu globālo spēlētāju kā Blackstone un Kartesia ienākšana Baltijas tirgū ir vēsturisks brīdis, – tas ir nozīmīgs signāls visa reģiona reputācijai, ko uztver arī citi privātā kapitāla fondi un stratēģiskie investori. Latvijas izaicinājums – valsts un biznesa līmenī – ir turpināt risināt šo daudzsološi aizsākto stāstu.

Latvijas pretatspīduma un UV staru aizsargājošā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs Groglass 2018.gadu noslēdzis ar 16,4 miljonu eiro apgrozījumu, 2,5 miljonu eiro peļņu un 2,3 miljonu eiro investīcijām ražošanas kapacitātes paaugstināšanai, informē uzņēmuma pārstāvji.

2018.gadā uzņēmumu iegādājās «Groglass» vadības komanda un Apvienotajā Karalistē bāzētā investīciju kompānija «Kartesia».

«Pagājušais bija nozīmīgu pārmaiņu gads «Groglass». Vadības komanda uzņēmās tālāku «Groglass» izaugsmes virzīšanu iepretim līderības nostiprināšanai pasaules tirgos. Pašlaik ir izstrādāts piecgades stratēģiskās attīstības plāns, kura pamatā ir mērķis divkāršot uzņēmuma ražošanas kapacitāti un diversificēt produktu portfeli. Tas būs iespējams pateicoties topošajai jaunajai ražotnei, kā arī «Groglass» komandas kompetencei un profesionalitātei. Fundaments uzņēmuma ambiciozajiem plāniem tika ielikts pērn, tādēļ būtisku uzņēmuma izaugsmi sagaidām jau sākot no 2019.gada,» uzsver Aleksandrs Kelbergs, «Groglass» dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Zviedrijas sabiedriskā televīzijas (SVT) pētnieciskās žurnālistikas raidījums «Uppdrag granskning» («Misija - izmeklēšana») pavēstījis Zviedrijas SEB, ka plāno ziņot par aizdomām par naudas atmazgāšanu Baltijas valstīs, un ka šajā kontekstā tā rīcībā ir informācija arī par SEB, piektdien paziņoja banka.

Bankas pārstāvji norādīja, ka «SEB izvērtēs jebkādu informāciju, kas varētu tikt publiskota šajā televīzijas raidījumā, un salīdzinās to ar SEB pašas veikto analīzi un iepriekš izskatītajiem gadījumiem».

Ja tiks publiskota jauna informācija, kas iepriekš nav bijusi zināma SEB, banka nekavējoties rīkosies, uzsvēruši SEB pārstāvji.

«Kā bankai SEB ir pienākums konstatēt gadījumus, kad ir aizdomas par naudas atmazgāšanu, un ziņot par tiem. Par aizdomīgām darbībām vienmēr tiek ziņots, un tas var novest pie attiecību pārtraukšanas ar klientiem,» sacīts bankas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka SEB pastāvīgi analizē savu biznesu Baltijas valstīs un citos tirgos nolūkā konstatēt kriminālas aktivitātes, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

Zviedrijas finanšu pakalpojumu grupa "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) trešdien paziņoja, ka Vācijas varasiestādes pieprasījušas tai nodokļos samaksāt 511 miljonus eiro, kā arī šonedēļ tās galvenajā birojā Vācijā notikusi kratīšana.

Abas lietas saistītas ar tā dēvētajiem "cum-ex" akciju darījumiem. Tajos bankas un tirdzniecības starpnieki ātri tirgo akcijas ar ("cum”) un bez ("ex”) tiesībām uz dividendēm nolūkā noslēpt faktiskā īpašnieka identitāti, lai abas puses varētu pieprasīt nodokļa atlaides par kapitāla pieauguma nodokli, kas samaksāts tikai vienu reizi.

SEB noliedza jebkādus pārkāpumus un solīja pārsūdzēt prasījumu.

"[Nodokļu] pārskats ir saistīts ar darījumiem, kuri izpildīti, pirms 2016.gadā spēkā stājās grozījumi Vācijas nodokļu likumos. SEB uzskata, ka tie notika atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam," paziņoja Zviedrijas banka.

Atsevišķā paziņojumā SEB informēja, ka Vācijas prokuratūras pārstāvji otrdien un trešdien ieradušies bankas birojā Frankfurtē pie Mainas un pieprasījuši informāciju par iespējamiem "cum-ex" darījumiem. Banka uzsvēra, ka sadarbojas ar varasiestādēm.

«SEB banka» liegusi ASV dolāru maksājumus uz vairākām Latvijas bankām, apstiprināja bankā.

«SEB bankas» vadītāja Ieva Tetere norādīja, ka «SEB banka» neveic maksājumus ASV dolāros uz Latvijas bankām, kurām ir liegta tieša pieeja ASV dolāru maksājumiem.

«Kā publiski vairākkārt minēts, jau labu laiku ASV finanšu iestādes ir pārtraukušas sniegt ASV dolāru maksājumu pakalpojumus virknei Latvijā reģistrētu kredītiestāžu, ņemot vērā paustos riskus saistībā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas mēģinājuma riskiem. «SEB banka» nevēlas būt daļa no ASV korespondējošo banku noteikto ierobežojumu apiešanas, un mēs neatbalstām banku sektora izmantošanu apšaubāmu ASV dolāru maksājumu izpildei,» norādīja Tetere.

Viņa arī uzsvēra, ka šim «SEB banka» lēmumam nav nekādas ietekmes nedz uz «SEB banka» klientu ikdienas darījumiem, nedz uz citu Latvijas banku klientu darījumiem. ASV dolāru darījumi starp «SEB banka» klientiem un citu Latvijas banku klientiem tikpat kā nav. Līdz šim tika reģistrēti daži darījumi mēnesī, un «SEB banka» prognozē, ka pieprasījums pēc maksājumiem ASV dolāros uz citām Latvijas bankām nepieaugs.