Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir ASV prezidenta Donalda Trampa politika tirdzniecībā ar pārējo pasauli un britu izmisīgā cīņa ar veselu jautājumu gūzmu par un ap Lielbritānijas atdalīšanos no ES.
Tomēr, neskatoties uz neskaidrībām, kas valda ap abiem minētajiem jautājumiem, biznesa pasaule saglabā optimismu, – M&A (uzņēmumu iegādes un apvienošanās) darījumu skaita dinamika Eiropā pērn sasniedza augstāko punktu kopš 2008. gada, un arī šis gads ir aizsācies cerīgi. Baltijas valstu uzņēmumiem šis, visticamāk, ir labākais brīdis investīciju piesaistei.
Perspektīvu biznesa ideju aizsācējiem un jau nobriedušu uzņēmumu īpašniekiem Baltijas valstīs kopš pagājušā gada ir pievērsta īpaši liela investoru uzmanība. Tādu globālo spēlētāju kā Blackstone un Kartesia ienākšana Baltijas tirgū ir vēsturisks brīdis, – tas ir nozīmīgs signāls visa reģiona reputācijai, ko uztver arī citi privātā kapitāla fondi un stratēģiskie investori. Latvijas izaicinājums – valsts un biznesa līmenī – ir turpināt risināt šo daudzsološi aizsākto stāstu.
Ir skaidrs, ko lietas labā var darīt valsts, – gan rūpējoties par tieslietu sistēmas sakārtošanu, gan stabilu ekonomikas attīstību, gan arī domājot par valsts tēla veidošanu. Tomēr izšķirošs būs un paliks «produkts», – šajā gadījumā tas ir pievilcīgs uzņēmums ar skaidru attīstības stratēģiju, profesionālu vadības komandu, labām pozīcijām vietējā tirgū un vīziju par paplašināšanos starptautiskā līmenī. Uzņēmums, kas ir gatavs nākamajam attīstības līmenim. Šis gads solās būt attīstībai labvēlīgs.
Ir pagājuši desmit gadi kopš globālās krīzes pasaules ekonomikā, un vairākiem ekonomistiem šķiet, ka būtu jāgatavojas nākamajam lejupslīdes ciklam. Nav gan tādu prātu, kas spētu pateikt, kad un kā tas varētu sākties, taču investīciju piesaistes kontekstā ir skaidrs, ka ir jārīkojas notikumus apsteidzoši. Šis brīdis, kad pasaules investoru uzmanība pievērsta mūsu reģionam un turpinās globālās ekonomikas attīstība, iespējams, ir labākais šajā desmitgadē, lai spertu nākamo soli sava biznesa attīstībā. Tas attiecas gan uz iespējamo biznesa pārdošanu, kas ļautu ielikt pamatus nākamo biznesa ideju attīstīšanai, gan arī uz starptautisku partneru piesaisti, lai augtu plašumā – ģeogrāfiski un dziļumā – tehnoloģijās, produktu piedāvājumā, cilvēkresursu kvalitātē un citās biznesa attīstības izpausmēs.
Viena no pasaulē vadošajām investīciju bankām JPMorgan Chase biznesa vadītāju un īpašnieku aptaujā ASV noskaidrojusi, ka ceturtā daļa no uzņēmumiem domā par biznesa pārdošanu tuvākā gada, divu gadu laikā. Proti, šis «noskaņojums», ka pienācis piemērots brīdis investoru piesaistei, šobrīd ir jūtams gaisā. Arī investoru pusē. Apskatā par norisēm M&A tirgū šogad banka norāda, ka ir sagaidāma 2018. gadam līdzvērtīga aktivitāte, ko virzīs gan korporatīvo nodokļu reforma ASV, gan koncentrēta uzņēmumu fokusēšanās uz savu pamatdarbību, gan arī Ķīnas vēlme nostiprināties Rietumvalstu tirgos.
Baltijas valstu uzņēmumiem šis, visticamāk, ir labākais brīdis investīciju piesaistei.
Manuprāt, ir trīs mācības, kas izriet no mūsu pieredzes nesenā pagātnē, izvērtējot 2018. gada norises M&A sektorā Eiropā un Baltijas valstīs. Pirmkārt, konkurence par uzņēmumiem attīstītajā (t.s. «vecajā») Eiropā ir bijusi un saglabājas liela, pārdošanas vērtējumi ir augsti. Tāpēc investori skatās uz teritorijām, kas agrāk nebija viņu interešu lokā. Pirmā uzmanību piesaistīja Polija, taču tagad arī Polijā ir grūti atrast investoriem gana interesantus uzņēmumus. Tas ir viens iemesls, kāpēc Baltijas valstis ir nonākušas lielo investoru interešu lokā, un šo reģiona pozicionējumu – «jaunatklāta teritorija labiem ieguldījumiem» – pašiem vajag proaktīvi izmantot.
Otrkārt, Baltijā uzņēmumu cenas joprojām ir zemākas nekā Rietumeiropā, taču ir jau sakrājies gana daudz pasaules mēroga veiksmes stāstu. Ņemot vērā, ka investoru uzmanību piesaista un arī turpmāk piesaistīs augstas pievienotās vērtības ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, Latvijai jākoncentrējas uz visa veida atbalstu šāda tipa biznesam.
Treškārt, uzņēmumiem pašiem ir proaktīvi jāsagatavojas, jānobriest nākamajam biznesa attīstības solim. Tas nozīmē gan vadības komandas un biznesa procesu sakārtošanu, gan skaidru biznesa pozicionējumu, tostarp identificējot izaugsmes iespējas tuvāko gadu laikā. Kā arī – spēju sevi spilgti un pārliecinoši prezentēt potenciālajiem partneriem.
Ņemot vērā, ka arī 2019. gadā, visticamāk, turpināsies raksta ievadā piesauktās neskaidrības, Baltijas reģions var kļūt par patīkamu kontrastu – ar stabilām un pragmatiskām valdībām, adekvātu nodokļu politiku un prognozējamu politisko virzību. Atliek vien maksimāli izmantot šī brīža iespējas, kad esam nonākuši investoru uzmanības «radarā» un varam tajā nostiprināties kā reģions ar cerīgu potenciālu.
