Latvijas pretatspīduma un UV staru aizsargājošā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs Groglass 2018.gadu noslēdzis ar 16,4 miljonu eiro apgrozījumu, 2,5 miljonu eiro peļņu un 2,3 miljonu eiro investīcijām ražošanas kapacitātes paaugstināšanai, informē uzņēmuma pārstāvji.

2018.gadā uzņēmumu iegādājās «Groglass» vadības komanda un Apvienotajā Karalistē bāzētā investīciju kompānija «Kartesia».

«Pagājušais bija nozīmīgu pārmaiņu gads «Groglass». Vadības komanda uzņēmās tālāku «Groglass» izaugsmes virzīšanu iepretim līderības nostiprināšanai pasaules tirgos. Pašlaik ir izstrādāts piecgades stratēģiskās attīstības plāns, kura pamatā ir mērķis divkāršot uzņēmuma ražošanas kapacitāti un diversificēt produktu portfeli. Tas būs iespējams pateicoties topošajai jaunajai ražotnei, kā arī «Groglass» komandas kompetencei un profesionalitātei. Fundaments uzņēmuma ambiciozajiem plāniem tika ielikts pērn, tādēļ būtisku uzņēmuma izaugsmi sagaidām jau sākot no 2019.gada,» uzsver Aleksandrs Kelbergs, «Groglass» dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotāja SIA "Groglass" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Sergejs Kostjučenko, informē uzņēmumā.

Vienlaikus darbu kompānijas valdē atstājis līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Saša Kelbergs.

Savukārt darbu valdē turpina valdes locekļi Romāns Grišajevs un Romans Šafarevičs.

“Lai palīdzētu biznesam atraisīt jaunu potenciālu un nodrošinātu vēl plašāku un kvalitatīvāku Latvijā radītas produkcijas piedāvājumu pasaulē, ar prieku uzticu turpmāko uzņēmuma vadību Sergejam Kostjučenko. Novēlu viņam ciešā sadarbībā ar visu lielisko “Groglass” komandu izvirzīt un sasniegt arvien ambiciozākus mērķus,” saka A.Kelbergs, Groglass padomes priekšsēdētājs.

S. Kostjučenko līdz šim ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos "Tet", "Samsung" un "IBM". "Esmu patiesi gandarīts pieņemt šo izaicinājumu un strādāt ar produktu, kas tiek augstu novērtēts un atzīts visā pasaulē. Jau līdz šim ir ieguldīts milzīgs darbs, lai “Groglass” būtu tur, kur tas ir šodien. Es turpināšu attīstīt esošo uzņēmuma izaugsmes stratēģiju, lai varētu vēl vairāk investēt ražošanā, attīstīt komandu, nodrošināt izcilu servisu un uzturēt augstos kvalitātes standartus, ar kādiem “Groglass” produkti ir pazīstami pasaulē. Esmu pārliecināts, ka mana iepriekšējā pieredze, strādājot telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mazumtirdzniecības jomā, būs noderīga uzņēmuma izaugsmei,” saka “Groglass” izpilddirektors S. Kostjučenko.

Latvijas nanotehnoloģiju uzņēmums Groglass ir uzsācis augstas tehnoloģijas akrila, jeb organiskā stikla ar ar anti-reflektīvu un nodilumizturīgu pārklājumu ražošanu.

Augstākās kvalitātes un tīrības akrils tā izcilo optisko īpašību dēļ tiek plaši izmantots augstvērtīgu mākslas darbu ierāmēšanā un saglabāšanā. Šāda veida akrila produktu pasaulē ražo vēl tikai viens uzņēmums.

Groglass akrils Artglass Lifetime Acrylic nodrošina 99% ultravioleto staru aizsardzību, kā arī mazāk kā 1% gaismas atspīdumu, panākot sevišķi augstu attēla dzidrību.

Akrilam ir vēl vairākas nozīmīgas priekšrocības mākslas darbu saglabāšanā, piemēram, tas ir anti-statisks (tam nepieķeras putekļi) un būtiski vieglāks par stiklu. Tāpat, kas svarīgi, akrils krītot nesaplīst asās šķautnēs – tādēļ daudziem slaveniem mākslas darbiem tiek pieprasīta akrila rāmējuma aizsardzība, ņemot vērā, ka tie nereti tiek pārvadāti.

COVID-19 vīrusa krīzes ietekmē augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotājs "Groglass" ir pieņēmis lēmumu par pagaidu ražošanas iepauzēšanu. Tas uz laiku no darba atbrīvos 92 ražošanas procesā iesaistītos darbiniekus.

Pārējie 50 uzņēmuma darbinieki piekrituši samazināt savu atalgojumu par 10%.

Vairāk nekā 50% "Groglass" produkcijas izmanto specializētas ierāmēšanas darbnīcas 45 valstīs, bet vīrusa izplatības apturēšanas noteikto ierobežojumu dēļ šīs darbnīcas vairumā gadījumu ir slēgtas un attiecīgi samazinājies pieprasījums pēc "Groglass" stikla.

Līdz starptautiskie tirgi atgūsies, "Groglass" turpinās izpildīt pasūtījumus no pietiekamiem jau saražotās produkcijas krājumiem. Uzņēmums šobrīd fokusēsies uz jaunu produktu attīstību un procesu optimizāciju. Uzņēmuma vadība paredz, ka ražošana tiks atsākta rudenī.

"Šī nepieredzētā krīze prasa īpašu lēmumu pieņemšanu. "Groglass" ražošanas darbaspēka pagaidu samazināšana mums ļaus saglabāt darbības elastību un piemēroties krīzes neparedzamajos apstākļos, un veiksmīgi atsākt jaudīgu ražošanu tad, kad situācija pasaulē būs stabilizējusies," saka Aleksandrs Kelbergs, "Groglass" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

"SEB banka" piešķīrusi 5,5 miljonu eiro aizdevumu augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotājam SIA "GroGlass", informē bankā.

Tostarp vairāk nekā 2,5 miljoni eiro piešķirti ražošanas jaudu un efektivitātes palielināšanai, bet trīs miljoni eiro piešķirti apgrozāmo līdzekļu finansiālās elastības nodrošināšanai. Līdzekļus pamatā iecerēts novirzīt uzņēmuma produkcijas noieta tirgus paplašināšanai un jaunu produktu attīstībai.

Uzņēmuma ilgtermiņa mērķis ir turpināt attīstīt jaunus produktus un veicināt jaunu pārdošanas tirgu apgūšanu. Šobrīd "GroGlass" produkcija tiek realizēta vairāk nekā 45 pasaules valstīs, tostarp ASV, Vācijā, Šveicē, Nīderlandē, Francijā un Lielbritānijā. Īpašu uzmanību uzņēmums velta izpētes un attīstības (R&D) jomai, sadarbojoties ar vairākām universitātēm un izpētes centriem, kas ļauj nodrošināt augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi un ražošanu.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Latvijas uzņēmums Groglass, kas ir anti-reflektīvā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs, šodien izteicis apņēmību atbalstīt Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanas centienus ar Groglass ražoto pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu, informē uzņēmumā.

Groglass piedāvā palīdzēt gan atjaunošanas darbos, gan arī jau šobrīd, kad daudzas Dievmātes katedrāles vērtības ir pārvietotas uz Luvras muzeju. Groglass aicina Luvras muzeja ekspertus sazināties ar uzņēmumu, lai piemeklētu labāko risinājumu.

«Šodien Groglass nosūtīja vēstuli Parīzes mēram Annai Idalgo ar palīdzības izteikuma apņemšanos, kā arī sazināsimies arī ar Latvijas Ārlietu ministriju, lai nepieciešamības gadījumā koordinētu mūsu uzņēmuma starptautisko rīcību. Mēs uzskatām, ka atbalsts Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai ir arī mūsu pienākums, jo katedrāle nav tikai Parīzes vai Francijas vērtība, bet gan visas cilvēces attīstības mantojums,» stāsta Aleksandrs Kelbergs, Groglass dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotājs “Groglass”, pēc maija beigās pieņemtā lēmuma par pagaidu ražošanas iepauzēšanu koronavīrusa krīzes ietekmē, ir atsācis ražošanu ar pilnu jaudu un pieņem darbā iepriekš atbrīvotos darbiniekus.

Ar oktobri uzņēmums arī atjaunos pilnu atalgojumu darbiniekiem, kas krīzes iespaidā bija piekrituši uz pagaidu 10% algas samazinājumu.

“Mēs novērojam pieprasījuma atgriešanos mūsu mērķa tirgos Eiropā un citviet pasaulē. COVID-19 ietekmē cilvēki vairāk laika pavada mājās un vēlas uzlabot savu dzīves vidi, kas rada pieprasījumu pēc mūsu stikla attēlu ierāmēšanai. Tāpat atgriežas aktivitāte muzejos un profesionālajās darbnīcās,” stāsta Aleksandrs Saša Kelbergs, “Groglass” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

“Krīzes sākumā pavasarī mēs turpinājām ražošanu, izveidojām krājumus un piemērojāmies situācijai. Tas mums nodrošināja elastību, lai varētu mūsu darbiniekiem vasarā dot brīvu laiku un atgrieztos pie darba augusta vidū. “Groglass” šogad būs ieņēmumu samazinājums, ņemot vērā, ka mūsu klienti nestrādāja karantīnas laikā, taču tas nebūs tik dramatisks, kā mēs gaidījām aprīli vai maijā,” turpina A. Kelbergs.

Augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotājs Groglass ieviesīs pastāvīgu hibrīda darba modeli arī pēc pandēmijas, apvienojot klātienes un attālināta darba iespējas, informē uzņēmumā.

Uzņēmums ievieš jaunu politiku, kas darba organizāciju pakārtos konkrētiem produktivitātes mērķiem, paredzot arī klātienes sadarbību un tikšanās, lai veicinātu radošumu un piederības sajūtu komandai un uzņēmumam.

“Pandēmijas laiks ir parādījis, ka jaukta – tas ir gan attālināta, gan klātienes darba – risinājumi nemazina, bet pat vairo produktivitāti, vienlaikus uzlabojot cilvēku darba un ģimenes laika līdzsvaru un dzīves kvalitāti, kas krīzes laikā ir it īpaši svarīgi. Mēs esam pieņēmuši lēmumu pandēmijas laikā praksē sevi labi pierādījušo modeli ieviest pastāvīgi. Hibrīda modelis ar jauktu pieeju klātbūtnei birojā mums ļauj ne tikai uzlabot cilvēku labklājību, bet arī nodrošina labākas iespējas piesaistīt spēcīgākos cilvēkus, jo redzam, ka mūsdienu talanti vēlas elastību,” saka Aleksandrs Saša Kelbergs, Groglass dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Baltijā pērn kopā izziņoti 100 uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu, kopējai atklāto darījumu summai par uzņēmumiem sasniedzot 2,5 miljardus eiro, informē Baltijas vadošais uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultants Oaklins M&A Baltics.

Latvijā tirgus dzinulis ir mežsaimniecība, kā arī augstas pievienotās vērtības ražotāji. Savukārt Igaunijas vērtīgāko darījumu priekšgalā vērojamas tehnoloģiju nozares – IT risinājumi un enerģētika. Savukārt Lietuva uz pārējo Baltijas valstu fona izceļas ar faktu, ka lielākos darījumus šeit īsteno lielās mazumtirdzniecības ķēdes, kā, piemēram, Maxima. Ar agresīvu apetīti tās veic darījumus ārpus Lietuvas, tādējādi konsolidējot gan Baltijas, gan Polijas un Skandināvijas tirgus.

Baltijā lielāko darījumu TOP 5 skatiet galerijā!

2018.gads pasaules mērogā izcēlies ar ievērojamu finanšu investoru aktivitāti, kas galvenokārt skaidrojams ar kopumā pozitīvo situāciju pasaules tirgos. Baltijā pērn pirmo reizi investējuši divi no lielākajiem un atpazīstamākajiem privātā kapitāla fondiem pasaulē – Blackstone un Kartesia. Tomēr lauvas tiesu no visiem darījumiem joprojām veic stratēģiskie investori, un paredzams, ka Baltijas reģions tuvā nākotnē starptautiskiem investoriem kļūs vēl pievilcīgāks.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), gatavojoties nākamgad plānotajai Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas izstādei, nesen ar īpašu Latvijas uzņēmuma Groglass ražotu anti-reflektīvu un nodilumizturīgu akrilu tika ierāmēta mākslinieka glezna Ziema.

Foto galerijā redzams, kā Latvijas mākslas šedevra ierāmēšanu rūpīgi un precīzi veic LNMM noformēšanas darbu speciālists Arvils Vilkaušs.

“Ziema”, kas radīta ap 1910. gadu un ir iekļauta Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā, ir viens no klasiķa populārākajiem meistardarbiem. Ainava kādreiz piederēja Latvijas preses magnātu Benjamiņu ģimenei, bet kopš 1954. gada tā atrodas tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. 1998. gadā mantiniece Johanna Benjamiņa gleznu savā un vīra Jura Benjamiņa vārdā uzdāvināja muzejam.

Jūgendstila laikmeta garā stilizētā ziemeļnieciskā ainava izceļas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ar glezniecisko eleganci un 19.–20. gadsimta mijas mākslai zīmīgo neoromantisko noskaņu. Tā ir bijusi eksponēta Purvīša retrospekcijās Rīgā un Maskavā, izstādē “Eiropas mākslas meistardarbi: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu” Itālijas prezidenta pilī (2007), vairākās Latvijas un Baltijas simbolisma mākslas skatēs Rīgā un ārzemēs, tostarp Orsē muzejā Parīzē (2018), un citās.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Pērn Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits – par 25,89%, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies.

No visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izveido vēl kādu uzņēmumu. Piemēram, uzņēmējs Edgars Ruģelis 2018.gadā reģistrējis 8 jaunas kompānijas, no šiem uzņēmumiem sešiem kā pamatdarbība norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Pēc Lursoft datiem, E. Ruģelis patlaban reģistrēts kā dalībnieks 29 uzņēmumos.

2021. gada sākumā Latvija eksportēja preces uz 179 valstīm, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos eksports ir pieaudzis par 14% jeb 590 miljoniem eiro iepretim šādam periodam pērn.

Apmēram piektā daļa no visām precēm eksportētas uz valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un NVS. Tieši uz šo tālāko tirgu paplašināšanu lielā mērā būs vērsta Latvijas dalība Pasaules izstādē EXPO 2020 Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kurā piedalīsies arī Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" biedri, apgūstot jaunus izaugsmes ceļus pēc Covid-19 pandēmijas uzspiestās piebremzēšanas.

Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" mērķis ir panākt tādu ekosistēmu un atbalsta sistēmu, kas Latvijas eksportētājiem ļautu darboties starptautiskajos tirgos ar izaugsmi 30% gadā. Asociācijā uzsver – iespēja pozicionēt sevi pasaulei caur EXPO prizmu ļauj ne tikai iegūt atgriezenisko saiti, meklēt sadarbības partnerus un pircējus, bet arī izcelt Covid-19 laikā tapušos produkcijas jaunumus, apgūstot jaunus tirgus visā pasaulē, piesaistot investīcijas un veicinot Latvijas eksporta izaugsmi.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) trīskāršot finansējumu Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" atklātajā konkursā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu ieviešana ražošanā".

Konkursā, kas noslēdzās 30.jūnijā, pieejamais kopējais finansējums ir 8,495 miljoni eiro. Tomēr, izvērtējot esošo situāciju, asociācija secinājusi, ka no iesniegtajiem 63 projektiem apmēram 55 ir augstas gatavības un to īstenošanai nepieciešamā summa pārsniedz 30 miljonus eiro.

Līdz ar to, lai tuvotos augstas gatavības projektu apstiprināšanas maksimumam, būtu nepieciešams trīskāršot pieejamo atbalsta summu līdz kopējam apjomam ~25 miljoni eiro.

”Šobrīd uzņēmumi izjūt nepieciešamību investēt jaunās tehnoloģijās, lai pārorientētu savu darbību, izstrādātu jaunus produktus un veiksmīgāk konkurētu globālajā tirgū ar jauniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Ņemot vērā, ka programma ir mērķēta uz jaunu produktu ieviešanu ražošanā, šis ir tiešs veids, kā atbalstīt Latvijas uzņēmējus globālajā konkurencē tieši tajā brīdī, kad lielākā daļa no reģioniem (Eiropa, Āzija un ASV) veic intensīvas investīcijas vietējo uzņēmumu stiprināšanā. Neveicot būtiskas investīcijas, Latvija var zaudēt šajā konkurences cīņā. Covid-19 krīze var būt iespēja, ko izmantojam, lai celtu IKP vidējo līmeni pret Eiropas Savienības vidējo, vai gluži pretēji - nekavējoties neieguldot eksportējošo uzņēmumu infrastruktūras atbalstā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Latvija var pazaudēt savas esošās pozīcijas”, norāda Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs.

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Parīzes lielāko dievnamu, ievērojamo agrīnās gotiskās arhitektūras paraugu Francijā – Parīzes Dievmātes katedrāli – dienu pēc postošā ugunsgrēka klāj sodrēji, skatam paveras sadegušu dēļu kaudzes un iebrukušie griesti.

Gandrīz 900 gadu senās ēkas atjaunošanai saziedots jau teju miljards eiro. Naudu ziedojuši gan Francijas uzņēmēji, gan ārvalstu kompānijas, pašvaldības un citi. Palīdzību un atbalstu telefonsarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā Odili Supizonu piedāvājis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Apņēmību atbalstīt katedrāles atjaunošanas centienus ar pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu paudis arī Latvijas uzņēmums Groglass

Francijas prezidents Emanuels Makrons solījis, ka nams savu kādreizējo krāšņumu atgūs piecu gadu laikā.

Jau vēstīts, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

No 31. oktobra līdz 6. novembrim astoņi būvniecības uzņēmumi no Latvijas piedalīsies pirmajā būvniecības nozares tirdzniecības misijā izstādes “EXPO 2020 Dubai” laikā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE).

Tirdzniecības misijas mērķis ir piesaistīt jaunu sadarbības partneru uzmanību un attīstīt dažādas sadarbības iespējas gan Tuvo Austrumu, gan pasaules mērogā, izmantojot globālo platformu, ko piedāvā EXPO. Savukārt 1. novembrī Latvijas uzņēmējiem būs iespēja apmeklēt EXPO Biznesa forumu, kas piedāvā vairākus tīklošanās pasākumus.

Būvniecības nozares tirdzniecības misijā piedalīsies astoņi Latvijas būvmateriālu ražotāji un būvniecības pakalpojumu sniedzēji – gan pieredzējuši uzņēmumi, gan tie, kas vēl meklē savu ceļu globālajā tirgū: koka mēbeļu un sienu apdares ražotājs “AW Latvia”, digitālo risinājumu attīstītājs būvniecības nozarei “Artehus”, apdares materiālu ražotājs “Silk Plaster Group”, inovatīvu hidroizolācijas pārbaudes risinājumu izstrādātājs “Controlit Factory”, industriālo betona grīdu ieklāšanas uzņēmums “Primekss”, 3D būvju modelēšanas, 3D skenēšanas un konsultāciju uzņēmums “ITED”, mēbeļu, kāpņu, logu, durvju un citu interjera elementu ražotājs “Wood ART.lv” un parketa ražotājs “Riga Parket”.

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Pēc divu gadu pandēmijas stingrajiem ierobežojumiem, kas vienlaikus gan smagi skāra mazumtirdzniecības nozari, gan mudināja to spert lielus soļus tirdzniecības organizācijas pārmaiņu virzienā, no 26. februāra līdz 2. martam Diseldorfas izstāžu centrā klātienē pulcēsies pasaules mazumtirdzniecības nozares pārstāvji uz savas nozares galveno pasākumu - pasaulē vadošo tirdzniecības aprīkojuma un organizācijas izstādi EuroShop. Šā gada izstāde būs par ieguvumiem, ko nesusi krīze, proti, par nozares digitalizāciju un ar to saistītajām inovācijām, jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, resursu taupīšanu un ilgtspēju, fizisko un digitālo tirdzniecības procesu apvienošanu, viedajiem veikaliem un iepirkšanās centriem nākotnes pilsētās.

Piecas dienas, no svētdienas līdz ceturtdienai, Diseldorfas izstāžu centrā nozares profesionāļu fokuss būs vērsts uz iepirkšanās procesu, uz klientu ērtībām un pārdevēju reaģēšanu uz izmainītajiem iepirkšanās paradumiem, uz jaunu vajadzību apmierināšanu un tirdzniecības procesa optimizāciju.

Izstādē piedalīsies 1700 dalībnieku no 56 valstīm un sagaidāmi 94 000 apmeklētāju no vairāk nekā 142 valstīm. 16 halles un vairāk nekā 100 000 m2 ekspozīcijas laukuma.

Latviju šā gada izstādē pārstāvēs seši uzņēmumi: Baltic Exposervice SIA 1/B31, FTLV SIA 17/D56, Groglass SIA 16/B21, SAF Tehnika AS 15/B14, IBSC SIA 5/F42 un Sulapro SIA 14/E19.

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un iegādi (M&A), vēsturiski ir ierasts dzirdēt stāstus par Latvijā tapušu veiksmīgu uzņēmumu pārdošanu kādam lielākam, starptautiskam attiecīgās nozares spēlētājam. Tomēr pēdējo gadu laikā notikuši arī darījumi, kur vietējie uzņēmēji ir bijuši kapitāla daļu pircēji.

Viens no aktuālajiem, plaši izskanējušajiem piemēriem šobrīd ir AS Smiltenes piens pārdošana – uzņēmumu iegādājās vietējais investors. Var minēt arī Latvijas Pasta iegādāto Pasta stacijas pakomātu tīklu un darījumu, kurā uzņēmuma GroGlass vadības komanda kopā ar investīciju banku pērn izpirka uzņēmuma kapitāla daļas. Lai arī šādu labu piemēru nav daudz, Latvijas ekonomikas struktūras maiņa un atsevišķu nozaru dinamiskā attīstība ir labi priekšnosacījumi, lai arī mūsu uzņēmēji aizvien biežāk apsvērtu tādu biznesa attīstības scenāriju, kas paredz cita uzņēmuma iegādi.

Vērtējot M&A darījumu «klimatu», šīs jomas eksperti pēdējā laikā ir piesardzīgi optimisti. Ņemot vērā, ka darījumu skaits Baltijā un Eiropā šogad ir sarucis, kā arī ģeopolitiska mēroga neskaidrības (turpinās ieilgusī Brexit sāga un Ķīnas–ASV tirdzniecības saspīlējums), pagaidām nav pamata sagaidīt, ka investori pēkšņi metīsies ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos. Tomēr stāstam ir arī otra puse – kā liecina M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics vērojumi, investīciju fondu interese par Baltiju un Latviju arvien pieaug, īpaši tas attiecas uz augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem. Lielākais izaicinājums gan potenciālajiem kapitāla daļu pircējiem, gan pārdevējiem ir mērķtiecīgi sagatavoties darījumam. Biznesa pārdevējam ir jāiezīmē skaidrs attīstības plāns daudzus gadus uz priekšu, bet pircējam ir jāsaprot, kā darījums palīdzēs attīstīt esošo biznesu vai uzsākt jaunu.

SIA "EuroLCDs" iedarbinājusi jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu Ventspilī, kas ļaus attīstīt 3D displeja ražošanas iespējas.

SIA "EuroLCDs" ražošanas vadītājs Ainārs Ozols atzina, ka uzstādītā iekārta ir unikāla. Latvijā ir uzņēmums "Groglass", kurš specializējās uz arhitektūras stiklu pārklāšanu un tāpēc arī stikla pārklāšanas iekārta paredzēta citiem izmēriem, bet uz minētās iekārtas nevar izdarīt to, ko uz SIA "EuroLCDs" uzstādītās un otrādi. "Stiklu pārklājam ar attiecīgo pārklājumu, tad iegūto preci nogādājam, tā dēvētajā, sterilajā (tīrajā) telpā un vidū ievietojam šķidro kristālu, tad nogādājam klientam," tehnoloģisko procesu skaidroja A. Ozols. Uzņēmuma produkcijas patērētāji ir gan Eiropā, gan arī Amerikā.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.