Tehnoloģijas

EP: Jāpārtrauc ģeobloķēšana, jāstimulē e-komercija un digitālā inovācija

Žanete Hāka,19.01.2016

Jaunākais izdevums

Ģeobloķēšana – prakse, kad patērētāja IP adreses, pasta adreses vai kredītkartes izdošanas valsts dēļ viņam liegta piekļuve precēm vai pakalpojumiem, ir nepamatota, un tā ir jāpārtrauc, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā.

Eiropas Komisijai nekavējoties jāiesniedz solītie sešpadsmit tiesību aktu ierosinājumi vienotā digitālā tirgus un inovācijas stimulēšanai, saka deputāti.

«Šajā ziņojumā par ES ekonomikas, sabiedrības un sabiedrības pārvaldes digitalizāciju mēs ierosinām gan likumdošanas, gan nelikumdošanas pasākumus, kas sniegtu ieguvumus patērētājiem un nosargātu Eiropas Savienības sociālā tirgus ekonomiku konkurētspēju,» teica Iekšējā tirgus komitejas ziņotāja Evelīne Gebharda (S&D, Vācija).

«Eiropa ir jau palaidusi garām divus inovācijas viļņus. Vispirms - sociālos tīklus, pēc tam - dalīšanās ekonomiku jeb sadarbīgo patēriņu. Ja mēs nevēlamies nokavēt arī nākamo, mums ir jāraugās tādos virzienos kā lietiskais internets, lielo datu tehnoloģijas un saziņas sistēmas iekārta pret iekārtu. Tās var radikāli mainīt mūsu ekonomiku, un mūsu tiesību aktiem tas ir jāatspoguļo,» norādīja otra ziņotāja Kaja Kallas (ALDE, Igaunija).

Ieteikumos, ko Eiropas Parlaments otrdien pieņēma ar 551 balsīm par, 88 pret un 39 atturoties, EP deputāti pieprasa no Komisijas priekšlikumus, kas

• pārtrauc nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un cenu diskrimināciju ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai valsts piederības dēļ. EP deputāti vērtē Komisijas priekšlikumu uzlabot pakalpojumu un saturu pārobežu pārnesamību ka pirmo soli pareizajā virzienā;

• nodrošina līdzvērtīgu un ilgtspējīgu patērētāju aizsardzības līmenis neatkarīgi no tā, vai digitālo saturu viņi iegādājas tiešsaistē vai bezsaistē;

• meklē inovatīvus risinājumus, kā veikt paku piegādi starp ES dalībvalstīm, lai uzlabotu pakalpojumus un samazinātu izmaksas;

• novērš šķēršļus uzņēmumiem, it sevišķi MVU, jaunuzņēmumiem un izaugsmes uzņēmumiem, un izmanto iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, piemēram, lielie dati, mākoņdatošana, lietiskais internets, 3D druka un citas; nodrošina inovācijai labvēlīgu politiku attiecībā uz tiešsaistes platformām (piemēram, meklēšanas programmām, aplikāciju veikaliem) un atvieglo to ienākšanu tirgū;

• pārstrādā E-privātuma direktīvu, lai nodrošinātu tās noteikumu atbilstību jaunajai datu aizsardzības paketei.

Parlaments pauž bažas par to, ka dalībvalstis pašlaik izmanto atšķirīgas pieejas, lai regulētu internetu un dalīšanās ekonomiku jeb sadarbīgo patēriņu, kas piedāvā jaunus uzņēmējdarbības modeļus preču un pakalpojumu pārdošanai tiešsaistē (Uber taxi, eBay vai Airbnb). Viņi arī mudina Komisiju novērtēt, vai ir vajadzīga dalīšanās ekonomikas patērētāju aizsardzība, un, ja tas nepieciešams, atbilstoši pielāgot ES patērētāju aizsardzības regulējumu.

EP deputāti ziņojumā pievēršas arī tādiem tematiem kā autortiesības, telekomunikāciju uzņēmumi, e-prasmes, e-pārvalde un darba ņēmēju tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nost ar influenceriem! Esiet sveicināti, digitālā satura autori!

Toms Briedis, sabiedrisko attiecību aģentūras Womstar vadītājs,07.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu noslēgt digitālā eiro izpētes posmu, kas ilga divus gadus, un deva "zaļo gaismu" nākamajam digitālā eiro projekta posmam - sagatavošanās fāzes pirmajai daļai, informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.

Tas ļauj Eirosistēmai - ECB un eirozonas nacionālajām centrālajām bankām - turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas. Šie vēl nav vērtējami kā praktiski priekšdarbi digitālā eiro ieviešanai un laišanai apgrozībā jeb emisijai.

Lēmums par digitālā eiro emisiju ir paredzēts vien pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Digitālais eiro būs esošo naudas veidu - skaidrās un bezskaidrās naudas - papildinājums, ne aizstājējs. Eirosistēma ir skaidri definējusi, ka skaidrajai naudai bija, ir un būs nozīmīga loma eirozonā, šo naudas veidu mēs turpināsim attīstīt arī turpmāk, ko apliecina arī jau sāktais darbs pie trešās sērijas eiro banknotēm. Digitālais eiro papildinās sabiedrības iecienītos naudas veidus un nodrošinās alternatīvas un jaunas iespējas tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri iecienījuši modernās tehnoloģijas un norēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu e-komercijas izrāviens - vai turpmāk ķieģeļus pirksim internetā?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis,28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču visticamāk tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ievērojami saasinājusies cīņa par digitālā satura autoriem

Toms Briedis, influenceru mārketinga un sabiedrisko attiecību aģentūras Womstar vadītājs,08.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atceros, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem sāku aktīvi strādāt ar digitālā satura autoriem Baltijā, cenšoties uzņēmumus pārliecināt, ka tas ir jaunais “must” [noteikti vajag], lai izceltu savu zīmolu un produktu, daudzi uz to skatījās ar skepsi, sakot, ka tas tikai īslaicīgi, te būs un te vairs nav ne miņas.

Ir pagājuši desmit gadi, un tie, kas noticēja, šo mārketinga veidu ir atkoduši un veiksmīgi izmanto, savukārt pārējie cenšas tikai “apostīt gaisu” vai ieskrieties. Bet, kā saka – labāk vēlu nekā nekad! Turklāt pirmsākumos bija grūti iedomāties, ka zīmoli cīnīsies savā starpā un pārvilinās digitālā satura autorus cits no cita.

Influenceru mārketings turpina aug

Lasot katru nākamo pasaules vai Eiropas digitālā satura autoru tirgus apskatu, var redzēt, ka šis efektīvais mārketinga rīks tikai aug un aug, un uzņēmumi arvien vairāk līdzekļu no mārketinga budžeta iegulda tieši sadarbībā ar influenceriem. Ne velti 2024. gadā globālā influenceru mārketinga tirgus vērtība būs sasniegusi vairāk nekā 24 miljardus dolāru. Gadu no gada pamainās uzsvars uz dažādiem sociālajiem tīkliem (Instagram, Tik Tik, Youtube u. c.). Tomēr jāsaprot būtiskākais: viena lieta ir ielēkt šajā mārketinga laukā, bet otra ir strādāt efektīvi, lai no šī mārketinga veida iegūtu maksimālu labumu – jaunus klientus, pārdošanas pieaugumu, zīmola atpazīstamību u. c. lietas. Tas pats attiecas uz niansēm šajā tirgū, kas citās nozarēs ir pašsaprotamas, piemēram, uz Ziemassvētkiem ir ļoti grūti atrast brīvas telpas korporatīvajiem pasākumiem, turklāt īres maksa vienmēr ir augstāka, un tieši tas pats notiek arī ar digitālā satura autoriem – viņi vienkārši ir aizņemti ar citu sadarbību un pakalpojumi ir dārgāki šajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VAS “Latvijas Pasts” SIA “Omniva”, SIA “Rimi Latvia”, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA “SSI SCHAEFER” 28.janvārī organizē nozares profesionāļu radošo konferenci “Loģistika e-komercijā”.

Sākoties C19 pandēmijas krīzei, kura ir skārusi tieši visas nozares, vairumam tas nozīmējis pēkšņu attapšanos digitalizācijas laikmeta būtiskos pārbaudījumos. Situāciju loģistikas tirgū gan Eiropā, gan Latvijā pašlaik diktē jau e-komercija. Pasaulē kopumā e-komercijas dominance loģistikā sākās jau pirms četriem, pieciem gadiem, un katru gadu tās apjomi vidēji ir auguši par aptuveni 25%. Latvijā tieši tagad sākas e-komercijas darbības apjomu kāpums. Covid-19 pandēmijas periodā e-komercijas apjomi Latvijā ir pieauguši par 24%, salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem mēnešiem.

Laikā, kad visā pasaulē pirkšana un pārdošana ar interneta vides starpniecību izvēršas aizvien plašāk, e-komercija ir ļoti laba iespēja Latvijas uzņēmējiem attīstīt gan importa, gan eksporta plūsmas. Turklāt tirdzniecība internetā veicina arī mazo ražotāju produkcijas pieejamību un nozares attīstību. Arī vairums no “Latvijas Pasts” un “Omniva” jaunajiem klientiem Latvijā ir saistīti tieši ar e-komerciju, kas skaidri parāda tendenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā – 77% pret 23%

Db.lv,30.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, ar laiku skaidra nauda var kļūt par diezgan marginālu maksāšanas metodi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta.

Viņš sacīja, ka īpaši kopš pandēmijas sākuma novērots, ka cilvēki Eiropā skaidro naudu izmanto aizvien retāk. Tāpat ārkārtīgi populāra kļūst e-komercija, kur tirdzniecība notiek ar digitāliem maksājumiem.

Paneta vienlaikus atzina, ka, ieviešot digitālo eiro, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi - jānodrošina, lai tas ir vienkāršs un ērti izmantojams maksājumu veids 20 dažādās valstīs. Jāvienojas par likumdošanas aspektiem, kā savienot daudzās nacionālās maksājumu sistēmas.

Tāpat Paneta uzsvēra, ka būtisks ir drošības jautājums, skaidrojot, ka cilvēkiem vissvarīgākais ir privātums, cilvēki grib būt droši, ka viņu konfidenciālā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mazumtirgotājiem Latvijā piemīt e-komercijas gēns?

Kārlis Ozols, 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs,01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gadā preces vai pakalpojumus internetā pārdeva tikai 18 % mazo un vidējo uzņēmumu.

Vienlaikus nav datu par to, cik daudz no šiem uzņēmējiem izmanto globālās vai Baltijas mēroga Marketplace jeb tiešsaistes tirgus platformas. Taču aktuālās e-komercijas tirgus tendences liecina, ka tādu ir daudz, jo šodien konkurence e-komercijā ir ļoti sīva.

Kamēr e-komercijas līdervalstis Ķīna, ASV, Lielbritānija, Japāna, Dienvidkoreja, Vācija nāk klajā ar inovācijām nozarē un kārtējiem rekordiem tirdzniecībā, mēs piesardzīgiem un pārdomātiem soļiem veidojam arī savu e-komercijas stūrakmeni Baltijā, analizējot, vai mūsu reģionā uzņēmējiem ir raksturīgs e-komercijas gēns, kas ļautu kāpināt vēl neapgūto e-komercijas potenciālu?

Globāli jau sen kā esam pieraduši, ka lielu daļu no e-komercijas īpatsvara veido Aliexpress, Amazon un Ebay, kas pēc savas būtības ir jau pieminētais tiešsaistes tirgus. Aizvadītos trīs gadus arī Baltijas valstis ir uzsākušas nozīmīgu virzību tirgus platformu attīstībā un šai laikā, izveidojot 220.lv Marketplace, esam pieredzējuši gan veiksmīgas, gan kļūdainas biznesa izvēles, kopīgi veidojot jaunus e-komercijas izmantošanas paradumus un arī – attīstības scenārijus. Līdz ar vietējā Marketplace ienākšanu mūsu reģionā, tirgū izteikti dominē daudzkanālu mazumtirdzniecība, kur līdzās klātienes veikalam, tirdzniecībai sociālajos tīklos, iespējams, arī savam interneta veikalam, liela nozīme ir tieši e-tirdzniecības platformai, kas nodrošina pieeju nesalīdzināmi lielākai pircēju plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEO ir nozīmīgs faktors, lai izveidotu veiksmīgu uzņēmumu, kas ir pieejams un atpazīstams arī interneta vidē. Tomēr, neskatoties uz to, daudzi jaunie uzņēmēji neizmanto SEO sniegtās priekšrocības.

Meklētājprogrammu optimizācijas (SEO) stratēģija ir spēcīgs instruments, turklāt tas ir pieejams arī ar nelielu budžetu. Ir vairāki iemesli, kādēļ SEO vajadzētu būt ikviena uzņēmuma īpašnieka prioritātei.

SEO sniedz vajadzīgos datus

SEO parāda nozīmīgus datus. SEO datu izpēte ļauj uzzināt to, kas vajadzīgs potenciālajiem klientiem. Iegūtie dati ļauj ne tikai vērtēt potenciālo klientu uzvedību, bet arī pieņemt citus svarīgus ar biznesu saistītus lēmumus, tādā veidā pasargājot sevi no iesācēju kļūdām.

SEO palīdz nokļūt meklētājprogrammu augstākajās pozīcijās

Ņemot vērā, ka interneta lietotāji sev aktuālo informāciju parasti nemeklē tālāk par Google vai citu meklētājprogrammu pirmajām lapām, uzņēmumiem ir svarīgi ieņemt iespējami augstākas pozīcijas. SEO palīdz šo mērķi sasniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien principiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu sākt gatavošanos digitālā eiro laišanai apgrozībā.

Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs sacīja, ka digitāla eiro emisija nozīmētu, ka līdzās pašreizējai naudai iedzīvotāji un uzņēmumi jebkurā laikā un jebkurā vietā eirozonā varēs norēķināties ar jaunu likumīgu digitālo maksāšanas līdzekli.

"Iespēja maksāt ar digitālo eiro būs pieejama tiešsaistes vidē, veikalos, tirdzniecības vietās un citviet. Pakalpojumu varēs izmantot, piemēram, ar viedtālruņa lietotni pat bez interneta savienojuma," piebilda ministrs.

"Lietošana, neesot tiešsaistē, sniedz iespēju palielināt digitālo maksājumu elastību dažādās krīzes situācijās un samazina nepieciešamību pēc skaidras naudas, kas ir viens no galvenajiem ieguvumiem," teica finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Digitālā mārketinga aģentūra Realweb Latvia kļūst par WHAT Digital Marketing

Sadarbības materiāls,29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore,16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ceļošanai nepieciešamais zaļais sertifikāts Latvijā varētu tikt ieviests jūnijā

LETA,20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļošanai nepieciešamais digitālais zaļais sertifikāts Latvijā varētu tikt ieviests jūnijā, izriet no otrdien valdībā izskatītā Veselības ministrija (VM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma par digitālā zaļā sertifikāta izstrādi un ieviešanu.

Šā gada 17.martā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu pakotni digitālā zaļā sertifikāta izveidei, lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES ietvaros Covid-19 pandēmijas laikā.

VM norādīja, ka atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis jau izstrādājušas savus vakcinācijas pret Covid-19 apliecinājumus, lai ceļotājus atbrīvotu no konkrētiem ierobežojumiem. Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, lai nodrošinātu standartizētu pieeju starp dažādajiem izstrādātajiem risinājumiem, ir nepieciešami vienoti nosacījumi Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai un verifikācijai.

"Digitālā zaļā sertifikāta satvars noteiks Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu formātu un saturu. Digitālā zaļā sertifikāta satvars nodrošinās, ka šos sertifikātus var izdot sadarbspējīgā formātā un tos varēs ticami verificēt, ja sertifikāta turētājs tos uzrādīs citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos ES," atzina ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs,03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālais eiro – risinājums, ko adaptēsim dzīvē

Valdis Janovs, "TietoEVRY" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs,22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

«Šobrīd Igaunija ir mūsu e-veikala veiksmes stāsts.»

Anda Asere,28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu ražotāja Baltika Group zīmolu Monton, Mosaic, Baltman, Bastion un Ivo Nikkolo tirdzniecības rezultāti ir stabili, lielāka izaugsme vērojama e-komercijā

«Straujāk augošais pārdošanas kanāls Baltijā ir e-komercija. Vienlaikus tā mums ir iespēja iziet eksporta tirgos,» saka Mēlis Milders (Meelis Milder), AS Baltika Group priekšsēdētājs. E-komercija strauji attīstās jau desmit gadus, un pēdējā laikā šī tendence ir izteikta arī Baltijā. Viņš spriež, ka cilvēki iepirkšanos internetā sāk ar grāmatām, tām seko filmas, dziesmas un tad – mode. Baltika Group e-veikala AndMoreFashion.com apgrozījums šī gada trešajā ceturksnī bija 321 tūkstotis eiro, kas ir par 26% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā. Savukārt gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījums pārsniedzis vienu miljonu eiro, kas ir par 38% vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā posmā. «Tas ir straujāk augošais segments grupā, tomēr tas joprojām ir relatīvi mazs bizness absolūtos skaitļos,» viņš teic. Līdz šim uzņēmuma noiets internetā galvenokārt ir audzis mājas tirgū. «Šobrīd Igaunija ir mūsu e-veikala veiksmes stāsts. Tas nodrošina 3% no apgrozījuma. Nākotnē vēlamies panākt, lai šī noieta kanāla pienesums būtu vismaz 10%. Pērn arī Latvija un Lietuva deva savu artavu šajā jomā. Šajos tirgos redzam daudz lielāku potenciālu. Ar diezgan jaukiem izaugsmes rādītājiem strādājam arī Krievijā un Somijā. Kopumā esam piegādājuši preces uz 40 dažādām valstīm,» stāsta M. Milders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien sāka pilotprojektu iespējamajai digitālā eiro izstrādāšanai, šādi reaģējot uz digitālo maksājumu un kriptovalūtu pieaugošo popularitāti.

"Mūsu darba mērķis ir nodrošināt, lai digitālā laikmeta pilsoņiem un firmām arī turpmāk būtu piekļuve visdrošākajam naudas veidam, centrālās bankas naudai," paziņojumā norādījusi ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Sākotnējais izpētes posms turpināsies divus gadus, un uzmanības centrā būs iespējas, kādas lietotājiem jānodrošina digitālajam eiro, kā arī digitālā eiro izplatīšanas iespējas, Ņemot vērā izpētes rezultātus, tiks izlemts, vai turpināt darbu pie digitālā eiro.

Pēc ECB pārstāvju iepriekš teiktā, digitālā eiro izstrādāšanai būtu vajadzīgi apmēram pieci gadi, tātad digitālais eiro varētu tikt ieviests ne agrāk kā 2026.gadā.

Digitālais eiro būtu eiro monētu un banknošu elektroniska versija, kas tiktu glabāta digitālā makā, un līdz ar to eirozonas pilsoņiem pirmo reizi varēs būt konti Eiropas Centrālajā bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība (ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas savienības līmenī, intervijā sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija, un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug.

"Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks, jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas konkurences viedokļa," uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska vienošanās.

"Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli," stāstīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Studio mainījusi nosaukumu

Db.lv,21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību aģentūra SIA PR Studio mainījusi nosaukumu uz SIA Womstar, lai arvien vairāk koncentrētos uz influenceru mārketinga pakalpojumu sniegšanu Baltijā.

Pēdējo trīs gadu laikā aptuveni 10 reizes pieaugušais pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem Baltijas valstīs veicinājis ideju par sabiedrisko attiecību un influenceru mārketinga aģentūras SIA PR Studio darbības koncepta un nosaukuma maiņu, lielāku uzsvaru liekot tieši uz darbu ar digitālā satura autoriem un viedokļa līderiem Baltijā, saka SIA Womstar vadītājs Toms Briedis.

Influenceru mārketings nav tikai 21. gadsimta trends. Digitālā satura autoru sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem un zīmoliem vērojama jau vairākus gadus, taču aktualitāte pēdējā laikā tikai pieaug, kam papildu grūdienu devusi Covid 19 pandēmija. Turklāt lietām arvien vairāk pārejot interneta un sociālo mediju vidē, pieprasījums pēc digitālā satura autoru pakalpojumiem pieaudzis ģeometriskā progresijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais DESI ziņojums – dzeltenā kartīte Latvijai

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente,19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru