Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gadā preces vai pakalpojumus internetā pārdeva tikai 18 % mazo un vidējo uzņēmumu.
Vienlaikus nav datu par to, cik daudz no šiem uzņēmējiem izmanto globālās vai Baltijas mēroga Marketplace jeb tiešsaistes tirgus platformas. Taču aktuālās e-komercijas tirgus tendences liecina, ka tādu ir daudz, jo šodien konkurence e-komercijā ir ļoti sīva.
Kamēr e-komercijas līdervalstis Ķīna, ASV, Lielbritānija, Japāna, Dienvidkoreja, Vācija nāk klajā ar inovācijām nozarē un kārtējiem rekordiem tirdzniecībā, mēs piesardzīgiem un pārdomātiem soļiem veidojam arī savu e-komercijas stūrakmeni Baltijā, analizējot, vai mūsu reģionā uzņēmējiem ir raksturīgs e-komercijas gēns, kas ļautu kāpināt vēl neapgūto e-komercijas potenciālu?
Globāli jau sen kā esam pieraduši, ka lielu daļu no e-komercijas īpatsvara veido Aliexpress, Amazon un Ebay, kas pēc savas būtības ir jau pieminētais tiešsaistes tirgus. Aizvadītos trīs gadus arī Baltijas valstis ir uzsākušas nozīmīgu virzību tirgus platformu attīstībā un šai laikā, izveidojot 220.lv Marketplace, esam pieredzējuši gan veiksmīgas, gan kļūdainas biznesa izvēles, kopīgi veidojot jaunus e-komercijas izmantošanas paradumus un arī – attīstības scenārijus. Līdz ar vietējā Marketplace ienākšanu mūsu reģionā, tirgū izteikti dominē daudzkanālu mazumtirdzniecība, kur līdzās klātienes veikalam, tirdzniecībai sociālajos tīklos, iespējams, arī savam interneta veikalam, liela nozīme ir tieši e-tirdzniecības platformai, kas nodrošina pieeju nesalīdzināmi lielākai pircēju plūsmai.
Raugoties no biznesa perspektīvas un konkurences viedokļa, nereti tiešsaistes tirgus platformas līdzās klātienes veikaliem izrādās par vieniem no efektīvākajiem tirdzniecības kanāliem, jo tieši tajās ir salīdzinoši vienkārši uzsākt tirdzniecību. Ne visi apzinās, ka e-komercijai šobrīd ir lielākais ienesīguma potenciāls iespējami īsākā laika periodā. Mēs nedrīkstam aizmirst, kā ir mainījušies pircēju paradumi, kas lielā mērā piedzīvoja jaunu transformāciju tieši Covid-19 laikā. To apstiprina arī starptautiskā interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma “Gemius” e-komercijas pētījuma dati, kas parāda, ka Latvijā 2022.gadā 84% aptaujāto pēdējo 6 mēnešu laikā ir veikuši pirkumu internetā.
Vietējā e-komercijas "ekosistēma" – kā to stiprināt?
Kaut arī e-komercijas nozare ir kļuvusi neaizstājama un ļoti noturīga, visu potenciālu uzņēmēji Latvijā un Baltijā vēl nav izsmēluši un pagaidām vēl ir kur augt. Mēs nereti aizmirstam, ka Baltijā e-komercijā strādāt ir vienkāršāk, nekā, piemēram, pārdod tās pašas preces tikai klātienes veikalos. Kļūda, ko daļa mazo uzņēmēju pieļauj, uzsākot tirdzniecību Marketplace, ir Baltijas patērētāju novienādošana, domājot, ka pircēju uzvedības modelis visur ir vienāds. Patiesībā, tie ir trīs dažādi tirgi ar būtiski atšķirīgiem pircēju paradumiem. Piemērs no prakses - pārdodot ļoti kvalitatīvas masīvkoka mēbeles tikai Latvijā, pārdošanas apjomi var nenest vēlamo rezultātu, bet, paplašinot pārdošanu Igaunijā, pārdošanas apjomi var nozīmīgi augt, jo Igaunijas iedzīvotāji premium segmenta preces pieprasa vairāk nekā Latvijā vai Lietuvā dzīvojošie.
Vēl viena kļūda, ko nereti esmu novērojis, īpaši mazo uzņēmēju segmentā, ir cilvēkresursu trūkums, kad viens cilvēks uzņemas “universālā kareivja” lomu, atbildot par visu, kas notiek uzņēmumā, tajā skaitā e-komercijā. Šajā ziņā, domāju, ka būtu jāveicina atbalsts mazajiem uzņēmumiem konsultāciju un izglītošanas ziņā, palīdzot gan apgūt vajadzīgās zināšanas, gan arī plānot resursus. Resursu plānošana nereti ietekmē arī rezultātus e-komercijā, izvēloties Marketplace tirdzniecībā nodot nesamērīgi maz preču.
Kas vietējiem pārdevējiem vēl pietrūkst, lai stiprinātu savu konkurētspēju?
Tirgus platformas globāli ģenerē milzīgu pirkumu apjomu, proti, aptuveni 67% no visiem darījumiem e-komercijā. Un tas nav pārsteigums, jo pēdējo divu gadu laikā e-komercijas nozare Eiropā ir reģistrējusi spēcīgu izaugsmi dažādās produktu kategorijās. Lai gan modes izstrādājumi tiešsaistes pirkumos joprojām dominē, arvien vairāk patērētāju ir atvērti internetā iegādāties arī citas preču kategorijas.
Šodien, kad internetā iepērkas teju visa pasaule, jebkura, pat neparastākā prece atradīs savu pircēju, un tas pārdevējiem ir jāapzinās. Ja konkrēti skatāmies uz Latvijas pārdevēju profiliem, tad apģērbi, mazā sadzīves tehnika, rotaļlietas, sporta un atpūtas preces ir tās, ko pamatā tirdzniecībai internetā piedāvā vietējie pārdevēji, savukārt brīvāka niša, piemēram, ir ikdienas mēbeles. Tik pat būtiska veiksmīgas e-komercijas komponente ir piegādes process, kas bieži vien ir noteicošais faktors pirkuma veikšanā. Pārdevēji saprot, ka ātrām piegādēm ir liela nozīme, tomēr baidās investēt to optimizēšanā.
Arī dati apstiprina, ka, nodrošinot preču piegādi nākamajā dienā, pārdošanas apjomi var augt par 20-40 %. Kopumā ir jāapzinās, ka e-komercija nekur nepazudīs, tā ir paliekoša nozare un tai ir neatņemams potenciāls nākotnē, tāpēc varu teikt, ka digitālo tehnoloģiju izplatība mūsu ikdienas dzīvē ienāks arvien vairāk, neatkarīgi no tā, vai mēs strādājam, iepērkamies, vai attīstām savu uzņēmējdarbību. Otrkārt, mēs pieredzēsim arvien vairāk virtuālās realitātes risinājumu, kas mainīs arī mūsu uzskatus par fizisko iepirkšanos. Tieši tāpēc esmu pārliecināts, ka e-komercijas gēns, pat ja tas vēl nav atklāts, ir jāatmodina un jāuzasina!
