Ja nebūs pēkšņu satricinājumu pasaules ekonomikās, patēriņa izaugsmes tempi saglabāsies, prognozē eksperti.
«Lai arī ekonomikā iezīmējas lēnāks izaugsmes temps, patēriņa bums turpinās,» uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka to turpina uzturēt salīdzinoši labvēlīgā jeb zemā inflācija, darba samaksas kāpums un nodokļu samazināšana, kas pozitīvi atspoguļojas iedzīvotāju pirktspējā.
«Jau kopš gada sākuma mazumtirdzniecība demonstrē stabilu pārmaiņu ritmu gluži kā kardiogramma – kāpums janvārī, kritums februārī, kāpums martā, kritums aprīlī,» saka Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska. Šāds svārstīgums mēneša griezumā ir Latvijai ar tās salīdzinoši nelielo patēriņa apjomu raksturīgs, un mazumtirdzniecības apgrozījums nedaudz pārsniedz līmeni pērnā gada nogalē, tātad var runāt par stabilu tirdzniecības asinsrites pulsāciju normas robežās. Vāja ārējā pieprasījuma apstākļos imunitāti Latvijas tautsaimniecībai palīdz nodrošināt iekšējais patēriņš, ko arī labi atspoguļo mazumtirdzniecība un privātā patēriņa dinamika. 1. ceturksnī privātais patēriņš kļuva par galveno noteicēju tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā, atstājot eksportam otro vietu, norāda eksperte.
«Šogad krīze it kā mēģina tuvoties, kopā ar pašu eirozonu, un arī pamanās izkost no mūsu izaugsmes pīrāga kādu gabalu, bet Latvijas patērētāji turpina demonstrēt apbrīnojami noturīgu optimismu darbos un sev raksturīgo flegmatisko īgnumu vārdos, tas ir, sabiedriskās domas aptaujās,» norāda DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš.
Viņš norāda, ka maija pieaugums seko aprīļa sarukumam un šogad kopumā ir svārstījies šaurā diapazonā bez skaidras tendences, un tas seko remdenai pērnā gada izskaņai. Līdz ar to, ja vien apgrozījums nepalielināsies turpmākajos mēnešos, gada pieaugums saruks līdz 2-3%, jo paaugstinās salīdzinājuma bāze, paredz eksperts. Viņš piebilst, ka iepriekšējo divu gadu laikā apgrozījumam bijusi kopumā augšupejoša tendence, bet praktiski viss kāpums noticis dažos vasaras mēnešos, un tad līkne gaidījusi līdz nākamajai vasarai.
«Varbūt tās ir patērētāju uzvedības izmaiņas, ko pagaidām neuztver sezonālā izlīdzināšana, piemēram, to varētu radīt tūristu vai ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju viesošanās, bet tas ir tikai minējums,» norāda eksperts, uzsverot, ka citi makro rādītāji liek domāt, ka mazumtirdzniecības gada pieauguma tempam nevajadzētu izkrist no nu jau ierastā 5-10% diapazona, piemēram, 1.ceturksnī kopējais algu fonds pieauga par 8,8% un darba tirgus procesiem ir liela inerce, pat ja dažiem eksporta uzņēmumiem vai nozarēm gadās sarežģījumi.
Arī A. Bičevska paredz, ka stabila iekšējā patēriņa loma saglabāsies arī turpmākajos mēnešos, vismaz jūnija datos nevajadzētu parādīties pārsteigumiem – nodokļu iekasēšana pildās nedaudz virs plānotā, arī patērētāju un uzņēmēju noskaņojums saglabā stabilitāti.
«Iekšējais patēriņš nevar uzturēt stipru imunitāti ilgstoši, tāpēc laba ziņa ir situācijas uzlabošanās signāli Eiropas valstīs,» norāda LB ekonomiste. «Lai gan nevar izslēgt, ka tuvākajos mēnešos Latviju var negatīvi ietekmēt negatīvu scenāriju attīstība ārpus Eiropas, tomēr krīzes satricinājumu pārvarēšana padarījusi Latvijas ekonomikas un finanšu struktūru stiprāku. Līdz ar to var prognozēt, ka arī turpmākajos gada mēnešos tirdzniecības un patēriņa labā izaugsme ļaus kompensēt bremzēšanos rūpniecības sektorā,» paredz eksperte.
«Neskatoties uz joprojām ne pārāk pievilcīgajiem apstākļiem, kas valda pasaules ekonomikā, tai skaitā klimatiskos, Latvijas patēriņam omulīgā vide saglabāsies,» uzskata D. Gašpuitis. Viņš norāda, ka darba algu un nodarbinātības kāpums izsīkt nedraud, kā dēļ izvairoties no pēkšņiem satricinājumiem pasaules ekonomikā iedzīvotāju tērēt kāre saglabāsies, kas ļaus uzturēt ekonomisko aktivitāti. Tiesa gan,viņš uzsver, ka, ņemot vērā šos nestabilitātes riskus, vajadzētu izvērtēt arī tēriņu alternatīvas, kas varētu sniegt lielāku atdevi nākotnē, tai skaitā izsvērt domu par uzkrājumu papildināšanu.
