Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Jauni ierobežojumi mikrouzņēmumu dalībai iepirkumos netiek izstrādāti; cīnās par likmi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izņemot jau pašlaik noteiktās prasības uzņēmumu dalībai publiskajos iepirkumos, jauni ierobežojumi mikrouzņēmumiem netiek izstrādāti, jāsecina no Finanšu ministrijas (FM) skaidrotā DB. Jāatgādina, ka valdība oktobra beigās izskatīja ziņojumu, kur cita starpā rosināts liegt mikrouzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Labklājības ministrijas (LM) un Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā izstrādātajā ziņojumā tika atzīts, ka ir jāpārskata mikrouzņēmuma kā uzņēmējdarbības formas saturs un nosacījumi. Vienlaikus ar mikrouzņēmumu nosacījumu pārskatīšanu tika rosināts noteikt turpmākus mikrouzņēmumu dalības ierobežojumus, tai skaitā liegt mikrouzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Konkurences padome (KP) pēc ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas uzraudzības noslēgšanas secina, ka mazie un vidējie uzņēmumi kūtri izmanto atļautās sadarbības formas, lai piedalītos liela apjoma publiskajos iepirkumos, informē KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

KP uzraudzībā analizēja 200 lielākos publiskos iepirkumus pēc to kopējās līgumu summas laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam un informāciju par trīs lielākajiem pasūtītājiem, kā arī ieguva un analizēja informāciju no 20 lielākajām komercsabiedrībām, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo uzraudzību par 2005. līdz 2009. gadu, novērojams, ka kopējā publiskajos iepirkumos noslēgtā līgumsumma par Latvijas ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem ir palielinājusies. Tajā pašā laikā analizētajā periodā kopējā līgumsumma piedzīvoja lejupslīdi. Piemēram, no 2011. līdz 2014. gadam kopējā līgumsumma samazinājās kopumā par 39 %. Pirmajos trīs uzraudzībā analizētajos gados lielākās kopējās iepirkumu līgumsummas bija par darbiem Centra reģionā, savukārt 2014. gadā - Latgales reģionā.

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei - 2020", kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos, informē Konkurences padome.

Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu.

Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.

"Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas motivē godīgi strādāt," komentē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (International Federation of Consulting Engineers, turpmāk – FIDIC) izstrādātā būvniecības līgumu pakete (turpmāk - FIDIC līgumi) ir tapusi ilgākā laika periodā, apkopojot augsti kvalificētu būvniecības nozares ekspertu zināšanas un pieredzi.

Līgumi piedāvā līdzsvarotu līgumslēdzējpušu attiecību regulējumu, efektīvu strīdu izskatīšanu mehānismu, kā arī elastīgu un pārdomātu līguma saistību izpildes procesu.

Runājot par FIDIC līgumu ieviešanu Latvijā publiskajos iepirkumos, ir jāņem vērā vairāki apsvērumi. FIDIC līgumi satur universālo līgumtiesisko attiecību regulējumu, līgumi nav piesaistīti kādas konkrētās valsts likumdošanai. Tieši tāpēc tos sauc par vispārīgajiem līgumu noteikumiem, ļaujot līgumslēdzējpusēm ar speciālajiem noteikumiem pielāgot regulējumu konkrētās valsts regulējumam, kā arī konkrētās būvniecības ieceres vajadzībām. Tā ir gan priekšrocība, gan trūkums, jo pārāk plaša atkāpšanās no vispārīgajiem noteikumiem

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.

Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.

Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.

Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

#Publiskajos iepirkumos vairs nevarēs piedalīties zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi.

Publiskajos iepirkumos vairs nevarēs piedalīties zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāpat arī iepirkumos nevarēs piedalīties tie Latvijā reģistrētie uzņēmumi, kuriem vairāk nekā 25% kapitāla īpašnieks ir ofšorā reģistrēta kompānija. Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, izskatot grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Pieļauta iespēja, ka ir sācies priekšvēlēšanu maratons.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji nebija gatavi vērtēt šo lēmumu, jo neesot informācijas, cik vispār publiskajos iepirkumos piedalās ofšoros reģistrētās kompānijas vai tām piederošie Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Vienlaikus tika secināts, ka būtībā ofšoriem ir jāveic vēl viena reģistrācija – jāreģistrē kompānija jebkurā citā ES dalībvalstī, un jau šai jaunajai kompānijai nebūs nekādu šķēršļu piedalīties publiskajos iepirkumos. Bija arī viedoklis, ka Valsts prezidents attiecīgos grozījumus neizsludinās un atdos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Tāpat tika pieļauta iespēja, ka ir sācies priekšvēlēšanu maratons.

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija saskaņojuši savas darbības valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošu kultūras iestāžu iepirkumos par profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma iegādi, šodien žurnālistiem pavēstīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

KP šiem uzņēmumiem kopumā piemēroja naudas sodu 373 083 eiro apmērā.

KP lietas izmeklēšanu sāka 2015.gada maijā, kad viens no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem iecietības programmas ietvaros pēc savas iniciatīvas ziņoja KP par iespējamo pārkāpumu. Uzņēmums atklāja KP informāciju par karteli, kura ietvaros notiek informācijas apmaiņa par dalību publiskajos iepirkumos. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka pārkāpums īstenots laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam.

Bez uzņēmuma, kurš ziņoja KP, kartelī piedalījušies vēl deviņi komersanti - SIA "SGS Sistēmas", SIA "Diogens Audio", SIA "Kompānija NA", SIA "Pro 1 Stage", SIA "AJV grupa", SIA "Audio AE", SIA "3S", SIA "SGM" un SIA "Solavi".

Paužot bažas par kārtējām ārvalstu investoru konkurenci ierobežojošajām prasībām mobilo sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šodien atkārtoti vērsies Konkurences padomē, īpaši izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, ir aizdomas, ka publiskajos iepirkumos pasūtītāji vēl aizvien mērķtiecīgi meklē iespējas, kā radīt priekšrocības konkrētam piegādātājam.

Konkurenci ierobežojošais “jaunievedums” publisko iepirkumu prasībās ir Multi-SIM / e-SIM pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšana gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā.

A. Mickevicius: “Runa ir ne tikai par konkurences kropļošanu, bet arī par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu un nesaimniecisku rīcību, kas pie šī brīža situācijas, kad gan valsts, gan pašvaldības saskaras ar budžetu saistītajiem izaicinājumiem, ir īpaši akūti. Aktuālais jaunievedums valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to kapitāldaļu uzņēmumu sludinātājos iepirkumu absurdajās prasībās ir viena telefona numura nodrošināšana viedpulkstenim un telefonam, kas darbojas ārvalstīs. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iepirkuma prasība par Multi-SIM/ e-SIM pakalpojums 300 pieslēgumiem nav pamatota un izskatās pēc izšķērdīgas ekstras”.

Uzņēmēji, kas nodarbina strādājošos uz pilnu slodzi, maksā labas algas un visus nodokļus, pārāk bieži neiztur zemākās cenas spiedienu publiskajos iepirkumos un tajos neuzvar

Šādu skarbo realitāti DB atklāj Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa. Turklāt uzvarētāji nav uzņēmēji, kas darbojas ēnu ekonomikā, bet gan tās aģentūras, kas atradušas legālu veidu, kā mazināt nodokļus, piemēram, strādājot kā mikrouzņēmumi, vai strādājot vispārējā režīmā, bet nodarbinot pāris darbiniekus uz dažām stundām dienā. B. Liepiņa uzskata, ka ir jārod tiesiski risinājumi, kā publiskajos iepirkumos atsijāt šādus pretendentus, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus uz pilnu slodzi un maksā darba tirgum adekvātas algas.

Tāpat B. Liepiņa teic, ka mikrouzņēmumi noteikti var darboties nozarē, sniedzot savus pakalpojumus privātajam sektoram, taču tiem nevajadzētu piedalīties publiskajos iepirkumos. Citādi šobrīd sanāk, ka valsts iestādes strādā ar piegādātājiem, kas piedāvājuši zemāku cenu, nenomaksājot valstij paredzētos nodokļus. Savukārt no otras puses, tās pašas valsts iestādes, vēlas palielināt budžeta ieņēmumus par spīti tam, ka praksē rīkojas pretēji.

Konkurences padome (KP) kurināmās šķeldas tirgus izpētē nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatējusi, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī, informē KP.

KP veica šķeldas tirgus izpēti, lai noskaidrotu iemeslus, kas ir pamatā būtiskajam šķeldas cenu kāpumam, ņemot vērā enerģētikas nozares jautājumu aktualitāti un kurināmās šķeldas cenas būtisku pieaugumu 2021. un 2022.gadā.

KP secinājusi, ka izskaidrojums cenu kāpumam ir ģeopolitiskie apstākļi, importa ierobežojumi, inflācija un tirgus dalībnieku nespēja pietiekami ātri pielāgoties pastāvošajai tirgus situācijai.

Vienlaikus KP aicina šķeldas pircējus uzraudzīt situāciju attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem un ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Tāpat KP aicina šķeldas tirgus dalībniekus iesniegt pierādījumus, ja tie ir iesaistīti aizliegtās vienošanās, saņemot iespēju Iecietības programmas ietvaros iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Kopējais Konkurences padomes (KP) pēdējo piecu gadu laikā atklāto karteļa vienošanos rezultātā ietekmēto publisko iepirkumu apmērs bija vismaz 134 miljoni eiro, īpaši skarot tieši būvniecības iepirkumu procedūras, šodien žurnālistiem sacīja KP izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.

No visiem KP piecu gadu laikā pieņemtajiem lēmumiem par aizliegtām vienošanām 70% ir bijušas karteļa vienošanās publiskajos iepirkumos, informēja Spička.

Kopumā par dalību publisko iepirkumu karteļos KP piecu gadu laikā ir pieņēmusi 19 lēmumus, 89 uzņēmumiem piemērojot naudas sodus kopumā gandrīz 10,7 miljonu eiro apmērā.

«Secinājām, ka neviena nozare nav pasargāta no karteļiem iepirkumos, tomēr visbiežāk prettiesiskas uzņēmumu darbības ir konstatētas tieši būvniecības iepirkumos,» stāstīja Spička.

Viņš norādīja, ka aptuveni trešdaļa no atklātajiem karteļiem bija saistīta ar būvniecības un remonta pakalpojumu iepirkumiem, taču karteļi atklāti arī iepirkumos par mežizstrādes pakalpojumiem, bibliotēku aprīkojuma piegādi, medicīnas aprīkojuma piegādi un citās jomās.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem plāno liegt iespēju startēt publiskajos iepirkumos; uzņēmēji ir šokēti par šādu ideju un cer uz Saeimas vairākuma saprātu, ja ne – apsver sūdzību Satversmes tiesā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To nosaka vakar valdībā izskatītais ziņojums «Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu». Šis ziņojums tika izskatīts bez diskusijām, un par piedāvāto ministriem neradās neviens jautājums, kas uzņēmējus pamatīgi pārsteidzis. Tas, ka būtu jāpārskata mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas saturs un nosacījumi, ir atzīts Labklājības ministrijas (LM) ziņojumā, kas izstrādāts sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM). DB jau rakstīja, ka šāds priekšlikums tika gatavots, tomēr tas, ka vienlaikus ar mikrouzņēmumu nosacījumu pārskatīšanu tiek rosināts noteikt turpmākus mikrouzņēmumu dalības ierobežojumus, tostarp liegt tiem piedalīties publiskajos iepirkumos, ir šokējis uzņēmējus. «Mazā biznesa akta (Small Business Act) princips nosaka, ka dalībvalstīm vajadzētu sekmēt tieši mazā biznesa piekļuvi publiskajiem iepirkumiem – te LM runā pretim tam, ko Latvijai kā dalībvalstij nosaka Eiropas Savienības (ES) normatīvi un labākā prakse,» sašutis ir par mikrouzņēmumu nodokļa tēvu dēvētais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi, ka SIA “Rīgas meži” 2019. gada 5. septembrī izsludinātajā konkursā “Mobilo sakaru pakalpojuma iegāde” iekļautais kritērijs par bāzes staciju skaitu radījis acīmredzamas priekšrocības vienam pretendentam.

Šādu acīmredzamu priekšrocību noteikšana vienam no pretendentiem ir nepamatota, bet attiecīgās nolikuma prasības vērtējamas kā prettiesiskas.

No jaunākās tiesu prakses secināms, ka objektīvi nepastāv viens kritērijs, kas efektīvi ļautu pārliecināties par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, tostarp par tādu nav atzīstams arī bāzes staciju skaits bez konkrētākas sasaistes ar citiem parametriem.

Tiesas izpratnē objektīvākais rezultāts varētu tikt iegūts, bāzes staciju skaitu vērtējot kopsakarā ar citiem radio pārklājumu ietekmējošiem tehniskajiem parametriem, tādiem kā bāzes staciju izvietojums, antenu veids, radio signāla elektromagnētiskā intensitāte un to traucējošie apstākļi, apkārtējās vides raksturs, reljefs u.c. Turklāt attiecībā uz konkrētu ģeogrāfisku lokāciju visobjektīvākais novērtējums ir attiecīgo operatoru pārklājuma un pakalpojuma pieejamības mērījumi.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Gada laikā, startējot vairāk nekā 170 dažādos iepirkumos, redzam, ka situācija, kurā šobrīd atrodas telpu uzkošanas nozare, ir visai neapskaužama.

Lai gan telpu apsaimniekotāji izstrādājuši labās prakses vadlīnijas un pasūtītāju izglītošanā ieguldījuši daudz laika un pūļu, ar to vien ir par maz, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iepirkumos. Caurumi esošajā likumdošanas rāmī ļauj izbirt cauri gan graudiem, gan pelavām. Un, lai gan publiskajos iepirkumos būtu jāļauj piedalīties tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno godprātīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nereti tieši negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem uz nodokļu apiešanas un citu apšaubāmu prakšu rēķina ir milzīga priekšrocība — mazākā cena, kas joprojām dominē kā noteicošais faktors daudzos iepirkumos pat, ja izvēles kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo tieši cena veido lielāko punktu īpatsvaru kopējā lēmuma pieņemšanā.