Saeimas «melnajā caurumā» pazudušas pirms deviņiem mēnešiem rosinātās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredzēja diferencēt likmi atkarībā no apgrozījuma; uzņēmējus gaida likmes kāpums no pašreizējiem 9% līdz 11%

Mikronodokļa maksātāji ir pārsteigti un vienlaikus sašutuši par parlamentāriešu rīcību, proti, pagājušā gada 19. decembra Saeimas sēdē komisijām tika nodoti grozījumi Mikrouz­ņēmumu nodokļa likumā, bet tālāk nekas nav sekojis – nedz diskusijas, nedz virzība parlamentā. Izmaiņas paredzēja, ka 9% likme tiek saglabāta, nodarbinot piecus darbiniekus un apgrozījumam esot līdz 100 tūkst. eiro gadā, mikrouzņēmumos ar gada apgrozījumu līdz 200 tūkst. eiro un septiņiem darbiniekiem likme būtu 10%, savukārt tie­m mikronodokļa maksātājiem, kuru neto apgrozījums ir līdz 300 tūkst. eiro gadā un nodarbināto skaits – ne vairāk par deviņi, likme būtu 11%. «Skumji, ka pērn decembrī Mikrouzņēmumu nodokļa likuma atvēršana ir bijusi sava veida tvaika nolaišanas akcija ar laika novilcināšanas taktiku. Patlaban ir skaidrs, ka šis parlaments minētos grozījumus nemaz netaisās pieņemt, ne izvērtējot pēc būtības, ne izskatot tos,» secina viens no mikronodokļa idejas autoriem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka LTRK nebūt nedomā noskatīties, kā labā ideja tiek «norakta» ar likmes pacelšanu: «Iesim, runāsim, argumentēsim jau nākamā Saeimas sasaukuma deputātiem.» Atceroties kvēlās parlamentāriešu aizstāvības runas mikronodokļa likmes diferencēšanai LTRK apaļā galda diskusijā pērnruden, viņš ir pārsteigts par to, ka nekas nav sekojis Saeimā. «Šķiet, grūtniecība Saeimā ilgst ilgāk nekā ziloņiem, jo deviņi mēneši ir grūtniecības laiks, pēc kura piedzimst cilvēks,» sašutis par Saeimas neizdarību ir J. Endziņš. Viņam piekrīt arī vairāki mikronodokļa maksātāji, kuri uzskata, ka valdošā koalīcija apzināti «pazaudējusi» – nobāzusi vistālākajā atvilktnē – šo jautājumu, lai par to nebūtu jādebatē publiski, turklāt līdzīgi triki bijuši arī iepriekš.

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Situācijā, kad tiek samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, mikrouzņēmumu nodokļa likme pieaugs par 22%, šī nodokļa maksātāji cer uz parlamentāriešu saprātu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau iepriekš tika izdarītas izmaiņas, kas paredz pakāpeniski palielināt šī nodokļa likmi, lai 2017. gadā tā būtu 15%. Pirmais solis paredzēts 2015. gadā, kad mikrouzņēmumu nodokļa likmi nolemts palielināt no pašreizējiem 9% līdz 11%. DB rakstīja, ka mikronodokļa maksātāji ir pārsteigti un vienlaikus sašutuši par iepriekšējās Saeimas parlamentāriešu rīcību, proti, pagājušā gada 19. decembra Saeimas sēdē komisijām tika nodoti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, bet tālāk nekas nav sekojis – nedz diskusijas, nedz virzība parlamentā. Izmaiņas paredzēja, ka 9% likme tiek saglabāta, nodarbinot piecus darbiniekus un apgrozījumam esot līdz 100 tūkst. eiro gadā, mikrouzņēmumos ar gada apgrozījumu līdz 200 tūkst. eiro un septiņiem darbiniekiem likme būtu 10%, savukārt tiem mikronodokļa maksātājiem, kuru neto apgrozījums ir līdz 300 tūkst. eiro gadā un nodarbināto skaits – ne vairāk kā deviņi, likme būtu 11%.

Uzņēmēju virzītā iecere Saeimai saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā šoreiz var gūt vairākuma atbalstu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, tagad uzņēmēji guvuši vairāku Saeimas partiju deputātu atbalstu, turklāt idejai atbalsts ir arī koalīcijas pārstāvju vidū.

No Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) personīgu atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā paudis Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš, bet šodien to plānots pārrunāt partijas frakcijā. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir pārdomās par to, kurai pusei pieslieties. «Ja NA to atbalstītu, tas mainītu situāciju, un Vienotībai var nākties piekāpties,» DB saka ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Iet pret partneriem

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šodien iepazīstināja ar aprēķiniem par to, kāda būs patlaban Saeimā virzīto Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu, kā tā norāda, «patiesā» ietekme uz nodokļa maksātājiem un ekonomiku kopumā.

Galvenais secinājums – neskatoties uz to, ka tiek solīta atgriešanās pie 9% likmes pirmajos trīs uzņēmuma darbības gados, dažādi papildnosacījumi likumā sarežģīs mikronodokļa režīma izmantošanas iespējas un padarīs šo režīmu uzņēmējiem, nevis izdevīgāku, bet vēl dārgāku. Turklāt vislielākie cietēji būšot biznesa uzsācēji ar nelielu apgrozījumu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone komentē: «Runājot par to, kas ietverts likuma grozījumos, kuri ceturtdien tiks skatīti Saeimā trešajā lasījumā, mikronodokļa maksātājiem netiek sniegta pilnīga informācija. Ar vienu roku «atdodot» 9% likmi, likumdevējs patiesībā rada sarežģītu nodokļa piemērošanu. Faktiski reālo nodokļu un citu maksājumu apjoms būs vēl augstāks nekā tas paredzēts pašreizējā, spēkā esošajā likuma redakcijā.»

Apsvērs ieviest minimālo valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmi par katru strādājošo, mikrouzņēmumu nodoklis varētu tikt saglabāts ģimenes uzņēmumiem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu iespējamo nākotnes ainu pēc Finanšu un Ekonomikas ministrijas atšķirīgās pozīcijas jautājumā par mikrouzņēmumu nodokļa likmes likteni iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Viņš pieļāva, ka tādējādi pilnībā mainīsies pašreizējā mikronodokļa likuma teksts. «Situācija, kad valstī tiek paaugstināta minimālā alga no 320 eiro līdz 360 eiro, tiek pārslēgti darba līgumi par 0,8 slodzi, saglabājot to pašu algu, kāda bijusi pirms tam – 320 eiro, nav īsti pieņemama, tāpat kā nav pieņemams, ka mikronodokļa maksātāja darbiniekam, iestājoties kādam no sešiem valsts sociālās apdrošināšanas gadījumiem, nekas nepienākas, bet pensijas kontekstā vēl citiem nodokļu maksātājiem jāpiemaksā līdz valstī noteiktajai minimālajai pensijai,» skaidroja K. Šadurskis.

Pirms deviņiem mēnešiem šīs Saeimas deputāti ar skaļām runām atvēra Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, taču acīmredzot bija par kūtriem, lai nepieciešamos likuma grozījumus arī pieņemtu.

Minētajos likuma grozījumos runa bija par visnotaļ atbalstāmu ideju – mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro gadā un kam nav vairāk par pieciem darbiniekiem, ļaut arī turpmāk maksāt 9% lielu nodokļu likmi. Attiecīgi mazliet lielākiem mikrouzņēmumiem tika piedāvāts piemērot 10% un 11% mikronodokļa likmi. Taču 100 gudrās galvas Jēkaba ielā izrādījās tikai naskas runātājas tajā brīdī, kad Mikrouzņēmumu nodokļa likums bija jāatver un kad ne viens vien tautas kalps iedomājās ar krāšņām atbalsta runām diferencētajam mikronodoklim krājam plusiņus pie saviem vēlētājiem. Sekojošos deviņos mēnešos Saeimas deputāti par šo ideju vairs nelikās ne zinis, kas nozīmē vien to, ka no nākamā gada mikronodokļa likme visiem šī nodokļa maksātājiem būs 11%, lai pēc tam pakāpeniski pieaugtu līdz 15%, tādējādi pilnībā degradējot šīs uzņēmējdarbības formas ideju, proti, pie tik augstas nodokļu likmes dibināt mikrouzņēmumu vairs nebūs nekādas jēgas. Jāpiebilst, ka ne jau Mikrouzņēmuma nodokļa likums ir vienīgais, kas šajā parlamenta sasaukumā pazuda Saeimas «melnajā caurumā». Līdzīgi gāja, piemēram, arī ar prioritāro nozaru saraksta paplašināšanu un Maksātnespējas likuma grozījumiem.

Kopš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir veicis būtiskus uzlabojumus ārvalstu investoru apkalpošanā, par investīcijām Latvijā interesējušies vairāki desmiti tūkstoši potenciālo investoru, informē VID.

Šī gada 11 mēnešos 60,4% valsts budžeta ieņēmumu nodrošināja tieši starptautiskie un lielie nodokļu maksātāji. VID arī cieši sadarbojas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, sniedzot potenciālajiem investoriem konsultācijas nodokļu un muitas jomā gan krievu, gan angļu valodā.

Krievijas un Baltkrievijas nodokļu maksātājus pārsvarā interesē tādas tēmas kā reģistrācijas kārtība Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un uzņēmumu ienākuma nodoklis nerezidentiem. Savukārt, Polijas, Spānijas un Ķīnas nodokļu maksātājus VID ir konsultējis par nodokļu aprēķināšana nerezidentu darba algām un tām pielīdzinātām izmaksām; ievedmuitas tarifiem; darbinieku nodarbināšanu filiālē Latvijā un komercaģenta nodarbināšana Latvijā.

Minimālā valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likme par katru strādājošo, ko vēlas ieviest Latvijā jau ar 2016. gadu, darbojas tikai dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs

Par to liecina BDO Tax veiktais pētījums. «Lielākajā daļā ES valstu nav noteikts minimālais sociālā nodokļa maksājums,» pētījuma rezultātu izskaidro SIA BDO Tax nodokļu eksperts Edgars Vilnis. Viņš uzsver, ka tikai atsevišķās ES valstīs minimālais sociālā nodokļa maksājums ir piesaistīts minimālajai algai vai noteiktai bāzei, no kuras jāveic iemaksas, piemēram, Bulgārijā, Itālijā, Ungārijā, Horvātijā, Igaunijā. «Igaunijā minimālais sociālā nodokļa maksājums ir piesaistīts noteiktai bāzei, kura nevar būt mazāka par minimālo algu, kas ir spēkā iepriekšējā taksācijas gada 1. jūlijā,» ziemeļu kaimiņvalsts specifisko niansi rāda E. Vilnis.

COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi atbalsta pasākumus. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, jāatzīmē, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes laikā gūtā mācība, turklāt situācija kopumā krietni samazinās aplokšņu algu maksāšanas apmērus.

Pozitīvi, ka pēc pagājušās krīzes atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, ka ar iztikas līdzekļiem jānodrošina arī mājsaimniecības. Tas ir ļoti atbalstāms un pārdomāts solis, jo tieši mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu, kas šobrīd ir spēcīgāks par ārējo tirgu.

Raugoties no valsts budžeta viedokļa, esam arī bagātāki nekā 2008. gada krīzes laikā. Tas, protams, sniedz lielākas iespējas atbalstīt uzņēmējus. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka jomas, kurām tiek piešķirts atbalsts, tiek pārskatītas un papildinātas. Noteikti būtu vērts atvērt diskusijai arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai, īpaši sezonālajiem biznesiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības sektorā, kur nodokļu parādi janvārī un februārī ir neizbēgami nozares specifikas dēļ.

Politiķi mazajiem uzņēmējiem sagatavojuši dāvanu, kurai uz iesaiņojuma rakstītais ievērojami atšķiras no satura

Mikrouzņēmuma nodokļa stāsts nu jau vismaz gadu ir locīts un mocīts dažādās versijās – no vēlmes atcelt šāda nodokļa un uzņēmējdarbības iespēju pavisam, līdz tam, ka šo nodokli varētu paaugstināt pakāpeniski. Tagad politiķi ir gatavi šķietami panākties tautai pretim, apsolot, ka 9% mikrouzņēmuma nodokļa likme būs, tikai ar dažiem ierobežojumiem. Taču tieši šie ierobežojumi ir ļoti būtiski, jo daudzos gadījumos faktiski nozīmē to, ka 9% likmes nebūs. Piemēram, tikšot ieviesta obligātā valsts sociālās apdrošināšanas likme. Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem tā īpaši sāpīga var izrādīties mazajiem uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro, kam tādējādi nodokļos var nākties samaksāt pat 23,3% no sava apgrozījuma. Taču obligātā valsts sociālās apdrošināšanas likme jau ir tikai viens no mikrouzņēmumam pārvaramajiem šķēršļiem vai norijamajiem krupjiem.

Centrālajā vēlēšanu komisijā uz 12. Saeimas vēlēšanām iesniegti 13 deputātu kandidātu saraksti, kuriem pievienota arī konkrētā politiskā spēka 4000 zīmju programma jeb labo apņemšanos un solījumu apkopojums. Atmetot biznesam mazāk svarīgo liriku un tukšmuldēšanu pozitīvisma saukļu stilā, bez kā neiztiek praktiski neviena priekšvēlēšanu programma, savu uzmanību vērsu uz deputātu kandidātu solījumiem ekonomikas, lielākoties nodokļu, jomā.

Piemēram, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa sola ieviest biznesa ilgi sapņoto uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) nulles likmi nesadalītai vai reinvestētai peļņai. Pēc būtības tas ir Igaunijas modelis, vienlaikus solot palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) dividendēm. Kā apliecina DB publicētais BDO Tax pētījums, šāds regulējums atbilst vispārējai Eiropas tendencei. Vēl šī partija apliecina vēlmi veicināt pašvaldību ieinteresētību darba vietu radīšanā, novirzot tām daļu UIN. Ņemot vērā, ka Saskaņa kopā ar Gods kalpot Rīgai ir pie varas Latvijas galvaspilsētā, Rīga tādējādi varētu cerēt uz papildu ienākumiem. Tomēr nevajag aizmirst – lai arī daudziem vadošiem uzņēmumiem juridiskā adrese ir reģistrēta Rīgā, piemēram, a/s Latvenergo, ievērojama to ienākumu daļa tiek gūta citos Latvijas reģionos, piemēram, tur, kur atrodas Latvenergo piederošās HES. Saskaņa apsola arī diferencēt IIN, gan neminot konkrētas likmes. Interesants ir arī nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums minimālai deklarētās dzīvesvietas platībai, kā arī nodoklis luksusa precēm un mantojuma nodoklis lieliem mantojumiem, taču arī šajos gadījumos trūkst detalizēta atskaites punkta. Toties ir konkrēta apņemšanās samazināt PVN veselīgajai pārtikai līdz 5%. Kaut ko līdzīgu, lai arī ar mazāku konkrētību sola arī No sirds Latvijai, toties tā sauktajai Sudrabas partijai ir pāris piedāvājumu, kas varētu uzrunāt plašas tautas masas, piemēram, tautas vēlēta prezidenta institūta izveide, kā arī personiskas politiķu un valsts ierēdņu atbildības ieviešana. Salīdzinājumam Vienoti Latvijai, kas pulcējusi vairākus vairāk vai mazāk populārus ekspolitiķus, rosina pārtikai noteikt 12% PVN likmi, necelt mikronodokļa likmi, ieviest kapitāla nodokli 20% apmērā, bet likvidēt UIN reinvestētai peļņai. Turpretim Latvijas attīstībai, kas tautā pazīstama arī kā Repšes partija, sola necelt nodokļus tuvākos četrus gadus un reinvestētai peļņai ieviest 0% likmi, kā arī samazināt darbaspēka nodokļus par 9%. Līdzīgi arī Reģionu apvienība sola samazinātu PVN pārtikai, nemainīgu mikronodokļa likmi 9% apmērā, kā arī interesantu jauninājumu – ikgadējo transporta līdzekļa nodevu, kuru transporta līdzekļa vadītājs maksātu tikai par laiku, kad reāli lieto transportlīdzekli.

Mikrouzņēmumu nodokļa 9% likmi ļaus saglabāt trīs gadus, pēc tam tā pieaugs līdz 12%, būs nozares, kurās šī nodokļa režīmu turpmāk izmantot nevarēs

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izskatītais grozījumu projekts Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas gan vēl ir jāakceptē parlamenta vairākumam.

Sola 9%

Lai arī grozījumi paredz, ka tie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuri jau pašlaik strādā, šo režīmu varēs izmantot arī 2016. un 2017. gadā (9% nodokļa likmi), tomēr tas atkarīgs nevis no pašiem šī nodokļa maksātājiem, bet gan no valdības un Saeimas darba. Proti, šīm valsts iestādēm ir jāpaspēj veikt izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas normatīvajos aktos, kas ieviestu minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu slieksni. DB jau rakstīja, ka šāds jaunievedums tiktu attiecināts ne tikai uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, bet gan uz visiem, tostarp arī uz parastā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, lai nebūtu situācijas, ka ir vajadzīga dotācija, lai šāds darbinieks spētu saņemt minimālo sociālās apdrošināšanas apmēru bez jebkādas dotācijas. Īpaši tika pieminēta pensija, jo pašlaik tās apmērs mikronodokļa maksātājam varētu būt tikai 45,2 eiro, bet valstī noteiktā minimālā pensija ir 70 eiro mēnesī. Jārēķinās, ka pēc Finanšu ministrijas datiem vairāk nekā 138 000 jeb 17,4% nodarbināto saņem atalgojumu, kas ir mazāks par minimālo algu. Savukārt, ja valdība un Saeima izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas normatīvos sakarā ar minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru mēnesī neizdarīs, tad mikronodokļa maksātājiem jau 2016. gadā 9% likmes vietā nāksies maksāt 13%, bet 2017. gadā – 15%.

Nosakot 37 nozares, kurās mikrouzņēmumu nodokļa režīms vairs nebūs darbināms, no nodokļa labumiem nāksies šķirties vismaz trešdaļai šādā režīmā strādājošajiem; domā par īpašu biznesa uzsācēju likumprojektu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir valdības sēdes rezultāts – izskatīt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī noteikumus, kuros uzskatīs tās nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šā gada jūnija sākumā MUN režīmā strādāja nedaudz vairāk par 44 tūkst. personu.

Socnodoklis būs jāmaksā

Valdības sēdē bez karstām debatēm tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru MUN maksātāja darbinieku jau 2017. gadā. 2018. gadā tas sasniegtu 100% no tās iemaksas, kāda jāveic, maksājot minimālo algu, tad arī tiek piedāvāts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 5% tiem MUN maksātājem, kuru gada neto apgrozījums nepārsniedz 7000 eiro, bet ceturtajā darbības gadā šī nodokļa maksātājam būs 8% pašlaik paredzēto 12% vietā.

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir pārsteigti par ideju paaugstināt šī nodokļa apmēru un vienlaikus cer, ka pēc Saeimas vēlēšanām nebūs jāsaskaras ar kārtējiem tā «maigās likvidācijas» mēģinājumiem.

Parlamenta vēlēšanas ir sava veida iespējas un vienlaikus draudi mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tomēr šoreiz par šīs kategorijas uzņēmēju pārsteigšanu parūpējās veselības ministre Anda Čakša. Intervijā DB 06.07.2018. viņa sacīja, ka «viens no problēmjautājumiem gan ir par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, jo tas ir legāls nodokļu režīms. Iespējams, jādomā par šā nodokļa likmes paaugstināšanu, lai mikrouzņēmēji būtu sociāli apdrošināti un varētu saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Kamēr tas nav izdarīts, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tāpat kā jebkurš cits sociāli neapdrošināts iedzīvotājs, kuru neapdrošina valsts, var brīvprātīgi pievienoties sistēmai. Tas ir ļoti viegli izdarāms, turklāt apdrošināšanas maksājums gadā ir daudzkārt zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā».

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Jau gadu gadiem Latvijas biznesa vidi un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attieksmi pret jebkuru uzņēmumu vistiešākajā veidā negatīvi ietekmē PVN izkrāpšanas gadījumi

Pēdējā laikā problēma ir ne vien publiski atzīta, bet par to arī daudz tiek runāts. Cīnoties ar sekām, dažām nozarēm ir ieviests reversais PVN. Presē tiek publiski pausts, ka cīņa pret PVN krāpšanu noris aktīvi un kļūs arvien efektīvāka.

Kā ir patiesībā? Lai objektīvi un uz pierādījumu pamata noteiktu, ka konkrētais uzņēmums ir krāpies ar PVN, VID ir jāiegulda apjomīgs darbs, nodokļu auditoriem nepieciešamas specifiskas zināšanas par dažādu nozaru biznesa procesiem. Šī brīža tiesu prakse pieļauj sodīt arī uzņēmumus, kuri nav bijuši pietiekami uzmanīgi un iegādājušies preces vai pakalpojumus no darījumu partneriem, kuri paši vai to tālākie darījumu partneri saistīti ar PVN krāpšanu. Lieki teikt, ka VID izmanto šo labvēlīgo tiesu praksi un reti meklē tiešus pierādījumus, lai konstatētu, vai uzņēmums patiešām ir apzināti iesaistījies PVN krāpšanas shēmās.

Tiks vienkāršota administratīvā soda piemērošana par kavēšanos ar deklarāciju iesniegšanu un tiks piemērots minimālais naudas sods; izmaiņas gaidāmas no 2019. gada

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Lai arī juridiskajā procedūrā būtiskas izmaiņas nav paredzētas, tomēr sodīto daudzums un arī soda naudas apmēri varētu pieaugt.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jaunais regulējums attiecībā uz nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu attieksies uz 352 762 juridiskajām un 120 154 fiziskajām personām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (EDS) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Finanšu ministrija likumprojekta anotācijā norāda, ka līdzšinējā administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšana un soda piemērošana lietās par deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu nespēj nodrošināt administratīvā soda mērķa sasniedzamību, proti, atturēt nodokļu maksātājus no turpmākas pārkāpuma izdarīšanas, kā arī audzināt likumu ievērošanas un cienīšanas garā, jo pašlaik par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu pie administratīvās atbildības tiek saukti tikai aptuveni 2,1% no visiem minētā pārkāpuma izdarītājiem. Tādējādi secināts, ka esošā sodu politika ir uzskatāma par ļoti «izdevīgu» pārkāpējiem, radot tiem ne tikai iespēju izvairīties no soda par izdarīto pārkāpumu, bet arī 97,9% nodokļu maksātājus (kuri būtu jāsauc pie administratīvas atbildības par deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu, bet kuri pie minētās atbildības nav saukti) nostādot priviliģētākā situācijā. Tādējādi pastāv risks, ka nodokļu maksātājiem var zust motivācija pildīt savus pienākumus, kā rezultātā var tikt apdraudēta ne tikai pareiza nodokļu aprēķināšana, bet arī to savlaicīga nomaksa.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ prezentējusi pasākumus, lai pasargātu nodokļu maksātājus no banku neveiksmēm, un EK rīkojusies steidzamības kārtā, ņemot vērā nesenos satricinājumus ASV un Eiropas banku sektoros.

Prezentētie pasākumi paredz grūtībās nonākušas vidējas un mazākas bankas mudināt izmantot finanšu sektora līdzekļus, nevis valsts naudu, norāda EK.

Eiropas Savienības (ES) banku nozare, kas ietver spēcīgu krīžu pārvaldības sistēmu, pēdējos gados ir kļuvusi daudz noturīgāka. ES finanšu iestādes ir labi kapitalizētas, ļoti likvīdas un cieši uzraudzītas, teikts EK publiskotajā paziņojumā.

Tomēr pieredze liecina, ka daudzu grūtībās nonākušu vidēju un mazāku banku pārvaldība ir veikta, izmantojot risinājumus ārpus noregulējuma sistēmas. Dažkārt tas bija saistīts ar nodokļu maksātāju naudas izmantošanu tā vietā, lai izmantotu bankas nepieciešamos iekšējos resursus vai privātos, nozares finansētos drošības tīklus - noguldījumu garantiju shēmas un noregulējuma fondus.

No 2015.gada 1.jūlija tie nodokļu maksātāji, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās datorizētās riska analīzes rezultātā tiks identificēts «aplokšņu» algu risks, par to saņems brīdinājuma paziņojumu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informē VID.

Nodokļu maksātājus, kuri EDS saņēmuši šādu paziņojumu, VID aicina pārliecināties par VID iesniegto datu atbilstību veiktajai saimnieciskajai darbībai un, izmantojot savas nodokļu maksātāja tiesības, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā pārskata Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī labojumus.

VID atgādina, ka nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt VID pārskata labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits).