Jau gadu gadiem Latvijas biznesa vidi un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attieksmi pret jebkuru uzņēmumu vistiešākajā veidā negatīvi ietekmē PVN izkrāpšanas gadījumi
Pēdējā laikā problēma ir ne vien publiski atzīta, bet par to arī daudz tiek runāts. Cīnoties ar sekām, dažām nozarēm ir ieviests reversais PVN. Presē tiek publiski pausts, ka cīņa pret PVN krāpšanu noris aktīvi un kļūs arvien efektīvāka.
Kā ir patiesībā? Lai objektīvi un uz pierādījumu pamata noteiktu, ka konkrētais uzņēmums ir krāpies ar PVN, VID ir jāiegulda apjomīgs darbs, nodokļu auditoriem nepieciešamas specifiskas zināšanas par dažādu nozaru biznesa procesiem. Šī brīža tiesu prakse pieļauj sodīt arī uzņēmumus, kuri nav bijuši pietiekami uzmanīgi un iegādājušies preces vai pakalpojumus no darījumu partneriem, kuri paši vai to tālākie darījumu partneri saistīti ar PVN krāpšanu. Lieki teikt, ka VID izmanto šo labvēlīgo tiesu praksi un reti meklē tiešus pierādījumus, lai konstatētu, vai uzņēmums patiešām ir apzināti iesaistījies PVN krāpšanas shēmās.
Nodokļu audita ietvaros parasti tiek savākti netieši pierādījumi. Piemēram, informācija par darījuma partnera vai tā tālāko darījumu partneru nepietiekamiem darba spēka vai materiāltehniskajiem resursiem preču piegādei vai pakalpojuma sniegšanai, atrasti trūkumi un neprecizitātes darījumu grāmatvedības attaisnojuma dokumentos, piemēram, transportēšanā, darījuma partnera juridiskā adrese ir dzīvoklī, tas nav iesniedzis gada pārskatus utt. Rezultātā VID secina, ka darījums nav noticis, budžetā iztrūkstošais PVN kopā ar nokavējuma un soda naudu bieži vien tiek iekasēts no reāli strādājoša uzņēmuma. Reizēm tiek koriģēts uzņēmuma ienākumu nodokļa aprēķins, pakalpojuma vai preču iegādes izmaksas arī tiek koriģētas. Faktiski ar to uzņēmums tiek atzīts par līdzdalībnieku PVN krāpšanā. Lietas faktiskajiem apstākļiem diemžēl ne vienmēr ir nozīme. Reti kad tiek noskaidrots, vai tā ir bijusi uzņēmuma apzināta rīcība, lai iegūtu preces par lētāku cenu, lai iegūtu skaidru naudu aplokšņu algām, vai vienkārši uzņēmuma nepietiekama rūpība. Līdz ar to godīgie uzņēmēji – esiet uzmanīgi, esošās prakses ietvaros nezināšana par PVN krāpšanas esamību neko nenozīmē. Kā 2016. gada notikumi rāda, ikviens var tikt atzīts par vainīgu PVN krāpšanā. Nav svarīgi – liels vai mazs uzņēmums.
Kādus preventīvus pasākumus piedāvā VID? Jau 2014. gada februārī VID savā mājas lapā internetā ievietoja informatīvu materiālu VID ieteikumi darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai. Ar to VID ir informējis nodokļu maksātājus, ka tiem pašiem jāuzņemas atbildība par sekām, arī nejauši nokļūstot iespējamā PVN krāpšanas darījumu ķēdē un uzliekot nodokļu maksātājam pienākumu viņa paša interesēs iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par potenciālo darījumu partneri. Dokumentā norādītas iespējamas riskantu darījumu partneru pazīmes, aprakstītas darbības un izmantojamie informācijas ieguves avoti. Protams, uzrādīto risku saraksts nav pilnīgs, un nodokļu maksātājam atkarībā no attiecīgās nozares specifikas, darījuma veida un pieejamās informācijas apjoma ieteikts patstāvīgi izvēlēties atbilstošāko rīcību darījuma riska novērtēšanai. To nedarot, tiek spēlēta veiksmes spēle, cerot, ka darījumu partneris neizrādīsies PVN krāpnieks. Minētā prakse nav Latvijas jaunievedums. Liela daļa no Eiropas Savienības valstu nodokļu administrācijām rūpīgi un pastāvīgi informē savus nodokļu maksātājus par viņu aktīvu iesaisti PVN krāpšanas izskaušanā. Brīdina arī par sekām.
Ko darīt? Ne visi VID ieteikumi ir praktiski īstenojami un savienojami ar dzīves realitāti un biznesa specifiku. Tai pašā laikā daļu no VID ieteikumiem bez ievērības atstāt nedrīkst. No prezentācijām dažādās starptautiskās nodokļu konferencēs, kā arī diskutējot ar citu valstu nodokļu jomas ekspertiem, izdarāms nepārprotams secinājums, ka arī lielā daļā Eiropas valstu uzņēmumu ikdienas realitāte un nepieciešamība ir rūpīga savu darījumu partneru izvēle. Preču un pakalpojuma cena, kvalitāte un darījuma izpildes termiņi vairs nav būtiskākie kritēriji darījuma partnera izvēles procesā. Tiek sagaidīts, ka godīgs uzņēmējs atbildīgi izturas pret risku tikt saistītam ar PVN krāpšanu. Pirms darījumu noslēgšanas uzņēmumam saskaņā ar izstrādātu iekšējo riska izvērtēšanas metodiku būtu jāpārbauda, vai darījuma indikatīvi liecina par iespējamo PVN izkrāpšanu. Piemēram, jāpārbauda, vai nepazīstamam un jaunam uzņēmumam nav nesamērīgi liels apgrozījums, vai tas piedāvā darījumus ar ļoti augstu vērtību, bet tam nav biroja vai tirdzniecības vietas, tikšanās notiek publiskās vietās utt. Riska kritēriji ir dažādi, tie ir ne tikai VID metodiskajā materiālā identificētie. Tie atšķiras pa nozarēm, preču un pakalpojuma veidiem. Vadoties pēc saimnieciskās darbības specifikas, katram uzņēmumam piemērojamie riska kritēriji jāidentificē individuāli. Faktiski darījumu partneru izvērtējums un noteiktas procedūras būtu jāievēro gan iegādes, gan pārdošanas darījumos, jo īpaši preču piegādē ES uzņēmumiem.
Izstrādājot un ievērojot riska novēršanas procedūru, var tikt novērsts ne tikai finansiālais risks, bet arī iespējamais nodokļa maksātāja reputācijas sagraušanas risks, kas iestājas, ja VID paša nodokļa maksātāja bezrūpības dēļ atzīs to par līdzvainīgu PVN izkrāpšanas shēmā.
Apvienības par godīgiem nodokļiem komanda aicina visus godīgos uzņēmējus būt modriem un uzmanīgiem. Tāpat aicinām ikvienu pievienoties mūsu komandai un dalīties ar savu pieredzi, zināšanām un pozitīvo viedokli, lai Latvijas nodokļu sistēma kopumā funkcionētu pēc iespējas godīgāk. Pieteikties varat godigs.org vai godigsnodoklumaksatajs.lv.