Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.
Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.
Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Treškārt, 2016. gadā VID desmit mēnešus strādājis, neievērojot izmaiņas likumā attiecībā uz izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra. Brīdinājumu par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra nodokļu maksātājiem VID nosūtīja vidēji par 15 dienām ātrāk par likumā noteikto termiņu. Līdz ar to nodokļu maksātāji arī ātrāk izslēgti no reģistra, liedzot iespēju likumā noteiktajā termiņā pēc savas iniciatīvas novērst iespējamās izslēgšanas iemeslus, iesniedzot PVN deklarāciju. Valsts kontroliere, komentējot atklātos trūkumus VID darbībā, uzsver, ka, ja likumus neievēro nodokļu administrācija, arī nodokļu maksātājiem zūd motivācija ievērot savus pienākumus.
Un visbeidzot, VK ieskatā godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem veicina arī administratīvā sloga mazināšana. Diemžēl revīzijā ir konstatēts, ka 2016. gadā gandrīz deviņiem tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti, automātiski nepiemērojot šīm personām pienākošos atvieglojumus, tika izmaksāta mazāka pensija, nekā faktiski pienāktos. Rezultātā ik mēnesi tika ieturēts vidēji par 12,40 EUR lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pensionāriem tiek prasīts aizpildīt elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kur jānorāda informācija par invaliditāti, kas jau ir gan VID, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kas aprēķina pensijas, rīcībā. Diemžēl vairāk nekā 800 no šīm personām 2016.gadā ir mirušas un nevarēs izmantot tiesības iesniegt ienākumu deklarācijas, lai saņemtu pārmaksāto IIN.
«VID pienākums ir ne tikai iekasēt un administrēt nodokļus, bet arī rūpēties par to, lai visi nodokļi nonāktu Valsts kasē paredzētajā apjomā un termiņā un mazinātos iespēja nodokļu maksātājiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Revīzijā atklātais norāda uz to, ka praksē VID nodokļu kontrole, kā arī preventīvie pasākumi ir nepietiekami,» norāda VK. Piemēram, VID nepiemēro sankcijas nodokļu maksātājiem, kas izslēgti no PVN maksātāju reģistra par likumā noteikto pienākumu nepildīšanu. Pēc revidentu aplēsēm 2016. gadā valsts budžetā nav saņemts PVN apm. 2,4 milj. EUR apmērā. Kontroles trūkumu izgaismo arī fakts, ka pērn 77 % elektroenerģijas nodokļa maksātāju (elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji) nav iesnieguši elektroenerģijas nodokļa deklarācijas un Valsts kasē nav ieskaitīts elektroenerģijas nodoklis vismaz 300 tūkst. EUR apmērā.
Kā preses konferencē par Saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātiem norādīja valsts kontroliere E. Krūmiņa, svarīgi ir skaidri spēles noteikumi no politikas veidotāju puses un vienlīdzīga un godprātīga attieksme pret nodokļu maksātājiem gan attiecībā uz lielo nodokļu iekasēšanu (PVN, akcīzes nodoklis), gan konkrētām iedzīvotāju grupām nozīmīgiem nodokļu atvieglojumiem. «Mēs regulāri dzirdam to, ka vajadzību ir vairāk, nekā valsts budžetā līdzekļu. Tāpēc vēršam sabiedrības un valsts iestāžu uzmanību uz to, kā valstij veicas ar budžeta piepildīšanu un meklējam atbildi uz jautājumu, kas ir vajadzīgs, lai nodokļu maksātāji būtu motivēti samaksāt nodokļus noteiktajā apmērā un termiņā.»
Praktiski par nodokļu savlaicīgu iekasēšanu noteiktajā apmērā un administrēšanu ir atbildīgs VID, savukārt par nodokļu politikas veidošanu - Finanšu ministrija. Šī gada maijā Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam, kurām būtu jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība. VK uzskata, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem rēķināties ar stabilitāti un paredzamību nodokļu jomā ir pāragri. Revidenti ir konstatējuši riskus, kas apdraud nodokļu reformas mērķu sasniegšanu. Daļa Saeimā nodokļu reformas ietvaros apstiprināto likumu grozījumu ir pretēji nodokļu politikas pamatnostādnēs noteiktajam. Piemēram, lai arī pamatnostādnēs norādīts, ka nav plānots paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, no 2018. gada par pusprocentu šī likme pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Savukārt pretēji plānotajam, nav atcelts solidaritātes nodoklis. Turklāt atsevišķi nodokļu pamatnostādnēs ietvertie uzdevumi paredz vēl līdz 2022. gadam izvērtēt turpmākās izmaiņas normatīvajos aktos. Līdz ar ko nenoteiktība nodokļu vidē turpinās pastāvēt vēl vairākus gadus.
Nenoteiktība raksturo ne tikai nodokļu politiku, bet arī nodokļu parāda rašanās cēloņus. VK, ņemot vērā pēdējo gadu aprēķinus, secina, ka Finanšu ministrija nav pilnvērtīgi izvērtējusi iemeslus, kas ietekmē nodokļu parāda apjomu, jo faktiskais nodokļu parāds turpina pieaugt. 2017. gada 1. janvārī nodokļu parāds veidoja 1,36 miljardus EUR. Lai arī, salīdzinot ar 2016. gada 1. janvāri, parāds ir par 4 % mazāks, šis samazinājums ir skaidrojams ar parāda norakstīšanu, apzinoties, ka 500 miljonus eiro reāli neizdosies iekasēt. Attiecīgi VK ir aprēķinājusi, ka faktiskais nodokļu parāds gada laikā ir pieaudzis par 7 %, un prognozē, ka tas turpinās pieaugt.
VK Saimnieciskā gada pārskata revīzijā, konstatējot iepriekš norādītās nepilnības un virkni trūkumu tiesību aktos un pašvaldību rīcībā esošo līdzekļu un mantas uzskaitē, ir sagatavojusi 44 ieteikumus, kas sniegti Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un pašvaldībām, kā arī 8 ierosinājumus Ministru kabinetam.
Noslēgumā VK atgādina, ka Saimnieciskā gada pārskatam ikvienam interesentam ir jāsniedz skaidrs un pilnīgs priekšstats par Latvijas finansiālo situāciju. Lai gan Latvijas iedzīvotājiem tas var šķist kā kārtējais «papīru kalns», ko «saražojuši ierēdņi», šis dokuments iekļauj nozīmīgu informāciju, kuru vērtē starptautiskās kredītreitingu aģentūras. Savukārt kredītreitings ļauj saprast potenciālajiem kreditoriem un investoriem Latvijas finansiālo saistību nokārtošanas iespējas, ietekmējot viņu lēmumu investēt vai neinvestēt mūsu valsts tautsaimniecībā.
