Centrālajā vēlēšanu komisijā uz 12. Saeimas vēlēšanām iesniegti 13 deputātu kandidātu saraksti, kuriem pievienota arī konkrētā politiskā spēka 4000 zīmju programma jeb labo apņemšanos un solījumu apkopojums. Atmetot biznesam mazāk svarīgo liriku un tukšmuldēšanu pozitīvisma saukļu stilā, bez kā neiztiek praktiski neviena priekšvēlēšanu programma, savu uzmanību vērsu uz deputātu kandidātu solījumiem ekonomikas, lielākoties nodokļu, jomā.
Piemēram, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa sola ieviest biznesa ilgi sapņoto uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) nulles likmi nesadalītai vai reinvestētai peļņai. Pēc būtības tas ir Igaunijas modelis, vienlaikus solot palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) dividendēm. Kā apliecina DB publicētais BDO Tax pētījums, šāds regulējums atbilst vispārējai Eiropas tendencei. Vēl šī partija apliecina vēlmi veicināt pašvaldību ieinteresētību darba vietu radīšanā, novirzot tām daļu UIN. Ņemot vērā, ka Saskaņa kopā ar Gods kalpot Rīgai ir pie varas Latvijas galvaspilsētā, Rīga tādējādi varētu cerēt uz papildu ienākumiem. Tomēr nevajag aizmirst – lai arī daudziem vadošiem uzņēmumiem juridiskā adrese ir reģistrēta Rīgā, piemēram, a/s Latvenergo, ievērojama to ienākumu daļa tiek gūta citos Latvijas reģionos, piemēram, tur, kur atrodas Latvenergo piederošās HES. Saskaņa apsola arī diferencēt IIN, gan neminot konkrētas likmes. Interesants ir arī nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums minimālai deklarētās dzīvesvietas platībai, kā arī nodoklis luksusa precēm un mantojuma nodoklis lieliem mantojumiem, taču arī šajos gadījumos trūkst detalizēta atskaites punkta. Toties ir konkrēta apņemšanās samazināt PVN veselīgajai pārtikai līdz 5%. Kaut ko līdzīgu, lai arī ar mazāku konkrētību sola arī No sirds Latvijai, toties tā sauktajai Sudrabas partijai ir pāris piedāvājumu, kas varētu uzrunāt plašas tautas masas, piemēram, tautas vēlēta prezidenta institūta izveide, kā arī personiskas politiķu un valsts ierēdņu atbildības ieviešana. Salīdzinājumam Vienoti Latvijai, kas pulcējusi vairākus vairāk vai mazāk populārus ekspolitiķus, rosina pārtikai noteikt 12% PVN likmi, necelt mikronodokļa likmi, ieviest kapitāla nodokli 20% apmērā, bet likvidēt UIN reinvestētai peļņai. Turpretim Latvijas attīstībai, kas tautā pazīstama arī kā Repšes partija, sola necelt nodokļus tuvākos četrus gadus un reinvestētai peļņai ieviest 0% likmi, kā arī samazināt darbaspēka nodokļus par 9%. Līdzīgi arī Reģionu apvienība sola samazinātu PVN pārtikai, nemainīgu mikronodokļa likmi 9% apmērā, kā arī interesantu jauninājumu – ikgadējo transporta līdzekļa nodevu, kuru transporta līdzekļa vadītājs maksātu tikai par laiku, kad reāli lieto transportlīdzekli.
Salīdzinot ar minēto partiju piedāvājumu, Vienotības programma čum un mudž no tādām frāzēm kā «veicināsim, piedāvāsim, nostiprināsim, paplašināsim», tomēr bez jebkādas konkrētības. Netiek solīta ne nodokļu paaugstināšana, ne pazemināšana, vien vidēji zems nodokļu slogs, kas, visticamāk, nozīmē līdzšinējā kursa turpināšanu. ZZS savā programmā iekļāvusi vairākus spilgtus punktus, piemēram, «iestāsimies pret bankas Citadele neizdevīgu pārdošanu». Vai ar to būtu jāsaprot, ka pašlaik valdībā esošai ZZS būtu aizdomas, ka Citadele tiek tirgota neizdevīgi? ZZS sola arī sekmēt Liepājas metalurga darbības atjaunošanu, vien nepasakot – kā? Savukārt Nacionālās apvienības piedāvājums vēlētājiem vismaz ekonomikas sadaļā paradoksālā kārtā vairākos punktos ir krietni tuvāks Saskaņas nekā, piemēram, Vienotības vai ZZS solījumiem. Ja neskaita ārzemniekiem nosakāmos ierobežojumus, nacionāļi tāpat kā Saskaņa sola IIN ieviest progresīvo principu, pašapdzīvotiem īpašumiem zemāku nodokli, turklāt vēl piemaksas pensijai atkarībā no bērnu skaita – kaut ko tādu nepiedāvā pat līdzšinējais bērnu atbalsta politikas līderis Ainars Šlesers. Rezumējot jāatzīst, ka pie varas neesošo spēku solījumi ir drošāki un konkrētāki nekā varas partijām. Atliek tikai cerēt, ka šie solījumi tiks arī reāli pildīti, ja pēc 4. oktobra vēlēšanām varas maiņa tomēr notiktu, nevis ka tie uzrakstīti tik krāšņi tikai vēlētāju dullināšanai, jo to autori reālai varas pārņemšanai patiesībā nemaz negatavojas.