Jau vairākus gadus valsts un pašvaldību iestādes publiskajos iepirkumos sadarbības partneri komunikācijas projektiem izvēlas pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma, kas citiem vārdiem nozīmē to, ka piedāvājums satura kvalitātes vērtējumā ir vislabākais. Visu cieņu, tas ir labi!

Tomēr ir arī izņēmumi un patiešām pārsteidz, ka tirgū joprojām parādās iepirkumi, kuru galvenais kritērijs, atlasot izpildītāju, ir viszemākā piedāvātā līgumcena. Taisnības labad jāsaka, ka “Repute” šādos iepirkumos mērķtiecīgi izvairās startēt, tomēr nereti “kāja paslīd”, jo pārāk ātri iedegamies par tēmu, rodas laba ideja, parādās konkurences gars, kas tajā brīdī zemākās cenas izvēli it kā nostumj otrajā plānā.

Tomēr - kāpēc, organizēt zemākās cenas iepirkumus ir kļūda?

Pirmais un svarīgākais iemesls – šādos iepirkumos pašos pamatos ir iekodēta viduvējības stīga, jo piegādātājs nav motivēts iedot vairāk risinājumu, nekā prasa, turklāt arī to, ko prasa, izpildīs ar mazāko resursu, kāds iespējams. Pat ja budžeta definētais slieksnis, izpildot visas minimiālās nolikuma prasības, teorētiski vēl atļautu uz “kūkas uzlikt ķirsīti” jeb pasūtītājam piegādāt vēl vienu aktivitāti, kāpēc to darīt, ja tiek zaudēta konkurētspēja? Realitātē zemākās cenas iepirkumos visbiežāk viss iespējamais pasūtītāja budžets tā arī netiek izpildīts, lai gan tā pilnīga izmantošana varētu garantēt labāku rezultātu.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Gada laikā, startējot vairāk nekā 170 dažādos iepirkumos, redzam, ka situācija, kurā šobrīd atrodas telpu uzkošanas nozare, ir visai neapskaužama.

Lai gan telpu apsaimniekotāji izstrādājuši labās prakses vadlīnijas un pasūtītāju izglītošanā ieguldījuši daudz laika un pūļu, ar to vien ir par maz, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iepirkumos. Caurumi esošajā likumdošanas rāmī ļauj izbirt cauri gan graudiem, gan pelavām. Un, lai gan publiskajos iepirkumos būtu jāļauj piedalīties tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno godprātīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nereti tieši negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem uz nodokļu apiešanas un citu apšaubāmu prakšu rēķina ir milzīga priekšrocība — mazākā cena, kas joprojām dominē kā noteicošais faktors daudzos iepirkumos pat, ja izvēles kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo tieši cena veido lielāko punktu īpatsvaru kopējā lēmuma pieņemšanā.

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Konkurences padome (KP) kurināmās šķeldas tirgus izpētē nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatējusi, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī, informē KP.

KP veica šķeldas tirgus izpēti, lai noskaidrotu iemeslus, kas ir pamatā būtiskajam šķeldas cenu kāpumam, ņemot vērā enerģētikas nozares jautājumu aktualitāti un kurināmās šķeldas cenas būtisku pieaugumu 2021. un 2022.gadā.

KP secinājusi, ka izskaidrojums cenu kāpumam ir ģeopolitiskie apstākļi, importa ierobežojumi, inflācija un tirgus dalībnieku nespēja pietiekami ātri pielāgoties pastāvošajai tirgus situācijai.

Vienlaikus KP aicina šķeldas pircējus uzraudzīt situāciju attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem un ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Tāpat KP aicina šķeldas tirgus dalībniekus iesniegt pierādījumus, ja tie ir iesaistīti aizliegtās vienošanās, saņemot iespēju Iecietības programmas ietvaros iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi kontrolē tos, kuri darbojas legāli, taču neliekas ne zinis par nelegālo uzņēmējdarbību, lai arī bieži vien zina par to. Ugunsgrēks hostelī Rīgas centrā tam ir ļoti spilgts piemērs.

Jau tā nelegāļi kropļo konkurenci, bet nu sanāk, ka arī valsts tam pieliek roku, cita starpā ieviešot liegumus darboties legālajam biznesam. Tikai tad, kad notiek kāda nelaime, dienesti sāk izrādīt aktīvu darbību – policija sāk kriminālprocesus, rīko kratīšanas, pratināšanas, aiztur iesaistītās personas, Rīgas būvvalde steidz apliecināt, ka sāk darbu pie hosteļu pakalpojumu apzināšanas Booking.com platformā utt. Cīnās ar sekām, tostarp arī to, ka savlaicīgi paši nav novērsuši nelaimes cēloņus. Ir jau saprotams – publikas uzmanība pievērsta konkrētam notikumam. Taču no tā arī izriet kāda būtiskāka problēma – šādas darbības ir vien tad, kad šai jomai pievērsta uzmanība. Tas nerada ticību, ka tā būs arī turpmāk, kad skandāls norims, jo nav sistēmas, lai nepieļautu nelegālu uzņēmējdarbību kā tādu.

Nesaimnieciska pieeja prasību izstrādei un piedāvājumu vērtēšanai mobilo sakaru publiskajos iepirkumos ir kļuvusi par noturīgu tendenci, kas ne vien apdraud veselīgu konkurenci, bet arī palielina izdevumus valsts budžetā.

Vaicāsiet, kā dārgākais piedāvājums iepirkumos kļūst par izdevīgāko? Gaužām vienkārši – piedāvājumu salīdzināšanas procesā tiek izmantota punktu vērtēšanas sistēma, kas neņem vērā reālos izdevumus, liedzot pasūtītājiem augstāk novērtēt lētāko piedāvājumu. Šāda pieeja ne vien kropļo konkurenci, bet arī norāda uz vienaldzību pret iespēju saņemt izdevīgāku piedāvājumu.

Ir nākamā gada budžeta pieņemšanas laiks, un ir īstais brīdis atbildēt – cik ilgi vēl valsts sektors turpinās pārmaksāt par dārgiem mobilajiem sakariem, šķērdējot nodokļu maksātāju naudu, ko varētu novirzīt drošībai, veselībai vai sabiedrības labklājības celšanai?

“Matemātiska shēma”, kad uzvar dārgākais

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Paužot bažas par kārtējām ārvalstu investoru konkurenci ierobežojošajām prasībām mobilo sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šodien atkārtoti vērsies Konkurences padomē, īpaši izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, ir aizdomas, ka publiskajos iepirkumos pasūtītāji vēl aizvien mērķtiecīgi meklē iespējas, kā radīt priekšrocības konkrētam piegādātājam.

Konkurenci ierobežojošais “jaunievedums” publisko iepirkumu prasībās ir Multi-SIM / e-SIM pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšana gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā.

A. Mickevicius: “Runa ir ne tikai par konkurences kropļošanu, bet arī par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu un nesaimniecisku rīcību, kas pie šī brīža situācijas, kad gan valsts, gan pašvaldības saskaras ar budžetu saistītajiem izaicinājumiem, ir īpaši akūti. Aktuālais jaunievedums valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to kapitāldaļu uzņēmumu sludinātājos iepirkumu absurdajās prasībās ir viena telefona numura nodrošināšana viedpulkstenim un telefonam, kas darbojas ārvalstīs. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iepirkuma prasība par Multi-SIM/ e-SIM pakalpojums 300 pieslēgumiem nav pamatota un izskatās pēc izšķērdīgas ekstras”.

#Publiskajos iepirkumos vairs nevarēs piedalīties zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi.

Publiskajos iepirkumos vairs nevarēs piedalīties zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāpat arī iepirkumos nevarēs piedalīties tie Latvijā reģistrētie uzņēmumi, kuriem vairāk nekā 25% kapitāla īpašnieks ir ofšorā reģistrēta kompānija. Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, izskatot grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Pieļauta iespēja, ka ir sācies priekšvēlēšanu maratons.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji nebija gatavi vērtēt šo lēmumu, jo neesot informācijas, cik vispār publiskajos iepirkumos piedalās ofšoros reģistrētās kompānijas vai tām piederošie Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Vienlaikus tika secināts, ka būtībā ofšoriem ir jāveic vēl viena reģistrācija – jāreģistrē kompānija jebkurā citā ES dalībvalstī, un jau šai jaunajai kompānijai nebūs nekādu šķēršļu piedalīties publiskajos iepirkumos. Bija arī viedoklis, ka Valsts prezidents attiecīgos grozījumus neizsludinās un atdos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Tāpat tika pieļauta iespēja, ka ir sācies priekšvēlēšanu maratons.

Iepirkumu procedūras plānošana un īstenošana var nebūt tik vienkāršs process, kā tas var šķist sākumā, tādēļ nereti rodas jautājumi par to, kā veiksmīgi novadīt šo procesu un kam pievērst papildus uzmanību.

Lai nodrošinātu pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, uzmanība jāpievērš visam iepirkuma plānošanas un īstenošanas procesam.

Saprotams, ka nelielos iepirkumos process nav tik sarežģīts, tomēr tiklīdz ir iesaistītas būtiskas investīcijas, palielinās gan riski, gan arī sabiedrības interese par iepirkuma procedūras gaitu un līdzekļu efektīvu un caurspīdīgu izlietošanu. Nereti ir dzirdēta sabiedrības neizpratne par dažu iepirkumu rezultātā noslēgtiem līgumiem un to sadārdzinājumiem, tomēr būtiski saprast, vai pasūtītājs ir darījis visu, kas tā spēkos, lai laicīgi identificētu visus riskus un spētu tos novērst.

Kā viens no jautājumiem, ko bieži mums uzdod pasūtītāji ir: "Kā nodrošināt godīgu konkurenci, sabalansējot iepirkuma dokumentācijā ietvertās prasības, lai tās nebūtu pārāk ierobežojošas?", tādēļ apskatīsim šo jautājumu sīkāk. Saprotams, ka pasūtītāji iepirkuma procedūras noslēgumā vēlas noslēgt līgumu ar tādu piegādātāju, kurš ne tikai atbilst prasībām, bet arī ir spējīgs kvalitatīvi izpildīt pasūtītāja doto uzdevumu iepirkuma līguma ietvaros.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Latvijā apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%, intervijā sacīja apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Kā līdz šādiem skaitļiem nonākam? Ja skatāmies uz fizisko apsardzi, tad konstantos apstākļos ir aptuveni skaidrs, cik uzņēmumam vajadzētu samaksāt sociālajā nodoklī. Ja uzņēmumiem ir apgrozījums "x" un nodokļos ir samaksāts "y", tad arī aptuveni kļūst skaidrs, kas notiek ar nozari kopumā. Protams, var diskutēt par to, ka kāds uzņēmums vairāk izmanto tehnoloģijas un tādēļ ir mazāk darbinieku un tamlīdzīgi, bet šie 30% ēnu ekonomikā atrodas pilnīgi noteikti. Par 40% tad var diskutēt. Tā ir milzīga masa," atzina Ābele.

Viņš arī piekrita Drošības nozares kompāniju asociācijas paustajam viedoklim, ka daudzas apsardzes kompānijas ēnu ekonomikā var dzīvot pateicoties publiskajiem iepirkumiem, kur svarīgs kritērijs ir zemākā cena, kas gan pēc pēdējiem grozījumiem likumā tiek aizstāta ar saimnieciski izdevīgāko cenu, jo nereti zemākās cenas tiek panāktas tieši uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku karteli. Uzņēmumi esot vienojušies par “saviem spēles nosacījumiem”, bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 milj. eiro.

Celtnieku kartelī desmit iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16,65 milj. eiro apmērā. Par to, cik kurš vainīgs vai tieši pretēji – nevainīgs, lēmumus pieņems tiesa. Kaut kad tālā nākotnē, jo, kad būs tās pēdējās instances spriedums, ir grūti prognozēt. Līdz ar to aktuālāks jautājums – kas notiks tagad, kādas ir vai būs sekas?

Vispirms – spēles noteikumu ziņā. Tā kā politiķi arī nolēmuši uzsildīt rokas uz būvnieku karteļa rēķina, tad var sagaidīt, ka būs iepirkumu likumu grozījumi, kas, visticamāk, materializēsies ar daudz augstākām prasībām ne tikai pašiem būvēt gribētājiem, bet arī tiem, kuri šādas izvēles izdarīs (iepirkumu komisiju locekļiem). Ar to saistās bažas, ka rezultātā visiem būs bailes pieņemt kādus lēmumus, tāpēc vienkārši tiks palielināts birokrātiskais slogs, kas visu procesu padarīs garāku un smagnējāku. Vai tas ir tieši tas, ko vēlamies?

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.

Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.

Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.

Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei - 2020", kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos, informē Konkurences padome.

Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu.

Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.

"Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas motivē godīgi strādāt," komentē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.