Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku karteli. Uzņēmumi esot vienojušies par “saviem spēles nosacījumiem”, bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 milj. eiro.
Celtnieku kartelī desmit iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16,65 milj. eiro apmērā. Par to, cik kurš vainīgs vai tieši pretēji – nevainīgs, lēmumus pieņems tiesa. Kaut kad tālā nākotnē, jo, kad būs tās pēdējās instances spriedums, ir grūti prognozēt. Līdz ar to aktuālāks jautājums – kas notiks tagad, kādas ir vai būs sekas?
Vispirms – spēles noteikumu ziņā. Tā kā politiķi arī nolēmuši uzsildīt rokas uz būvnieku karteļa rēķina, tad var sagaidīt, ka būs iepirkumu likumu grozījumi, kas, visticamāk, materializēsies ar daudz augstākām prasībām ne tikai pašiem būvēt gribētājiem, bet arī tiem, kuri šādas izvēles izdarīs (iepirkumu komisiju locekļiem). Ar to saistās bažas, ka rezultātā visiem būs bailes pieņemt kādus lēmumus, tāpēc vienkārši tiks palielināts birokrātiskais slogs, kas visu procesu padarīs garāku un smagnējāku. Vai tas ir tieši tas, ko vēlamies?
Sekas var būt, ka šo baiļu dēļ priekšroka iepirkumos varētu būt ārvalstu būvniekiem – jaunpienācējiem Latvijas būvniecības tirgū. Un vēl. Lai startētu lielajos būvniecības iepirkumos, ir nepieciešami ne tikai atbilstoši speciālisti, bet arī iepriekšējā pieredze un finansiālās garantijas, tādējādi situācijā, kad tiek nopļauti teju vai visi lielākie būvniecības tirgus spēlētāji, iespējams, pasūtītāji būs spiesti iecerēto daudzmiljonu vērto projektu realizāciju vienkārši atlikt, jo nebūs pretendentu, kuriem kaut ko tādu varētu uzticēt realizēt.
Bet ir arī vairāki būtiski neatbildēti vai pašlaik plašākai publikai nezināmi rēbusi. Vispirms – KP nosauktā iespaidīgā karteļa dalībnieki ir būvējuši projektus, kuru īstenošanai bijusi piesaistīta ES nauda, un, kā tiek paredzēts, kāda daļa no projekta naudas būs vien jāatmaksā ES. Labi, ja šī summa nav liela, tad varbūt pietiks ar uzliktā soda apmēru 16,65 milj. eiro, bet, ja nu ES tomēr prasīs vai arī mūsu pašu amatpersonas aiz pārcentības rausies atmaksāt nevis vairāk, bet ievērojami vairāk, tad no kurienes tiks ņemta nauda?
Vai atkal no nodokļu maksātāju kabatām? Ja tā, tad kāds būs šo neparedzēto izdevumu avots? Atkal jauni nodokļi, ņemot vērā, ka ar pašreizējiem nodokļu apmēriem nepietiek, lai šajā valstī segtu visas tās sabiedrībai vitāli svarīgās un nepieciešamās infrastruktūras un valsts pakalpojumu izmaksas, un arī valsts parāds turpina uzpūsties? Tātad palielināsim kādas jau esošo nodokļu likmes vai atcelsim kādu nodokļu atvieglojumus vai to apmērus? Vai varbūt kreatīvi ieviesīsim kādu jaunu nodokli? Kā smejas cilvēki ielās – karteļa nodokli? Nākamais aspekts – kas īsti notiks ar tiem uzņēmumiem, kurus KP vaino dalībā kartelī? Vai būs sekotāji RBS Skals, kurš jau ir likvidējies, vai tomēr likvidācija nebūs tas sods, kas draud, bet gan kāds cits? Kāds? Vai viņi varēs turpināt strādāt būvlaukumos? Kādos valsts un pašvaldību pasūtījumos?
Juridiski, kamēr nav tiesas lēmuma, kas stājies spēkā, nevienu no KP nosauktajiem un kartelī vainotajiem nevar ne tikai izmest no būvobjekta, bet arī viņiem liegt iespēju startēt jaunos būvniecības pakalpojumu iepirkumos. Paliek tikai jautājums, vai iepirkumu komisijas riskēs šīs kompānijas atzīt par labākā piedāvājuma izteicējām un vēl jo vairāk slēgt attiecīgus līgumus (nevis izbeigt iepirkumu bez uzvarētāja), jo spiediens no visām pusēm, it īpaši no sabiedrības un politiskās varas, var būt pietiekami iespaidīgs, ko izdaiļos profesionāli propagandisti.
Proti, no juridiskā skatupunkta, kamēr nav tiesas lēmuma, kas ir spēkā, nekas nevar notikt, bet lēmumu pieņēmējiem var uzrasties vēlme atrast kādu iemeslu, kāpēc šie būvnieki nevarētu turpināt būvēt. Ja valsts un pašvaldību pasūtītāji lauzīs noslēgtos līgumus ar šiem būvniekiem, tas nozīmēs ne vien kārtējās tiesvedības, bet arī to, ka iesāktie projekti karāsies gaisā, kavējot to ekspluatācijā nodošanas termiņus.
Jāņem vērā, ka daļa no šiem projektiem var būt un ir ar ES fondu līdzfinansējumu. Un, ja lauž līgumus ar esošajiem būvdarbu veicējiem, jārīko jauni publisko iepirkumu konkursi. Vai šajos jaunajos konkursos varēs piedalīties tie, kurus KP ierakstīja kartelī, vai nevarēs? Atkal – juridiski, kamēr nav tiesas sprieduma, varēs, bet vai arī praktiski? Un kā būs tad, ja uzņēmumiem būs nomainījušies īpašnieki un nosaukumi – tad drīkstēs startēt iepirkumos un arī labākā piedāvājuma situācijā uzvarēt un faktiski turpināt būvēt?
KP uzdevums ir konkurences vairošana. Taču gadījumā, ja tie, kuri tiek vainoti karteļa vienošanās īstenošanā, pamet būvniecības tirgu, tas neizbēgami noved pie konkurences mazināšanās šajā segmentā. Kuri šo varēs izmantot? Pareizi – tie, kuri nav minēti Konkurences padomes dokumentos, tātad viņiem tiks atbrīvots ceļš – samazināta konkurence!
Cik daudzi no tiem kvalificēsies lielākajiem darbiem? Viens? Divi? Un mazāka konkurence, protams, būs arī tiem ārvalstu būvniekiem, kuriem varētu interesēt ienākšana Latvijas tirgū. Ienāks ar visiem darbiniekiem? Protams, nē. Vien kā ģenerāluzņēmējs. Darbus darīs mazie vietējie, lielo peļņu saņems ārzemnieks.
Tirgū tātad tiek veiktas pārbīdes, tajā būs vairāku gadu karadarbība, kurā darbs būs visu kalibru juristiem un PR iepakotājiem, arī tiesās par darba trūkumu sūdzēties nevarēs, bet jautājums ir – ko no tā iegūs Latvijas valsts, sabiedrība, potenciālie būvniecības ieceru pasūtītāji? Viss turpmāk noritēs godīgi? Tiešām?
