Daudz ir diskutēts par Uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanas programmu, kurai tagad tiek faktiski mēģināts iedvest jaunu elpu, iedodot paplidu resursus. Jāatgādina, ka pērn šīs programmas realizācija vienkārši apstājās, jo nebija iespējams piesaistīt resursus, lai to finansētu.
Par šo tēmu ir nācies lasīt dažādas publikācijas presē, ar kurām iepazīstoties, var rasties priekšstats, ka atliek vien atnākt uz Hipotēku un zemes banku un nauda tiks saņemta. Tik vienkārši nebūs!
Pašreiz ar valdības atbalstu ir piesaistīti 100 miljoni eiro no Ziemeļu Investīciju bankas. Šī nauda gan vēl nav saņemta, jo ar šo banku un Valsts Kasi saskaņošanas procesā līguma nosacījumi — tas varētu prasīt apmēram divas līdz trīs nedēļas. Tikko šī nauda tiks saņemta, tā uzreiz sāksis uzņēmumu kreditēšana. Vēl 100 miljonus eiro mums ir iespēja saņemt no Eiropas Investīciju bankas. Taču, lai tas notiktu, mums ir nepieciešams papildu valdības garantijas, kas ir jāiebalso valsts budžeta grozījumos. Tādējādi šā jautājuma nākotne vēl nav skaidra. Ja tas tiks atrisināts politiskā līmenī, minētā summa varētu būt pieejama ne ātrāk kā aprīļa sākumā. Tāpat Ekonomikas ministrija no saviem resursiem minētās programmas realizācijai ir atvēlējusi 43 miljonus latu, kas ir paredzēti tās risku segšanai un papildu kredītresursu piesaistei. Līdz ar to kopumā šīs programmas ietvaros varam rēķināties apmēram ar 183 miljoniem latu. Tajā pašā laikā faktiski par katru latu vēl ir jāvienojas ar aizdevējbankām par kredītnosacījumiem.
Šobrīd tiek paredzēts, ka uzņēmēji šā atbalsta veidā varēs saņemt kredītu investīcijām līdz 30 miljonu latu, kā arī līdz vienam miljonam latu apgrozāmos līdzekļus. Šo aizdevumu investīcijām būs iespējams iegūt uz termiņu līdz 10 gadiem. Turklāt šā aizdevuma procentlikmes būs atbilstošas vidējam likmju līmenim tirgū — šajā jomā nekādu atlaižu nebūs. Vienīgā piekāpšanās no bankas puses būs šāda — mēs prasīsim mazāku kredīta nodrošinājumu jeb ķīlu, nekā tas līdz šim ir ierasts. Principā jāatzīst, ka faktiski lielākais šīs naudas bonuss ir tāds, ka tā vispār būs pieejama, taču arī šie kredītresursi būs pietiekami dārgi.
Pamatā šis atbalsts tiek orientēts uz to, lai uzņēmēji paaugstinātu sava darba efektivitāti, kā arī esošo darba vietu saglabāšanu vai jaunu radīšanu. Vēl viens kritērijs ir saražotā pievienotā vērtība. Respektīvi, mēs vērtēsim, cik daudz līdzekļu katrā konkrētajā gadījumā tiks iegūts nodokļu veidā. Jāsaprot, ka valsts šobrīd uz sabiedrības pleciem ir uzņēmusies lielu parādu nastu, un daļa no šiem līdzekļiem tiks novirzīta uzņēmēju atbalstam, tāpēc no viņiem tiek prasīts ieguldījums, lai šo naudu būtu iespējams atdot. Jāpiebilst, ka šajā programmā ir paredzēts iekļaut ne tikai mazos un vidējos, bet arī lielos uzņēmumus.
Plānots arī sagatavot priekšlikumus, kā palīdzēt uzņēmumiem, kuri nonākuši īslaicīgās finansiālās grūtībās. Respektīvi, tiem, kam ir perspektīvs bizness, bet šobrīd dažādu iemeslu dēļ trūkst apgrozāmie līdzekļi, lai tie varētu zināmu laika periodu izdzīvot, līdz tiek atdzīvināta ekonomika. Būtiski būs izvērtēt, vai runa ir par kompāniju ar īslaicīgām grūtībām, vai arī jau faktiski bankrotējušu uzņēmumu. Jāpiebilst gan, ka naudas summa atbalstam īslaicīgās grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem būs ierobežota — pagaidām vēl tiek apspriests, cik liela daļa no kopējā programmas apjoma tam varētu tikt novirzīta.
Šajā kontekstā interesanti ir izvērtēt Somijas pieredzi. Šīs valsts ekonomika bija atkarīga no PSRS, un brīdī, kad tā sabruka, problēmas radās arī daudziem somu uzņēmējiem. Paši somi atzīst, ka nav ļaunuma bez labuma, jo notiekošie procesi šajā jomā ļāvuši attīrīties no neefektīviem uzņēmumiem. Šāda pieeja ļāva izveidoties jauniem, perspektīviem uzņēmumiem — tieši tajā laikā attīstījās šobrīd pasaulē slavenā Nokia. Arī mēs attiecīgās programmas ietvaros gribam runāt nevis par esošā status quo saglabāšanu, bet gan tiem uņēmējiem, kuri spēs attīstīt jaunas tehloloģijas, progresēt. Tāpēc svarīgi jautājumi ir gan darba ražīgums un kvalitāte, gan arī jaunu darba vietu radīšana. Atbalstīt ir vērts tikai tādus uzņēmumus, kas ir spējīgi atbilst abiem šiem faktoriem. Nebūs tā, ka tiem uzņēmumiem, kuriem neviena cita banka atteiks kredītu, atliks vien atnākt uz Hipotēku un zemes banku un jautājums būs atrisināts.
Kā vienu no riskiem saistībā ar šo programmu es saskatu potenciālo spiedienu uz manis vadīto banku, lai tiktu palīdzēts izdzīvot uzņēmējiem, kuri negribēs domāt par efektivitātes paaugstināšanu. Būs vēlme, tēlaini izsakoties, aizspiest līdz nākošajai algai jeb līdz labākiem laikiem. Pieļauju, ka tas būs vien no sarežģītākajiem diskusiju tematiem.
Neizlēdzu, ka ar šīs programmas realizāciju varētu nodarboties nesen valsts īpašumā nonākusī Parex banka — tās filiāļu tīkls un kreditētāju kapacitāte nebūt nav zemē metama.
