Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Pasaules tautsaimniecības saguršana liek domāt par mazāku izejvielu patēriņu. Tas pēdējā laikā palīdzējis sarukt daudzu izejvielu cenai, kas savukārt palīdz nomierināties inflācijai. Tiesa gan, ne visam cena sarūk.

Piemēram, tiem, kuri, gatavojot ēdienu, ir ieraduši lietot olīveļļu, visticamāk, to nāksies iegādāties par vēl augstāku cenu. Neapstrādātas augstākā labuma Extra Virgin olīveļļas cena šobrīd ir visaugstākā vismaz kopš 1990. gada jeb brīža, kad Starptautiskais Valūtas fonds apkopo šādus datus.

Aprīlī olīveļļas cena bija pieaugusi līdz 6270 ASV dolāriem par tonnu, kas bija par 46% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Savukārt kopš 2020. gada aprīļa olīveļļas cena ir palielinājusies par 125%. Sausums Spānijā Vienmēr liela ietekme uz pārtikas izejvielu cenu ir laika apstākļiem noteicošajos to audzēšanas reģionos. Ja šie apstākļi ir slikti, tad kādas pārtikas izejvielas raža var būt mazāka un nekvalitatīvāka.

Pēc trīs gadus ilgušā olīveļļas cenas pieauguma tuvākajā nākotnē tās varētu doties pretējā virzienā, raksta Bloomberg.

Pasaulē lielākais olīveļļas piegādātājs Deoleo SA paziņojis, ka 2017./2018.gada sezonā olīveļļas ražošanas apjomi varētu palielināties, tādējādi samazinot šīs izejvielas cenas. Tas varētu palīdzēt kompānijai audzēt pārdošanas apjomus.

Paredzams, ka šajā gadā ražas apjomi palielināsies par 12%, neskatoties uz to, ka lielākais olīveļļas ražotājs Spānija jau trešo gadu cīnās ar sausumu. «Tas cenas spiedīs uz leju, ļaujot tirgum gūt atelpu,» teicis Deoleo vadītājs Pieluidži Tosato.

Spānijas pilsētā Jaenā, kas uzskatāma par olīveļlas tirdzniecības centru, extra-virgin kvalitātes olīveļļas cena pēdējos trīs gadus ir turējusies virs 3 eiro par kilogramu. 2014.gadā cena bija zem 2 eiro.

Spānijas olīveļļas cenas tuvojas rekordaugstam līmenim, ko veicina krītošie ražošanas apjomi, raksta Bloomberg.

Pasaules lielākā olīveļļas ražotājvalsts ir Spānija, un patlaban šī produkta rezerves valstī ir sarukušas līdz kritiski zemam līmenim, ziņo nozares izpētes kompānija Oil World. Sausais un karstais laiks Spānijā ir pasliktinājis ražu.

Spānijas extra virgin klases olīveļļas cena pagājušajā nedēļā pieauga par 5% līdz 4272 dolāriem par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 2006. gada aprīļa un tuvojas rekordaugstam līmenim.

«Pašreizējais cenas kāpums rada bažas,» saka Euromonitor International fasētās pārtikas izpētes eksperte Lamīne Lahouznija.

Itālijā ražu ir pasliktinājusi koku slimība.

Rezultātā Spānijas un Itālijas olīveļļas ražošanas apjomi 2014./2015.gada sezonā, kas noslēdzas 30. septembrī, ir sarukuši par vairāk nekā 50%.

Par veselīgajām, populārajām pārtikas izejvielām ir jāpiemaksā arvien vairāk

Pārtikas izejvielu cena mēdz būt visai mainīga, kur liela loma ir, piemēram, laika apstākļu ietekmei uz ražu. Tāpat vairāku pārtikas izejvielu cenu kāpums pēdējo gadu laikā bijis izteiktāks, ko noteicis tas, ka lauksaimniekiem bijis grūti piedzīt globālā mērogā augošo apetīti. Proti, par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts.

The Wall Street Journal izpētījis, ka kopš 2013. gada, ja atņem sezonālās cenu kustības un neraksturīgu laika apstākļu ietekmi, par 60% pieaugusi vidējā avokado, sviesta, olīveļļas un lašu cena. Tiek norādīts – šajā pašā laikā kukurūzas, sojas pupiņu, kviešu un cukura cena, ja atņem minēto ietekmi, mainījusies krietni mazāk.

Rihards Frīdenbergs-Kalniņš restorāna EcoCatering šefpavārs

Siera fritatta ar spinātiem

Sastāvdaļas:

8 olas

80 g Fontina siera (kubiciņos)

50 g spinātu

1 ēdamkarote Parmezāna siera (svaigi rīvēta)

pannas ietaukošanai olīveļļa

sāls

Pagatavošana:

Viegli sakuļ olas ar šķipsniņu sāls un iemaisa Fontina sieru, Parmezāna sieru un spinātus. Uzsilda cepampannu un viegli iesmērē ar eļļu. Ielej olu maisījumu un gatavo uz lēnas uguns, līdz apbrūninātas abas puses. Kad omlete gatava, tai būtu jābūt mīkstai, bet sieram pa vidu vajadzētu veidot stīgas. Pasniedz uz silta servējamā trauka.

Klāt var pasniegt romāņu maizi.

Romāņu maize

Sastāvdaļas:

75 g pilngraudu miltu

390 g kviešu miltu

Tendences pārtikas izejvielu tirgū rada labvēlīgu fonu straujam olīvu cenu pieaugumam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Laika apstākļiem dažādos pasaules reģionos vienmēr bijusi milzīga ietekme uz pārtikas izejvielu cenām preču biržās. Ja tie ir slikti, tad kādas pārtikas izejvielas raža var būt mazāka un nekvalitatīvāka. Pašlaik, piemēram, vērojams sausums Vidusjūras reģionā, kam jau ir bijusi liela ietekme uz olīvu un olīveļļas cenu. Turklāt pārskatāmā periodā visai iespējams, ka šo produktu cienītajiem nāksies rēķināties ar vēl augstākām izmaksām.

Financial Times eksperti izpētījuši, ka olīveļļas cena šogad Eiropā vairākos gadījumos pieaugusi pat par 25%. Tiek gaidīts, ka olīvu raža šogad būtiski sliktāka būs tādās valstīs kā Grieķija, Itālija, Tunisija un Spānija. Jānorāda, ka Vidusjūras reģiona valstis ir pasaulē lielākās olīvu audzētājas.

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Darbīgā uzņēmēja Zeltīte Kaviere ir viena no pazīstamākajām ārstniecības augu audzētājām Latvijā, taču viņas ģimeni piemeklējusi nelaime, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kopā ar vīru Jāni viņa jau 25 gadus saimnieko Kocēnu novada Vaidavas pagasta Silkalnos, teju simtgadīgā mājā, ko ģimene iegādājās pirms daudziem gadiem un kur izauguši arī viņu trīs bērni.

Zeltīte specializējusies ārstniecības augu audzēšanā, vākšanā, kaltēšanā un pārstrādē, turklāt savā dzīvē pārbaudītās zināšanas popularizē, iepazīstinot ar tām gan tūristus, kas apmeklē šo saimniecību, gan citus interesentus.

21. martā ģimeni piemeklējusi nelaime – ugunsgrēks nopostīja māju un Kavieri palika bez jumta virs galvas.

Ugunsnelaimē sadegusi arī tējas istaba, kas tika izveidota par Eiropas naudu. Telpā atradās ārstniecības augu kalte un glabātava. Tējas istaba bijis populārs tūristu apskates objekts.

Viesuļvētras Sendija «papluinīto» ASV austrumkrastu piemeklējusi jauna vētra. Šoreiz gan tā bijusi ievērojami vājāka nekā Sendija, bet izraisījusi spēcīgu sniegu, kas tikai pavairojis reģiona iedzīvotāju problēmas.

Tā, piemēram, atsevišķās Masačūsetsas štata vietās sniega segas biezums pārsniedzis vairāku gadu rekordus, bet Ņujorkas apkārtnē tika evakuēti cilvēki.

Daudzos Sendijas skartajos reģionos joprojām nav atjaunota elektrības padeve, un cilvēku dzīves vēl vairāk sarežģījis uzsnigušais sniegs.

Db.lv jau vēstīja, ka Sendija nodarījusi postījumus miljardiem dolāru vērtībā. Sendija ir pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklējusi ASV austrumkrastu un tika nodēvēta par «Frankenšteina vētru». Viesuļvētra smagi skāra Ņujorku, kur ūdens pārklāja daļu Manhetenas un appludināja metro.

ASV austrumkrastā vētra izraisīja 120 cilvēku bojāeju.

Polija pievienosies eirozonai tikai tad, kad krīzes skartā Eiropas monetārā savienība būs atrisinājusi savas problēmas, pavēstījis šīs valsts ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

«Mēs esam gatavi pievienoties, kad jūs būsiet atrisinājuši savas problēmas un kad mēs varēsim pateikt saviem iedzīvotājiem - «mēs varam droši iestāties»,» sarunā ar Vācijas laikrakstu Frankfurter Allgemeine Zeitung, sacīja R. Sikorskis. «Jūs nevarat mūs vainot par to, ka mēs nevēlamies iestāties eirozonās, kamēr to piemeklējusi smaga krīze,» viņš piebilda.

Iepriekš Polija pavēstīja, ka Māstrihtas kritērijus spēs pildīt jau 2015. gadā, bet līdz šim atteikusies noteikt datumu, kad varētu pievienoties eirozonai. Eiropas Savienībā Polija iestājās 2004. gadā.

Tikmēr šā gada otrajā ceturksnī eirozonas notikumu iespaidā palēninājusies Polijas ekonomiskā izaugsme. Polijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī audzis tikai par 2,4 procentiem, kas ir zemākais kāpums kopš 2009. gada, vēsta Reuters.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Eiropas Parlaments (EP) ar nelielu balsu vairākumu otrdien apstiprinājis Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā bloka dalībvalstu līderu izvēlēto kandidāti Urzulu fon der Leienu.

Par līdzšinējo Vācijas aizsardzības ministri balsoja 383 no 747 EP deputātiem, 327 balsoja pret, bet 22 atturējās.

1.novembrī 60 gadus vecā Leiena nomainīs amatā Žanu Klodu Junkeru.

«Uzdevums, kas mūs gaida, liek man justies necienīgai,» atzina Leiena, vienlaikus izskatot pateicību tiem deputātiem, kas izšķīrušies viņu atbalstīt.

Pirms balsojuma, pēdējo reizi cenšoties pārliecināt EP deputātus, balsot par savu kandidatūru, Leiena solīja «klimata neitrālu Eiropu līdz 2050.gadam, sociālāku un konkurētspējīgāku Eiropu, Eiropu, kas izmanto visu savu potenciālu, Eiropu, kas ieguvusi jaunu eiropeiskās demokrātijas impulsu, un stipru Eiropu, kas aizsargā mūsu eiropeisko dzīvesveidu».

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmuma «Samsung Electronics Co.» vadītājs Kvons Ojuns piektdien atkāpās no amata, paziņojot, ka kompāniju sagaida vēl nepieredzēta krīze.

Par savu atkāpšanos Kvons paziņojis laikā, kad rūpniecības konglomerāts «Samsung» cenšas pārvarēt kukuļdošanas skandālu, kura dēļ ticis apcietināts uzņēmuma mantinieks Ļi Džējons.

Vienlaikus gan «Samsung Electronics» prognozē, ka tā pamatdarbības peļņa šā gada trešajā ceturksnī sasniegs 14,5 triljonus vonu (10,8 miljardus eiro), kas būs rekordaugsts līmenis šim ceturksnim.

Tiek prognozēts, ka uzņēmuma tirdzniecības apjoms ceturksnī pieaudzis par 29,65% - līdz 62 triljoniem vonu.

Taču, neskatoties uz iespaidīgajiem finanšu rezultātiem, Kvons, paziņojot par savu atkāpšanos no amata, norāda, ka kompāniju sagaida vēl nepieredzēta krīze.

«Par laimi, uzņēmums šobrīd uzrāda visu laiku labākos rezultātus, taču tas ir tikai pagātnē pieņemto lēmumu un veikto investīciju nopelns,» uzsver Kvons. «Tā kā mūs piemeklējusi vēl nepieredzēta krīze, es uzskatu, ka ir pienācis laiks uzņēmumam sākt no jauna ar jaunu garu un vadību, lai labāk reaģētu uz izaicinājumiem, ko rada strauji mainīgā informācijas tehnoloģiju nozare.»

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

Šogad Eiropas politiskajā vidē varēsim vērot vairākas vēlēšanas. Vēlētājiem dodoties pie urnām, joprojām ir daudz neskaidrību par politisko notikumu virzību, tādēļ investoriem ir jāpievērš uzmanība politiskajam kalendāram.

Francijas un Nīderlandes vēlētāji par saviem valdības spēkiem vēlēs jau pavasarī, taču vēlēšanas Vācijā notiks rudenī. Politisko risku mērīšana finanšu tirgus kontekstā ir sarežģīta ne tikai apkopojot datus, bet arī cenšoties identificēt kad un kādā mērā tirgi varētu reaģēt uz konkrētiem politiskiem notikumiem.

Bankas Credit Suisse izveidotais Eiropas politiskā riska barometrs izvirza trīs iespējamos pēcvēlēšanu scenārijus, pēc kādiem varētu veidoties Eiropas politiskā vide un kā šajos gadījumos varētu reaģēt finanšu tirgi.

Pirmais scenārijs, jeb «Oda priekam», raksturo Eiropu kā finansiāli stabilu sistēmu. Eiro iegūst stingru vērtību, finanšu tirgos vērojama izaugsme un akciju cenās nav novērojamas lielas svārstības. Vadoties pēc šāda scenārija, varam secināt, ka jau šobrīd Eiropas tirgi, vismaz cenu ziņā, ir ļoti tuvu šādai situācijai.

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.

Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.

Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.

Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.

DNB banka uzsākusi programmu jauniešiem – TRY. Papildus jauniešiem piemērotiem pakalpojumiem banka ir radījusi arī grāmatu – tajā apkopotās atziņas jauniešiem noderēšot dažādās dzīves situācijās no traipu tīrīšanas līdz pat auto iegādei.

Tāpat tiks atvērta arī tematiska pop-up kafejnīca, kurā jaunieši varēs radošā ballītes atmosfērā pavadīt laiku.

Bezmaksas grāmatā, kuras nosaukums arī ir TRY, apkopoti dažādi padomi no A līdz Z, kas esot noderīgi jauniešiem, uzsākot patstāvīgu dzīvi. Grāmatā ir apkopotas atziņas par tādām tēmām kā automātiskā rēķinu apmaksa, dress code, dzīvokļa meklēšana, dažādi glāžu veidi, nodokļi, olīveļļas dažādie pielietojumi, tapešu līmēšana, traipu tīrīšana u.c.

«Sasniegumiem dažkārt ir nepieciešami neskaitāmi mēģinājumi, un tikai tie, kuri nebaidās izmēģināt ko jaunu, nonāk pie laba rezultāta. Tieši tāpēc DNB bankas programmai jauniešiem vecumā no 20 līdz 26 gadiem izvēlējāmies nosaukumu TRY jeb tulkojumā uz latviešu valodu – Mēģinājums. Bankas izdotā grāmata būtībā ir noderīgu ideju kopums, kas palīdzēs tikt galā ar lietām, ar kurām, iespējams, nekad agrāk jaunietim nav bijusi vajadzība saskarties – gan bankas pakalpojumiem, gan sadzīviskām situācijām mājās, darbā vai mācību iestādē,» par grāmatu stāsta Līva Brakša, DNB bankas Mārketinga projektu vadītāja.

Pēdējos divus gadus Skrīveru mājas saldējuma klienti arvien uzstājīgāk jautā, kur šo saldējumu var iegādāties Rīgā.

«Mēs saņēmām drosmi un nupat atklājām savu pirmo kafejnīcu Rīgā, Alberta ielā, kura būs jauns izaicinājums gan mums, gan mūsu saldējummīļiem. Šeit ceram īstenot vēl pārdrošākas idejas un piedāvāt nepierastus saldējuma veidus visiem gardēžiem, kuri vēlas piedzīvojumu. Mēs vēlamies dalīties priekā par savu saldējumu, kurš ir tik dažāds un vēl neiepazīts un piedāvāt šo baudījumu plašākai publikai, kā arī vēlamies iepazīstināt Rīgas tūristus ar Latvijas saldējumu,» saka Lelde Sotniece, Skrīveru mājas saldējuma (SIA Rozīne) īpašniece.

Tirdziņos šis saldējums nopērkams jau gandrīz piecus gadus un ekonomikas teorijas māca, ka ik pēc pieciem gadiem uzņēmumiem ir pārejas punkts. «Domāju – kas nu būs, kur tālāk iet,» viņa teic. Lai gan par savu kafejnīcu Rīgā uzņēmēja domāja jau trīs gadus, līdz šim nebija tam īsti nobriedusi, turklāt atbaidīja nomas cenas. Taču 9. februārī tika izsists pirmais čeks un pagaidām šis ir iestrādāšanās posms.

Phoenicia Glass Works Ltd. rūpnīcā Izraēlas dienviddaļā dienā saražo miljonu pudeļu tādu dzērienu gigantu kā Coca Cola, Pepsi un Heineken, kā arī Izraēlas vīna darītavu un olīveļļas ražotāju vajadzībām.

Rūpnīca nodarbojas arī ar nederīgo pudeļu pārstrādi. Sasistā stikla kalni tuksnešainajā vietā veido īpatnēju postažas ainavu.

Aptuveni 250 darbiniekiem jānodrošina to, ka rūpnīca strādā 24 stundas diennaktī, katru dienu gadā, arī brīvdienās. Rūpnīcā nav iespējams izslēgt krāsnis, jo šķidrais stikls sacietētu un radītu izsprostojumus.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

#1/18

Foto: AP/SCANPIX

#2/18

Foto: AP/SCANPIX

#3/18

Foto: AP/SCANPIX

#4/18

Foto: AP/SCANPIX

#5/18

Foto: AP/SCANPIX

#6/18

Foto: AP/SCANPIX

#7/18

Foto: AP/SCANPIX

#8/18

Foto: AP/SCANPIX

#9/18

Foto: AP/SCANPIX

#10/18

Foto: AP/SCANPIX

#11/18

Foto: AP/SCANPIX

#12/18

Foto: AP/SCANPIX

#13/18

Foto: AP/SCANPIX

#14/18

Foto: AP/SCANPIX

#15/18

Foto: AP/SCANPIX

#16/18

Foto: AP/SCANPIX

#17/18

Foto: AP/SCANPIX

#18/18

Foto: AP/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus