Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.
Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.
Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.
Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.
Tiek klāstīts, ka daudziem tajā pašā ASV gluži vai par tradīciju kļuvusi, piemēram, gvakamoles mērces gatavošana pirms amerikāņu futbola fināla. Rezultātā pirms tā saucamā Superbola februāra sākumā Meksika uz ASV vien transportēja papildu desmitiem tūkstošus tonnas ar avokado.
"Konflikta izejviela" - avokado
Avokado bumam gan bijušas arī nevēlamas blaknes. Tiek ziņots, ka Meksikā avokado nu tiek dēvēts par zaļo zeltu, kas pats par sevi nebūt nav slikti. Nepatīkamais gan ir tas, ka milzīgā potenciālā bagātība no avokado pārdošanas tur piesaistījusi organizēto kriminālo grupējumu uzmanību, kas savukārt raisījis gluži vai karus par šādu plantāciju kontroli.
Proti, avokado bizness kļuvis gandrīz tikpat bīstams un asiņains kā narkotiku pārdošana. Piemēram, "Financial Times" ziņo, ka plaukstošajai multimijardu avokado industrijai nākas saskarties gan ar bruņotām avokado ražu zādzībām, gan mafijas iesaistīšanos nelegālā audzēšanā. Rezultātā vairākās Meksikas vietās, kur tiek audzēti avokado, policija baidoties spert savu kāju. Būtībā Meksikas kriminālie veidojumi nu izvēlas nevis audzēt augus, no kuriem pēc tam tiek taisītas reibinošas substances, bet labāk zemes platību atvēl kam vēl pelnošākam – avokado biznesam.
"Mēs centāmies sastrādāties ar valdību, bet pat tai ir bail doties uz dažām teritorijām. Kur ir nauda, tur ir arī sliktie cilvēki. Lielā publicitāte par to, ka avokado biznesam klājas labi, pievērsusi mums uzmanību," "Financial Times" klāsta kāds avokado fermeris, kas nevēlējās atklāt savu vārdu (acīmredzami baidoties no sekām). Viņš piebilst, ka dažas pašvaldības centušās apbruņot savus cilvēkus. Tiesa gan, to skaits un vajadzīga pieredze šādam kariņam esot nepietiekama.
"FT" norāda - agrāk bijis ierasts, ka organizēto kriminālo grupu ieņēmumi no avokado biznesa galvenokārt aprobežojas ar kādu izspiešanu un aizsardzības maksu. Tomēr arī mafija ir sava veida bizness un to negatīvi ietekmējis tas, ka pēdējos gados vērojams krass Meksikas opija pastas cenas kritums. Tas organizētajai noziedzībai licis domāt par savu ieņēmumu diversificēšanu. Rezultātā šādi grupēji arvien lielākā mērā sākuši apsvērt iesaistīšanos avokado biznesā, kas turklāt solot visai dāsnas peļņas maržas.
Diemžēl tas nozīmē arī to, ka avokado sāk kļūt par kaut ko līdzīgu "konflikta izejvielai." Būtībā zināmas paralēles šajā ziņā var vilkt ar bēdīgi slavenajiem "asiņainajiem dimantiem", kad to ieguves ienākumi tika izmantoti pilsoņu karu finansēšanai Āfrikā.
Pamatā avokado noziedzības pieaugums saistīts ar Ziemeļamerikas opoīdu krīzi. Proti, šajā valstī uzplaukums skāris lētākā sintētiskā opioīda – fentanila – lietošanu. Tirgus spēki darījuši savu, kas nozīmējis, ka sarūk arī heroīna un Meksikas opija cena.
"Eksponenciālais avokado popularitātes pieaugums ir nozīmējis vien daļēju labumu Meksikas sabiedrībām un fermeriem. Lielai daļai par labu nākušas rekordcenas, bet vēl šī situācija avokado plantācijām ir pievērsusi organizēto kriminālo grupējumu uzmanību. Šobrīd avokado industriju pavada vardarbība un korupcija. Līdzība ar "konfliktu minerāliem" ir uzkrītoša. Avokado industrija nu tiek asociēta ar slepkavībām, savstarpējiem kariem, moderno verdzību, bērnu darbu un vides degradāciju, " theguardian.com teic ASV risku analīzes uzņēmuma "Verisk Maplecroft" pārstāvji.
Tie piebilst, ka šajā ziņā gan nevar runāt par "pliku" avokado biznesu. Tas tādēļ, ka Meksikas organizētie noziedzības grupējumi jau sen beiguši darboties vien ar narkotikām. Mūsdienu modelis šiem grupējumiem paredzot kādas teritorijas kontrolēšanu un tad visa veida ieņēmumu gūšanu no tajā pieejamajām izejvielām. Nu topā esot avokado, lai gan tas skarot arī laimu, papaiju, zemeņu, koku, kalnrūpniecības, degvielas transporta utt. industrijas.
Eksperti arī uzskata, ka Meksikas avokado boikotēšana nebūtu izeja, jo tas skartu milzum daudz šīs valsts vienkāršo ģimeņu, kas atkarīgas no šādiem ieņēmumiem. Tiek norādīts, ka šādā gadījumā kriminālie veidojumi, lai kompensētu sava avokado biznesa kritumu, no tām naudu varētu mēģināt dabūt ārā vēl agresīvāk.
Pēdējos gados Meksikas valdība ar ASV palīdzību izvērsusi karu pret lielajiem Meksikas organizētās noziedzības karteļiem. Tas rezultējies ar to, ka agrāk lielie karteļi esot sašķēlušies daudzos mazākos veidojumos, kas savas iespējas savukārt meklējot visur, kur vien tās var atrast.
Avokado paaudze
Avokado sevišķi iecienījuši Millennials paaudzes pārstāvji, un šis auglis, kura nosaukums cēlies no acteku apzīmējuma sēkliniekam, šķiet, kļuvis par vienu no tās simboliem (iespējams, Millennials drīzāk jādēvē par "avokado paaudzi"). Ne velti katru dienu sociālajā tīklā "Instagram" parādoties vairāki miljoni foto ar šo augli, liecina pieejamā informācija. Nīderlandes Centre for the Promotion of Imports apkopotie dati liecina, ka vecā kontinenta iedzīvotājs vidēji nu gadā apēd aptuveni kilogramu avokado. Šajā ziņā vēl ir kur augt, jo ASV tie esot četri kilogrami (šīs tūkstošgades sākumā tas ASV esot bijis nepilns kilograms).
Būtībā avokado (arī riekstu un olīveļļas) patēriņš tiek saistīts ar "labajiem" taukiem, kas palīdz samazināt sliktā holesterīna līmeni un uzlabot veselību. Bieži vien šādas pārtikas izejvielas tiek audzētas atsevišķos reģionos, kuriem tad attiecīgi jāapgādā visa pārējā pasaule. Papildu problēmas uz jau tā lielā pieprasījuma fona sākas, ja kaut kas greizi noiet ar ražu. Vēl tiek norādīts, ka dažkārt lauksaimniecības platību un ganāmpulku palielināšanai pretī stājas arī satraukums par ietekmi uz vidi, kam attiecīgi arvien seko stingrāka regulācija.
#1/8
#2/8
#3/8
#4/8
#5/8
#6/8
#7/8
