Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Kopējais ieguldījumu apjoms komerciālajā nekustamajā īpašumā Baltijā 2021. gada pirmajā pusgadā sasniedza aptuveni 672 miljonus eiro, pieaugot par 42 % salīdzinājumā ar 2020. gada attiecīgo periodu, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers dati.

No pirmajā pusgadā veiktajām investīcijām 329 miljoni eiro investēti Lietuvā, 173 miljoni eiro - Latvijā, bet 170 miljoni eiro - Igaunijā.

Colliers analītiķi paredz, ka darījumu apjoms arī šogad pārsniegs vienu miljardu eiro gadā.

Kopējais investīciju apjoms šogad lielā mērā būs atkarīgs no lielu darījumu skaita, gaidāmie divi-trīs liela mēroga darījumi var ievērojami palielināt gada pārdošanas apjomu, turklāt investīciju aktivitāti turpinās ietekmēt arī ekonomiskā un epidemioloģiskā situācija. Domājams, ka, ņemot vērā vispārējo tendenci Eiropā, investori labvēlīgo tirgus apstākļu dēļ turpinās industriālo un loģistikas kompleksu medības visās trīs Baltijas valstīs.

Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir ASV prezidenta Donalda Trampa politika tirdzniecībā ar pārējo pasauli un britu izmisīgā cīņa ar veselu jautājumu gūzmu par un ap Lielbritānijas atdalīšanos no ES.

Tomēr, neskatoties uz neskaidrībām, kas valda ap abiem minētajiem jautājumiem, biznesa pasaule saglabā optimismu, – M&A (uzņēmumu iegādes un apvienošanās) darījumu skaita dinamika Eiropā pērn sasniedza augstāko punktu kopš 2008. gada, un arī šis gads ir aizsācies cerīgi. Baltijas valstu uzņēmumiem šis, visticamāk, ir labākais brīdis investīciju piesaistei.

Perspektīvu biznesa ideju aizsācējiem un jau nobriedušu uzņēmumu īpašniekiem Baltijas valstīs kopš pagājušā gada ir pievērsta īpaši liela investoru uzmanība. Tādu globālo spēlētāju kā Blackstone un Kartesia ienākšana Baltijas tirgū ir vēsturisks brīdis, – tas ir nozīmīgs signāls visa reģiona reputācijai, ko uztver arī citi privātā kapitāla fondi un stratēģiskie investori. Latvijas izaicinājums – valsts un biznesa līmenī – ir turpināt risināt šo daudzsološi aizsākto stāstu.

Lai arī tādi faktori kā uzņēmuma peļņa vai makroekonomiskie ir ļoti nozīmīgi, tomēr bieži vien gala rezultātu biržā nosaka kopējais investoru noskaņojums, kas bieži vien var kļūt izšķirošs tam, vai it kā labi iesāktie ieguldījumi turpina nest augļus, vai tieši pretēji – investors sabrūk līdzīgi kā viņa izvēlētā uzņēmuma akcijas cena biržas monitorā.

Swedbank Vērtspapīru brokeru nodaļas vadītājs Jānis Spriņģis uzskata: lai veiksmīgi strādātu akciju tirgos, investoriem ir svarīgi apzināties to, ka pūļa emocijas laika gaitā mainās – dažreiz sabiedrība ir noskaņota pozitīvi un raugās nākotnē ar optimismu, bet citreiz sabiedrības noskaņojums ir izteikti negatīvs, tā ir skeptiska un nesaskata ikdienas notikumos neko pozitīvu. «Investori nemanot bieži vien kļūst par pūļa sastāvdaļu un neapzināti atļauj pūlim ietekmēt savus lēmumus. Lai uzlabotu investēšanas rezultātus, ir svarīgi nepakļauties pūļa emocijām un saglabāt spēju pieņemt patstāvīgus lēmumus,» secina Swedbank finanšu speciālists.

Ja vien pašreizējais obligāciju negatīvais ienesīgums Eiropā neizvērtīsies jaunā finanšu krīzē, tas var būt labs palīgs uzņēmumiem naudas piesaistē

Lai gan šomēnes pretēji daudzu investoru un finanšu ekspertu cerībām Eiropas Centrālā banka (ECB) ir devusi norādes, ka pašreizējā ekonomikas finanšu stimulēšanas programma nekļūs apjomīgāka un ilgāka, investoru noskaņojums biržās ir uzlabojies. Līdz šim ECB ekonomiku stimulēja ar zemām procentu likmēm, nosakot aizvien negatīvāku depozīta likmi banku neizvietotajiem finanšu līdzekļiem, kā arī uzpērkot parāda vērtspapīrus. Runājot par pēdējo, obligāciju tirgus nemitīgi izjūt pircēju spiedienu, rezultātā mazinās ienesīgums. ECB nevēlēšanās veikt lielākus pirkumus par jau noteiktajiem var nozīmēt, ka līdzšinējā peļņa uz ECB finanšu injekciju rēķina ir galā, kas sākotnēji veicināja strauju pārdevēju aktivitātes palielināšanos biržas. Tādējādi, piemēram, Vācijā valsts desmit gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieauga no apmēram mīnus 0,11% līdz 0,07%. Taču investoru noskaņojums diezgan ātri mainījās, un minēto Vācijas vērtspapīru ienesīgums ir nokrities turpat, kur bija, traucoties pretī jauniem antirekordiem.

Negatīvās tendences biržās varētu ieilgt, bremzējot arī reālās ekonomikas attīstību

Kārtējai nedēļai pasaules fondu tirgos noslēdzoties uz negatīvas nots, var rasties likumsakarīgs jautājums, vai pasauli piemeklējusi investīciju mikroklimata pasliktināšanās un vai negatīvs investoru noskaņojums šobrīd ir uz ilgstošu palikšanu. Nevienam nav noslēpums, ka galvenais vadmotīvs akciju cenu augšupejā ir tās emitējošo uzņēmumu peļņas gūšanas un dividenžu izmaksāšanas iespējas, savukārt, kas attiecas uz preču biržām, tad noteicošais ir pieprasījuma pieaugums pēc izejvielām, kas pats par sevi galvenokārt ir saistīts ar pozitīvu ekonomikas sentimentu.

Ja raugāmies uz pasaules ekonomikas smaguma centriem ASV, Rietumeiropu, Japānu un Ķīnu, tad kopumā tiem tautsaimniecības izaugsme ir ar plusa zīmi, izņemot Japānu, kas pēc cerībām uz atgūšanos gada sākumā otrajā ceturksnī piedzīvojusi 1,6% vērtu lejupslīdi salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā. Tiesa, atskaitot ASV un atsevišķas Eiropas valstis, par pasaules ekonomikas virzītājspēku noturīgu izaugsmi runāt ir visai pagrūti un vienlaicīga Ķīnas ekonomiskā pieauguma mazināšanās komplektā ar valstī notikušo finanšu burbuļa plīšanu vispārējo fonu draud krietni vien pabojāt.

Neraugoties uz to, ka trešdien izziņots ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) lēmums turpināt ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas programmu, investoru sākotnējais prieks ir šķietami pagaisis, un akciju tirgos pārdevēju aktivitātes izpaužas spēcīgāk par tām, ko demonstrē pircēji.

FRS paziņoja, ka turpinās ik mēnesi atvēlēt 85 miljardus ASV dolāru ilgtermiņa obligāciju un hipotekārajiem kredītiem piesaistītu vērtspapīru pirkšanai, kas sākotnēji izraisīja investoru gaviles un noveda pie akciju cenu paaugstināšanās, taču jau vakar ieguldītāji kļuva daudz piesardzīgāki, kā rezultātā Volstrītas akciju tirgus indeksi ieslīga mīnusos, un arī Eiropas akciju tirgi šodienu sākuši uz negatīvas nots.

Tiesa, tuvojoties pusdienlaikam, investoru noskaņojums ir uzlabojies, un patlaban Eiropas biržas indeksi atrodas pie sava nulles punkta, respektīvi tuvu savām vakardienas vērtībām biržas slēgšanas brīdī.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Septembrī Vācijas investoru noskaņojums turpināja pieaugt, liecinot par tirgus dalībnieku vidū valdošo optimismu un prognozēm, ka Eiropas lielākā ekonomika turpinās augt.

ZEW indekss, kas apkopo investoru un analītiķu gaidas un prognozē ekonomikas attīstību nākamo sešu mēnešu laikā, septembrī pieaudzis līdz 49,6 punktiem, salīdzinot ar 42 punktiem augustā, raksta Bloomberg.

Vācijas ekonomika uzlabojas, jo aug pieprasījums pēc tās precēm un pakalpojumiem eirozonā, kuras ekonomika otrajā ceturksnī pārtrauca ilgāko recesiju vēsturē. Tāpat noskaņojumu uzlabo spēcīgāka izaugsme ASV un Ķīnā.

Otrajā ceturksnī Vācijas ekonomika pieauga par 0,7%, bet eirozonas ekonomika – par 0,3%.

Augustā Vācijas uzņēmēju noskaņojums pieauga līdz 16 mēnešu augstākajam līmenim, liecina Ifo institūta indekss.

Vācijas investoru noskaņojums negaidīti pieaudzis līdz augstākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā, signalizējot, ka Eiropas lielākā ekonomika atgriežas uz izaugsmes ceļa, raksta Bloomberg.

ZEW indekss, kurš atspoguļo investoru un analītiķu gaidas un tiek veikts, lai prognozētu ekonomikas attīstību sešus mēnešus uz priekšu, martā ir audzis līdz 48,5 punktiem, salīdzinot ar 48,2 punktiem februārī, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada aprīļa. Savukārt ZEW indekss, kas atspoguļo pašreizējo noskaņojumu, martā pieaudzis līdz 13,6 punktiem (februārī tas bija 5,2 punkti).

Vācijas centrālā banka prognozē, ka ekonomika šajā ceturksnī piedzīvos izaugsmi, pretstatā 0,6% kritumam pērnā gada nogalē. Kopumā šajā gadā Vācijas ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 0,4% apmērā, pretstatā ECB prognozētajam 0,5% eirozonas ekonomikas kritumam.

Novembrī Vācijas investoru noskaņojums pieaudzis līdz vairāk nekā četru gadu augstākajam līmenim, signalizējot par to, ka Eiropas lielākā ekonomika aizvien turpina uzlaboties, par spīti trešajā ceturksnī piedzīvotajai lejupslīdei, raksta Bloomberg.

Eiropas Ekonomikas izpētes centra ZEW Center investoru un analītiķu gaidu indekss, kas paredz ekonomikas attīstību nākamo sešu mēnešu laikā, pieaudzis jau ceturto mēnesi pēc kārtas, novembrī sasniedzot 54,6 punktus. Tas ir spēcīgākais rādītājs kopš 2009. gada oktobra. Iepriekšējā mēnesī indekss bija 52,8 punkti.

Bundesbank pirmdien norādīja, ka Vācijas ekonomika aizvien atrodas uz neliela pieauguma takas, neskatoties uz to, ka izaugsme trešajā ceturksnī paleninājās līdz 0,3% un uzņēmēju noskaņojums oktobrī negaidīti saruka.

Tiesa gan, pašreizējās situācijas vērtējums novembrī saruka līdz 28,7 punktiem, salīdzinot ar 29,7 punktiem iepriekšējā mēnesī. Eirozonas gaidu indekss pieauga no 59,1 punkta līdz 60,2 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2006. gada marta.

Patlaban zelta kompāniju akcijas nav novērtētas, taču situācija varētu mainīties, un šī niša var piedzīvot pieaugumu.

Piecus gadus pēc krīzes akciju tirgi ir atguvuši savus zaudējumus un šaujas pretī rekordaugstumiem. Interesanti, ka tad, kad akcijas bija patiešām lētas, neviens tās nevēlējās. Tagad, kad tās ir sasniegušas jaunus rekordaugstumus, investori atkal atgriežas pie investīcijām tajās. Šajā gadījumā jāatcerās vecā labā patiesība, ka, lai pelnītu, pārvarā ir jāpērk kaut kas, kad neviens cits to īsti negrib, un jāpārdod tad, ka visi citi to vēlas pirkt, raksta businessinsider.com.

Skatoties uz perspektīvām investīcijām, šādas ir zelta kompāniju akcijas. Jāpiebilst, ka kopumā pērn tās ir samazinājušās par 20-30%, savukārt šajā pašā laika periodā zelta cena ir pieaugusi. Rezultātā noskaņojums attiecībā uz zelta kompāniju akcijām ir nožēlojams, un liela daļa investoru cenšas tikt vaļā no savām akcijām.

llgstoši augstās inflācijas dēļ, kuru virknē uzņēmumu pavada arī algu kāpums, daudzās nozarēs vienā brīdī redzēsim patēriņa un uzņēmumu apgrozījuma kritumu, prognozēja konsultāciju kompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ārvalstu tirgos preces un pakalpojumus vairs tādā apjomā nepieprasīs un arī vietējie patērētāji vairs nevarēs atļauties tik daudz kā iepriekš. Ja nozare pieaug par 5% gadā, tad, ņemot vērā inflāciju, tas jau ir 10-15% mīnusā. Uzņēmumiem tas var radīt daudz izaicinājumu, jo sabalansēt zaudējumu modeli straujas inflācijas kāpuma laikā ir problemātiski. Daudziem uzņēmumiem šobrīd būtu jāpārdomā darbības modeļi, stratēģija, lai pelnītu tikpat, cik iepriekš apjoma krituma apstākļos. Atsevišķās nozarēs apgrozījuma kritumu mēs varam novērot jau šobrīd," norādīja Krols.

Viņš gan pauda cerību, ka inflācija samazināsies, jo būtiskākais tās iemesls bija energoresursu cenu pieaugums, kas tagad ir apstājies, un energoresursu cenas krīt pietiekami strauji.

Lai gan pagājušajā gadā Latvijā būtiski pieaudzis uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu (M&A) skaits, nesenie notikumi finanšu sektorā raisījuši virkni jautājumu – vai un kā mainījies investoru noskaņojums un vēlme veikt ieguldījumus Latvijā. Vai šāda interese vēl maz pastāv?

Interese par darījumiem nav zudusi, tomēr investoru vidū augusi piesardzība. Īpaša uzmanība tiek veltīta uzņēmumu saistībām un partneriem Latvijas finanšu sektorā. Priekšplānā atkal izvirzījusies mūsu uzņēmējdarbības vidē sen klātesoša problēma – korupcija.

Neskatoties uz iepriekš minēto, redzam, ka M&A darījumu skaits Latvijā turpina augt. Kādēļ? Tas, protams, jāskata kontekstā ar ekonomikas cikla attīstību un izaugsmi, kas veicinājis gan investoru interesi, gan apetīti. Ja gada sākumā bija vērojama zināma piesardzība, tad līdz ar pirmā ceturkšņa noslēgumu ir jau aktīva interese par darījumiem, ko pavada arī visai augsta pārliecība.

Sektori, par kuriem vērojama vislielākā interese, ir atjaunojamā enerģija, finanses, IT un loģistika. Pircēju vidū ir gan fondi, gan stratēģiskie investori – uzņēmumi, kuri vēlas paplašināties. Turpina pieaugt arī privāto investoru nozīme. Latvijā šobrīd vērojama problēma, ka pircēju ir daudz un tie ar interesi šeit drūzmējas, tomēr piedāvājums viņu mērogiem ir visai knaps – mums nav pietiekami daudz lielu uzņēmumu, ko varētu iegādāties.

Oktobrī eirozonas investoru noskaņojums pasliktinājies jau trešo mēnesi pēc kārtas, sasniedzot zemāko līmeni kopš pērnā gada maija, liecina jaunākais Sentix investoru indekss.

Indekss oktobrī sarucis līdz mīnus 13,7 punktiem, salīdzinot ar mīnus 9,8 punktiem iepriekšējā mēnesī.

Sentix analītiķi uzsver, ka septembrī investoru gaidu indekss bija tikai nedaudz zem nulles atzīmes, patlaban tas viennozīmīgi ir negatīvajā teritorijā, un tas nozīmē, kas tehniskā eirozonas recesija ir arvien reālāka. Tāpat tas apliecina, ka ne Eiropas Centrālās bankas izteikumi, ne tās pasākumi spējuši uzlabot investoru gaidas par ekonomiku šomēnes.

Eirozonas ekonomikas gaidu indekss oktobrī samazinājās līdz mīnus 7,3 punktiem, kas ir divu gadu zemākais līmenis. Iepriekšējā mēnesī tas bija mīnus 2,5 punkti.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Latvijas ekonomika salīdzinoši sekmīgi ir pārvarējusi līdzšinējās Covid-19 pandēmijas radītās sekas, un pēc krituma pirmajā ceturksnī ir vērojamas pārliecinošas ekonomikas atjaunošanās pazīmes, pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par makroekonomikas politikas jautājumiem.

FICIL pauž, ka jūnijā ekonomikas noskaņojums ir uzlēcis līdz augstākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā. Pateicoties labvēlīgajai ārējai konjunktūrai, eksports būs viens no izaugsmes virzītājiem, - tas uzturēs labu dzinuli apstrādes rūpniecības attīstībai.

Tāpat ārvalstu investori atzīmē, ka arī patēriņš turpinās atdzīvoties, tādēļ tirdzniecības izaugsme paātrināsies, bet pakalpojumos atjaunosies izaugsme.

FICIL paredz, ka situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās - ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs. Tomēr, lai šīs nozares atkoptos pilnībā, būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā prognozēts iepriekš, kā arī prognozējamāka epidemioloģiskā situācija. Pēc gada sākumā novērotā apjoma samazinājuma būvniecībā aktivitāte nozarē turpmāk atkal strauji atjaunosies. Transporta un uzglabāšanas nozarē gan turpināsies lejupslīde.

Janvārī akciju tirgi saguruši un sākusies apjomīga izpārdošana.

Lai arī uz cik optimistiskas nots saistībā ar cenu pieaugumu lielākajos pasaules akciju tirgos noslēgtos pagājušais gads, šobrīd tos pārņēmis pilnīgi pretējs noskaņojums. Riska apetīte samazinās, ko pavada dažviet visai straujš akciju cenu kritums. Notiekošais iet roku rokā ar ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) politiku – minētā iestāde šonedēļ paveica to, ko liela daļa tirgus dalībnieku sakostiem zobiem gaidīja – ikmēneša kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) jeb dolāru drukāšanas programmas apjomi tika ierobežoti vēl par 10 miljardiem ASV dolāru – līdz 65 miljardiem. Šādas gaidas vien un arī tām sekojošais pats fakts rezultējās ar kaut ko līdzīgu panikai attīstības valstu tirgos, kur investori metas pārdot gan šo valstu vērtspapīrus, gan valūtas. Tāpat akciju cenu kritums vērojams lielākajos attīstīto valstu akciju tirgos un pašlaik arvien vairāk tiek runāts, ka pēc pagājušā gada straujā riska aktīvu vērtību kāpuma ievadīta nopietnāka cenu korekcija globālā līmenī. Jānorāda, ka FRS īstenotās pakāpeniskās QE samazināšanas tēma, visticamāk, aptvers visu šo gadu un līdz ar to, vismaz no šī aspekta puses raugoties, akciju tirgū prognozēt ļoti pozitīvas tendences varētu būt visai riskanti. Protams, jāatceras, ka var pelnīt arī cenu krituma apstākļos un cenu samazināšanās pat bieži var izrādīties labs brīdis, lai kāda uzņēmuma akcijas iegādātos lētāk, ja ir pārliecība, ka konkrētā korporācija ir fundamentāli labi sagatavota pieaugumam nākotnē. Turklāt jau vairākkārt rakstīts, ka daudzi eksperti – gan ārzemju, gan vietējie – norādījuši, ka korekcija attīstītajos tirgos būtu pat vēlama, jo tā panīdē cenu burbuļa veidošanās asnus (pagājušajā gadā ASV vadošo indeksu vērtības pieauga gandrīz par 30%). Izpārdošanu šīs nedēļas beigās pastiprināja arī vāji Ķīnas ekonomikas dati, kas atklāja, ka valsts ražošanas sektora aktivitāte bijusi zemākā sešu mēnešu laikā.

Līdz 2014. gada beigām Standard&Poor’s 500 indeksa vērtība sasniegs 1900 punktus, bet Dow Jones Industrial Average – 17100 punktus, prognozē Citi Group eksperts Tobiass Levkovičs.

Kā raksta Marketwatch, eksperts norādījis, ka indeksu pieaugumu veicinās augošie ieņēmumi, P/E rādītāji, valūtu vērtības, kā arī patērētāju noskaņojums. Patlaban viens no faktoriem gan iztrūkst – investoru noskaņojums, kas pašreizējā brīdī ir neitrāls.

Eksperts gan neprognozē, ka pieaugums būs taisnā līknē uz augšu, jo, piemēram, nākamo mēnešu laikā tirgi visdrīzāk būs svārstīgi. T. Levkovičs arī nedaudz palielinājis indeksa prognozi šā gada beigām – no 1615 punktiem līdz 1650 punktiem.

«Nākamajos mēnešos tādi temati kā strīdi par parāda griestiem, izaugsmes prognozes, kā arī FRS aktīvu bremzēšanas programma varētu ierobežot indeksu pieaugumu nākamajos dažos mēnešos,» prognozē eksperts.

Finanšu tirgus ASV peļņa augšot par piekto daļu; Eiropā izaugsme tiek lēsta vairāk nekā divas reizes lēzenāka.

Lielās Rietumvalstu publiski kotētās kompānijas nupat sākušas publicēt savus iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātus. Vismaz pašlaik tirgus dalībnieku noskaņojums attiecībā uz kārtējo peļņas atskaišu paziņošanas sezonu ir visai pozitīvs. Šobrīd tiek lēsts, ka, piemēram, ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņas pieaugums būs mazāk straujš nekā pirmajā ceturksnī. Šajā pašā laikā nopelnītā palielināšanās tempi tāpat, visticamāk, būs visai iespaidīgi.

Thomson Reuters analītiķu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī ASV lielāko uzņēmumu peļņa gada skatījumā būs augusi par 20,7% (un ieņēmumi – par 8,7%). Tas būtu mazāk nekā šā gada pirmā ceturkšņa pieaugums par 26,6%. Ja šādi paredzējumi piepildās, tad tas būtu otrs straujākais ASV uzņēmumu peļņas pieaugums septiņu gadu laikā (aiz izcilā pirmā ceturkšņa snieguma). Turklāt jāņem vērā, ka parasti analītiķu paredzējumi mēdz būt visai piezemēti un reālie uzņēmumu rezultāti pēdējo gadu laikā krietni pārsniedz ekspertu pirms tam izteiktās aplēses.

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Vācijas biznesa noskaņojums novembrī pieaudzis līdz vairāk nekā 1,5 gadu augstākajam līmenim, signalizējot, ka atveseļošanās Eiropas lielākajā ekonomikā turpinās, pat neskatoties uz to, ka izaugsme trešajā ceturksnī palēninājusies, raksta Bloomberg.

Ifo institūta indekss, kas tiek veidots, aptaujājot 7000 uzņēmumu vadītāju, novembrī pieaudzis līdz 109,3 punktiem, salīdzinot ar 107,4 punktiem oktobrī. Tas ir augstākais līmenis kopš pērnā gada aprīļa.

Pašreizējās situācijas vērtējums pieauga līdz 112,2 punktiem novembrī, salīdzinot ar 111,3 punktiem oktobrī, bet nākotnes gaidu indekss pieauga no 103,7 punktiem līdz 106,3 punktiem.

Vācijas uzņēmumu optimisms pieaug, un tie veic investīcijas darbībā. Valstī bezdarba līmenis sasniedzis gandrīz 20 gadu zemāko līmeni.

Investoru noskaņojums novembrī sasniedza augstāko līmeni četru gadu laikā, un Vācijas Centrālā banka Bundesbank šajā nedēļā paziņoja, ka ekonomika ir nostājusies uz pakāpeniskas izaugsmes takas.

Tirgus noskaņojums ir trausls – cenas kopsolī vai nu pieaug, vai sarūk

Līdz ar pieņēmumiem par pasaules ekonomikas sagurumu un tirdzniecības karu nemieriem pēdējā laikā finanšu tirgiem nācies dzīvot lielāku cenu svārstību apstākļos. Pieejamie dati liecina, ka daudzu finanšu aktīvu vērtība šādā brīdī virzījusies uz vienu un to pašu pusi. Augustā lielā daļā no tirdzniecības sesijām (11) visu ASV Standard & Poor’s 500 veidojošo atsevišķu sektoru akciju raksturojošo indikatoru vērtība kustējusies kopsolī. Proti, reizē vai nu augusi, vai sarukusi gan riskantāku, gan nosacīti drošāku, mazāk ciklisku sektoru pārstāvju akciju cena. Tāpat ar ASV akciju virzienu cieši korelējusi citu pasaules reģionu akciju vērtība, obligāciju ienesīgums un arī izejvielu cena, liecina Dow Jones Market Data informācija.

Pirmdienu Eiropas akciju indeksi sāka ar kritumu, taču pēc tam atguvās, liecina biržu dati.

Sākotnēji investoru noskaņojums bija negatīvs Ķīnas datu dēļ, kas uzrādīja ražošanas sektora kritumu līdz trīs mēnešu zemākajai atzīmei.

Savukārt pēc tam tika publicēti Vācijas iepirkumu menedžeru dati, kas liecina, ka jaunā biznesa aktivitāte, noskaņojums un nodarbinātība decembrī ir augusi.

Rezultātā Stoxx Europe 600 indekss pakāpās par 0,24%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,12%, Francijas CAC 40 – par 0,23%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,32%.