Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, turpinoties investoru bažām par peļņas pieauguma palēnināšanos un gaidāmajām ASV Kongresa starpvēlēšanām.

Eiropas biržu indeksi pieauga, ko daļēji noteica atvieglojums par to, ka Itālija pagājušonedēļ izvairījās no S&P kredītreitinga pazemināšanas.

ASV uzņēmumu akcijas visu mēnesi ir bijušas pakļautas spiedienam, daļēji sakarā ar bažām, ka ASV iziet no peļņas maksimumu perioda, ekonomikai izjūtot Federālās rezervju sistēmas (FRS) paaugstināto procentlikmju slogu.

Analītiķi arī norādīja uz «Bloomberg News» pirmdienas ziņu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja novembrī paredzētās sarunas starp Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu būs neveiksmīgas.

«Tirgus nespēja saglabāt kāpumu attur cilvēkus no tirgus,» konstatēja LBBW analītiķis Karls Heilings, kurš sacīja, ka tramīgumu pastiprinājusi neziņa par drīzajām Kongresa starpvēlēšanām.

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacēla procentlikmes un investori piekrita FRS uzskatam, ka ASV ekonomika solīdi pieaug bez pārkaršanas riska.

Izņēmums bija Milānas birža, kuras indekss kritās pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu, un elektrisko automašīnu ražošanas firma «Tesla Motors», kuras akcijas cena kritās pēc ziņas, ka ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzējusi šīs firmas vadītāju Īlonu Masku investoru maldināšanā.

FRS trešdien pacēla procentlikmes trešoreiz šī gada laikā, atsaucoties uz aizvien spēcīgāku ASV ekonomiku un darba tirgu, un FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka nesaskata nekādas vājās vietas ASV finanšu sistēmā.

Lai gan Volstrītas indeksi trešdien bija kritušies, ceturtdien tie pieauga. Solīds kāpums bija arī Eiropas biržās, izņemot Milānu.

Pauels «bija mierīgs un runāja par to, cik pārliecināti viņi [FRS] ir pat to, ka inflācija paliks iegrožota,» sacīja «FTN Financial» eksperts Kriss Lovs.

Eiropas biržu indeksi un eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās, jo politiskais haoss Itālijā uztrauca investorus, kuri bažījas par to, ka pagaidu valdības izveidošana Itālijā tikai aizkavēs, bet nenovērsīs eirozonas krīzi.

ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas sakarā ar brīvdienu – Piemiņas dienu.

Naftas cenas turpināja kristies pēc Saūda Arābijas un Krievijas signāliem par gaidāmu naftas ieguves palielināšanu, kas varētu notikt jau 3.ceturksnī.

Milānas biržas indekss FTSE MIB dienas sākumā bija pieaudzis, investoriem ar atvieglojumu uztverot Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas atteikšanos apstiprināt ekonomikas un finanšu ministra amatā pret eiro kritiski noskaņoto ekonomistu Paolo Savonu.

Pastiprinoties priekšstatam, ka krīze Itālijas politikā ne tuvu nav beigusies, Milānas biržas indekss dienas gaitā kritās, izraisot arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksu un eiro vērtības samazināšanos.

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, ko nodrošināja akciju cenu kāpums tirdzniecības sesijas pēdējā pusstundā, bet Eiropas biržu indeksi kritās, dodot triecienu investoru cerībām noslēgt 2018.gadu ar peļņu.

Pasaules tirgos valdīja nestabilitāte, investoriem bažījoties par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, «Breksita» nenoteiktību un ASV valdības darba apturēšanu, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa vārdiskajiem uzbrukumiem Federālajai rezervju sistēmai (FRS).

Daži analītiķi sacīja, ka ASV akciju cenu krišanās pēdējās nedēļās bijusi pārspīlēta, ņemot vērā solīdos nodarbinātības un ASV ekonomikas izaugsmes datus. Citi tomēr pauda bažas par prognozēm, ka ASV ekonomikas izaugsme nākamgad būs lēnāka, un daži prognozēja recesiju 2020.gadā.

«Pantheon Macroeconomics» galvenais ekonomists Īens Šeperdsons sacīja, ka ASV akciju cenas nākamgad varētu pieaugt, ja Tramps noslēgs tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā kritās, neraugoties uz spēcīgu ASV ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī, kas īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu.

Akciju cenas Eiropas biržās lielākoties saruka pēc vairāku uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritumu šonedēļ bija uzsākuši nelabvēlīgi ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" un interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" ziņojumi par to peļņu.

Kritums turpinājās ceturtdien pēc tam, kad šādus ziņojumus publiskoja arī citas kompānijas.

Investoru noskaņojumu īslaicīgi uzlaboja dati, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos. Analītiķi bija prognozējuši, ka valsts IKP otrajā ceturksnī palielināsies par 1,9%.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, ASV informācijas tehnoloģiju (IT) firmu akciju cenām būtiski samazinoties sakarā ar bažām par izaugsmes palēnināšanos šajā ietekmīgajā sektorā.

Volstrītas indekss «Nasdaq Composite», ko nosaka galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, kritās par 1,4%, samazinoties par vismaz 1% trešo tirdzniecības dienu pēc kārtas. Saruka arī abi pārējie Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500», kā arī nozīmīgāko biržu indeksi Eiropā un Āzijā.

Kritums notika pirms šonedēļ gaidāmām centrālo banku sanāksmēm ASV, Japānā un Lielbritānijā, kā arī pirms vairākiem ziņojumiem par ekonomikas rādītājiem un firmu peļņu.

IT firmu akciju cenas ASV ir kritušās, kopš uzņēmums «Facebook» pagājušonedēļ vēstīja par izaugsmes palēnināšanos, jo tam vairāk jātērē datu drošības garantēšanai, atbildot uz kritiku par šī sociālā tīkla privātuma politiku.

#ASV biržu indeksi otrdien pieauga, peļņas tīkotājiem uzpērkot akcijas Volstrītā un apturot kritumu, kas bija radījis paniku investoru vidū.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga, peļņas tīkotājiem uzpērkot akcijas Volstrītā un apturot kritumu, kas bija radījis paniku investoru vidū.

Vadošie Eiropas biržu indeksi tomēr saruka.

«Noskaņojums tirgū ir atvieglojums,» sacīja «FTN Financial» galvenais ekonomists Kriss Lovs, piebilstot, ka indeksa «Dow Jones Industrial Average» straujais kritums pirmdien vēl kādu laiku netiks aizmirsts.

«Tas man atgādina pazīstamos dziļā okeāna jūrniekus. Viņiem tas patīk, tomēr viņi arī to respektē un bīstas,» teica Lovs.

Iepriekšējās divās tirdzniecības sesijās piedzīvotais indeksu kritums ASV akciju tirgos bija atgriezis nestabilitāti, kas gandrīz vispār nebija novērojama 2017.gadā un šī gada pirmajās nedēļās, kurās biržu indeksi pieauga īpaši strauji, valdot optimismam par Savienoto Valstu Kongresa decembrī pieņemto un prezidenta Donalda Trampa parakstīto nodokļu reformu.

Pasaules akciju tirgos trešdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pārsvarā kritās, samazinoties preču piegādes uzņēmuma "FedEx" akcijas cenai pēc negaidīti vājas peļņas.

Galvenie ASV biržu indeksi iepriekš bija pieauguši pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās, bet trešdien tikai indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, kamēr indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" nedaudz samazinājās.

Daži analītiķi uzskatīja, ka vājie "FedEx" peļņas rezultāti bijuši ar pārāk lielu ietekmi. Kompānijas akcijas cena saruka par vairāk nekā 10%, tās peļņai nesasniedzot analītiķu aplēses, ko daļēji noteica augstas izmaksas e-tirdzniecības investīcijām un "vāju globālās ekonomikas apstākļu" ietekme. "Es prātoju, vai ziņas no "FedEx" nav likušas investoriem pārdomāt gaidāmo globālās ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā, jo pārvadājumu uzņēmumu akcijām ir tendence būt vadošiem indikatoriem," sacīja "CFRA Research" galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols.

Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās vairākumu saglabāja proeiropeiskie spēki, un investoru pārliecību veicināja arī iespējama liela apvienošanās autobūves nozarē.

ASV un Lielbritānijas akciju tirgi bija slēgti sakarā ar brīvdienu šajās valstīs. Tirdzniecību kontinentālās Eiropas akciju tirgos labvēlīgi ietekmēja EP vēlēšanu rezultāti, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa optimistisks paziņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Lai gan labēji centriskās un kreisi centriskās partijas zaudēja tradicionālo vairākumu EP, tomēr tika novērsta labējo populistu uzvara.

«Nav dramatiska sajukuma,» konstatēja «Berenberg» ekonomists Holgers Šmīdings piezīmē klientiem.

«Tā kā četru galveno proeiropeisko tradicionālo partiju mandātu īpatsvars samazinājās tikai no 70% līdz 67% no visiem mandātiem, Eiropas Parlaments var turpināt rāmi strādāt,» sacīja Šmīdings.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Eiropas biržu indeksi pirmdien bija stabili, investoriem redzot pamatu optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuru mērķis ir novērst tirdzniecības kara eskalāciju starp abām valstīm.

Ņujorkas akciju tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Prezidentu diena. ASV investoru klātneesamību atspoguļoja nelieli tirdzniecības apjomi Eiropas biržās.

Tas bija «relatīvi kluss sākums» tirdzniecības nedēļai, kas citādi solās būt darbīga, sacīja FXTM pētījumu analītiķis Lukmans Otunuga. «Eiropas akcijas palika stabilas, pakāpeniski uzlabojoties optimismam par potenciālu progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās».

Otunuga saistīja viegli pozitīvo tirgus noskaņojumu ar ASV tirdzniecības sarunu komandas ziņojumu prezidentam Donaldam Trampam, ka tikšanās ar Ķīnas amatpersonām bijušas «ļoti produktīvas».

Parīzes biržas indekss pieauga, Frankfurtes biržas indekss tikpat kā nemainījās, bet Londonas biržas indekss kritās, britu mārciņas vērtības kāpumam samazinot Lielbritānijā bāzēto citās valūtās pelnošo daudznacionālo uzņēmumu peļņu.

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Investori turpināja rast mierinājumu trešdienas ziņās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno atlikt muitas nodevu piemērošanu ārzemēs ražotajiem automobiļiem, kamēr ASV ir sarunu procesā par tirdzniecības līgumiem ar galvenajiem partneriem.

Kāpumu biržās arī veicināja ASV dati par mājokļu būvniecību, kas pārspēja prognozes, un bezdarbnieku pabalsta pieprasījumu skaita straujāku kritumu par prognozēto.

«Walmart» un «Cisco Systems», kas tiek iekļautas Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» aprēķināšanā, akciju cenas pieauga pēc ziņām par to solīdu peļņu.

Tirgi pievērsa maz uzmanības Trampa noteiktajam aizliegumam ASV uzņēmumiem lietot ārvalstu telekomunikāciju aprīkojumu, kas rada drošības risku, un tiek uzskatīts, ka šis solis nozīmē Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» izspiešanu no ASV tirgus. Ķīnas valdība, kas jau ir iesaistīta tirdzniecības karā ar ASV, pauda sašutumu par šo vēršanos pret «Huawei».

Pasaules akciju tirgos trešdien kāpumu bremzēja bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli, bet naftas un ar to saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanās ļāva Volstrītas indeksiem nedaudz pieaugt.

Honkongas biržas indekss kritās par 2,8% un Šanhajas biržas indekss – par 1,2%, reaģējot uz Ķīnas ražošanas aktivitātes samazināšanos decembrī.

Āzijas biržu indeksu kritumam sākotnēji sekoja Eiropas un ASV biržu indeksi, tomēr Londonas un Frankfurtes biržu indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar nelielu pieaugumu.

Volstrītas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kāpumu, pateicoties naftas cenu un naftas kompāniju akciju cenu pieaugumam pēc «Bloomberg News» ziņojuma par naftas ieguves apjoma samazināšanu Saūda Arābijā.

«Investori, kurus smagi skāra 2018.gada 4.ceturkšņa nestabilitāte, vēl nesteidzas izmantot izdevību pirkt akcijas ar abām rokām, bet ir vismaz iedrošinoši redzēt, ka turpinās virzība uz augšu, nevis dažu pēdējo nedēļu nemitīgā izpārdošana,» sacīja interneta tirdzniecības nama IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

ASV biržu indeksi piektdien kritās pēc bažām par ASV procentlikmēm un firmas «Apple» perspektīvām.

Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss nedaudz saruka.

ASV biržu indeksi ievērojami samazinājās, ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgumam pieaugot tuvu 3,0% līmenim, kas atkal uzkurināja bažas, ka Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju paaugstināšanas radīs robu ekonomikā.

Satraukumu veicināja pesimistiski analītiķu ziņojumi par «Apple», kuros prognozēta vāja «iPhone» noieta saglabāšanos līdz jaunu produktu izlaidei. «Apple», kas ir lielākā kompānija pēc tirgus kapitalizācijas, akcijas cena kritās par 4,1%.

Londonas biržas indekss pieauga, britu mārciņas vērtībai krītoties pēc Anglijas Bankas prezidenta Marka Kārnija izteikumiem, kas radīja šaubas par procentlikmju paaugstināšanu jau maijā.

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.

Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.

ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.

Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.

Britu mārciņas vērtība trešdien svārstījās, sākumā pieaugot pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas solījuma atkāpties, ja parlaments atbalstīs viņas Brexit vienošanos, bet vēlāk samazinoties, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Meja sarunās ar deputātiem apsolīja atkāpties, tiklīdz tiks apstiprināta Brexit vienošanās, bet nenosauca demisijas datumu. Uzreiz pēc šī solījuma pieauga britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro, bet tā vēlāk kritās, jo Mejas plāns izskatījās nedrošs.

Volstrītas biržu indeksi kritās pēc satraukuma par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Investori apsvēra, cik nopietni uztvert ASV 10 gadu obligāciju ienesīguma kraso kritumu, kas tradicionāli ir ekonomikas vājuma pazīme vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums trešdien kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada decembra.

«Pircēji parādījās sesijas otrās daļas laikā,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans, kurš uzskata tirgus satraukumu par obligāciju ienesīgumu par pārmērīgu.

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences pēc vāju ekonomikas datu publicēšanas laikā, kad Vašingtonā atsākās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas.

ASV biržu indeksi kritās, saruka arī Londonas biržas indekss, savukārt Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss tikpat kā nemainījās.

Jauni ekonomikas dati parādīja, ka ražošana eirozonā un Japānā februārī samazinājusies, kas tika uzskatīts par pierādījumu globālās ekonomikas kūtrumam ASV-Ķīnas tirdzniecības kara apstākļos.

«IHS Markit» savā eirozonas ziņojumā atsaucās uz «pastiprinājušos pretvēju un bažu kombināciju», kas ietver satraukumu par globālu tirdzniecības karu, «Breksitu» un kritumu autobūvē, kas ir vissatraucošākais Vācijā.

Volstrītas indeksi saruka pēc ASV ekonomikas datu publicēšanas, kurus «Hinsdale Associate» analītiķis Bils Linčs raksturoja kā «lielākoties diezgan vājus».

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien bija stabili, investoriem piesardzīgi reaģējot uz otrdien paredzētajām ASV starpvēlēšanām, ASV sankciju atjaunošanu pret Irānu un Itālijas budžeta problēmu.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» pieauga, bet indekss «Nasdaq Composite» kritās.

Londonas biržas indekss nedaudz palielinājās, Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss tikpat kā nemainījās. Milānas biržas indekss saruka par 0,6%, ko noteica bažas par Itālijas valsts budžetu.

Markets.com analītiķis Nīls Vilsons sacīja, ka tirgus dalībnieki ir fokusējušies «uz ASV starpvēlēšanām otrdien, savukārt jautājumi par Itālijas budžetu turpina ietekmēt riska noskaņojumu». ASV starpvēlēšanas tiek interpretētas kā balsojums par prezidenta Donalda Trampa darbību kopš viņa prezidentūras sākuma.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc Saūda Arābijas paziņojuma par ieguves apjoma samazināšanu. Akciju cenas ASV un Eiropas biržās kritās, bet Āzijas biržās pārsvarā palielinājās.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

Tokijas biržas indekss pieauga par 2,2%, sasniedzot trīs gadu desmitu augstāko līmeni, un arī citu Āzijas biržu indeksi lielākoties pieauga.

Savukārt Eiropas biržu indeksi samazinājās, un kritās arī galvenie ASV biržu indeksi pēc pagājušonedēļ sasniegtiem maksimumiem.