Otrdien Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dalību svinīgi atklāta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu ražotne. Tā sastāv no nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkņa, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkņa un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorijas, informē AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

«Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jaudas, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos,» sacīja Bērziņš.

Jaunā gatavo zāļu ražotne ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku, tās kopējā platība ir 2112 kvadrātmetri. Ēkai ir divi stāvi, tā ir savienota ar Olainfarm gatavo zāļu ražotni. Pirmajā stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, otrajā - nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā.

Viss sākās ar iemīlēšanos. Dūdās. Tā savas gadus astoņus ilgās attiecības ar dūdām un to gatavošanu skaidro meistars Mārtiņš Tiltnieks.

Jau pats dūdu izskats ir fascinējošs – gaisa maisi melna un sarkana samta ietērpā, greznas koka stabules, brīnišķas skaņas. Kā satverta bruņinieku, troļļu un teiksmu laiku liecība tās guļ uz folkkluba Ala masīvā koka galda, kur DB tiekas ar dūdu meistaru Mārtiņu Tiltnieku. Arī viņš pats gluži kā no seniem laikiem – gariem matiem, tumši tērpts. Vizuālais tēls – dūdas un spēlētājs – ir vienots, kad tiek sniegti koncerti.

Spēle pāraug amatā

«Kā jau daudzi jaunieši izmēģināju dažādus instrumentus, paspēlēju šo to un tad es ieraudzīju dūdas!» Mārtiņš nav varējis pretoties šim valdzinājumam un, pašmācības ceļā sācis apgūt instrumenta spēli un pašu instrumentu, sapratis, ka tas ir viņa aicinājums. Lai varētu instrumentu pārvaldīt pilnībā, nolēmis, ka jāapgūst arī tā gatavošana. Ķēries tik klāt. Virpojis un darbojies ilgi, līdz iznācis kaut kas instrumenta cienīgs. Nu jau piecus gadus par saviem darinājumiem Mārtiņš nekaunas.

Starptautiskās kompānijas jau tagad gatavo rezerves plānu gadījumam, ja eirozona sašķelsies, secināts Financial Times veiktajā pasaules kompāniju vadītāju aptaujā.

Satraukušies par to, ka Eiropas politiskie līderi nespēs kontrolēt eirozonas dalībvalstu parādu krīzi, kas patlaban turpina izplesties, uzņēmumu vadītāji norāda uz nepieciešamību pasargāt savas kompānijas no iespējamā eirozonas sabrukuma. Kad Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) šomēnes pieļāva Grieķijas izstāšanos no vienotās valūtas bloka, pirmo reizi Eiropas amatpersonu uzdrošinājās apšaubīt nu jau 13 gadus pastāvošās monetārās savienības pastāvību.

«Mēs esam sākuši domāt par to, kā sašķelšanās varētu izskatīties,» norādījis kompānijas Diego Europe prezidents Endrjū Morgans (Andrew Morgan). «Ja notiks kādas lielākas... izmaiņas ap eiro, tad mēs esam citādā situācijā. Valstīm atšķeļoties no eirozonas, notiks apjomīgas devalvācijas, kas importētās preces padarītu ļoti, ļoti dārgas,» tā Morgans.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir pilnveidojis mobilo lietotni Mana drošība.

Aplikācija nodrošinās operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē.

Izmantojot lietotnes Mana drošība sadaļas Ārkārtas zvans iespēju Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegto informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī, jābūt aktivizētai GPS funkcijai, ja persona pati to nebūs aktivizējusi, aplikācija par to atgādinās. Saņemot īsziņu, glābšanas dienests nekavējoties sniegs atbildi.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Vašingtona palielina gan publisku, gan arī privātu spiedienu uz Eiropas Savienību (ES), lai tādējādi panāktu ES atbalstu un ātrāku jaunākā glābšanas plāna pieņemšanu. Tam vajadzētu izbeigt eirozonas parādu krīzi pirms tā izraisa pasaulē otru recesiju, vēsta Euobserver.

ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners pavēstījis, ka problēmas Eiropā ietekmē visus tirgus un blokam vajadzīgs «ar to tikt galā». «Viņi [ES] šādu aicinājumu dzird no pilnīgi visiem – nepieciešams beidzot rīkoties,» T. Geitners stāstīja telekanālam ABC.

«Ātra un apņēmīga rīkošanās ir daudz lētāka, pēc tam jūs ātrāk varat atgriezties pie izaugsmes. Tāpēc mēs gribam, lai viņi [ES] izmanto šīs mācības un rīkojas nekavējoties,» pārliecināts ASV valsts kases sekretārs.

Arī ASV prezidents Baraks Obama brīdinājis, ka Eiropa ar savu bezdarbību «baida pasauli». «Eiropieši pilnībā neizveseļojās no iepriekšējās krīzes un pilnībā netika galā ar banku sistēmas izaicinājumiem».

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Rīgas līcī šodien izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7000 tonnas dīzeļdegvielas, informēja Krasta apsardzes dienestā.

Ap plkst.11 Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma informāciju no Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta, ka Rīgas līcī atrodas tankkuģis uz kura ir izcēlies ugunsgrēks, tāpēc nepieciešama palīdzība.

Šobrīd ugunsgrēks tiek kontrolēts, taču Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties norīkojis krasta apsardzes kuģi Klints un Gaisa spēku Atbalsta bāzes helikopteru MI-17 doties uz notikuma vietu, veikt novērošanu un nepieciešamības gadījumā veikt cilvēku evakuāciju.

Vienlaikus Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs pieprasījis Rīgas brīvostas flotei uz notikuma vietu nosūtīt velkoni, uz kura tiks izvietotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības ugunsdzēšanas atbalsta sniegšanai.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Uzlieku labu mūziku, izkārtoju priekšā papīrus, un iedvesma nāk, tā sākas atklātnīšu mākslinieces Unas Austrumas darba diena. Darbošanos šajā jomā pavisam nopietni Una sākusi šovasar jūnijā.

Pāraug hobiju

Viņa gatavo dažādas apsveikuma kartītes, ielūgumus, galda kartes u.c., tostarp ir gan tādas, kas ir individuāls roku darbs, gan drukātas, gan tikai kā dizaina paraugi pārdošanai elektroniskā formātā.

Ar atklātnīšu gatavošanu viņa aizrāvusies jau agrāk, ar dažādu dizainu izstrādi reklāmas aģentūrā saistīts bijis arī viņas iepriekšējais darbs. Pamazām viņa sapratusi, ka šajā radošajā jomā jūtas vislabāk, visbrīvāk. Tas esot no darba veidojies hobijs, kas pārvērties par darbu.

Tiklīdz māksliniece pievēršas saviem papīra darbiem, viss izdodas, veicas. Turklāt gatavošanas process viņai sagādā lielu prieku.

Somijas finanšu ministre norādījusi, ka jebkuros apstākļos ir pret kopēju eirozonas obligāciju ideju, jo tas novestu pie morālā kaitējuma, ziņo Somijas laikraksts Helsingin Sanomat.

«Valstis, kuru finanses ir sakārtotas, tādā veidā būs atbildīgas par valstīm, kuras to nav izdarījušas. Mēs jebkuros apstākļos esam pret kopējām eirozonas obligācijām,» tā Somijas finanšu ministre Jutta Urpilainena.

Jāpiebilst, ka kārtējais jaunais risinājums eirozonas parādu krīzei tiks gaidīts 23. oktobrī, kad notiks Eiropas Savienības līderu samits. Tāpat J. Urpilainena kritizēja eirozonas politiķu lēno atbildi monetārā reģiona krīzes un uzsvēra, ka gaidāmais samits būs izšķirošs eirozonas nākotnei.

Līdz šim tieši Somija tikusi plaši kritizēta par to, ka sarežģījusi eirozonas parādu krīzes risināšanu prasot pilnu nodrošinājumu no Grieķijas par tai sniegtajām aizdevuma garantijām (to Somija arī beigās dabūja). Reuters raksta, ka šāda Somijas nostāja var apgrūtināt pietiekami pārliecinošu parādu krīzes risinājumu atrašanu arī nākotnē.

Eirozonas krīze nav nedz beigusies, nedz mazinājusies, gluži otrādi – pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Galvenās problēmas joprojām ir neatrisinātas, proti, aiza starp kreditoriem un valstīm debitoriem turpina paplašināties - eirozonas krīze ir iegājusi mazāk svārstīgā, bet daudz bīstamākā fāzē.

Tā pašreizējo situāciju Eiropā savā komentārā izdevumam Financial Times raksturo ASV miljardieris un investors Džordžs Soross.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēja kredītu tirgu, veicot ilgtermiņa refinansēšanas pasākumus, un šāds solis veicināja finanšu tirgu atgūšanos, aizsedzot pamatproblēmas pasliktināšanos. Un šāds risinājums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

Soross norāda - ja sākoties krīzei, eirozonas sabrukums bija neiedomājams, jo valstu bloka aktīvi un saistības, kas dominē eiro valūtā, bija tā sajaukušies, ka notiktu nekontrolējams eirozonas sabrukums, tad, krīzei progresējot, eirozona pārorientējusies vairāk nacionālās robežās.

Šī gada pirmā ceturkšņa eirozonas izaugsme apsteidz ASV un Lielbritāniju, atklāj jaunākais auditorkompānijas EY eirozonas ekonomikas pētījums EY Eurozone Forecast (EEF).

Šī gada pirmajā ceturksnī eirozonas ekonomika ir augusi par 0,4%, bet visa gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme tiek prognozēta 1,6% līmenī, kam sekos 1,9% IKP pieaugums nākamgad. EY atzīmē, ka patlaban eirozona piedzīvo straujāko ekonomikas ekspansiju kopš 2011.gada, ko galvenokārt virza mājsaimniecību patēriņš un eksports. Tomēr Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas saglabājas kā riska faktors finanšu tirgiem.

«Ja vien nebūtu ieilgušās Grieķijas finanšu drāmas, varētu uzskatīt, ka drūmie mākoņi virs eirozonas ir izklīduši un vienotās valūtas zona atgriežas pie stabilas, mērenas izaugsmes. Lēts finansējums, zema eiro vērtība, samazinātas enerģijas izmaksas, pieaudzis mājsaimniecību patēriņš un spēcīgāki darba tirgi virza samērā plašu ekonomikas izaugsmes bāzi, kam jāseko arī investīciju pieaugumam tuvākajā laikā. Dienaskārtībā tagad vajadzētu arvien augstāk virzīt bezdarba problemātiku, kas saglabājas augstā līmenī daudzās eirozonas valstīs, it sevišķi jauniešu vidū,» saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.

«Jostas savilkšana» pasākumi neatrisina nekādas problēmas nekonkurētspējīga darba tirgus gadījumā. Grieķijai, Spānijai un citām eirozonas periferiālajām valstīm ir jāveic nodokļu sistēmas reformas, kā arī jāsamazina valsts aparāts un jāmaina neilgtspējīgās pensiju sistēmas.

Tā savā komentārā Financial Times norāda Pensilvānijas Universitātes profesors un finansists Džeremijs Sīgels (jeremy Siegel), uzsverot, ka vienīgais dzīvotspējīgais risinājums eirozonas glābšanai ir eiro devalvācija.

Investori bažījas, ka gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu un ieviesīs jaunu valūtu, valsts depozīti un parāds tiks pārkonvertēti jaunajā valūtā, kuras vērtība, salīdzinot ar eiro, strauji saruks. Ja Grieķija piekops šādu taktiku, aizsāksies banku problēmas ne tikai Grieķijā, bet arī Portugālē, Spānijā un pat Itālijā, jo noguldītāji baidīsies, ka arī šo valstu valdības varētu rīkoties līdzīgi Grieķijai.

Aizvadītajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības (ES) līderu samits nav bijis pietiekošs, lai atrisinātu eirozonas finanšu nedienas, pavēstījušas trīs lielākās kredītreitingu aģentūras.

Reitingu aģentūras pirmdien arī ir brīdinājušas, ka pārskatīs reģiona kredītreitingu. «Eiropas līderu oficiālajā paziņojumā piedāvāts maz jaunu risinājumu, tāpēc tas nemaina mūsu uzskatus par pieaugušo eirozonas mijiedarbības risku,» norāda Moody’s Investors Service.

Moody’s uzsver, ka ES valstu atkārtotas novērtošanas procesu plāno pabeigt nākamā gada pirmā ceturkšņa laikā. Līdzīgu viedokli pauda arī Fitch, kas norādīja, ka «visaptveroša risinājuma trūkums ir palielinājis īstermiņa spiedienu uz eirozonas suverēnā kredītriska profiliem un reitingiem».

Eiropas finanšu tirgos un politikas aprindās notiekošais arvien vairāk līdzinās asa sižeta kinofilmai, kurā viens krass pavērsiens seko otram, – Grieķija ir uz bankrota sliekšņa, eirozonas ekonomiskā situācija pasliktinās un vācieši vēlas atgriezties doičmarkas laikmetā. Finanšu tirgus izmisīgi gaida kādus risinājumus no eirozonas politiķiem.

Tiesa gan, eirozonas politiķi, ja spēj par kaut ko vienoties, to dara ļoti lēni, tāpat arī līdz šim veiktie pasākumi nav spējuši pārliecināt tirgu.

«Makroekonomisko rādītāju analīze šoruden rādīja, ka attīstītajās valstīs jauna lejupslīde nav gaidāma, un šāds pieņēmums balstījās uz četriem būtiskiem faktoriem. Pirmkārt, attīstītajās valstīs notiek privāto parādu konsolidācija, un privātā patēriņa līmeņa pieaugums būs pozitīvs, taču pieticīgs. Otrkārt, jaunattīstības valstīs joprojām saglabājas ekonomikas pieauguma tempi. Treškārt, ASV Kongresam izdosies vienoties par ne pārāk ierobežojošu fiskālo politiku. Un, vissvarīgākais, eirozonas parādu krīzei tiks rasts atrisinājums, jo alternatīva (publiskā sektora parādu krīze, banku sistēmas sabrukums, ekonomiskā lejupslīde, eirozonas fragmentācija u.c.) ir nesalīdzināmi sliktāks iznākums,» situāciju apraksta DnB NORD Markets vadītājs Uldis Bušs.

Ekonomisko krīzi Eiropas Savienība var pārvarēt un kļūt stiprāka tikai tad, ja tās dalībvalstis apņēmīgi īsteno sāpīgas reformas un ievēro atbildīgu budžeta politiku, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Mums ir dziļi jāieelpo, lai pārvarētu krīzi. Mums nepieciešams spert tādus soļus, kas ļaus Eiropai iziet no krīzes stiprākai nekā pirms tam,» A. Merkeles sacīto citē aģentūra Reuters. «Finanšu tirgos nav pārliecības, ka atsevišķas eirozonas valstis spēs atmaksāt savus parādus. Pasaule jautā, cik konkurētspējīgas ir eirozonas valstis,» uzrunājot Vācijas nozaru federācijas forumu, sacīja kanclere.

A. Merkele norādīja, ka Vācija nav vientuļa sala, bet gan valsts, kuras 60% eksporta iet uz ES valstīm. «Mēs nevaram izvairīties no Eiropas un globālās ekonomikas notikumiem,» uzsvēra Vācijas kanclere.

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

A/s Latvijas Valsts meži noslēgusi vairāk nekā 1,034 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Latgales reģiona Dienvidlatgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā uzvarējuši trīs uzņēmumi – Viļānu novada Dekšāres pagastā reģistrētā SIA Aļņi AS veiks Dzirnavupītes, Silakroga un Slūkas ceļa būvdarbus, Limbažu uzņēmums SIA Limbažu ceļi veiks meža autoceļa Ozolsala būvdarbus un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs – būvdarbus uz meža autoceļa Purva ceļš.

A/s Latvijas Valsts meži pēdējā mēneša laikā noslēgusi arī 19,9 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par lokālā datortīkla paplašināšanu un apkopi, 2,47 tūkst. Ls vērtu konkursu par tiesībām veikt meža meliorācijas sistēmas tehnisko dokumentāciju Dienvidkurzemes mežsaimniecībā, 17,4 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par meža meliorācijas sistēmu uzturēšanas darbiem Silvas un Melnupes meža iecirkņos, 16,7 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par jaunaudžu kopšanu Mērsraga meža iecirknī 2013. un 2014. gadā, kā arī 680,5 tūkst. Ls apjomīgu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģionā un 424,4 tūkst. Ls vērtu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Ziemeļlatgales mežsaimniecībā u.c.

Nākamnedēļ farmācijas kompānija AS Olainfarm atklās jauno gatavo zāļu formu ražotni, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā gatavo zāļu formu ražotne ietver nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkni, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkni un gatavo zāļu formu izstrādes laboratoriju. Tā izveidota projektā Augstas pievienotās vērtības investīcijas nitrofurānu zāļu ražošanā, par kuru 2012.gada 15.augustā AS Olainfarm noslēdza līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

AS Olainfarm jaunās gatavo zāļu formu ražotnes izveide ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014.gadā.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.