Farmācija ir daudzšķautnaina industrija, kurā nepieciešami ļoti daudz un dažādi speciālisti, tāpēc es esmu pārliecināts, ka komandai ir galvenā loma, lai bizness šajā nozarē varētu kļūt par veiksmes stāstu, domā Juris Bundulis, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Ir ļoti svarīgi, lai visi cilvēki komandā būtu uz viena viļņa, spriež J.Bundulis, uzsverot, ka jebkuras veiksmīgas komandas pamatā ir prasme veidot savstarpējās attiecības. Man ir svarīgi, lai šīs attiecības būtu godīgas, cieņpilnas un vērstas uz kopīgiem sasniegumiem, atzīmē J.Bundulis. Viens no maniem pamata principiem ir nekad nemelot - ne sev, ne citiem, tāpēc šo spēju augstu novērtēju gan savos kolēģos un komandā, gan sadarbības partneros, pauž Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Virziens skaidrs

Vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem manī mitusi jau kopš bērnības, jo, kad biju pavisam mazs, gribēju kļūt par ugunsdzēsēju, atminas J.Bundulis. “Skolas vecumā savukārt jau zināju, ka vēlos savu nākotni saistīt ar dabaszinātnēm. Man ļoti patika un padevās visi eksaktie priekšmeti, jo īpaši matemātika. Tajā noteikti savs nopelns ir arī manam matemātikas skolotājam, kurš mācēja radīt interesi par šo jomu. Manu vēlmi pēc vidusskolas beigšanas studēt dabaszinātnes noteikti ietekmēja arī mamma, kas visu mūžu strādāja Rīgas Farmaceitiskās fabrikas Kvalitātes kontrolē,” stāsta Olainfarm valdes priekšsēdētājs, kurš dzīves laikā ieguvis divus doktora grādus - vienu ķīmijā, bet otro - bioloģijā.“Studēt dabaszinātnes man likās loģiski, jo mani vienmēr ir interesējusi daba, procesi tajā un mijiedarbība ar cilvēku.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 7.novembrī LZA prezidents Ivars Kalviņš pasniedza goda doktora bioloģijā (Dr.h.c.biol.) diplomu AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājam Jurim Bundulim.

Dr.h.c.biol. Juris Bundulis, kā atzīmē LZA ieteikumā par goda doktora grāda piešķiršanu, ir erudīts eksperts Latvijas farmācijas sistēmā. Savu pieredzi krājis, strādājot atbildīgos amatos šajā jomā vairāk nekā 30 gadu garumā.

Pēc sešiem gadiem Organiskās sintēzes institūtā, J. Bundulis savu profesionālo karjeru cieši saistīja ar farmāciju un veselības aprūpi – 16 gadus nostrādāja AS “Grindeks” un pusi no šī laika bija uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Pēc tam 12 gadus strādāja valsts pārvaldē – Veselības un Labklājības ministrijās.

Šis laiks J. Bundulim sniedza iespēju paraudzīties uz farmācijas nozari no citas perspektīvas, daudz detalizētāk izprotot farmācijas lomu kopējā veselības aprūpes sistēmā. No 2021. gada, esot AS “Olainfam” vadītāja amatā, šī pieredze Jurim Bundulim devusi iespēju medikamentu ražotājus uztvert ne tikai kā produktu izstrādātājus un ražotājus, bet arī kā pakalpojumu sniedzējus, kas rūpējas par cilvēku veselību un dzīvību.

Iepriekšējos gados šķita, ka tendences Baltijas akciju tirgū vairāk vai mazāk ir līdzīgas kā lielākajos Rietumu tirgos, bet šogad par sevi skaļi atgādinājis Latvijai blakus esošās Krievijas faktors, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Baltijas ģeogrāfiskais novietojums nozīmē, ka esam pa vidu Rietumvalstīm un Krievijai, un Latviju kā mazu un ļoti atvērtu ekonomiku var ietekmēt, piemēram, jaunas sankcijas. Skaidrs ir tas, ka ģeopolitiskā nestabilitāte palielina riskus, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumu peļņu. Turklāt jāņem vērā, ka Krievijas ekonomikas dati ir arvien nepārliecinošāki, kas liek domāt, ka grūtības šajā tirgū turpināsies. Pašreizējās pasaules vadošo investīciju banku aplēses liecina, ka šā gada beigās Krievijas tautsaimniecība ieslīdēs recesijā, bet nākamā gada laikā tā stagnēs. Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas vērtības samazināšanās arī palielina Baltijas eksportējošo uzņēmumu produktu cenas šajās nacionālajās valūtās. Tas nelabvēlīgi ietekmē pieprasījumu pēc Baltijas ražotāju produktiem un samazina eksportējošo uzņēmumu ieņēmumus eiro izteiksmē. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, un attiecīgi to akciju cenas pavisam noteikti ir krietni zemākā līmenī, nekā tās varētu būt, ja Krievijas un Ukrainas konflikta nebūtu. Turklāt diez ko daudz nepārliecina arī ekonomiskā aktivitāte eirozonā, kur tautsaimniecību ar eiro drukāšanas programmām jāsteidz stutēt Eiropas Centrālajai bankai.