Igaunijas nekustamo īpašumu kompānijas "EfTEN Capital" pārvaldītā fonda "EfTEN Real Estate Fund" akciju publisko piedāvājumu sāks 21.novembrī, informē uzņēmumā.

"EfTEN Real Estate Fund" otrreizējā akciju publiskajā piedāvājumā plāno emitēt papildu vienu miljonu akciju, lai piesaistītu līdz 19 miljoniem eiro jaunu investīciju projektu īstenošanai.

“Investīciju jomā ir spēkā sens teiciens, ka vienmēr trūkst vai nu kapitāla vai labu projektu. Pašlaik ir daudz kvalitatīvu projektu, un to īstenošanai ir nepieciešams papildu kapitāls. Lai gan kopumā nozarē valda piesardzība, šis ir īstais brīdis piesaistīt jaunu kapitālu, jo nākotnes investīciju perspektīva ir labāka nekā jebkad agrāk," saka Viktors Savins, EfTEN Capital Latvija valdes priekšsēdētājs.

Akciju parakstīšanās periods norisināsies no 21.novembra plkst.9 līdz 6.decembra plkst.15.30. Vienas akcijas cena noteikta 19 eiro, un tās tiks iekļautas tirdzniecībai "Nasdaq Baltic" Oficiālajā sarakstā.

Uzņēmums EfTEN Real Estate Fund 5, ko pārvalda EfTEN Capital, iegādājies jaunuzbūvēto mazumtirdzniecības parku UNA Viļņā, un šis ir šogad lielākais mazumtirdzniecības aktīvu darījums Baltijas valstīs.

16 000 kvadrātmetru plašā tirdzniecības parka galvenie nomnieki ir Kesko Senukai un Rimi. Darījumu finansēja SEB banka. EfTEN pārvalda septiņus fondus, kas veic investīcijas nekustamajos īpašumos Baltijā.

Darījuma summa netiek atklāta.

Latvijā dažādu EfTEN Capital pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nozīmīgu nekustamo īpašumu, to vidū tirdzniecības centrs Domina Shopping, biroju komplekss Jaunā Teika, loģistikas centrs EfTEN Logistics Berģi, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

"Šis ir EfTEN pēdējo gadu lielākais nekustamo īpašumu darījums. Procentu likmēm pieaugot, nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumā līdz šim nebija projektu, kas atbilstu EfTEN investīciju principiem. Tagad, kad EURIBOR likmes atkal krītas, arī mēs kļūstam aktīvāki nekustamo īpašumu tirgū. Pēdējos gados pieaug tendence strādāt nepilnu darba laiku un no mājām, kas ir veicinājusi mazumtirdzniecības centru pārvietošanos ārpus pilsētas centra. EfTEN fondu portfeļos iekļautie tirdzniecības centri, kas atrodas dzīvojamo rajonu tuvumā, šajā laikā ir uzrādījuši īpaši labus rezultātus,” noslēgto darījumu komentēja EfTEN Capital Latvia vadītājs Viktors Savins.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investēs līdz 20 miljoniem eiro nekustamo īpašumu fondu pārvaldītāja Baltijā "EfTEN Capital" šogad izveidotajā fondā institucionālajiem investoriem - "EfTEN Special Opportunities Fund".

ERAB paziņoja, ka atbalstīs "EfTEN Special Opportunities Fund" kā Baltijas valstīs pirmo privāto investīciju fondu, kas koncentrējas uz aktīviem, kam nepieciešams papildu kapitāls, īpaši pievērošoties energoefektīviem projektiem, tādējādi vairojot ilgtspējīgāku nekustamo īpašumu attīstību reģionā.

Investīcijas līdz 20 miljoniem eiro būs otrais ERAB ieguldījums "EfTEN Capital" pārvaldītā nekustamo īpašumu fondā.

2019.gadā ERAB apņēmās 30 miljonu eiro kapitāla saistības fondam "EfTEN Real Estate Fund 4".

"EfTEN Special Opportunities Fund" tika izveidots šogad janvārī. Fonda galvenie investori ir Baltijas pensiju fondi, un tas plāno investēt nekustamā īpašuma projektos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuru darbības turpināšanai nepieciešams papildu finansējums.

EfTEN ABC4 OÜ, kas apvieno virkni Igaunijas investoru, noslēdza līgumu ar Somijas biržā kotēto uzņēmumu Citycon Oyj par tirdzniecības centra Kristiine iegādi Tallinā.

Jaunais centra īpašnieku uzņēmums pieder Ivaram Vendelīnam, Andersam Andersonam, Taavetam Hinrikusam, Kristjanam Rahu, Priitam Koitam, Toonartam Rēsku, EfTEN Real Estate Fund 5, Tõnu Uustalu un Viljaram Arakam.

““Kristiine” centra iegāde ir lielisks piemērs tam, kā kvalitatīvs un labi pārvaldīts nekustamais īpašums var kļūt par stabilu ilgtermiņa ieguldījumu. Šādas investīcijas piedāvā ne tikai stabilus ienākumus, bet arī iespēju piedalīties vietējās ekonomikas attīstībā,” sacīja EfTEN Capital Latvija valdes priekšsēdētājs Viktors Savins.

EfTEN United Property Fund lielākais individuālais ieguldījums ir biržā kotētais EfTEN Real Estate Fund 5. Tas nozīmē, ka aptuveni 6000 Igaunijas privātpersonu, kuras ir investējušas šajā fondā, kļūs par tirdzniecības centra līdzīpašniekiem. Šī īpašuma pārvaldību īstenos speciāls aktīvu pārvaldības uzņēmums, ko izveidojuši EfTEN Capital un tā partneri Ivars Vendelins un Anderss Andersons. EfTEN Capital būs atbildīgs par tirdzniecības centra ikdienas darbības nodrošināšanu un pārvaldību, nodrošinot profesionālu pieeju nekustamo īpašumu apsaimniekošanai.

Samazinoties Euribor aizdevumu likmēm, pieaug aktivitāte Baltijas nekustamā īpašuma tirgū, kas pozitīvi ietekmē EfTEN Real Estate Fund AS finanšu rezultātus.

Fonda apgrozījums šī gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 23,9 miljonus eiro, savukārt peļņa pieauga līdz 10,1 miljoniem eiro, kas ir par 47% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

“Procentu likmju samazinājums jau ir pozitīvi ietekmējis nekustamā īpašuma uzņēmumu akciju un obligāciju vērtības Skandināvijas biržās. Papildus, ziemeļvalstu bankas, kas darbojas Baltijā, atkal kļūst atvērtākas nozares finansēšanai. Pēc fonda pārvaldnieka domām, tas rada labu pamatu pārvarēt pēdējo gadu lejupslīdi Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū. Taču vietējiem lielajiem investoriem vēl trūkst kapitāla, un ārvalstu investori pagaidām nav aktīvi. Šajā tirgus situācijā EfTEN Real Estate Fund AS plāno 2024. gada rudenī uzsākt jaunu akciju emisiju, lai piesaistītu papildu kapitālu līdz 30 miljoniem eiro,” norāda Viktors Savins, EfTEN Capital Latvija izpilddirektors.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" specializētā nekustamā īpašuma fonds "Merito Real Estate Special Fund III" iegādājies industriālo ēku kompleksu Rīgā, Mūkusalas ielas rajonā, Kārļa Ulmaņa gatvē 2, izmantojot "BluOr Bank" līdzfinansējumu 4 miljonu eiro apmērā.

Ēku komplekss celts 20. gadsimta 70. gados kā ražošanas ēkas rūpnīcai "Straume", kas tolaik bija viens no atpazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem un lielākajiem sadzīves tehnikas ražotājiem reģionā. Teritorijā izvietoto ēku kopējā platība ir 40 000 kvadrātmetru.

""Merito Partners" fonda specializētā nekustamā īpašuma stratēģijas pamatā ir mūsu vēlme ieguldīt Latvijas kapitālu perspektīvu īpašumu attīstībā. Sākotnēji esam orientējušies uz Rīgu, bet ar laiku ieguldīsim arī citu Latvijas un Baltijas valstu pilsētu īpašumu attīstībā. Dinamiskais Mūkusalas ielas rajons ar tirdzniecības centriem, biroju ēkām un transporta tīklu, kas nodrošina savienojumus pa visu pilsētu, no infrastruktūras viedokļa ir izcili piemērots plaša un daudzpusīga industriālā centra izveidei. Plānojam ēku kompleksu attīstīt, vienlaikus domājot par mūsdienu biznesa vajadzībām un ilgtspējas principiem," komentē Igors Terehovs, "Merito Real Estate Fund” partneris.

EfTEN Real Estate Fund AS publiskā piedāvājuma ietvaros investori pierakstījās 620 544 akcijām, kuru kopējā vērtība sasniedza 11,8 miljonus eiro.

Kopumā piedāvājumā piedalījās 845 investori, no kuriem 388 bija jau esošie fonda dalībnieki, apliecinot augstu uzticības līmeni fonda darbībai.

Kopējais pieprasījums pēc akcijām sasniedza 11 790 336 eiro, un tajā piedalījās 845 investori, no kuriem 388 jau bija esošie EfTEN Real Estate Fund AS akcionāri. Igaunijas investori veidoja ievērojamu daļu – 97% no kopējā pieprasījuma.

"Mēs augstu vērtējam investoru interesi un uzticību, kas atspoguļo pārliecību par fonda darbības stratēģiju un nākotnes potenciālu. Piesaistītais kapitāls sniedz iespēju veiksmīgi realizēt plānotos projektus un turpināt attīstību Baltijas tirgū. Mūsu mērķis ir saglabāt stabilu izaugsmi un nodrošināt akcionāriem pievilcīgu atdevi, vienlaikus stiprinot fonda klātbūtni gan esošajos, gan jaunos tirgos," sacīja Viktors Savins, EfTEN Capital Latvija valdes priekšsēdētājs.

Latvijā kopumā un iekšlietu nozarē atsevišķi būtu jāuzlabo publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums, revīzijas ziņojumos "Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai" un "Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte" secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK skatījumā, Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu.

Revidenti uzskata, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks, vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai, nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība un nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.

Latvijas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "Provendi Asset Management" pārvaldītais fonds "Indexo Real Estate Fund" ieguldījis vairāk nekā 3,6 miljonus eiro īres nama renovācijā Krišjāņa Valdemāra ielā.

Ēkas kopējā platība ir 2 868 m².

Atjaunotā ēka, kas sākotnēji uzcelta 1914. gadā pēc arhitekta Herberta Tīmaņa projekta, apvieno vēsturisku jūgendstila šarmu ar mūsdienīgiem dzīvošanas apstākļiem. Renovācijas procesā ēka ir atjaunota, saglabājot tās autentiskās detaļas, tostarp augstos griestus, lielos jūgendstila logus un erkerus. Dzīvojamajā ēkā ir pieejami dažādi dzīvokļu tipi: studio dzīvokļi platībās no 17 līdz 45 m², kā arī vienas guļamistabas dzīvokļi, kuru platība svārstās no 34 līdz 59 m².

"Projekts apliecina mūsu apņemšanos attīstīt, paplašināt un pilnveidot Rīgas īres tirgu. Pieaugot pieprasījumam pēc kvalitatīvām dzīvojamām telpām, mēs piedāvājam risinājumu, kas atbilst mūsdienu prasībām un vajadzībām – mājīgus, ērtus un funkcionālus dzīvokļus vēsturiskā ēkā, kas atrodas pašā pilsētas centrā," uzsver Sanita Zērvena SIA “Provendi asset management AIFP” Investīciju vadītāja.

Latvijas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "Provendi Asset Management" pārvaldītais fonds "Indexo Real Estate Fund" ir iegādājies tirdzniecības centra ēku Paņevežā, Lietuvā, kurā ilgtermiņa nomnieks ir "Depo DIY" ("Depo"), informēja fonda pārstāvji.

Darījuma summu fonds neatklāj.

Tirdzniecības centrs ir būvēts tieši "Depo DIY" vajadzībām un sāka darbību 2016.gadā. Ēkas kopējā platība pārsniedz 19 000 kvadrātmetru, bet zemes platība ir apmēram 43 000 kvadrātmetru.

"Provendi Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš informē, ka ar Lietuvas "Depo DIY" tiek slēgts jauns ilgtermiņa nomas līgums, proti, šis darījums ir tā dēvētais "sale-lease-back" darījums.

Tādējādi "Indexo Real Estate Fund" portfelī šobrīd ir seši objekti Latvijā un Lietuvā, un fonda portfelis sasniedz platību virs 41 500 kvadrātmetru. Fonda portfelī ir arī 260 dzīvokļi namīpašumos Rīgas centrā. Portfelī ietilpst tirdzniecības centrs Rīgā ("Gaiļezers Rimi") un Tukumā ("Tukums Rimi"), kā arī trīs daudzdzīvokļu īres nami Rīgā (Elizabetes ielā 89, Pulkveža Brieža ielā 10 un Krišjāņa Valdemāra ielā 61). Kopējā īpašumu vērtība pašreiz sasniedz aptuveni 70 miljonus eiro.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

“Provendi” pārvaldītais fonds par vairāk nekā 40 miljoniem eiro iegādājas tirdzniecības centru “Olimpia”.

Ar šo stratēģiski nozīmīgo darījumu “Provendi Asset Management AIFP” pārvaldītais nekustamo īpašumu fonds "INDEXO Real Estate Fund" ne tikai paplašina savu nekustamo īpašumu portfeli, bet arī nostiprina pozīcijas Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū.

Tirdzniecības centrs "Olimpia", kas atrodas Āzenes ielā 5, Rīgā, un, kura neto izīrējamā platība ir 20 991 m² piedāvā plašāko sporta un atpūtas preču izvēli Latvijā. Tirdzniecības centra nomnieku sarakstā ir vairāk nekā 60 uzņēmumu, tostarp “Rimi” hipermārkets, diennakts fitnesa klubs “Gym!”, ģimenes izklaides centrs “Adventica”, sporta preču veikalu tīkls "Sportland", kā arī vairāki pasaulē atzīti sporta zīmoli, piemēram, “Adidas”, “Sports Direct”, “Nike” un “Puma”.

Nav noslēpums, ka, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvijas komersantu akciju tirgus kapitalizācija būtiski atpaliek no sava ekonomiskā potenciāla, 2023. gada beigās veidojot tikai 1,8% no IKP. Savukārt biržā kotēto Latvijas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību skaits pret privātā sektora emitentiem atšķirībā no Lietuvas (36%) un Igaunijas (38%) joprojām veido apaļu nulli.

Minētā statistika ne tikai liecina par pasivitāti kapitāla tirgus piedāvāto finansējuma iespēju izmantošanā, bet arī par krasajām atšķirībām starp kaimiņvalstu pieņemtajiem publisko personu kapitālsabiedrību uzraudzības modeļiem.

Ņemot vērā, ka publisko personu kapitālsabiedrības veido ārkārtīgi būtisku potenciālo kapitāla tirgus kandidātu daļu, nepieciešams rast atbildi uz jautājumiem – kas kavē Latvijas valsts kapitālsabiedrību dalību kapitāla tirgos, un kā atbrīvoties no šiem nelabvēlīgajiem faktoriem?

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants

Plaši diskutētā Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmajā daļā joprojām paredzēts, ka publiskās personas drīkst līdzdarboties kapitālsabiedrībās tikai tad, ja tiek (1) novērsta tirgus nepilnība, (2) sniegta stratēģiski svarīga prece vai pakalpojums vai (3) tiek pārvaldīti stratēģiski svarīgi īpašumi.

Viens no finanšu nozares uzņēmumiem Latvijā, 4finance, ir pārcēlies uz Rīgas centru un izvēlējies Barons Kvartāls biroju kompleksu kā savas jaunās mājas, nomājot vairāk nekā 1400 kv.m plašas telpas jaunākajā ēkā, kas tika nodota ekspluatācijā 2023. gada nogalē.

4finance šo izvēli pamato ar telpu ergonomisko plānojumu un individuāli pielāgotu dizainu, kas ne tikai veicina darbinieku produktivitāti, bet arī piedāvā iespēju atrasties modernā vidē Rīgas centrā.

Barons Kvartāls ir uzsācis nākamās kārtas būvniecību, kas ievērojami paplašinās kvartāla iespējas un piekļuvi, tostarp atverot jaunu iebrauktuvi no Senču ielas.

"4finance lēmums pārcelties uz Barons Kvartāls ir piemērs tam, kā vadošie tirgus spēlētāji redz biroju telpas ne tikai kā darba vidi, bet arī kā stratēģisku ieguldījumu darbinieku labbūtībā un uzņēmuma tēlā", skaidro Kivi Real Estate konsultanti Artūrs Rundzāns un Linards Veide. “Līdz ar šo tendenci mēs prognozējam, ka nākamās lielākās iespējas uzņēmumiem nomāt modernas telpas radīsies pēc 2027. gada, kad būs pabeigti vairāki jauni attīstības projekti.”

Bauskā, Ceriņu ielā, topošā daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā, norisinājies svinīgs kapsulas iemūrēšanas pasākums.

Jaunais īres nams būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 60 dzīvokļiem. Ēkā, ar kopējo dzīvojamo platību 3300 kvadrātmetri, atradīsies vienistabas, divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļi. Projektā iekļautas arī 72 autostāvvietas.

Jaunajā īres namā kopējās investīcijas ir paredzētas 6,74 miljonu eiro apmērā. No tiem “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevums ir 6,47 miljoni eiro no ES Atveseļošanas fonda budžeta.

Būvniecības līgums noslēgts ar SIA “Monum”. Būvprojekta izstrādātājs ir SIA “Neoprojekts”.

“KIK Real Estate Bauska” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks: “Bauskā, pēc vairāk kā 15 gadu pārtraukuma, tiek būvēta jauna daudzdzīvokļu māja, kurā būs zemas īres cenas, zems enerģijas patēriņš un zema skaņas caurlaidība. Bauskas novadam šis ir ļoti nozīmīgs notikums. Reģionālajās pilsētās šādu projektu realizācija pielīdzināma Ziemassvētku brīnumam, kurš tapis sadarbībā ar Eiropas savienību, “Altum” un Bauskas novada pašvaldību. Tieši Bauskas novada pašvaldība ir viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kura izstrādāja saistošos noteikumus, kuri ļauj realizēt šāda veida projektus.”

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Lai gan sākotnējā akciju publiskā piedāvājuma (IPO) gadījumu skaits Lietuvā joprojām ir neliels, obligāciju tirgū ir ievērojama aktivitāte. Lielākajā daļā obligāciju emisiju pieprasījums no ieguldītājiem pārsniedz piedāvājumu, liecinot par augstu ieguldītāju likviditāti un ienesīguma apetīti.

Tomēr 2024. gads ir sniedzis arī svarīgu atgādinājumu par ieguldījumu riskiem – piemēram, starptautisko kravas pārvadājumu kompānija Integre Trans, kas 2023. gadā piedāvāja pievilcīgi augstus procentus nesošas obligācijas, saskārās ar maksātnespējas problēmām. Šajā kontekstā tiek ieviestas jaunas regulatīvās un institucionālās iniciatīvas ar mērķi veicināt gan tirgus attīstību, gan ieguldītāju aizsardzību.

Kapitāla tirgus stratēģiskā attīstība

Lietuvas kapitāla tirgū notiek nozīmīgas pārmaiņas, kas tiek īstenotas koordinēti institucionālā līmenī. 2023. gadā izveidotā Kapitāla tirgus padome informē, ka vairāk nekā puse no kopā 41 sagatavotā priekšlikuma un iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot tirgus efektivitāti un pieejamību, jau ir ieviesti vai ir ieviešanas fāzē. Pasākumi aptver gan tehniskus tirgus infrastruktūras uzlabojumus, gan uz ieguldītājiem vērstas aktivitātes.

Eleving Group 23. septembrī uzsāka publisko akciju piedāvājumu Baltijā un Vācijā, kopumā piedāvājot 24,5 miljonus akciju par cenu no 1,6 līdz 1,85 eiro, kas kapitāla izteiksmē nozīmē aptuveni 40 miljonus eiro. Tā ir lielākā privātas kompānijas akciju emisija Latvijā un viena no prāvākajām Baltijas kapitāla tirgū. Piedāvājums noslēdzas 8. oktobrī.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupa Eleving Group darbu sāka 2012. gadā, pirmsākumos piedāvājot transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Grupas galvenā misija ir apkalpot sabiedrības grupas, kas nav tradicionālo banku klienti, un veicināt iekļaujošu ekonomiku ar inovatīviem, viegli lietojamiem un saprotamiem finanšu produktiem. Eleving Group transportlīdzekļu finansēšanas segments iekļauj nodrošinātos aizdevumus un mobilitātes pakalpojumus un veido aptuveni divas trešdaļas no visa portfeļa. Tā vadošais zīmols ir Mogo. Savukārt trešdaļu no portfeļa veido nenodrošinātie patēriņa finansēšanas pakalpojumi, ko primāri piedāvā Balkānos un Āfrikā.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

INVL Partner Power Opportunities Fund, slēgts fonds informētiem ieguldītājiem, kura darbību 2024. gada septembrī uzsāka Baltijas vadošais alternatīvo aktīvu pārvaldītājs INVL Asset Management, kas ir daļa no Invalda INVL grupas, no ieguldītājiem ir piesaistījis 24,71 miljonus ASV dolārus.

Kopumā fondā ieguldījis 71 ieguldītājs. Fonda ieguldījumu vienības Baltijas valstīs izplatīja ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas zem zīmola INVL Family Office.

"Kārtējo reizi redzam, ka ieguldītāji mūsu reģionā atzinīgi vērtē šādas pasaules līmeņa ieguldījumu iespējas. Ieguldīšana šajā fondā ne tikai palīdz ieguldītājiem diversificēt savus portfeļus un sasniegt ilgtermiņa kapitāla pieaugumu, bet arī ļauj viņiem veicināt pozitīvas pārmaiņas enerģētikas un infrastruktūras nozarēs globālā mērogā," saka INVL Family Office vadītāja Asta Jovaišienė.

Minimālā ieguldījumu summa INVL Partner Power Opportunities Fund ir 145 000 ASV dolāru. Paredzams, ka šis slēgtais fonds informētiem ieguldītājiem sasniegs vidējo gada ienesīgumu 16–18 % apmērā. Paredzamais fonda darbības ilgums ir 10 gadi.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Norvēģijas aviokompānija "Norse Atlantic Airways" nomās telpas biroju centrā "Novira Plaza", informē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltic" pārstāvji.

Zemo izmaksu tālsatiksmes pārvadātājs, kas piedāvā pieejamus transatlantiskos lidojumus ar moderniem, degvielu taupošiem Dreamliners, lidsabiedrība Norse Atlantic Airways ir iekārtojusi 720 m² biroja telpas Novira Plaza ēkas 3.stāvā.

Šī partnerība ir vēl viens pavērsiens biroju kompleksam Novira Plaza, tādējādi turpinot piesaistīt ievērojamus starptautiskus uzņēmumus.

Norse Atlantic Airways lēmums uzsākt darbību biroju kompleksā Novira Plaza izceļ tās apņemšanos piesaistīt labākos talantus, nodrošināt izcilu pieejamību un pieņemt efektīvus un elastīgus darba telpas risinājumus. Lidsabiedrība jau ir uzsākusi darbību pagaidu, lietošanai gatavā birojā 2025. gada janvārī, un pēc būvniecības pabeigšanas 2025. gada vasarā plāno pārcelties uz paplašinātām telpām.

Ministru kabinets 18.decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļas, informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Vienlaikus arī "Telia" ir biržā kotēts uzņēmums, un tai ir pienākums ziņot par šādiem darījumiem, piebilda Valainis.

Atbilde no "Telia" tiek gaidīta mēneša laikā.

Piedāvājums esot sagatavots, ņemot vērā saimnieciskos apsvērumus, lai tas būtu ekonomiski pamatots.

Runājot par "Tet" un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja "Telia" pieņems piedāvāto risinājumu, bet "tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu".

Piemēroti tirgus apstākļi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" iziešanai biržā, iespējams, varētu būt pavasarī, intervijā sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, lai "airBaltic" veiktu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un palielinātu kapitālu, kapitāla tirgos ir jābūt labvēlīgai situācijai.

"Tā tāda nebija pagājušajā gadā, tā tāda nav arī šodien. Situācija varētu mainīties pavasarī, jo mēs redzam, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas, iespējams, ir gaidāmas pārmaiņas. Bet šodien mēs to vēl nezinām," teica Gauss.

Komentējot, kāda ir pašreizējā situācija ar stratēģisko investoru, Gauss sacīja, ka tas ir akcionāru jautājums, kurā Latvijas valsts jau ir sniegusi paziņojumus. "Es varu tikai atkārtot to pašu, ka tas ir sagaidāms un notiek pozitīva virzība. Gala lēmums, protams, ir abu pušu - jaunā akcionāra un Latvijas valsts - ziņa," sacīja Gauss.

Specialty jeb augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmums SIA Kalve Coffee (KALVE) apgrozījums 2024. gada pirmajā pusgadā kāpis par 40% salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, savukārt peļņa augusi 2,6 reizes.

“Šogad esam spēruši ārkārtīgi būtisku soli uzņēmuma tālākā attīstībā, paziņojot par plāniem gada otrajā pusē īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (SPP/IPO). Paralēli tam esam turpinājuši demonstrēt stabilu izaugsmi, ko atspoguļo arī KALVE finanšu rezultāti. Pirmajā pusgadā uzņēmuma peļņa jau ir gandrīz divas reizes augstāka nekā aizvadītajā gadā kopā. Esam gandarīti par revidenta pozitīvo slēdzienu, un gada pirmajos sešos mēnešos vadības komanda tika papildināta ar vairākiem būtiskiem speciālistiem, tostarp pieņemot darbā jaunu finanšu direktoru,” uzsver Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee līdzdibinātājs un valdes loceklis.

“Gada pirmajos sešos mēnešos KALVE Jaunmārupes grauzdētavā esam saražojuši par 15% vairāk kafijas, tādējādi nodrošinot augstāku ražošanas efektivitāti un pārdošanas apjomus gan Latvijā, gan mūsu eksporta tirgos. Pēc vadības aplēsēm, kuras ir atspoguļotas pārskatā, prognozētais 2024. gada nozares biznesa pieaugums reģionā varētu pat sasniegt 25-30%,” papildina Zēmanis.