Līdz 2025. gadam, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, trokšņainību un ielu noslodzi Rīgā, iecerēts izbūvēt plašu stāvparku tīklu; nepieciešami vairāk nekā 39 milj. eiro
Pirmais mēģinājums Rīgā izveidot stāvparku gan nav vainagojies ar lieliem panākumiem. DB jau vairākkārt ziņojis, ka Ulbrokas ielas stāvparks tiek izmantots minimāli. Lai izvērtētu, kāpēc tā un kādai turpmāk jābūt Rīgas domes auto novietņu politikai, pēc pašvaldības pasūtījuma projektēšanas uzņēmums E. Daniševska birojs, piesaistot SIA Solvers transporta plūsmu speciālistus un ārvalstu ekspertu Marku Geldofu, izstrādājis stāvparku sistēmas attīstības plānu. Tā rezultāti tiks ņemti vērā Transporta attīstības tematiskajā plānojumā, kuru jaunā Rīgas teritorijas plānojuma ietvaros šobrīd izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Tā ietvaros ir paredzēts izstrādāt arī stāvvietu infrastruktūras attīstības plānu.
Stāvparku plāna izstrāde pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā 81 tūkst. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamās informācijas.
Vajadzēs 39 milj. eiro
Daudz lielākas investīcijas būs nepieciešamas, lai stāvparku plānu ieviestu dzīvē. Orientējošās izmaksas ir 39,3 milj. eiro šā gada cenās, lēš stāvparku plāna izstrādātāji. Tik lieli līdzekļi nepieciešami pakāpeniskai stāvparku izveidei 27 pilsētas vietās, atsevišķās vietās līdzās izveidojot pat vairākas novietnes. Šajos stāvparkos varētu atstāt vairāk nekā 11 tūkst. automašīnu. Šobrīd ielu sarkanajās līnijās ir ap 5000 maksas stāvvietu, kuras apsaimnieko SIA Rīgas satiksme, mazliet vairāk ir bezmaksas autostāvvietu. Provizoriskās izmaksas ietver gan atsevišķu zemes gabalu iegādi, gan pašu stāvparku būvniecību, pievedceļu un infrastruktūras sakārtošanu, sabiedriskā transporta joslu ierīkošanu. Papildus vēl būtu jārēķina tēriņi sabiedrības informēšanai, kā arī sabiedriskā transporta pielāgošanai, piemēram, papildu maršrutu nodrošināšanai un kustības intervāla uzlabošanai. Pēc Rīgas satiksmes aprēķiniem, tam nepieciešami teju 53 tūkst. eiro. Jāņem arī vērā ekspluatācijas izmaksas. Daudzstāvu stāvparks Ulbrokas ielā tā apsaimniekotājam SIA Rīgas pilsētbūvnieks pērn izmaksāja 63 tūkst. eiro. Savukārt SIA Rīgas satiksme lēš, ka vienlīmeņa stāvparka ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas ir 6 eiro/m2 gadā. Ņemot to vērā, tiek lēsts, ka 2025. gadā, ja būs uzbūvēti visi iecerētie stāvparki, to ekspluatācija varētu izmaksāt vairāk nekā 2 milj. eiro gadā.
No kādas naudas?
Ņemot vērā Rīgas domes budžeta deficīta pieaugumu (šogad plānots 50,7 milj. eiro), tostarp maksājot arvien lielākas dotācijas Rīgas satiksmei (šogad dotācija sasniegusi jau 90,5 milj. eiro, līdz gada beigām, grozot budžetu, sagaidāms, ka summa pieaugs vēl) par sabiedriskā transporta izmantošanu, loģisks ir jautājums par to, kur pilsētai šādus līdzekļus gūt.
Plāna izstrādātāji par iespējamāko uzskata ES fondu līdzekļu piesaisti, jo Rīgas satiksmes «finanšu resursi ir ierobežoti, un labākajā gadījumā tā var nodrošināt atsevišķu stāvparku pilotprojektu īstenošanu», bet Rīgas domei līdzekļi «teorētiski ir pieejami stāvparku būvniecības un uzturēšanas finansēšanai, bet ir jāņem vērā daudzās un konkurējošās izdevumu vajadzības (tostarp transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu jomā)».
Iespējamas arī sarunas ar Satiksmes ministriju par valsts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām izmantošanu šim mērķim. Šogad valsts budžeta transferti Rīgas domei ielām un pasažieru pārvadājumiem ir 14,4 milj. eiro, izriet no pilsētas budžeta.
Stāvparku plāna autori arī norāda, ka teorētiski vismaz daļējai stāvparku būvniecībai varētu izmantot finansējumu, kas paredzēts vienam no ES darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība prioritārajam virzienam Ilgtspējīga transporta sistēma, sasaistot tos ar Rīgas domes mērķiem – nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, sasaistīt pilsētas infrastruktūru ar TEN-T tīklu. Ar šo atbalstu Rīgas dome gan iecerējusi realizēt citus nozīmīgus projektus, starp kuriem kā trīs galvenie iezīmēti Salu tilta rekonstrukcija, Austrumu maģistrāles pabeigšana un Kreisā krasta pievedceļu izbūve ostai jeb Raņķa dambja projekts.
Kā reālāka gan tiek minēta iespēja izmantot pašvaldībām paredzēto ES finansējumu integrētas pilsētvides attīstībai kopā ar Rīgas domes līdzfinansējumu. Deviņiem nacionālās nozīmes centriem, starp kuriem ir arī Rīga, un 21 reģionālās nozīmes centriem no šīs programmas kopā ir pieejams 244 milj. eiro liels ERAF finansējums.
Atsevišķu stāvparku plāna sadaļu ieviešanai varētu mēģināt piesaistīt arī citu ES programmu finansējumu, norāda plāna izstrādātāji.
Iesaka sadarboties
Lielākā maksas autostāvietu apsaimniekotāja Rīgā SIA EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis, kurš nav iepazinies ar stāvparku plānu un tādēļ, kā pats uzsver, nevar objektīvi vērtēt iecerētā lietderību, norāda – stāvparkam pēc būtības ir jābūt efektīvam. Jau šobrīd Rīgā faktiski funkcionē vairāki stāvparki – pie tirdzniecības centriem Mols, Spice, Alfa esošajās stāvvietās mašīnas atstāj ne tikai pircēji, bet arī cilvēki, kas tālāk ar sabiedrisko transportu dodas uz darbu. Atgriežoties no darba, tirdzniecības centrā arī iepērkas, ietaupot laiku, kas jātērē, vēl papildus apstājoties pie kāda veikala. «Manuprāt, sen bija jāsāk runāt ar tirdzniecības centru īpašniekiem par šo stāvparku kapacitātes palielināšanu, piemēram, atklātā stāvlaukuma pie Spices vietā uzbūvējot vēl vienu četrstāvu stāvvietu. Un blakus uztaisītu ātrgaitas tramvaja līniju,» saka M. Meisītis. Viņaprāt, no šādas publiskās privātās partnerības ieguvēji būtu visi – pašvaldībai nebūtu jātērē nodokļu maksātāju nauda, būvējot stāvparkus, šoferiem nebūtu lieki jāmeklē, kur iepirkties, veikaliem – papildu pircēji.
Viņaprāt, nebūtu arī apdomīgi būvēt stāvparkus, no kuriem cilvēkus ar sabiedrisko transportu nogādās tikai pilsētas centrā, jo ekonomiskā aktivitāte arvien vairāk attīstās ārpus tā, piemēram, Skanstē. Turklāt, ja pašvaldība domā par lielām investīcijām autonovietnēs, tad nepieciešams uzbūvēt arī jaunas autostāvvietas pilsētas centrā, piemēram, 13. janvāra ielā, pie Nacionālās operas vai Strēlnieku laukumā, jo neatkarīgi no tā, cik pilsētas centrā maksās stāvvieta, vienmēr būs cilvēki, kuri brauks ar mašīnām. Jau šobrīd ir daudz objektu, kuru apmeklēšanu apgrūtina stāvvietas neesamība, un tā, viņaprāt, ir problēma, par ko netiek domāts. To, ka stāvvietu skaits Rīgā samazinās, M. Meisītis var teikt ar pilnu atbildību – pērn pārtrauca darboties četras kompānijas apsaimniekotas autostāvvietas, lai dotu vietu ēku celtniecībai, un viņš apšauba, vai zem ēkām tiks izbūvēts pietiekams skaits autonovietņu, lai pietiktu gan ēku iedzīvotājiem, gan tajās strādājošajiem un vēl viesiem.
Vai dārgāk?
Nevar arī izslēgt, ka, īstenojot stāvparku plānu, varētu paplašinātas teritorijas, kur par mašīnu novietošanu ielas malās Rīgā būs jāmaksā, varētu samazināties stāvvietu skaits un tās varētu kļūt dārgākas, lai motivētu cilvēkus no mašīnām pārsēsties uz sabiedrisko transportu vai velosipēdiem. Aptaujās ap 25% cilvēku atzinuši, ka stāvparku attīstību veicinātu augstākas cenas noteikšana stāvvietām ielas malā. Lielākajai daļai gan motivējošāka šķiet iespēja pēc iespējas ātrāk nokļūt galamērķī. Jāpiebilst, ka stāvparku Ulbrokas ielā iespējams izmantot bez maksas, ja veikti divi braucieni ar sabiedrisko transportu. Līdzīgu apmaksas veidu plānā ieteikts saglabāt, tikai diferencējot obligāto braucienu skaitu. Proti, pie stāvparkiem pie pilsētas robežas maksa varētu būt divu braucienu ar sabiedrisko transportu vērtībā, papildus piešķirot brīvbiļeti diviem braucieniem vēl vienam pasažierim, pie centra loka – četru braucienu ar sabiedrisko transportu vērtībā, starpposmā starp pilsētas robežu un centra loku – divu braucienu vērtībā.
M. Meisītis uzsver – lai attīstītu stāvparku sistēmu, šoferus nepieciešams motivēt un maksas paaugstināšana un stāvvietu skaita samazināšana centrā par tādu ir uzskatāma.
Motivācijas trūkums ir galvenais iemesls Ulbrokas stāvparka kūtrai izmantošanai. Lai gan kopumā aizpildījums ir starp 40 un 50% (kopējais vietu skaits – 676), stāvparka funkcijas tas pilda tikai nosacīti. 2013. gadā kā stāvparku to izmantojuši mazāk nekā 300 autovadītāju, lielākoties tas tiek izmantots kā autostāvvieta tuvējo māju iedzīvotājiem, izriet no apsaimniekotāja SIA Rīgas pilsētbūvnieks informācijas.
Tam ir salīdzinoši laba piekļuve no maģistrālā ielu tīkla, un attālums līdz sabiedriskajam transportam ir mazs, taču ir apgrūtināta piekļuve A. Deglava ielai virzienā prom no centra, braucot ārā no stāvparka. Tas ir tālu no vietām, kur veidojas sastrēgumi iebraukšanai Rīgas centrā, turklāt autobusam, kas stāvparku savieno ar pilsētas centru, satiksmes plūsmā nav priekšrocību attiecībā pret automašīnām. «Attiecīgi ceļš līdz centram laika ziņā ar automašīnu ir līdzvērtīgs braucienam sabiedriskajā transportā, tāpēc cilvēkiem trūkst motivācijas atstāt auto tieši šeit,» norāda stāvparku sistēmas attīstības plāna izstrādātāji.
