Jaunākais izdevums

Intensīva stāvparku būvniecība Rīgā varētu sākties 2016. gadā

Lai nopietni sāktu stāvparku sistēmas ieviešanu Rīgā, nepieciešama sistēmas attīstītāja un administratora izvēle, izraudzīto zemesgabalu izmantošanas iespēju detalizēts novērtējums, finansējuma apjoma precizēšana, sabiedrības informēšanas kampaņas organizēšana utt. Pati parku izveide varētu sākties ar Ulbrokas parka uzlabošanu, izveidojot sabiedriskā transporta joslu centra virzienā. Tas varētu notikt jau nākamgad. Tad arī varētu tikt lauzti divi līgumi par pašreizējo stāvlaukumu Lielvārdes ielā un Uzvaras bulvārī nomu, lai tos izmantotu stāvparku izveidei. Savukārt 2016. gadā jau sāktos jauno parku būvniecība. Kā pirmie varētu tapt stāvparki Brīvības gatvē – Juglā un pie Alfas, kā arī Maskavas ielā pie Slāvu ielas, Ziepniekkalna ielā pie Bauskas ielas un Lucavsalā, Vienības gatvē – pie stacijas Tīraine, Ozolciema ielā un stacijas Torņakalns, Jūrmalas gatvē pie Dammes ielas un Daugavgrīvas ielā pie Lilijas ielas.

Jaunajā stāvparku plānā saglabāti astoņi zemesgabali – Berģos, pie tirdzniecības centra Dole, pie Salu tilta, Bauskas ielā, Ozolciema ielā, pie stacijas Torņakalns, Uzvaras bulvārī un pie stacijas Mangaļi, kurus šim mērķim Rīgas dome rezervēja jau pirms vairākiem gadiem.

Jāatgādina, ka pašvaldība rezervēja zemi 20 parku izveidei, viens īpašums jau iepriekš tika izņemts no rezervēto saraksta. Tagad, stāvparku sistēmas attīstības plāna izstrādātājiem rezervētos īpašumus izvērtējot, nācies secināt, ka daļa no tiem nav piemēroti.

Tiem ir vājš sabiedriskā transporta nodrošinājums, un tie ir pārāk lieli, piemēram, Spilves lidlaukā pie perspektīvā Ziemeļu šķērsojuma varētu izveidot stāvparku vairāk nekā 100 tūkst. automašīnu.

Veiksmīgas stāvparku sistēmas izveidei nepieciešamas vietas, no kurām vēlamais galamērķis, piemēram, centrs, Pārdaugava, kādas aktivitāšu zonas, būtu sasniedzamas ar vienu sabiedriskā transporta (ideāli vilciena vai tramvaja, jo to pārvietošanās laiks ir prognozējams; turklāt pieturvietai būtu jāatrodas ne tālāk par 400m no stāvparka) braucienu vai ar ne vairāk kā vienu pārsēšanos uz citu līniju, un ne vairāk kā 45 min laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Domā par stāvparku bumu Rīgā...

Lāsma Vaivare,21.07.2014

Stāvparki Rīgā 2012. gadā: ar sarkanu atzīmētie - perspektīvie stāvparki; ar zilu - Rīgas domes rezervētie stāvparki; ar dzeltenu - perspektīvie stāvparki kaimiņu pašvaldībās; ar zaļu - esošie stāvlaukumi kā stāvparki. Palielināt grafiku

Avots: Rīgas dome

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025. gadam, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, trokšņainību un ielu noslodzi Rīgā, iecerēts izbūvēt plašu stāvparku tīklu; nepieciešami vairāk nekā 39 milj. eiro

Pirmais mēģinājums Rīgā izveidot stāvparku gan nav vainagojies ar lieliem panākumiem. DB jau vairākkārt ziņojis, ka Ulbrokas ielas stāvparks tiek izmantots minimāli. Lai izvērtētu, kāpēc tā un kādai turpmāk jābūt Rīgas domes auto novietņu politikai, pēc pašvaldības pasūtījuma projektēšanas uzņēmums E. Daniševska birojs, piesaistot SIA Solvers transporta plūsmu speciālistus un ārvalstu ekspertu Marku Geldofu, izstrādājis stāvparku sistēmas attīstības plānu. Tā rezultāti tiks ņemti vērā Transporta attīstības tematiskajā plānojumā, kuru jaunā Rīgas teritorijas plānojuma ietvaros šobrīd izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Tā ietvaros ir paredzēts izstrādāt arī stāvvietu infrastruktūras attīstības plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Aicina izteikt viedokli par stāvparku sistēmas Park&Ride ieviešanu

Lelde Petrāne,24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieki un pilsētas viesi, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnām, no šodienas - 24.februāra - līdz 19.martam, aizpildot anketu, aicināti izteikt savu viedokli par stāvparku (Park & Ride) sistēmas ieviešanu, kas palīdzētu prognozēt stāvparku sistēmas lietderību, kā arī galvenās prasības to izstrādei, liecina Rīgas domes sniegtā informācija.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šobrīd izstrādā jauno Rīgas teritorijas plānojumu, kura ietvaros tiek izstrādāts Transporta attīstības tematiskais plānojums. Tas paredz sagatavot Rīgas domes auto novietņu politikas un attīstības koncepciju, ietverot stāvparku sistēmas attīstības plānu.

Anketas elektroniskā formātā ir pieejamas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā: rdpad.lv

Izdrukātā veidā tās būs iespējams aizpildīt visās Statoil degvielas uzpildes stacijās Rīgā, Pilsētas attīstības departamentā klientu apkalpošanas dienās, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ziņas, ka Lucavsalā jau nākamgad paredzēts ierīkot stāvparku jeb tā dēvēto Park & ride, kļuvis zināms, ka beidzot varētu iekustēties stāvparku sistēmas attīstība visā Rīgā. Stāvparku sistēmas attīstības plāns tika izstrādāts jau pērn, taču pagaidām tā īstenošanu dēvēt par strauju nebija pamata, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Pirmais oficiālais stāvparks Rīgā tika atklāts Ulbrokas ielā 2012. gadā un, kā atzina ieceres īstenotāji, nebija diez cik veiksmīgs. Tas arī sākotnēji nemaz nebija būvēts kā stāvparks un tikai vēlāk pielāgots šai funkcijai – SIA Rīgas pilsētbūvnieks uzbūvēja pašvaldības dzīvojamo māju kompleksu, kurā ietilpa daudzstāvu autostāvvieta ar 676 vietām. Tā kā autostāvvieta bija noslogota tikai par trešdaļu, brīvās vietas atvēlēja stāvparka vajadzībām, taču šim nolūkam stāvvietu iedzīvotāji izmantoja maz.

Tomēr doma, ka Rīgā nepieciešamas auto novietnes, no kurām iedzīvotāji tālāk uz centru dotos ar sabiedrisko transportu, plānu un projektu līmenī pastāv jau samērā sen. 2008. gadā pašvaldība bija rezervējusi vairāk nekā 20 zemesgabalu stāvparku ierīkošanai. Šobrīd aktuālais stāvparku attīstības plāns, ko izstrādājis SIA E. Daniševska birojs, paredz, ka 2025. gadā stāvparki Rīgā būs vismaz 27 vietās, tostarp Berģos, Juglā, Zemitānos, Tīraines, Torņakalna un Mangaļu stacijā, tirdzniecības centros Alfa, Mols, Spice utt., nodrošinot vairāk nekā 11 tūkstošu stāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga joprojām nav tikusi skaidrībā ar veidu, kā varētu tikt realizēta stāvparku ieviešanas ideja; nākotnē varētu noteikt ierobežojumus iebraukšanai pilsētas centrā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd atkal ir aktualizējies tā saucamais park&ride jeb stāvparku ieviešanas jautājums. Tas skatīts Rīgas domes pilsētas attīstības komitejas sēdē, tomēr skaidra redzējuma, kad pilsētā reāli varētu tikt būvēti stāvparki, joprojām nav.

Jāatgādina gan, ka jau 2014. gadā, lai izvērtētu, kādai turpmāk jābūt Rīgas domes auto novietņu politikai, pēc pašvaldības pasūtījuma projektēšanas uzņēmums E. Daniševska birojs, piesaistot SIA Solvers transporta plūsmu speciālistus un ārvalstu ekspertu Marku Geldofu, izstrādāja stāvparku sistēmas attīstības plānu. Tas, kā DB jau iepriekš ziņojis, atklāja – lai pakāpeniskai izveidotu stāvparkus 27 pilsētas vietās, atsevišķās platībās līdzās izveidojot pat vairākas novietnes, nepieciešami 39,3 milj. eiro. Šajos stāvparkos varētu atstāt vairāk nekā 11 tūkst. automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Rīgas investīciju plānos un Rīgas budžetā līdzekļi jaunu stāvparku būvniecībai jeb tā saucamajai «park and ride» sistēmai atvēlēti nav, jo šie projekti esot ļoti dārgi, stāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence.

«2014.gadā, apstiprinot Rīgas attīstības programmu 2014.-2020.gadam, neielikām investīciju plānā konkrētus projektus, jo «park and ride» risinājumiem jābūt kompleksiem, visaptverošiem un saistītiem ar sabiedriskā transporta tīklojuma un apkalpes uzlabojumiem,» skaidroja Brence, norādot, ka šie projekti būtu īstenojami ar valsts un Eiropas fondu atbalstu.

Aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija liecina, ka pašvaldībā par «park and ride» sistēmas ieviešanu diskutēts jau vismaz no 2000.gadu sākuma. Līdz šim pēc departamenta pasūtījuma izstrādāti divi pētījumi - Stāvparku sistēmas sadaļas attīstības plāns un Rīgas domes autonovietņu politikas un attīstības koncepcija. Līdz ar to pašvaldībai ir nepieciešamā informācija, lai uzsāktu stāvparku programmas īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāvparkiem, kur novietot automašīnas, lai pārsēstos sabiedriskajā transportā, nav jāatrodas Rīgā, bet gan pie tās robežām, intervijā teica par satiksmes infrastruktūru galvaspilsētā atbildīgais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš skaidroja, ka ir dažādi mobilitātes punkti, sākot no Centrālās dzelzceļa stacijas, kas ir reģionālas un nacionālas nozīmes, un beidzot ar parastu pieturu, kur var pārsēsties citā transportlīdzeklī.

Tos var iedalīt divās daļās - vieni ir stāvparki, kuros var nolikt automašīnu, pārkāpt sabiedriskajā transportā, bet otri ir mobilitātes punkti, kas ir plānoti Rīgā, kur var pārsēsties no vilciena uz Rīgas sabiedrisko transportu.

"Rīgas mobilitātes problēma šobrīd ir tāda, ka ir labs pasažieru vilciena tīkls un ir labs "Rīgas satiksmes" maršrutu tīkla pārklājums. Taču šie tīkli nesatiekas un dzīvo katrs savu dzīvi," skaidroja Ķirsis.

Izkāpjot kādā dzelzceļa stacijā, piemēram, Čiekurkalnā, vispār nevarot saprast, vai esi Rīgā vai kaut kur citur. Tādēļ šie tīkli esot jāsaslēdz kopā. To var izdarīt ar mobilitātes jeb pārsēšanās punktu starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru