Laikā, kad termometra stabiņš aiz loga rāda krietni zem nulles, svarīgi parūpēties par savu auto, it īpaši – ja esi lietotas automašīnas īpašnieks. Par to, kā jauni un lietoti auto jāaprūpē bargajos ziemas mēnešos, lasi šajā rakstā!

Viens no galvenajiem parametriem – redzamība

Lai pārvietotos droši, tev vienmēr jāredz tas, kas notiek uz ceļa. Ziemā redzamību ievērojami apgrūtina gan sniegs, gan lietus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš vējstikla slotiņām. Pārlieku nolietotas slotiņas ne tikai nespēj efektīvi notīrīt vējstiklu, bet var to sašvīkāt. Ja vējstikla slotiņas ir bojātas, pienācis laiks tās nomainīt.

Redzamībai nepieciešams vējstiklu, logus un lampas notīrīt no sniega un ledus. Šo uzdevumu paveikšanai tev būs nepieciešama slotiņa un ledus skrāpis. Notīrīt vajag arī automašīnas jumtu – straujas bremzēšanas vai paātrināšanās gadījumā uz tā esošais sniegs var nonākt vai nu uz tava, vai aizmugurē braucošā transportlīdzekļa vējstikla.

Redzēt uz Latvijas ceļiem elektroauto vairs nav brīnums. Tie, kuri atklājuši šo automobiļu priekšrocības, jau šobrīd dzīvo nākotnē, tomēr daudzus joprojām uztrauc vairāki jautājumi: vai elektroauto ir izdevīgi, kādas būs uzlādes iespējas, iegādājoties auto, un kā tas izmainīs ierasto ikdienas ritmu. Kādi tad, galu galā, ir elektroauto ieguvumi un kādēļ vērts apsvērt to iegādi? Turpiniet lasīt rakstu un ieskatieties nākotnē, ko mums atnes šīs automašīnas.

Ne tikai videi, bet arī ģimenei draudzīgs

Piekritīsiet, ka lasīts un dzirdēts daudz un dikti par automobiļu ietekmi uz vidi. Tieši klimata pārmaiņas daudzus arī ir ieinteresējušas lūkoties daudz zaļākā un ilgtspējīgākā risinājumā – elektroauto. Ne velti jau no 2035. gada Eiropas Savienības tirgū varēs izlaist tikai bezemisiju automašīnas.

Taču mūsdienu cilvēkam svarīgi ir arī tas, kā viņš pats jūtas šajā auto. Te nu var droši apgalvot, ka elektroauto izvēles klāsts ir plašs. Sākot no dizaina līdz ietilpībai – tie ir auto, kur padomāts par modernākajām tehnoloģijām un ērtībām. Piemēram, ģimene, kura vēlas ilgtspējīgu un videi draudzīgu auto, ar kuru ik dienas pārvietoties, gan braucot uz darbu, gan transportējot bērnus uz skolu, šodienas tirgū atrastu vairākus sev apmierinošus variantus. Auto ražotāji arvien vairāk domā par to, kā sniegt labāko braukšanas pieredzi, vienlaikus nekaitējot arī videi, un Hyundai ir viens no tiem, kas pierādījis, ka to var veiksmīgi sasniegt. 2023. gada elektroauto modelis IONIQ 5 ir pilnīgs inovāciju skaistums – lielāka ietilpība, ātrāka uzlāde un nākotnes prasībām pielāgots dizains.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Inchcape Motors Latvia BMW grupas direktors Ivars Norvelis. «Latvijā esam vienīgie un oficiālie izplatītāji BMW automobiļiem un motocikliem, MINI, savukārt Alpina zīmolu pārstāvam visā Baltijā. Mēs ceram, ka šā gada marta beigās, aprīļa sākumā noslēgsies mūsu salona rekonstrukcija un klientus varēsim uzņemt jaunās telpās,» stāsta I. Norvelis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani patiesi aizrauj auto industrija un tās iespējas. Auto pats par sevi ir salīdzinoši neliels priekšmets, kas sevī koncentrē ļoti daudz - cilvēka tehnoloģisko izdomu un sasniegumus, stilu un dizainu, fokusu uz detaļām. Vienlaikus gan auto nozarē kā tādā, gan premium klases auto segmentā konkurence ir pietiekami asa, reizēm pat pašiem ar sevi, lai aizvien būtu jādomā par to, kā mainīties, kā uzlabot piedāvājumu, servisu, kā sasniegt klientu labāk.

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana, ar jebkādiem nosacījumiem, aizvien biežāk tiek pieprasīta ne vairs lūgta.

Valsts pusē valda neliela neizpratne par nozaru neapmierinātību, jo ir taču izveidoti dažādi atbalsta mehānismi un visam vajadzētu būt kārtībā. Taču, vēlme pēc ierobežojumu atcelšanas visbiežāk balstās nozares dalībnieku iztikas līdzekļu trūkumā un vēlmē nezaudēt savu biznesu.

Kādēļ atbalsta mehānismi nespēj piepildīt abas šīs vēlmes lielai daļai uzņēmumu un uzņēmēju ir cits stāsts, par to citreiz. Taču fakts ir tāds, ka cilvēki grib strādāt, pelnīt sev iztiku un nezaudēt to, ko ir veidojuši gadiem. Otrā svaru kausā ir sabiedrības veselība. Skaidrs, ka nolīdzsvarot šos kausus ir sarežģīts uzdevums ar kura risināšanu mums diez ko labi nesokas. Mums pat ir izdevies nonākt līdz situācijai, kad abi svaru kausi ir lejā. Slikti ir ekonomikā, un arī epidemioloģiski diez ko spoži neiet.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Gaisa piesārņojuma monitoringa dati par Rīgu liecina, ka pilsētas centrālajās ielās, kur ir visblīvākā satiksme, tiek pārsniegta slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu norma. Slāpekļa dioksīds ir autotransporta radīts piesārņojums. Vides speciālisti norāda – gaisa kvalitātes uzlabošanai efektīvi būtu ierobežot autotransporta intensitāti Rīgas centrā, taču būtiska nozīme ir arī Latvijā kopumā izmantotā autoparka tehniskajiem parametriem un vecumam, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Kā atzīst Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš, mūsu valstī ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropā, un, jo vecāks ir automobilis, jo videi nedraudzīgāks tas kļūst.

Pašlaik Latvijā uz autoceļiem un ielās ir mazliet vairāk par 600 tūkstošiem vieglo pasažieru un vieglo komercautomašīnu ar izietu tehnisko apskati un iegādātu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, lielākā daļa pieder privātpersonām vai arī privātpersonas ir to lietotājas.

«Uzņēmumi savus autoparkus cenšas uzturēt relatīvi jaunus tā iemesla dēļ, ka tikai jauns automobilis izmaksu ziņā var būt efektīvs. Līdz piecu gadu vecumam Latvijā ir 7–8% no visa autoparka, līdz 10 gadu vecumam – nepilni 30%, līdz 15 gadu vecumam – puse, un otra puse ir par 15 gadiem vecāki spēkrati,» stāsta Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš un turpina: «Eiropā līdzīga vecuma un struktūras autoparki ir arī attīstītajās valstīs, piemēram, Skandināvijā, it īpaši tās ziemeļos. Skandināvijā ir ļoti liels jaunu auto nodokļu spiediens, tāpēc autoparks ir relatīvi vecs. Taču atšķirībā no Skandināvijas mūsu vecais autoparks diemžēl tiek slikti uzturēts.»

Lietotu auto tirgotāji zina - lai cik labs būtu ripojošās preces izskats, cenu būtiski ietekmē nobraukuma rādītāji. «Ir ļoti daudz veidu, kā tos izmainīt, viens no populārākajiem - pieslēdz auto pie datora un notin. Daudzi pērk lietotus auto, nepārbaudot to vēsturi,» Dienai saka Agris Dulevičs. Viņš izveidojis datu bāzi autoDNA.lv, kā arī vietni Autodetektivs.lv un tāda paša nosaukuma lapu sociālajā tīklā Facebook, kur atmasko negodīgus lietotu mašīnu tirgoņus. Ne tikai tos, kuri attin odometru rādījumus, bet arī tā dēvēto frankenšteinu jeb no dažādiem avarējušiem auto sakomplektētu braucamo izplatītājus.

Lapa bauda popularitāti, komentāros zem bildēm atsevišķi cilvēki atklāj, ka konkrētos auto jau bija paguvuši apskatīt iegādes nolūkā, līdz ieraudzījuši Agra izmeklēšanas rezultātus. Viņš pats norāda, ka auto detektīvs var būt ikviens - piepūles tik vien, kā ievadīt noskatītās mašīnas VIN jeb unikālo sērijas numuru interneta datu bāzē. Jāatzīmē, ka, pēc Agra novērojumiem, Latvijā sludinājumos VIN pieejami vien piektdaļai auto: «Ja pārdevējs izvairās to atklāt arī tiešā komunikācijā ar ieinteresēto pircēju, tad viss skaidrs! VIN numuru pārsist teorētiski var, taču tas ir ļoti sarežģīts darbs.»

Latvijā deklarētie iedzīvotāji, kuri brauca ar ārvalstīs reģistrētu auto pa Latviju, valsts budžetu pērn papildinājuši ar nepilniem 0,8 milj. eiro, bet šā gada pirmajā pusgadā ar nepilniem 0,3 milj. eiro.

Tādu ainu rāda Satiksmes ministrijas dati. Savulaik pirms šī specifiskā ceļu nodokļa ieviešanas bija bažas par šīs normas ievērošanas kontroli. Nodokļa ieviešana bija vērsta uz to, lai Latvijā dzīvojošie un strādājošie cilvēki nereģistrētu automašīnas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, šādi nemaksājot Latvijā paredzēto transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, bet ikdienā auto lietojot Latvijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jāatgādina, ka 2016. gada rudenī, izskatot 2017. gada valsts budžeta projektu, tika akceptētas izmaiņas, kas paredz, ka braukt pa Latviju ar ārvalstīs reģistrētu vieglo automašīnu (arī N1) bez maksas nevarēs, ja Latvijā būs reģistrēta dzīvesvieta. Tādējādi jau no 2017. gada, iebraucot dzimtenē ar ārzemēs reģistrētu automobili, jāmaksā nodeva (10 eiro dienā, 250 eiro mēnesī, 600 eiro sešos mēnešos un 1000 eiro gadā). Vienlaikus tika ieviestas soda sankcijas, proti, ja šāds maksājums nav veikts, tad transportlīdzekļa vadītājam jārēķinās ar naudas sodu – 150 līdz 400 eiro. Līdz tam Ceļu satiksmes likums noteica, ka Latvijas iedzīvotāji ar ārvalstīs reģistrētu auto šeit varēja braukt 92 dienas gadā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. EuroPark ir privātais autostāvvietu operators.

EuroPark dibināts 1979.gadā Norvēģijā. EuroPark Latvia darbību sāka 2001.gadā, tā dibinātāji - Norvēģijas uzņēmumi Linstow AS un Indigo Invest.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā jomā strādāju jau teju 15 gadus un vēl joprojām ir interesanti - nemitīgi izaicinājumi, jauni objekti un situācijas. Iekārtot jaunu stāvvietu nenozīmē tikai nodrošināt tehnisko aprīkojumu un izvietot informatīvās zīmes. Katrā objektā, vietā un pilsētas rajonā ir cita specifika. Jāmeklē risinājums, kas vienlīdz apmierina objekta īpašnieku, tā klientu un arī apkārtējos iedzīvotājus. Ir daudz stāvvietu, kam izstrādājam arī autostāvvietu funkcionālos risinājumus, piemēram, pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijām meklējam veidu, kā nodrošināt autostāvvietas pieejamību konkrētā objekta klientiem.

Jānis Plotnieks, Roberts Erdmanis un Edvards Rūdolfs Daniels ir apvienojuši spēkus, izveidojot pakalpojumu AutoPromo, kura mērķis ir savest kopā reklāmdevējus un autovadītājus.

Visi trīs jaunieši ir Rīgas Biznesa skolas absolventi, kursa biedri un draugi. Kā paši stāsta, viņi ir auto fanātiķi, kuri satiekoties pārspriež dažādas ar tiem saistītas nianses. «Diskutējām par to, ka automašīnas ir viens liels izdevumu avots, gribējās, lai tās nes arī kādus ienākumus. Zinot Taxify, Wolt, Airbnb pieredzi, nonācām līdz idejai, ka būtu jauki, ja varētu ar savu auto iegūt kādus ienākumus. Tā arī radās ideja par AutoPromo,» stāsta R. Erdmanis.

Sākotnēji tika apskatīti ārzemju piemēri ar līdzīgu biznesa veidu, veikta tirgus izpēte. Secināts, ka trīs līdzīgas platformas ir ASV, pa vienai – Lielbritānijā, Ukrainā un Krievijā. Tieši Krievijā šobrīd tā varētu būt spēcīgākā pasaulē. Šī biznesa modelis ir balstīts uz koplietošanas ekonomikas (sharing economy) principiem, kas saved kopā divas ieinteresētās puses – pakalpojuma ņēmēju un sniedzēju. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs ir braucējs, kurš savu automašīnu ļauj izmantot kā reklāmas vietu, pārvēršot to par kustīgo vides reklāmu. Savukārt pakalpojuma ņēmējs ir AutoPromo partneri, reklāmas aģentūras un uzņēmumi.

Vakar autovadītāji, izmantojot iespēju braukt bez maksas sabiedriskajā transportā, uzrādot automašīnas reģistrācijas apliecību jeb tā dēvēto tehnisko pasi, veikuši 11 tūkstošus braucienu, Db.lv stāstīja Rīgas Satiksmes (RS) pārstāvis Viktors Zaķis.

Db.lv jau rakstīja, ka sniegputeņa laikā Rīgā autovadītāji, uzrādot transportlīdzekļa tehnisko pasi, varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Par derīgām braukšanai sabiedriskajā transportā tiks uzskatītas arī, tās tehniskās pases, kuras izsniegtas uz līzinga kompāniju, citu ģimenes locekļu vai citu personu vārda. Pašvaldība informēs par prognozēto snigšanu jau iepriekšējā dienā, un informāciju, kad šādi atvieglojumi stājas spēkā un tiek pārtraukti, varēs atrast pašvaldības interneta vietnēs sniegs.riga.lv, riga.lv, kā arī par to tiks informēti plašsaziņas līdzekļi.

Horvātijas ienākošā tūrisma operators Aba Tours iepriekš vērsās ar pretenziju pret Latvijas tūrisma operatoru SIA Auto Prieks, kas organizēja braucienu uz Horvātiju. Tika paustas bažas, ka tūristus izmitinās necilvēcīgos apstākļos. Taču, kā liecina atsauksmes internetā, atgriežoties pēc šī ceļojuma, klienti ir apmierināti.

«Izmantojot Horvātijas kūrortu popularitāti, Auto Prieks apzināti maldina cilvēkus, piedāvājot viņiem atpūtu tūristu bāzē Jambo pilsētiņā Klekā par dempinga cenu. Reklamējot Adrijas jūras piekrasti un pilsētiņu Kleku, Auto Prieks apzināti noklusē faktu, ka apartamentos Jambo nav ne apsildes, ne kondicioniera, kurš veiktu apsildes funkciju. Visu betona mājiņu sienas ir pārklātas ar pelējumu, savukārt mājiņas ir pilnas ar skudrām un zirnekļiem. Dažās mājiņās ir ļoti veca santehnika, kuru nav iespējams izmantot. Horvātijas žurnālisti raksta, ka apartamentu Jambo saimnieks ir saistīts ar Horvātijas kriminālstruktūrām un ir arestēts par finanšu krāpšanu un lielu parādu. Mēs bijām nepatīkami pārsteigti uzzinot , ka Auto Prieks vedīs pirmos tūristus to Latvijas (3 autobusi, 140 cilvēki) uz Kleku jau no 23. līdz 30. martam. Nav noslēpums, ka šajā sezonā laiks Adrijas jūras piekrastē nav stabils – ir ar stipru lietu un aukstām naktīm. Bez kondicionieriem, kas aukstajā sezonā strādā kā sildītāji, apartamentos nav iespējams dzīvot,» Aba Tours citēja laikraksts Neatkarīgā.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Līdz ar 1. janvāri tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis, jāmaksā īpašs transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. Kaut gan ideja pēc būtības tiek uzskatīta par labu, vairākus starptautisku uzņēmēju darbiniekus izmaiņas novedušas strupceļā.

Ierobežot iedzīvotāju vēlmi savus dārgos auto reģistrēt ārvalstīts, visbiežāk Igaunijā, valstsvīri centušies jau iepriekš, tomēr bez panākumiem. Jaunie noteikumi paredz konkrētas likmes par noteiktu periodu, ko Latvijas iedzīvotājs valsts teritorijā nobraucis ar ārvalstīs reģistrētu auto. Dienā tie ir 10 eiro, mēnesī – 250 eiro, pusgadā – 600 eiro, bet gadā summa sasniedz tūkstoš eiro. Norma attiecas tikai uz M1 un N1 auto kategorijām, proti, vieglajiem auto un tādām kravas mašīnām, kas sver ne vairāk par 3,5 tonnām. Sodi par likuma neievērošanu ir salīdzinoši lieli un, piemēram, atkārtotu pārkāpumu gadījumā var sasniegt 400 eiro.

Ja Rīgas apkaimē jūs apturēs ceļu policists, iespējams, viņš patrulēšanas vietā būs nokļuvis ar kādu no 40 jaunajiem, glaunajiem automobiļiem Opel Insignia, taču mugurā būs par paša naudu pirktas bikses, jaka, ziemas apavi vai pat uzpleči. Tik absurda situācija ar iepirkumiem izveidojusies Valsts policijā (VP). Skaļi runāt par to uzdrošinās vien retais likumsargs, un arī aiz lepnās Opel Insignia spēkratu publiskās demonstrēšanas janvāra pirmajā nedēļā dažas lietas palika nepateiktas, piektdien raksta laikraksts Diena.

VP lielapjoma iepirkumā laurus jau otro reizi plūc SIA Auto Blitz - vairāk nekā puse tās kapitāldaļu pieder a/s Mūsa Motors Grupa. Šī uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Saeimas deputātes, varas partijas Vienotība valdes priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīrs Jānis Āboltiņš. Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka Opel dīleris SIA Auto Blitz trijos darbības gados pamanījies ar savas pārstāvētās markas automobiļiem apgādāt ne vienu vien valsts iestādi, tiekot pie vairākiem miljoniem eiro. Lauvas tiesa nopelnīta tieši Iekšlietu ministrijas iepirkumos. Šo jomu jau vairāk nekā trīs gadus pārrauga Rihards Kozlovskis, kurš pēc Reformu partijas kraha pievienojās Vienotībai.

Ostu maksa samazinās konkurētspēju, sašutuši uzņēmēji; ceļiem un sabiedriskajam transportam naudas par maz.

Valdībā un Saeimā virzītā iecere no nākamā gada ieviest ostu maksājumu tikai mazinās Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, norāda vairums Dienas Biznesa aptaujāto uzņēmēju. Komersanti ir neizpratnē par to, kā jaunais nodoklis varētu nākt par labu biznesam. Tā dēvētais ostu nodoklis gan nav vienīgais jautājums, kurā nozare ar valdību kopēju valodu līdz šim nav atradusi un ko plānots izskatīt šīsdienas Ministru kabineta (MK) sēdē.

Ministrija padodas

Kaut arī Satiksmes ministrija (SM) turpina paust iebildumus pret Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu un ir rosinājusi savu ostu maksājuma versiju (sadalīt uz pusēm starp valsti un attiecīgo pašvaldību peļņu, kas paliek pāri, ja no brīvostu ienākumiem atņemt izdevumus un investīcijas), ņemot vērā līdzšinējās koalīcijas vienošanās, jauni pavērsieni šajā jautājumā varētu arī izpalikt. Atsevišķi uzņēmēji tādējādi bažījas, vai tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss nesāk sekot sava priekšgājēja Aivja Roņa pēdās, kuram neesot bijusi liela interese par nozares interešu aizstāvēšanu. DB jau vēstījis, ka EM piedāvā Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā 10% (tikpat, cik līdz šim tās maksā attiecīgajām pašvaldībām; 1,74 milj. Ls pērn) no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.

Uzņēmumu attieksme pret sava transportlīdzekļu parka pārvaldību mainās. Uzņēmumi arvien vairāk fokusējas uz savu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un lielāko daļu savu operatīvo darbību, tostarp autoparka pārvaldību, nodod ārējiem partneriem. Šīs izmaiņas īpaši veicinājusi ekonomiskā nestabilitāte, kas ir padarījusi automašīnu abonēšanu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmumiem.

Pēdējo 4 gadu globālie notikumi – pandēmijas, karš, ražošanas ķēdes traucējumi, inflācija un EURIBOR kāpums – ir mainījuši veidu, kā daudzi no mums pieiet ne tikai savai ikdienai, bet arī uzņēmuma attīstībai. Viena no svarīgākajām mācībām, ko esam spējuši paņemt no šī perioda, ir tas, ka izdzīvo tikai tie, kuri spēj ātri pielāgoties situācijai un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Mainīgā ekonomiskā vide un patērētāju paradumi ir izraisījuši strauju abonēšanas biznesa modeļa attīstīšanos, ko var redzēt tādos tehnoloģiju un straumēšanas gigantos kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon. Patērētāji arvien vairāk pievēršas preču un pakalpojumu abonēšanai, jo tie piedāvā brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses.

Latvijas iedzīvotājiem jau no 2017. gada, iebraucot dzimtenē ar ārzemēs reģistrētu automobili, varētu nākties maksāt nodevu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Ceļu satiksmes likums nosaka, ka Latvijas iedzīvotāji ar ārvalstīs reģistrētu auto šeit var braukt 92 dienas. Tomēr Latvijā ik dienu var redzēt auto ar Lietuvas un Igaunijas, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu numuriem, kurus izmanto vietējie iedzīvotāji. Lai samazinātu Latvijas nodokļu maksātāju ārzemēs reģistrēto transportlīdzekļu izmantošanu mūsu valstī, tiek piedāvāts atcelt 92 dienu ierobežojumu un atļaut šādiem transportlīdzekļiem iebraukt Latvijā par samaksu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka šīs nodevas apmēram vajadzētu būt savdabīgam stimulam Latvijas iedzīvotājiem reģistrēt savus auto Latvijā – maksāt auto nodokļus būtu lētāk, nekā iebraukt par samaksu. Neoficiāla informācija liecina, ka šī transportlīdzekļa ekspluatācijas maksa vienā dienā varētu būt ap pieciem eiro (100–150 eiro mēnesī).

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

«Pēdējās nedēļas esam pavadījuši kā ļaunā murgā,» ar šādu atziņu aizvadītajā nedēļā klajā nāca nošautā advokāta Mārtiņa Bunkus biroja darbinieki. Taču, kā rāda publisko reģistru dati, dzīve ļaunajā murgā nav traucējusi jau aiznākamajā dienā pēc traģēdijas mesties cīņā par mantu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gada beigās portāls pietiek.com informēja par divām lepnām un ļoti dārgām automašīnām, kuru valsts reģistrācijas numuros MB39 un MB21 bija iekļauti Mārtiņa Bunkus iniciāļi. Viens auto bija 2013. gada izlaiduma Land Rover Range Rover, kurš bija ieķīlāts par 200 000 eiro, bet otrs - pilnīgi jauns, 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kura cena atkarībā no modifikācijas un aprīkojuma bija 300 000 eiro vai vairāk.

Viena no šīm automašīnām bieži tika redzēta pie kādai ārzonas kompānijai piederošas Mežaparka savrupmājas, kuras īstais saimnieks un iemītnieks bija M. Bunkus, bet otrā - iekšpagalmā pie M. Bunkus advokātu biroja Rīgā, Alberta ielā. Abu luksusauto oficiālā īpašniece bija 2013. gadā dibināta SIA Hotel VIP Car Rent Services, kuras vienīgais kapitāldaļu turētājs bija Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums bez zināmiem īpašniekiem Spritwell Commerce LLP. Automašīna Range Rover tai bija ieķīlāta pat par 200 000 eiro.

Lai gan, vērtējot Eiropas kontekstā, Latvijā un Rīgā nav sliktākā gaisa kvalitāte, mūsu galvaspilsētas situācija radījusi bažas Eiropas Komisijā (EK), kur nav pārliecības, ka Latvija spēs laikus tikt galā ar gaisa kvalitātes prasībām, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Savukārt EK direktīvu neievērošana, pēc dažādos medijos lēstā, soda naudās var izmaksāt pat pusmiljonu eiro.

«Piesārņojumu varētu novērst tikai tad, ja visi pārietu uz elektriskajām mašīnām. Bet tāpat būtu putekļi no riteņiem,» Dienai ironizē Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta eksperts Jānis Kleperis. «Pilsētvidē noteikta piesārņojuma pakāpe būs vienmēr,» piekrīt arī Veselības inspekcijas (VI) eksperte, higiēnas ārste Maija Šnepste.

Aptaujātie eksperti gan atzīst, ka piesārņojumu var un ir nepieciešams samazināt. Tomēr vienlaikus atgādina, ka rūpnīcas un transports ir neatņemama ekonomiski aktīvas pilsētas sastāvdaļa. Tāpat gaisa kvalitāte ir cieši saistīta ar iedzīvotāju ekonomisko labklājību – mazturīgie iedzīvotāji brauc ar vecām, videi nedraudzīgām automašīnām. Un, kā var secināt no Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2014. gada sākumā tikai desmitā daļa no vairāk nekā pusmiljona Latvijā reģistrēto auto bija jaunāki par pieciem gadiem. «Tagad drusku atkopjamies no krīzes – mašīnu paliek vairāk,» piesārņojuma pieauguma tendenci pēdējos gados apraksta J. Kleperis. Zemākais piesārņojuma līmenis bija 2009.–2011. gadā.

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta šodienas balsojumu, no 2018. gada 31. marta visos jaunajos vieglo auto un mikroautobusu modeļos būs jāiebūvē avārijas zvanu ierīces, kas automātiski brīdina glābšanas dienestus par negadījumu (eCall), informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Eiropas Savienībā ceļu satiksmes negadījumi 2014. gadā ir paņēmuši 25,7 tūkstošus dzīvību. Jaunā ierīce varētu samazināt šo skaitu par 10% gadā.

«Iebūvēta glābšanas dienestu izsaukuma sistēmas palīdzēs uzlabot ceļu satiksmes drošību visās 28 dalībvalstīs. Eiropas Parlaments atkārtoti uzsvēris, ka nāvju skaita un miesas bojājumu smagumu samazināšana Eiropā ir prioritāra. eCall būs publisks pakalpojums, kas palīdzēs sasniegt šo mērķi,» teica ziņotāja Olga Sehnalová (S&D, CZ).

eCall sistēma izmanto avārijas zvanu līnijas 112 sistēmu, lai automātiski paziņotu glābšanas dienestiem par nopietniem ceļu satiksmes negadījumiem. Tas ļaus ātrāk pieņemt lēmumu par vajadzīgās glābšanas operācijas veidu un apjomu, ātrāk ierasties negadījuma vietā un glābt vairāk cilvēku dzīvības un mazināt ievainojumu smagumu.

Šopavasar Vecumnieku novada dome papildinājusi savu autoparku ar jaunu automašīnu – 2015. gada izlaiduma «Nissan X –Trail», vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, šī gada februāra sākumā Vecumnieku novada dome izsludinājusi iepirkumu par jaunas vieglās automašīnas iegādi, bet martā par uzvarētāju pasludināta SIA «Norde», kuras piedāvātā kopējā līgumcena bijusi 26 033,06 eiro (bez PVN). Pašvaldības izsludinātajā iepirkumā par automašīnas iegādi piedalījies tikai viens pretendents.

Vecumnieku novada domes izpilddirektors Guntis Kalniņš skaidroja, ka aprēķinātais pievienotās vērtības nodoklis uz līguma noslēgšanas dienu veidojis 5466,94 eiro, un kopsummā jaunais pirkums vietvarai izmaksājis 31 500 eiro. Transportlīdzekļa iegādei Valsts kasē ņemts aizņēmums. To plānots atmaksāt trīs gadu laikā. G. Kalniņš akcentēja, ka iegādātā mašīna ir izsvērts solis pašvaldības autoparka atjaunošanai.

Turpinot interesēties par gadījumu, kad Rīgā, Dzirciema ielā uzstādītas ceļazīmes Apstāties aizliegts, tādējādi krietni apgrūtinot dzīvi apkārtējo daudzstāvu māju iedzīvotājiem, db.lv uzzināja, ka šajā sakarā Rīgā briest apjomīgākas pārmaiņas. Ar laiku tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana uz visām Rīgas maģistrālajām ielām, biznesa portālu db.lv mierināja Rīgas Domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Lūgta konkrētāk pastāstīt par šo plānu, Rīgas domes pārstāve skaidroja: «Par maģistrālām ielām apdzīvotā vietā uzskata ielas, kas ir ar dominējošu savienošanas funkciju un ar lielu transportlīdzekļu noslodzi, kur prioritāte ir sabiedriskajam transportam, pakārtoti tranzīta satiksmei un privātajiem transportlīdzekļiem. Jau vairākus gadus Rīgas pilsētā tiek īstenota maģistrālo ielu atslogošana no brauktuves malā stāvošiem transportlīdzekļiem, piemēram, A. Čaka ielā, Krišjāņa Valdemāra ielā, Brīvības ielā, Kalnciema ielā, Maskavas ielā u.c.. Nākotnē plānots aizliegt apstāšanos un stāvēšanu – Slokas un Daugavgrīvas ielās.»