Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, aicina pieteikties gada balvai Drošākais uzņēmuma autoparks. Ikgadējā konkursa rezultātā tiks noskaidroti un godināti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, vienlaikus akcentējot, ka visa autoparka drošība sākas ar šoferi.

Jau sesto gadu apdrošināšanas sabiedrības «Balta» (PZU grupa) rīkotā konkursa «Drošākais uzņēmuma autoparks» mērķis ir noskaidrot Latvijā prasmīgākos un atbildīgākos uzņēmumu autoparku pārvaldītājus, kā arī uzlabot kopējo satiksmes drošību, ieviešot praktiskas un pozitīvas pārmaiņas autoparku pārvaldīšanā. Dalība gada balvā uzņēmumu vadītājiem un autoparku atbildīgajiem darbiniekiem dos iespēju iegūt neatkarīgu skatījumu par autoparka stiprajām pusēm un jomām, kur iespējams pilnveidoties, saņemot individuālu izvērtējumu un ieteikumus autoparku pārvaldīšanas uzlabojumiem nākotnē. Labākie dalībnieki tiks apbalvoti ar vienu no trim – zelta, sudraba vai bronzas – kategorijām.

Latvijas autoparks patlaban ir vecs un nolaists, intervijā norāda Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Tas ir viens no vecākajiem Eiropā. Vidējais auto vecums Latvijā ir 13 gadi, norāda Rūtiņš, piebilstot, ka līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā. Tiesa, salīdzinoši vecs autoparks ir, piemēram, Skandināvijas valstīs.

Taču Skandināvijas valstīs autoparka vecums ir sekas ārkārtīgi lielam nodokļu slogam jaunu automobiļu iegādei, nevis sabiedrības zemajai pirktspējai, kā tas ir Latvijā, atzīmē Auto asociācijas valdes loceklis.

«Tiesa, autoparka vecums pats par sevi vēl neko neliecina, jo var būt vecs autoparks, bet kopts, var būt jauns autoparks, bet nolaists. Latvijas gadījumā autoparks ir vecs un nolaists. Iemesli ir dažādi - finansiālās iespējas, domāšanas veids un attieksme, kas novērojams lielā sabiedrības daļā,» skaidro Rūtiņš.

Latvijā nav stratēģijas, kā veicināt ilgtspējīgu autoparka attīstību

Lai arī Latvijas autotirgus jomā aizvien aktuāla tēma ir risinājumu meklēšana ilgtspējīga autoparka izveidošanai, kur viena no pamata domām ir rast iespēju ar dažādu instrumentu palīdzību veicināt autoparka vecuma samazināšanu, tomēr vecums nebūt nav galvenais iemesls, kādēļ mūsu autoparks ir vērtējams kā kritisks. Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš norāda, ka Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem ES, kam līdzināties var tikai Somijas un Norvēģijas automašīnu vidējais vecums. Tomēr viņš norāda, ka Somijas un Norvēģijas autoparks ir samērā vecs, ko ietekmē augsti nodokļi šajās valstīs, tostarp arī automašīnām. «Taču ir ļoti būtiska nianse – šajās valstīs, atšķirībā no Latvijas, arī gados vecas automašīnas ir labā tehniskā stāvoklī, jo tiek pastāvīgi koptas. Arī remontdarbiem tiek izmantotas oriģinālas un kvalitatīvas rezerves daļas. Latvijā šī aina lielākoties ir pilnīgi pretēja – vecās automašīnas arī tehniski ir novecojušas un faktiski neatbilst ne drošības, ne arī vides aizsardzības prasībām,» norāda I.Rūtiņš. «Faktiski arī ikgadējo tehnisko apskati Latvijas autoīpašnieki uzskata kā diagnostikas iespēju, kurā nosaka minimumu, ko nepieciešams automašīnai salabot, lai tā varētu turpināt piedalīties ceļu satiksmē. Manā skatījumā lielākā daļa autoīpašnieku tikai reizi gadā obligātā kārtā parūpējas par savu auto, bet pēc tam visu pārējo laiku šīs rūpes ir ļoti minimālas,» uzskata I.Rūtiņš, piebilstot, ka ziemeļvalstu autoīpašnieki pret saviem auto izturas pilnīgi citādi, pastāvīgi rūpējas par to un veic regulāras apkopes.

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Vides aizsardzības jomā Latvijas autoparka nākotne gulstas uz daudzu pleciem – sākot no pašiem autobraucējiem, līzinga izsniedzējiem, degvielas tirgotājiem un beidzot ar valsts politikas veidotājiem.

Ikgadējā DB rīkotajā auto forumā Auto2019 viens no galvenajiem tematiem bija Latvijas autoparka nākotne CO2 samazinājuma kontekstā un tika izteiktas bažas, ka, virzot autoparka kuģi pašreizējā virzienā, ES direktīvas prasības 2030. gadā nebūs iespējams sasniegt.

«Pavisam nesen Latvijas auto parkā ir ienākusi jauna dimensija – klimats. Tam ir arī mērķi – tuvākais no tiem 2030. gadā, kas paredz 6% samazinājumu CO2 izmešu apjomam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Pagaidām statistikas dati liecina, ka Latvija šajā laika periodā plānu neizpildīs tuvu pie diviem milj. tonnu jeb divas trešdaļas no visa autoparka emisijām, kas ir šobrīd. Tas ir ļoti daudz. Varam arī nesatraukties, ja šķiet, ka maksāt soda naudas par mērķa neizpildīšanu būs izdevīgāk nekā kaut ko darīt lietas labā. Vienmēr ir izvēle. Protams, ir dažas mazas, labas lietas, kas jau ir ieviestas, piemēram, uzlādes punktu tīkls elektroautomobiļiem, kuru realizē CSDD, kā arī sabiedriskā transporta joslas, pa kurām var braukt arī elektroauto. Tomēr ar to visu ir par maz, lai kuģi, kas virzās nepareizā virzienā, pagrieztu,» uzsver Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Koplietošanas platformas Carguru autoparks divos gados izaudzis no 12 līdz 160 mašīnām.

Pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reižu dienā, caurmērā viena brauciena ilgums ir 60–80 minūšu. Līdz šim kopējais braucienu skaits ir pārsniedzis 400 tūkstošu. «Pirms diviem gadiem sāku ar 12 mašīnām, pakāpeniski izaugām līdz 50. Tagad ir 160, psiholoģiski esmu gatavs brīdim, kad būs 300. Vairs nav neziņas par to, kā būs, kad ir salīdzinoši liels autoparks. Protams, pasaules TOP kompānijām tas ir daudz lielāks, piemēram, Yandex Drive Krievijā ir 12 tūkstoši mašīnu,» stāsta Vladimirs Reskājs, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs. Ja Carguru tīklā būtu daudz vairāk mašīnu, pakalpojums būtu ērtāks un pieejamāks. Vladimirs arī iepriekš ir izteicies, ka koplietošanas pakalpojums labi strādās tad, kad līdz nomas mašīnai jāiet piecas minūtes un arī braucienu varēs beigt piecu minūšu attālumā no galamērķa.

Stiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū, Latvijas pirmais auto koplietošanas uzņēmums SIA “Slyfox”, kas strādā ar zīmolu “Carguru”, papildinās savu autoparku ar 50 jaunām Toyota hibrīdautomašīnām.

Auto iegādei piesaistīts finansējums no Citadele Leasing viena miljona eiro apmērā.

“Neskatoties uz to, ka uzlādes staciju tīkls Rīgā un Latvijā kopumā attīstās, vēl nepieciešams laiks, lai pāreja uz elektroauto būtu ērta arī koplietošanas tirgus lietotājiem. Tas arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Carguru” autoparks papildināts ar Toyota pilnā hibrīda elektriskajiem automobiļiem. Minētie auto ir pašuzlādes - tos nav nepieciešams pievienot elektrotīkliem, un tas nerada neērtības mūsu lietotājiem,” uzņēmuma investīciju raksturo tā dibinātājs Vladimirs Reskājs.

“Iedzīvotāju interese par auto koplietošanas pakalpojumiem aug gadu no gada, taču īpašu pieprasījuma kāpumu jūtam no šī gada otrā ceturkšņa,” norāda uzņēmuma dibinātājs, vienlaikus atklājot, ka “Carguru” lietotāju iecienītākais auto modelis ir Toyota CHR Hybrid.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Foto: Freepik.com / senivpetro

Ziema ir tepat aiz stūra, un tas nozīmē, ka pienācis laiks parūpēties par sava uzņēmuma autoparka gatavību mainīgajiem laikapstākļiem. Riepu garāža, viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, jau vairākus gadus atgādina, ka laicīga sagatavošanās ir atslēga uz drošu un komfortablu braukšanu visos gadalaikos. Lasi un uzzini, kā tavam uzņēmumam var palīdzēt profesionāls riepu serviss!

Kāpēc ir svarīgi sagatavot uzņēmuma autoparku ziemai?

Laikapstākļi ziemā uz ceļiem rada īpašas prasības automašīnai un tās riepām. Lai nodrošinātu drošu pārvietošanos, ir būtiski aprīkot automašīnu ar piemērotām ziemas riepām, kas nodrošina optimālu veiktspēju pat vissziemīgākajos laikapstākļos. Taču drošas ziemas riepas ir tikai viens no aspektiem, par ko jāparūpējas pirms ziemas iestāšanās. Ne mazāk svarīga ir, piemēram, savirzes regulēšana un nesezonas riepu uzglabāšana. Tas ir būtiski vairāku iemeslu dēļ:

Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada janvāri, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem Toyota C-HR hibrīdauto.

Dēvēts par “krosoveru, kas plūst cauri dzīvei”, C-HR dizains ļauj tam izcelties Toyota ražoto automašīnu, kā arī pārējo krosoveru vidū. Pirmais iespaids ir izšķirošs, un C-HR piesaista uzmanību, pateicoties tā futūristiskajam ārējam dizainam, ko raksturo precīzas detaļas, kā arī augstas kvalitātes salona apdares materiāliem. Apvienojot to visu ar izcilu degvielas ekonomiju, nav šaubu, ka populārajā krosoveru segmentā ir parādījusies jauna superzvaigzne!

C-HR būs pieejams visiem Europcar Latvia klientiem, un mājaslapā varēs saņemt īpašu uzsākšanas atlaidi rezervācijām uz dienu, nedēļu vai nedēļas nogali. Pēc pieprasījuma C-HR varēs iznomāt arī uz mēnesi vai ilgāku periodu.

Atlikušo gadu laikā – līdz 2030. gadam – Latvijai nav iespējams sasniegt klimata mērķus emisiju samazināšanai ne par sākotnējiem 6%, ne 17% un vēl jo vairāk ne par 24% transporta sektorā, vienlaikus ir nepieciešams Latvijas autoparka zaļināšanas attīstības plāns vismaz 10 gadiem.

Šādas atziņas skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Klimata mērķus pie esošās politikas nespēs sasniegt ne tikai Latvija, bet arī Igaunija, un tādējādi būs jāpērk emisiju kvotas: Igaunijas aplēses — vismaz 225 milj. eiro, Latvijai tas būtu ievērojami vairāk.

Vieglo iekšdedzes dzinēju auto īpašniekiem, visticamāk, jārēķinās jau no 2027. gada ar zonām pilsētās, kurās nevarēs iebraukt šie auto, tāpat fosilās degvielas nodokļu likmju pieaugumu, iespējams, arī ļoti vecu (nolietotu) iekšdedzes dzinēju auto importa liegums Latvijā, esošo veco automašīnu norakstīšana. Vienlaikus Vācija panāca balsojumu par priekšlikumu no 2035. gada aizliegt auto ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un arī citās valstīs ir bažas par to, vai izvirzītais ambiciozais mērķis par autoparka 0% emisijām iecerētajā laikā ir reāli īstenojams, jo īpaši, ja jānomaina milzīgs autoparks. Kā viens no pārejas laika risinājumiem varot būt arī jaunās paaudzes sintētiskās degvielas, kuras varētu izmantot esošie iekšdedzes dzinēju auto, tādējādi samazinot izmešus, taču neprasot nomainīt autoparku.

AS "Sadales tīkls" ir noslēgusi viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanas programmu, 1,1 miljonam klientu pieslēgumu visā Latvijā nodrošinot attālinātu un automatizētu patēriņa uzskaiti, plašu datu klāstu un citas priekšrocības.

Vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā īstenoti arī citi visaptveroši uzņēmuma darbības efektivizācijas pasākumi: ieviesti digitālas un automatizētas elektrotīkla pārvaldības risinājumi, optimizēti loģistikas procesi un darbavietu skaits, efektivizēts autoparks, kā arī ieviesti jauni klientu pašapkalpošanās digitālie risinājumi. Visu īstenoto efektivizācijas pasākumu ietekme ir aptuveni 40 milj. eiro ietaupījums ik gadu.

Īstenojot viedo elektroenerģijas skaitītāju programmu, pamatā izmantota PLC tehnoloģija jeb datu pārraide pa elektrolīnijām, tādejādi efektīvi izmantojot uzņēmuma infrastruktūru. Viedie elektroenerģijas skaitītāji uzlabo "Sadales tīkla" klientu pieredzi, ne vien atceļot vajadzību pašiem veikt patēriņa datu nolasīšanu, bet arī jebkurā laikā un bez maksas nodrošinot "Sadales tīkla" klientu portālā e-st.lv vai elektroenerģijas tirgotāja klientu portālā pieejamus elektroenerģijas datus – sadalījumā pa mēnešiem, dienām vai stundām. Šos datus ikdienā izmanto jau vairāk nekā 50% "Sadales tīkla" klientu – tie sniedz iespēju analizēt savus patēriņa paradumus un kļūt energoefektīvākiem, vairojot kopējo sabiedrības energopratību.

Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada maiju, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem 10-tās paaudzes Honda Civic un super ātro Honda Civic TypeR.

Jaunais Civic izceļas ar iespaidīgu, sportisku un vienlaicīgi elegantu dizainu un savā klasē ietilpīgāko salonu. Šis auto ir radīts, lai nodrošinātu maksimālu komfortu tā vadītājam un pasažieriem. Jau bāzes komplektācija tas ir aprīkots ar adaptīvo kruīza kontroli un dažādām drošības sistēmām.

10-tās paaudzes Civic ir būvēts uz pilnīgi jaunas platformas un ir platāks, garāks un plašāks, līdz ar to vēl ietilpīgāks un ērtāks nekā tā priekšteči. Tas aprīkots ar jaudīgiem 1.0l vai 1.5l turbo dzinējiem, kas spēj attīstīt attiecīgi 129 un 182 zirgspēkus. Civic pieejams gan ar 6 pakāpju mehānisko, gan bezpakāpju automātisko pārnesumkārbu (CVT). Jaunās paaudzes dzinēji un transmisija nodrošina pārsteidzoši sportisku dinamiku un lielisku vadāmību.

Koplietošanas transporta uzņēmums "CityBee" papildina autoparku ar 35 jaunām automašīnām, informē uzņēmums.

Autoparks tiek papildināts ar "Mini Cooper" un "Fiat 500" markas kabrioletiem, bet drīzumā vēl arī ar standarta "Mini Cooper" un "Nissan Qashqai" modeļiem. Kopā ar 35 jauno modeļu automašīnām kopējais autoparks vasaras sākumā sastāvēs no 350 transportlīdzekļu vienībām - "Fiat 500", "Mini Cooper", "Toyota Corolla", "Peugeot 308", "Qashqai" un "Fiat Ducato".

"Esam gandarīti, ka tirgus sāk pakāpeniski atdzīvoties un pieaug iedzīvotāju interese par mobilitāti. Tādēļ šobrīd esam nolēmuši turpināt attīstības plānus un vasaru iesākt ar kabrioletu piedāvājumu, kas ir jauna niša Latvijas piedāvājumam. Var teikt, ka "CityBee" būs pirmais uzņēmums, kas piedāvās Latvijas tirgum kabrioletu nomu koplietošanā," komentē "CityBee Latvija" vadītāja Egija Gailuma.

Krievijas embargo spēcīgi iedragāja SIA Kreiss darbību, tomēr kompānija nemet plinti krūmos un meklē klientus jaunos reģionos; šogad tā cenšas apgūt Turcijas tirgu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

Savs autoparks

Kompānija dibināta 1994. gadā, taču līdz 2006. gadam tā attīstījusies lēni – tolaik uzņēmumam piederēja 90 automašīnas. Tagad to skaits pārsniedz 2000, stāsta SIA Kreiss mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Svetlana Avene-Aveniņa. Uzņēmums nemitīgi atjauno savu autoparku, un visas tajā ietilpstošās automašīnas nav vecākas par trim gadiem. Šogad līzingā iepirktas jaunas Mercedes un Volvo kravas automašīnas. Tiklīdz kredīts tiek apmaksāts, uzņēmums iepriekšējās automašīnas pārdod un iegādājas atkal jaunas, jo lielākoties uzņēmuma sadarbības partneru nosacījums ir preču pārvadājumi ar automašīnām, kuru vecums nepārsniedz dažus gadus. Uzņēmumam ir gan refrižeratoru, gan tentu puspiekabes, gan arī konteineru platformas, un ar tām pārvadā tādas preces kā svaigus un saldētus augļus, dārzeņus, piena produktus, šokolādi, arī elektropreces, mēbeles, kosmētiskos līdzekļus un medicīnas preces. SIA Kreiss klientu vidū ir tādas starptautiskas kompānijas kā LG, Ikea, Danone, Lactalis u.c.

Valsts budžetā nauda ir nepieciešama un par to nav šaubu. Vienīgi jautājums vai šo naudu paņemt inteliģenti ar mērķi vai arī primitīvi, lai tikai šodien būtu? Auto Asociācija (AA) ir veikusi profesionālu, apjomīgu un visaptverošu Latvijas autoparka analīzi, identificējot tā ilgtspējīgas attīstības problēmas, nodokļu apiešanas shēmas, iespējamos attīstības virzienus. Šī darba rezultāts ir nodokļu sistēmas projekts, kurā ir apskatīti automobiļu un motociklu nodoklis, ekspluatācijas nodoklis, UVTN, PVN priekšnodoklis, degvielas nodokļi, progresīvā amortizācija un tas ir orientēts uz konkrētu Latvijas autoparka mērķu sasniegšanu.

Latvijas autoparka analīzes projekta realizācijas gaitā tika veikta 10 Eiropas Savienības dalībvalstu autonodokļu un ar to saistīto nodokļu sistēmu izpēte ar nolūku pārņemt labākos un vispiemērotākos instrumentus Latvijai specifisku problēmu risināšanai. Šī gada laikā AA prezentēja autoparka attīstības un nodokļu projektu lielāko autoparku turētājiem, CSDD un pats galvenais vairākām ministrijām, t.sk. VARAM, SM un visbeidzot FM, piedaloties finanšu ministram J. Reira k-gam un ministrijas parlamentārajam sekretāram A. Ašeradena k-gam.

AA turpina uzsvērt, ka nodokļi nedrīkst būt tikai naudas iekasēšanas instruments valsts budžeta uzpildei. Vispirms nodokļu politikai ir jābūt instrumentam, kas ir orientēts uz konkrētu vidēja un ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Valstij ir jādefinē autoparka politika, jānosaka sasniedzamie mērķi un tam jāpakārto nodokļu u.c. instrumenti. Diemžēl šobrīd tiek veiktas tikai aritmētiskas manipulācijas. Par to mēs jau pārliecinājāmies, kad tikai 2 nedēļas pēc mūsu nodokļu projekta prezentācijas FM publiskoja 2016.g. budžetā paredzētās izmaiņas, UVTN palielinot par 7.4%. Tagad seko nākamais pārsteigums – tiek virzīta PVN priekšnodoklī atskaitāmās daļas samazināšana no 80% uz 50%.

Koplietošanas automašīnu uzņēmums “CityBee”paplašinājis autoparku ar 40 jauniem transportlīdzekļiem, informē uzņēmumā.

Salīdzinot ar pirmo Covid-19 vīrusa vilni, šobrīd tirgus kritums ir neliels, tāpēc uzņēmums neplāno atlikt iesāktos projektus.

"Sabiedrība kopumā un mēs kā uzņēmums esam iemācījušies sadzīvot ar pandēmiju. Ja pirmajā pandēmijas vilnī pavasarī mēs izjutām tirgus kritumu aptuveni par 30%, tad šobrīd tas ir 10-15% robežās. Jāņem vērā arī sezonalitāte, jo ziemā pieprasījums pēc koplietošanas transportlīdzekļiem ir zemāks, līdz ar to var teikt, ka pieprasījums ir stabils. Tas arī ir spēcīgs impulss mums turpināt īstenot un neatlikt iesāktos plānus par tirgus attīstību. Šobrīd esam uzsākuši jaunu attīstības posmu un pastāvīgi paplašinām autoparka piedāvājumu ar jaunas nišas transportlīdzekļiem," norāda "CityBee Latvija" vadītāja Egija Gailuma.

Automobiļu vēstures platformas carVertical veiktais odometra rādījumu sagrozīšanas pētījums, kura pamatā bija gandrīz 900 000 auto vēstures pārbaužu rezultāti 2021.gadā, ļāvis secināt, ka nobraukuma sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā.

Vairāk nekā 24% auto, kas pārbaudīti ar carVertical šajā valstī, ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Šis skaitlis liecina, ka katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā saņem automašīnu, kuru ir viltojuši noziedznieki. Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Katrai piektajai lietotajai automašīnai, jeb gandrīz 20% pārbaudīto automašīnu Rumānijā bija problēmas ar nobraukumu.

Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži - Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva - attiecīgi ceturtā.

Jebkurš mazais uzņēmējs piekritīs, ka neparedzētas situācijas var pamatīgi iedragāt ikdienas procesus un kaitēt biznesam. Lai viss noritētu bez liekas aizķeršanās, ir svarīgi parūpēties par drošības spilvenu. Uzņēmuma autoparks nav izņēmums – kādai automašīnai izkrītot no ierindas, var iestāties dīkstāve. Šādās situācijās var paglābt KASKO apdrošināšana, kuru mazajiem uzņēmējiem “If” piedāvā iegādāties ar dažādiem izdevīgiem nosacījumiem.

Ātri un vienkārši

“If” ir būtiski atvieglojis KASKO iegādes procesu uzņēmējiem. Arī mazie uzņēmumi apdrošināšanu saviem auto (līdz piecām vienībām) tagad var iegādāties tīmeklī. Šis process ir gan drošs, gan arī ērts visos posmos, sākot no cenas aprēķina līdz polises izdošanai.

Uzņēmējiem un ne tikai iespējams apdrošināt vieglos transportlīdzekļus, kravas auto, piekabes, furgonus u. c. Atkarībā no transportlīdzekļa specifikas katram individuāli tiek piemeklēts uzņēmuma vajadzībām piemērotākais apdrošināšanas risinājums.

“Līdzīgi kā privātpersonas, arī mazie uzņēmēji jebkurā brīdī var doties uz “If” mājaslapu un ne tikai aprēķināt sava uzņēmuma auto KASKO polises cenu, bet arī izvēlēties sev atbilstošāko segumu. Tas viss ir izdarāms ar pāris klikšķiem, galvenais, pie rokas ir jābūt transportlīdzekļa tehniskajai pasei, lai var ievadīt visu nepieciešamo informāciju likumā noteiktajā kārtībā,” stāsta “If Apdrošināšanas” transportlīdzekļu risku vadītājs Roberts Skrupskis.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) beidzot noslēdzis 3,5 miljonus eiro vērto līgumu ar SIA Auto Blitz par 52 ātrās palīdzības mašīnu piegādi, pastāstīja dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Līgums noslēgts pagājušajā nedēļā. LETA jau 20.janvārī ziņoja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atļāvis NMPD slēgt 3,5 miljonus eiro vērto līgumu par 52 automašīnu piegādi ar Auto Blitz. Iepriekš cits iepirkuma pretendents SIA Norde pārsūdzēja iepirkuma rezultātus, kā vienu no argumentiem minot Auto Blitz nodokļa parādu, kas liedz pretendēt uz iepirkumu. Taču IUB lēmumā secina, ka Auto Blitz 2015.gada 8.septembrī nav bijis nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu.

Kopumā IUB iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatēja iepirkuma procedūras pārkāpumus, kas būtu varējuši ietekmēt pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Auto Blitz. Pēc tam Norde paziņoja, ka IUB lēmumu pārsūdzēs Administratīvajā tiesā.

Auto asociācijas eksperti DB izdotajam Auto žurnālam atzīst, ka autovadītājus ir nepieciešams uzraudzīt. Paši viņi nav disciplinēti, turklāt Latvijas autoparks jau tā ir vecs un bīstams un pārmērīga ātruma režīmā tas kļūst vēl bīstamāks. Līdz ar to fotoradari ir labs veids, kā uzraudzīt satiksmi.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Šobrīd izteikti ir novērojams, ka transportlīdzekļu vadītāji, tuvojoties fotoradaram, piebremzē, taču uzreiz aiz tā atkal palielina ātrumu. Lai mazinātu šādu tendenci, paredzēts ieviest jauninājumu, mērot konkrētās automašīnas vidējo braukšanas ātrumu starp diviem fotoradariem – gan pirmais, gan otrais radars fiksē brīdi, kad transportlīdzeklis pabrauc tam garām, un, ņemot vērā attālumu starp šiem radariem, tiek aprēķināts vidējais ātrums, ar kādu tas ir pārvietojies šajā maršrutā.

CSDD pārstāve pieļauj, ka, visticamāk, pirmās šāda veida ierīces Latvijā būs jau pieejamas šogad – patlaban norit starpinstitūciju tehniskās sarunas, kurās tiek lemts, kas šīs iekārtas uzstādīs, par kādiem līdzekļiem tās tiks finansētas, kā arī apsvērti citi tehniski jautājumi.

Jaunā koplietošanas ekonomika ir gaismas ātrumā izmainījusi vairākas nozares un ar katru dienu kļūst arvien populārāka. Lai tā būtu dzīvokļa īslaicīga izīrēšana pilsētas viesiem vai labāks pilsētas pārvietošanās modelis, kas iekļauj automašīnu koplietošanu, šie jaunie sadarbības modeļi ar resursu koplietošanu piedzīvo uzplaukumu visā pasaulē.

Koplietošanas ekonomika ir īpaši labi redzama transporta nozarē. Automašīnu koplietošana ātri kļūst par svarīgu spēlētāju mobilitātes nākotnē, un tirgus cenšas piedāvāt vairāk personīgas ērtības un sociālus uzlabojumus.

Automašīnu koplietošana ir sasniegusi pat korporatīvo līmeni, un daudzi uzņēmumi ir ieviesuši savu iekšējo automašīnu koplietošanas pakalpojumu, lai piedāvātu ērtu mobilitātes risinājumu visiem darbiniekiem – pat tiem, kuriem nav piešķirta uzņēmuma automašīna.

Ir vairāki iemesli, kādēļ uzņēmumi un valdības organizācijas vēlas ieviest iekšēju korporatīvo automašīnu koplietošanu. Lielākā motivācija parasti ir spēja optimizēt apritē esošo transportlīdzekļu skaitu līdz nepieciešamajam. Tas palīdz palielināt transportlīdzekļu lietojumu un samazināt izmaksas, kas saistītas ar autoparka pārvaldību, piemēram, auto nomas maksu, maksu par autostāvvietām, degvielas, apkopes un uzturēšanas izmaksas.

Baltijas degvielas tirgū tuvākajā laikā lielas izmaiņas nav gaidāmas un degvielas patēriņš lēnām turpinās augt, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Viņš norādīja, ka minētā tendence varētu mainīties tikai tad, ja radīsies kādas neparedzamas situācijas.

"Ja mēs runājam par īstermiņa periodu, tad es neparedzu, ka kaut kas varētu ietekmēt Baltijas valstu degvielas tirgu. Cilvēki visdrīzāk nebrauks mazāk, patēriņam pat ir redzams pieaugums, autoparks strauji nemainīsies. Nākamgad gan varētu būt izmaiņas akcīzes nodokļos, bet visdrīzāk ne kardinālas," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.

Viņš gan uzsvēra, ka situācija var mainīties ilgtermiņā, jo automašīnas kļūst ekonomiskākas, parādās arvien vairāk elektroauto, kā arī ir jārēķinās ar demogrāfisko situāciju. "Tomēr, cik gadu būs nepieciešams, lai šī ietekme parādītos patēriņā, ir ļoti grūti prognozēt," sacīja Mačuks.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

VAS «Latvijas pasts» par 4,5 miljoniem eiro uz trīs gadiem plāno nomāt smagās automašīnas ar šoferi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

«Latvijas pasts» izsludinājis iepirkuma konkursu par komerckravu un pasta sūtījumu pārvadāšanas pakalpojuma iegādi. Līgumi paredz kravas pārvadājumu veikšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajos maršrutos. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 4,5 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa un līguma termiņš plānots 36 mēneši. Līgumam noteiktas divas daļas - regulārie ikdienas maršruti kravu pārvadāšanai un kravu ikdienas pārvadāšana atbilstoši pasūtījumiem. Pieteikšanās konkursam noslēgsies 27.septembrī.

«Latvijas pasta» pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka uzņēmuma autoparks, kuru veido 249 vienības, pamatā sastāv no kravas mikroautobusiem un tiek izmantots nepārtrauktai pasta pakalpojumu, eksprespasta pakalpojumu un uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tajā skaitā universālā pasta pakalpojuma sniegšanai.