Lietuvā nozagti aptuveni 110 000 šai valstī reģistrētu automašīnu koplietošanas pakalpojuma "CityBee" klientu dati.

Kā paziņojis uzņēmums, noziedznieki kādā hakeru iecienītā forumā pirmdienas vakarā un naktī uz otrdienu publiskojuši trīs gadus vecus lietotāju datus - ne tikai vienas klientu daļas vārdus un personas kodus, bet arī tālruņu numurus, dzīvesvietas adreses, e-pasta adreses, autovadītāja apliecības numurus un šifrētās paroles.

"CityBee" norāda, ka šī datu noplūde neietekmēs "CityBee" klientu finanšu pakalpojumu drošību, jo uzņēmums neapkopo sensitīvu informāciju, kas saistīta ar klientu norēķinu veidiem.

Tas aicinājis klientus, kuri uzņēmuma sistēmā reģistrējušies līdz 2018.gada 22.februārim, nomainīt paroles gan "CityBee" sistēmā, gan citās sistēmās, ja tur izmantota tāda pati vai līdzīga parole.

Koplietošanas uzņēmums "CityBee" pieņēmis stratēģisku lēmumu līdz šī gada beigām dubultot koplietošanas automašīnu skaitu Latvijā - tas ir vairāk nekā sākotnēji tika plānots, informē "CityBee Latvija" vadītāja Egija Gailuma.

Automašīnu parku iecerēts palielināt vismaz līdz 600 vienībām. Martā "CityBee" saimē pievienosies vēl 50 pilsētvidei piemērotie "Peugeot 308".

"Esam apmierināti ar pirmo mēnešu rezultātiem, kā rezultātā redzam augstu potenciālu šim pakalpojumam. Tāpēc arī esam mainījuši savus mērķus no mēreniem uz daudz ambiciozākiem. Rīdziniekiem pakāpeniski mainās attieksme pret koplietošanas automašīnām, un redzam, ka būtiski pieaug to skaits, kas lieto mūsu automašīnas regulāri. Daļai tā ir iespēja atteikties no savas privātās automašīnas, ko izmanto retu reizi mēnesī. Daļa izvērtē nepieciešamību pēc otra ģimenes transportlīdzekļa, jo šādā veidā var samazināt ar transportlīdzekļa uzturēšanu saistītās izmaksas. Bet daļai, kurai nav automašīnu, šī ir iespēja kļūt mobilākiem un izmantot auto pēc nepieciešamības," teic E.Gailuma.

Turpinoties koronavīrusa pandēmijai, automašīnu koplietošanas uzņēmums Baltijā "CityBee" ir paziņojis par paku sūtījumu piegādes pakalpojuma "no durvīm līdz durvīm" uzsākšanu Rīgā un Jūrmalā.

Pēc "CityBee" izpilddirektora Lukas Yla teiktā, stingrie, bet vienlaikus nepieciešamie ierobežojumi vīrusa ierobežošanai negatīvi ietekmēja daudzus uzņēmumus. "CityBee" šis apstāklis ​​kļuva par papildu stimulu sākt jaunu piegādes pakalpojumu no durvīm līdz durvīm tajā pašā dienā.

"Mūsu ilgtermiņa stratēģija ir ne tikai nodrošināt automašīnu koplietošanas pakalpojumu, bet iet tālāk un arī nodrošināt preču piegādes, iespējams, drīzumā tās veikt ar klientu palīdzību. Septiņu gadu laikā darbojoties koplietošanas nišā mēs esam iemācījušies pārvadāt cilvēkus, pārvaldīt tūkstošiem automašīnu autoparku, izveidot nepieciešamo infrastruktūru, katru mēnesi atbalstīt simtiem tūkstošu braucienu un nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, kas pieejams visu diennakti. Izmantojot uzkrāto pieredzi, mēs vēlamies uzturēt agresīvu uzņēmuma izaugsmi pat grūtā situācijā. Tāpēc mēs esam nolēmuši sākt darbību preču piegādes jomā," norādīja Lukas Yla.

Pieaugot iedzīvotāju interesei, koplietošanas automašīnu uzņēmums “CityBee” paplašina teritoriālo pārklājumu Latvijā un turpmāk pasažieru un kravas automašīnas pieejamas arī Jelgavā.

Šī ir jau piektā Latvijas pilsēta pēc Rīgas, Siguldas, Jūrmalas un Liepājas, kurā pieejami auto koplietošanas pakalpojumi.

“Lēmums par darbības paplašināšanu Jelgavā tika pieņemts izvērtējot savu pašreizējo klientu veiktos braucienus, kas nereti ved tieši uz Jelgavu vai tās tuvumā. Pēdējo sešu mēnešu laikā esam novērojuši augstu iedzīvotāju interesi pēc mūsu pakalpojumiem, kā arī arvien vairāk tika lejuplādēta mūsu aplikācija tieši Jelgavā, lai arī tur pakalpojums līdz šim vēl nebija pieejams. Esam priecīgi, ka arvien vairāk Latvijas pilsētu pašvaldību izrāda vēlmi pēc mūsu automašīnām, jo privātie auto uz vietas stāv vidēji 90 % no visa laika, turpretī koplietošanas automašīnas ceļā laiku pavada daudz vairāk. Tā kā drīzumā plānots “CityBee” kopējā autoparka paplašinājums – šis ir ideāls brīdis, lai attīstītos šajā reģionā”, atklāj “CityBee Latvija” vadītājs Kristofs Hegedess (Kristof Hegedues).

Koplietošanas automašīnu uzņēmums “CityBee”paplašinājis autoparku ar 40 jauniem transportlīdzekļiem, informē uzņēmumā.

Salīdzinot ar pirmo Covid-19 vīrusa vilni, šobrīd tirgus kritums ir neliels, tāpēc uzņēmums neplāno atlikt iesāktos projektus.

"Sabiedrība kopumā un mēs kā uzņēmums esam iemācījušies sadzīvot ar pandēmiju. Ja pirmajā pandēmijas vilnī pavasarī mēs izjutām tirgus kritumu aptuveni par 30%, tad šobrīd tas ir 10-15% robežās. Jāņem vērā arī sezonalitāte, jo ziemā pieprasījums pēc koplietošanas transportlīdzekļiem ir zemāks, līdz ar to var teikt, ka pieprasījums ir stabils. Tas arī ir spēcīgs impulss mums turpināt īstenot un neatlikt iesāktos plānus par tirgus attīstību. Šobrīd esam uzsākuši jaunu attīstības posmu un pastāvīgi paplašinām autoparka piedāvājumu ar jaunas nišas transportlīdzekļiem," norāda "CityBee Latvija" vadītāja Egija Gailuma.

Saskatot tirgus potenciālu, viens no lielākajiem koplietošanas uzņēmumiem Austrumeiropā un Baltijā "CityBee" paplašinājis vieglo automašīnu piedāvājumu Latvijā ar "Peugeot 308" modeļiem, informē uzņēmumā.

Kopumā uzņēmums tā attīstībā Latvijā pērn ieguldījis pusotru miljonu eiro.

Šobrīd autoparku veido ap 300 automašīnām, bet pakāpeniski to skaits tiek palielināts. Nomai pieejamas "Fiat 500", "Toyota Corolla" un tagad arī "Peugeot 308" automašīnas, savukārt kravas busiņu segmentā tiek piedāvātas "Fiat Ducato" automašīnas. Sezonā "CityBee" piedāvā arī elektrisko skrejriteņu nomu.

"Jau pēc pirmā gada rezultātiem varam secināt, ka šim tirgum ir augsts un līdz šim neapgūts potenciāls. Savu attīstību plānojam pakāpenisku, regulāri paplašinot piedāvājumu ar jaunām koplietošanas automašīnām. Tas ir svarīgi, lai spētu nodrošināt piedāvājumu, atbilstoši klientu vajadzībām un prasībām," teic Egija Gailuma, "CityBee Latvija" vadītāja.

Latvijā, līdzīgi kā pasaulē, sievietes mazāk pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un ir apzinīgākas transportlīdzekļu lietotājas, tā secinājis transportlīdzekļu koplietošanas uzņēmums "CityBee", norādot, ka no visiem koplietošanas platformas lietotājiem Latvijā sievietes ir aptuveni trešdaļa.

Lai uzrunātu vīriešus sekot līdzi savai braukšanas kultūrai, "CityBee" rīko kampaņu "Brauc kā sievietes", kurā aicina stiprā dzimuma pārstāvjus braukt ar tādu pašu apziņu, kā to dara sievietes.

Uzņēmuma pieredze rādot, ka sievietēm retāk ir braukšanas ātruma un citi pārkāpumi – tikai aptuveni 10% no uzņēmumā saņemtajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Tāpat viņas rūpīgāk izturas pret uzņēmuma iekšējiem transportlīdzekļu lietošanas noteikumiem, nesēžas pie stūres alkohola vai apreibinošo vielu ietekmē un nenovieto transportlīdzekli vietās, kur tas nav atļauts.

Egija Gailuma, "CityBee Latvija" vadītāja, komentē: "Mūsu pieredze rāda, ka sievietes daudzreiz retāk pārsniedz ātrumu un saņem sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Tāpēc esam uzsākuši neordināru kampaņu, kurā aicināsim vīriešus braukt kā sievietēm. Akcijas mērķis būs pievērst autovadītāju uzmanību braukšanas manierēm Latvijā un izvēlēties drošu braukšanas kultūru."

Kopš ārkārtas situācijas valstī izsludināšanas, būtiski ir pieaudzis pieprasījums pēc automašīnu ilgtermiņa nomas, jo klienti vēlas būt droši, ka vieni paši izmanto nomas automašīnu, informē "CityBee Latvija" vadītāja Egija Gailuma.

"CityBee", apzinoties situāciju valstī un iedzīvotāju nepieciešamību pārvietoties droši, ir pārskatījis cenu politiku un divas reizes samazinājis ilgtermiņa lietošanas maksu. Analizējot braukšanas paradumus, šie cilvēki izvēlas nomas automašīnas, lai droši dotos uz darbu, pēc iepirkumiem un ārpus Rīgas, neizmantojot sabiedrisko transportu.

E. Gailuma stāsta, ka ik dienu aptuveni 5 – 9 koplietošanas automašīnas tiek nosūtītas 72 stundu karantīnā, jo ar tām braukts uz jaunā vīrusa analīžu nodošanas vietām Rīgā un citās pilsētās vai uz lidostu.

"CityBee" ir arī noslēdzis sadarbību ar uzņēmumu, kas pēc šīm 72 stundām karantīnā speciālā ekipējumā un ar dezinficēšanas līdzekļiem veic pilnu automašīnas iztīrīšanu zem augsta spiediena strūklas, kā rezultātā automašīna jau pilnībā droša un dezinficēta nonāk pie nākamā lietotāja.

Lietuvas apelāciju tiesa atcēlusi zemākas instances tiesas lēmumu un nolēmusi, ka automašīnu koplietošanas pakalpojuma "CityBee" sniedzējam "Prime Leasing" ir jāizmaksā 103 800 eiro kompensācijās klientiem, kuru dati noplūda hakeru uzbrukumā.

Tiesas spriedums paredz, ka "Prime Leasing" jāizmaksā morālā kaitējuma atlīdzība asociācijai "Vartotoju aljansas" ("Patērētāju alianse"), kas nozīmē, ka katrs no 346 klientiem, kas piedalās prasībā, saņems 300 eiro kompensāciju.

Lietuvā nozagti aptuveni 110 000 CityBee lietotāju dati 

Lietuvā nozagti aptuveni 110 000 šai valstī reģistrētu automašīnu koplietošanas pakalpojuma "CityBee"...

Asociācija uzstāja, ka "CityBee" nespēja nodrošināt klientu privāto datu konfidencialitāti, neaizskaramību un nepieejamību, tādējādi pārkāpjot Vispārējo datu aizsardzības regulu.

Apelāciju tiesas spriedums stājās spēkā tā pieņemšanas dienā, bet trīs mēnešu laikā to iespējams kasācijas kārtībā pārsūdzēt Lietuvas Augstākajā tiesā.

2021.gada februārī kibernoziedznieki nozaga un publiskoja vairāk nekā 100 000 "CityBee" lietotāju datus.

Uzņēmums tolaik paziņoja, ka noziedznieki kādā hakeru iecienītā forumā publiskojuši trīs gadus vecus lietotāju datus - ne tikai vienas klientu daļas vārdus un personas kodus, bet arī tālruņu numurus, dzīvesvietas adreses, e-pasta adreses, autovadītāja apliecības numurus un šifrētās paroles.

"CityBee" piedāvā automašīnu koplietošanas pakalpojumus 15 pilsētās Baltijas valstīs, arī Viļņā, Rīgā un Tallinā. Lietuvā uzņēmumam ir vairāk nekā 800 000 reģistrētu lietotāju.

Saistībā ar cenu kāpumu ir redzams, ka cilvēki arvien vairāk apsver automašīnu koplietošanas pakalpojuma izmantošanu, sacīja koplietošanas automašīnu uzņēmuma "CityBee Latvija" vadītājs Kristofs Hegedess.

Viņš teica, ka koplietošanas tirgu būtiski ietekmē augošās degvielas cenas, un skaidroja, ka ietekmi uz nozari var iedalīt divās daļās - tiešā ietekme un ietekme uz klientiem.

"Pirmā ir tiešā ietekme, jo mums lielākās izmaksas saistās tieši ar degvielu. Tās cenas kāpums ir nopietni palielinājis mūsu izdevumus. Savukārt otra daļa ir ietekme uz mūsu klientiem. Arī viņu izdevumi aug, un mēs redzam, ka tādēļ arvien vairāk tiek apsvērta auto koplietošana, un tā ir starptautiski redzama tendence," stāstīja Hegedess.

Viņš arī norādīja, ka degvielas izmaksu dēļ "CityBee Latvia" ir izvēlējusies nevis palielināt tarifu par auto izmantošanas laiku vai nobraukto ceļu, bet ieviesusi maksu par braukšanas sākšanu, kas noteikta 0,5 eiro apmērā.

Lai atbalstītu mobilitātes attīstību Latvijā, oktobra sākumā dibināta Latvijas Mobilitātes asociācija.

Pašlaik tās sastāvā ir Eiropas transporta platforma Bolt, skrejriteņu un elektroautomobiļu koplietošanas uzņēmums Fiqsy, automašīnu koplietošanas uzņēmumi CityBee un Carguru, un velosipēdu koplietošanas uzņēmums Nextbike.

Asociācijas mērķis ir veicināt mobilitātes pakalpojumu izplatību, kā arī uzlabot sabiedrības zināšanas un izpratni par tiem, to sniegtajām iespējām un ieguvumiem pilsētu transporta tīklu uzlabošanā. Viens no pirmajiem asociācijas uzdevumiem būs uzsākt diskusiju ar jauno Rīgas domes sastāvu, lai apspriestu Rīgas pilsētas attīstības plānus, mobilitātes pakalpojumu lomu tajos, kā arī dalītos pieredzē, lai veiksmīgi sagatavotos nākamajai mikromobilitātes pakalpojumu sezonai.

Automašīnu abonēšanas platforma MyBee plāno paplašināt savu pakalpojumu sniegšanu un sākt darbību Latvijā.

MyBee pārvalda starptautiskā uzņēmumu grupa Modus Group, kurai pieder arī Latvijā pārstāvētais CityBee zīmols.

Šāda alternatīva automašīnas iegādei vai līzingam rada ievērojamu potenciālu visā Eiropā – arvien vairāk patērētāju novērtē šādu pieeju no finansiālā viedokļa. MyBee jau ir pieejams Lietuvā un Igaunijā, savukārt Latvijas tirgū uzņēmuma pakalpojumi būs pieejami nākamā gada sākumā.

“Mūsu klienti Lietuvā un Igaunijā automobiļu abonēšanas pakalpojumu novērtē tā vienkāršības, elastības un ātruma dēļ. Pēc automašīnas rezervēšanas klients to var saņemt un sākt lietot jau tajā pašā dienā – bez bankas pakalpojumu vai drukāta līguma nepieciešamības. Līdz ar jaunā pakalpojuma pieejamību arī Latvijas iedzīvotājiem, mēs nodrošināsim vienotu šī pakalpojuma pieejamību visā Baltijas valstu reģionā,” norāda MyBee izpilddirektors Luks Jurkšaits (Lukas Jurkšaitis).

Paplašinot savu darbību Baltijas valstīs, automašīnu abonēšanas platforma “MyBee” uzsāk pakalpojumu sniegšanu Latvijā.

“MyBee” ir digitāls pakalpojumu sniedzējs, ar kura palīdzību klientiem ir iespēja abonēt jaunu automašīnu, saņemot to bez dokumentu kārtošanas vai ilgtermiņa saistībām. “MyBee” pieder starptautiskajai uzņēmumu grupai “Modus Group”, kas arī pārvalda Latvijā jau iecienīto auto koplietošanas pakalpojumu sniedzēju “CityBee”.

Kā liecina “MyBee” novērojumi, pieprasījums pēc īstermiņa un īpaši ilgtermiņa auto nomas pieaug ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet arī tādēļ, ka mainās iedzīvotāju attieksme un ekspektācijas par mobilitāti.

Aizvadītajā gadā kopā Lietuvā un Igaunijā “MyBee” noslēdza gandrīz 1000 jaunus abonēšanas līgumus, un Latvija uzņēmuma darbības paplašināšanai ir izvēlēta kā labvēlīgs tirgus, jo tas ir atvērts jauninājumiem, un iedzīvotāji apzinās, ka automašīnu var vienkārši abonēt un tā nav jāiegādājas savā īpašumā vai līzingā.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir profesionāla komanda, efektīva resursu pārvaldība un pareizi izstrādāta stratēģija, domā Krištofs Hegedjušs, CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Lai uzņēmums ilgtermiņā sasniegtu nospraustos mērķus, vadītājam jāspēj paredzēt nākotnē potenciāli sagaidāmās problēmas, jāizvērtē iespējamie riski un attiecīgi jārīkojas, spriež K.Hegedjušs, piebilstot, ka visa pamatu pamatā ir plānošana. Pasaule nemitīgi mainās, tāpēc tai līdzi jāmainās arī uzņēmējiem - tas, kas tiek uzskatīts par labu šodien, iespējams, tāds vairs nebūs rīt, tāpēc sniegto pakalpojumu kvalitāte nepārtraukti jāuzlabo, atzīmē CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Seko ģimenes piemēram

Lai gan esmu dzimis Latvijā, uzaugu un mācījos Ungārijā, stāsta K.Hegedjušs, kurš šajā valstī guva arī savu pirmo darba pieredzi. “Vēl būdams skolnieks, vasaras brīvlaikos iesaistījos ģimenes biznesā un pavadīju latviešu tūristus Ungārijā, bet, kad sāku studijas Londonā, kā maiņas vecākais strādāju kādā glaunā interneta kafejnīcā. Mana ģimene bija cieši saistīta ar aviāciju, tāpēc likumsakarīgi, ka arī es, pēc vidusskolas beigšanas, nolēmu sevi profesionāli attīstīt tieši šajā jomā. Tā kā Ungārijā apgūt aviācijas menedžmentu nebija iespējams, devos uz Londonu, un neslēpšu - šī valsts man ļoti iepatikās. Biju apmierināts gan ar vidi, gan ar studijām, kas studentiem sniedza iespēju ne tikai iepazīties ar nozares specifiku, bet apgūt arī vispārējās vadības teoriju un aviācijas praktiskās lietas, par ko ļoti priecājos,” norāda K.Hegedjušs, kurš drīz pēc tam aviācijas nozarē sāka arī strādāt.

Rīgā jauno sezonu atsākuši koplietošanas skrejriteņu nomas uzņēmumi, tirgum pievienojies jauns dalībnieks "Scoot911".

"Covid 19" radītās ārkārtas situācijas un ierobežojumu dēļ, kā arī reaģējot uz Eiropas Komisijas rekomendācijām mazāk izmantot sabiedrisko transportu, ievērot distanci un braukt ar alternatīviem transportlīdzekļiem (velosipēdiem, elektriskajiem skrejriteņiem), sezonu nolemts uzsākt pēc iespējas ātrāk.

"Jau no 1. aprīļa ielās "palaidām" vairāk nekā 200 skrejriteņus. Brauciens ar tiem ir ne tikai ātrāks un lētāks, salīdzinot ar braucienu ar automašīnu, bet arī drošāks, salīdzinot ar sabiedrisko transportu," saka Ričards Šukis, koplietošanas uzņēmuma "Scoot911" vadītājs.

"Scoot911" preču zīmi pārvalda "RSInvestment Group OU", kas darbību veic Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos. "Scoot911" skrejriteņi ir ražoti speciāli dalīšanās pakalpojuma vajadzībām: ar lielākiem riteņiem, platāku platformu, īpaša dizaina (tumšajā diennakts laikā atstaro gaismu), ar iespēju bez uzlādes nobraukt 65 km attālumu.

Pēdējo gadu laikā darba tirgum Latvijā attīstoties un augot arvien straujāk, manāms aizvien lielāks uzņēmumu pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, un nereti tas pārsniedz piedāvājumu. Šai tendencei kļūstot izteiktākai, pieaug arī uzņēmumu konkurence par darbinieku – gan piesaistīšanas procesā, gan motivēšanā palikt uzņēmumā ilgstoši. Savukārt tas mudina darba devējus meklēt iespējas, kā padarīt darba vidi pievilcīgāku darba ņēmējiem, tostarp, piemēram, attīstot un pilnveidojot darbinieku labumu grozu.

Darbiniekiem piedāvātie bonusi ir dažādi – sākot no bezmaksas tējas un kafijas un veselības apdrošināšanas, beidzot ar papildu atvaļinājuma dienām par uzņēmumā pavadīto laiku un citām ekstrām – taču arī šis segments aug un attīstās līdzi darbinieku vēlmēm un vajadzībām. Kā stāsta mākonī balstītā digitālo produktu lokalizācijas un tulkošanas risinājumu uzņēmuma “Lokalise” personāla un talantu piesaistes speciāliste Justīne Skudra, tad ne mazāk svarīgi par bonusu esamību ir to veids un piemērotība uzņēmuma darbinieku vajadzībām. Svarīgi, lai darba devējs sniegtu darbiniekiem labumus, kas iekļautu sevī elastīgas izvēles, un tās viegli būtu pielāgojamas darbiniekiem dažādās vecuma un interešu grupās.

Darbinieku labumi papildus algai jau kļuvuši par mūsdienīgu uzņēmumu “must-have”, taču tikpat svarīga, kā to esamība, ir to atbilstība darbinieka interesēm un iespējām. Sava uzņēmuma pieredzē par darbinieku bonusa – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformas “Stebby” izmantošanu dalās elektroenerģētikas un automātikas uzņēmums “ABB”.

Plašs pakalpojumu klāsts un ērta pārvaldība

““Stebby” sākām izmantot aptuveni pirms diviem gadiem. Jau pirms tam meklējām iespēju nodrošināt darbiniekus ar sporta pakalpojumiem, taču tā kā mūsu darbinieki dzīvo dažādās pilsētās un viņu intereses ir ļoti atšķirīgas, tas bija izaicinošs uzdevums, lai atrastu visiem piemērotu risinājumu. Turklāt mūsu uzņēmums ir daļa no Baltijas grupas, un bija nepieciešams tāds rīks, kas derētu visām trīs Baltijas valstīm. Tā kā “Stebby” darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un caur to iespējams saņemt sporta un labsajūtas pakalpojumus pie dažādiem uzņēmumiem, tas bija lieliski piemērots un ideāli atbilda mūsu izvirzītajām prasībām. “ABB” darbinieki to izmanto diendienā, un ieguvumus izjūt kā uzņēmums, tā darbinieki. Uzņēmumam tā ir ērtā sistēma, kas ļauj procesus pārvaldīt elektroniski, un nav nepieciešams iesniegt drukātus čekus vai veikt citas laikietilpīgas manuālas darbības. Savukārt darbiniekiem tā ir platformas elastība, kas sniedz iespēju izvēlēties starp virkni sporta nodarbību, neierobežojot sevi tikai ar viena konkrēta pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu,” stāsta Līga Rulle, “ABB” finanšu kontroliere.

Papildu labumi jeb bonusi, ko darba devējs sniedz darbiniekiem līdztekus algai jau kļuvuši par ierastu praksi. Taču nepietiek tikai ar to esamību – bonusiem vienlaikus jābūt saistošiem un ērti pielāgojamiem dažādām interešu grupām, citādi uzņēmumam nereti iznāk maksāt par to, ko darbinieki reāli neizmanto. Par savu pieredzi ieviešot ērtu un elastīgu bonusu darbiniekiem – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformu “Stebby”, stāsta farmācijas uzņēmuma “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.

Plašas sporta pakalpojumu iespējas

“Pirms nonācām līdz “Stebby”, kā galveno bonusu darbiniekiem bijām piešķīruši veselības apdrošināšanu, taču vēlējāmies darbiniekus nodrošināt ar plašāku sporta pakalpojumu klāstu, nekā tas bija iespējams caur apdrošināšanu. “Stebby” lietot sākām pērn, un pašlaik to katru mēnesi aktīvi izmanto aptuveni 80% no visiem kolēģiem. Būtisks ieguvums no platformas ir plašais piedāvājums – caur to darbinieki var iegādāties ne vien dažādu sporta nodarbību apmeklējumus gan klātienē, gan tiešsaistē, bet arī slēpošanas trašu biļetes, nomāt sporta inventāru, doties dažādās pastaigu takās, kā arī izmantot citas pieejamās iespējas. Šis ieguvums īpaši nozīmīgs bija sākoties Covid-19 pandēmijai, kad ar platformas palīdzību dažādus sporta pakalpojumus arvien varējām turpināt nodrošināt saviem darbiniekiem, un nebija jāmeklē jauns risinājums, jo “Stebby” pieejamais sporta iespēju klāsts ir plašs un ērti pielāgojams dažādiem apstākļiem un sezonām,” stāsta “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.

Vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos Baltijā 2018. gadā ir 99,03 eiro.

"2018. un 2019. gadā Baltija ir apsteigusi Ziemeļvalstis jaunuzņēmumu investīcijās, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja. Viņa atsaucas uz tikko publicēto Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu, ko veicis "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Pagājušā gada apskatā apkopotie dati liecināja, ka tikai Igaunija atsevišķi varēja sacensties ar Skandināviju, bet šā gada pētījums rāda, ka Baltijā vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos 2018. gadā sasniegušas 99,03 eiro. Turpretī Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē un Dānijā – tie ir 85,08 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Auto koplietošanas platformas "Carguru" šā gada lielākais sasniegums un izaicinājums bija parēja uz jaunu IT platformu

"Tas nebija viegli – faktiski vajadzēja strādājošo mehānismu pārcelt no vecā "ķermeņa" uz jauno tā, lai tas atsāktu "elpot" maksimāli ātri. Diemžēl tādēļ nedaudz iekavējām attīstību, taču tas bija nepieciešams, lai pārietu uz citu līmeni," biznesa portālam db.lv saka Vladimirs Reskājs, "Carguru" (SIA "Slyfox") vadītājs.

Šobrīd uzņēmums turpina investēt jaunajā IT sistēmā, uzkrāt pieredzi un pilnveidot pakalpojumu. Kompānija saglabā galveno mērķi – lai jebkur Rīgā piecu minūšu laikā varētu atrast brīvu mašīnu un kļūt par mobilitātes izvēli Nr.1.

Šobrīd "Carguru" autoparkā ir 160 mašīnas. Vasarā V. Reskājs atklāja, ka pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reizes dienā un vidējais viena brauciena ilgums ir aptuveni 60 līdz 80 minūtes. Uzņēmumam ir 25 tūkstoši privāto un teju tūkstoš korporatīvo klientu. Gada vidū kopējais braucienu skaits pārsniedza 400 tūkstošus reižu.

Izvēršot pakalpojumu klāstu un stiprinot līdera pozīciju Baltijā, starptautiskais mobilitātes pakalpojumu sniedzējs SIXT ieviesis jaunu automašīnu abonēšanas pakalpojumu SIXT+, kas pieejams Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

SIXT+ sniegs privātpersonām un uzņēmumiem iespēju abonēt automašīnu, veicot fiksētu mēneša maksājumu, un pārtraukt abonementu jebkurā brīdī bez līgumsoda.

“Šobrīd atrodamies dažādu izaicinājumu piepildītā laikā, kad inflācijas dēļ viss kļūst dārgāks, tostarp arī auto tirgus piedzīvo līdz šim nepieredzētas pārmaiņas visā pasaulē. Tā rezultātā līdz pat 20-30% palielinājušās gan jaunu, gan lietotu automašīnu cenas, kā arī to apkopes un uzturēšanas izmaksas. Plānojot jaunas automašīnas iegādi, cilvēki arvien pārdomātāk izvērtē nepieciešamību uzņemties jaunas un ilgstošas finanšu saistības. Automašīnu abonēšana ir viens no veidiem kā iegūt plašas mobilitātes iespējas un visas personīgās automašīnas piedāvātās ērtības, vienlaikus saglabājot kontroli par savu budžetu un ikmēneša maksājumiem,” norāda Arnis Jaudzems, SIXT vadītājs Baltijas valstīs.

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.jūlija numurā lasi:

Statistika

Krīze ieilgst, aug maksājumu termiņi

Nodokļi ziedojumiem

Visizdevīgāk ir ziedot Lielbritānijā, bet ne Latvijā

Tēma

Latvija ir pasaules čempione iedzīvotāju skaita samazinājumā

Aktuāli

Trūcīgi pensionāri – vai tāda būs nākotne?

Investors

Viss tagad ir atkarīgs no dažām olām

Baltijas tūrisma aģentūru "Novaturas", kurā ietilpst arī Latvijas "Novatours", turpmāk vadīs Kristijons Kaikaris. Viņš nomainīs līdzšinējo uzņēmuma vadītāju Vitāliju Rakovski.

“Uzskatām, ka viņa ilggadējā pieredze vadošās starptautiskās organizācijās, zināšanas par aviācijas, tūrisma un tehnoloģiju tirgiem un personīgās īpašības būs ārkārtīgi vērtīgas, lai tālāk nostiprinātu uzņēmuma pozīcijas Baltijas valstīs un sniegtu pievienoto vērtību mūsu klientiem, partneriem un akcionāriem,” teic “Novaturas” grupas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Almants (Gediminas Almantas).

“Organizētajam tūrismam ir liels digitalizēto risinājumu pielietošanas potenciāls, tāpēc nešaubos, ka mana pieredze, strādājot tehnoloģiju nozarē, varētu palīdzēt jaunas digitālās pieredzes radīšanā “Novaturas” grupā,” stāsta Kristijons Kaikaris.

Pēdējos trīs gadus K. Kaikaris vadīja automašīnu koplietošanas servisa uzņēmumu “CityBee”. Pirms tam viņš gandrīz trīs gadus bija čarterreisa aviokompānijas “Small Planet Airlines” izpilddirektors. Lielu savas karjeras daļu K. Kaikaris strādājis IT sektorā, četrus gadus vadot starptautisko tehnoloģiju uzņēmumu “Microsoft” un “Oracle” Lietuvas birojus, kā arī bijis asociācijas “Infobalt” prezidents un valdes loceklis, strādājis “IBM” pārdošanas nodaļā. Lietuvā K. Kaikaris pazīstams arī kā grāmatu autors, aktīvs ceļotājs un arī kāFormula 1 entuziasts - ilgu laiku viņš televīzijā komentēja šī sporta veida sacensības.