Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. EuroPark ir privātais autostāvvietu operators.
EuroPark dibināts 1979.gadā Norvēģijā. EuroPark Latvia darbību sāka 2001.gadā, tā dibinātāji - Norvēģijas uzņēmumi Linstow AS un Indigo Invest.
Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Šajā jomā strādāju jau teju 15 gadus un vēl joprojām ir interesanti - nemitīgi izaicinājumi, jauni objekti un situācijas. Iekārtot jaunu stāvvietu nenozīmē tikai nodrošināt tehnisko aprīkojumu un izvietot informatīvās zīmes. Katrā objektā, vietā un pilsētas rajonā ir cita specifika. Jāmeklē risinājums, kas vienlīdz apmierina objekta īpašnieku, tā klientu un arī apkārtējos iedzīvotājus. Ir daudz stāvvietu, kam izstrādājam arī autostāvvietu funkcionālos risinājumus, piemēram, pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijām meklējam veidu, kā nodrošināt autostāvvietas pieejamību konkrētā objekta klientiem.
Privātajā biznesā mani saista tas, ka ir nemitīgas pārmaiņas, iespēja realizēt ātras un trakas idejas.
Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Iepriecina tas, ka Rīga ir skaista pilsēta, tiek sakārtoti dažādi objekti un pilsētvide. Salīdzinot ar 2002.gadu, kad sāku strādāt autostāvvietu apsaimniekošanas nozarē, ir uzlabojusies mūsu braukšanas un auto novietošanas kultūra, augusi pieklājība un iecietība.
Nedaudz apbēdina tas, ka pilsētvides un infrastruktūras attīstība notiek haotiski. Katra iesaistītā puse cenšas kaut ko darīt, bet ne vienmēr šīs darbības notiek integrēti. Piemēram, jau ilgi dzirdam par park’n’ride izveidi Rīgā, bet tai pašā laikā nav apkārtējās infrastruktūras, kas šo sistēmu iedzīvinātu u.tml. Būtu biežāk un lielākā mērā šādi jautājumi jārisina, visām iesaistītajām pusēm kopā.
Tāpat vēl joprojām Latvijā izjūtam izpratnes trūkumu par privātīpašuma definīciju, par īpašnieka tiesībām saņemt godīgu atlīdzību, ļaujot savu īpašumu izmantot citiem. Daudz šajā nozarē sastopamies arī ar klaju nepieklājību un ignoranci pret citiem, piemēram, ir bijis gadījums, kad autovadītājs atstāj auto degvielas uzpildes stacijā pie sūkņa uz stundu tā vietā, lai novietotu tajā pašā DUS esošajā stāvvietā.
Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?
Nupat, pēc trīs gadu darba, ir izdevies Latvijā sertificēt profesionālu autostāvvietu aprīkojumu – pilnībā automatizētas barjersistēmas, kas ļaus bez personāla iesaistes pilnībā nodrošināt stāvvietas darbu. Tas bija ilgs un grūts process, kas ietvēra gan vienošanos ar ražotāju par izmaiņām aprīkojuma uzstādījumos, gan dokumentācijas sakārtošanu un tehnoloģijas reģistrāciju un sertificēšanu.
Šī kontroles un norēķinu sistēma ievērojami paātrinās auto novietošanu. Tām ir liela caurplūdes kapacitāte, ātra norēķinu sistēma – maksāt varēs gan ar jebkuras bankas norēķinu karti, gan monētās, gan banknotēs un saņemt atlikumu. Tā būs pēcapmaksas sistēma, kad klients varēs samaksāt par stāvvietā pavadīto laiku, braucot no tās ārā. Rudenī to plānojam uzstādīt autostāvvietā Jēkaba Arkāde un tad pamazām arī pārējās slēgtajās stāvvietās – pie TC Origo, viesnīcām Radisson Blu Hotel Latvija un Elizabete. Ar šo sistēmu varēsim nodrošināt daudz plašāku pakalpojumu spektru un integrētākus pakalpojumus.
Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?
Jā, esam Facebook un Twitter. Mūsuprāt, tā ir šī laikmeta prasība un ievērojami palielina informācijas aprites ātrumu, dialoga iespējamību.
Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?
EuroPark ir 36 darbinieki, un priecājos, ka pie mums ir cilvēki, kas strādā šeit jau no dibināšanas brīža.
Tomēr, tāpat kā citi Latvijas uzņēmumi, arī mēs laiku pa laikam sastopamies ar grūtībām atrast darbiniekus, īpaši stāvvietas operatoru un kontroldienesta pozīcijās. Tās ir specifiskas jomas, kas nav plaši izplatītas darba tirgū. Turklāt mūsdienu uzņēmējdarbības vide mudina jebkuru darbinieku būt ļoti daudzpusīgam. Piemēram, stāvvietas operators pie mums ir cilvēks, kas atbild par visu stāvvietas darbu ikdienā – viņam jāprot gan tikt galā ar tehnoloģiskām un tehniskām problēmām, gan jāspēj pilsētas viesiem norādīt virzienu uz vecpilsētu, gan vakarā stāvvieta jāuzkopj.
Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Būtiski, lai katrs darbinieks vēlētos strādāt. Jābūt gribai sasniegt uzņēmuma kopīgos mērķus, gan attīstības, gan jaunu produktu un tehnoloģiskās izaugsmes ziņā. Jāgrib lepoties ar paša padarīto un priecāties par dienā paveikto. Mana devīze - šodien vēlamies uzlabot to, kas tika uzlabots jau vakar. Ja kolektīvā ir šāds gars, prieks strādāt.
Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?
Tuvākais mērķis ir aprīkojuma nomaiņa un jaunu produktu ieviešana. Tirgus pieprasa arvien plašāku pakalpojumu spektru, un tas ir atšķirīgs katram stāvvietas īpašnieka segmentam. Galvenokārt tas skar norēķinu sistēmu un iespēju stāvvietas īpašniekam apmaksāt stāvvietu saviem klientiem, nodrošināt vairākkārtēju iebraukšanu un izbraukšanu. Tāpat vēlamies ieviest iespēju rezervēt vietu autostāvvietā, piemēram, dodoties uz Operu. Katrs šāds solis uz priekšu prasa izmaiņas tehnoloģijās un sistēmā, kā arī noteikumu un likumdošanas pielāgošanu.
Ilgtermiņā jau vairākus gadus notiek diskusijas ar pašvaldību par nopietnu infrastruktūras objektu – pazemes autostāvvietu, izbūvi. Šādas stāvvietas ievērojami sakārtotu infrastruktūru, tās ierakstītas arī pilsētas attīstības plānā, bet rīcība nenotiek. Šajā situācijā pārstāvam arī potenciālo investoru, kas gatavs sadarbībā ar pilsētu šo jautājumu risināt.
Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?
EuroPark strādāju no 2002. gada. Pirmā pozīcija šajā uzņēmumā bija pārvaldnieks, toreiz bijām pieci cilvēki. Pēc gada kļuvu par valdes priekšsēdētāju.
Pirms tam laiku strādāju Rīgas Fondu biržā, pavisam īsu brīdi - Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, bet deviņdesmitajos gados piedalījos projektā, kad Latvijā tika ieviests momentfoto pakalpojums – foto būdiņas, kuras pazīstam arī šodien. Vēlīnajos pusaudžu gados strādāju ģimenes uzņēmumā – tēvam piederošajā gaterī.
Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?
1979.gadā Norvēģijā tika apvienoti trīs nelieli autostāvvietu operatori un izveidota jauna kompānija EuroPark. Nosaukums labi iedzīvojās, un uzņēmums ar to strādā līdz pat šai dienai.
Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.
Esam saskārušies ar izbrīnu tajā brīdī, kad skaidrojam – mums nepieder neviena no apsaimniekotajām stāvvietām. EuroPark nav zemes vai objekta īpašnieks, bet tikai apsaimniekotājs. Esam operators, ko lielveikals, viesnīca, degvielas uzpildes stacija vai cits objekta īpašnieks piesaistījis, lai nodrošinātu saviem klientiem iespēju novietot auto un sakārtotu auto novietošanas kārtību šajā objektā. Piemēram, lai cilvēki, kas vēlas iepirkties lielveikalā, var pie tā piebraukt ar auto. Lai, braucot uz tikšanos pilsētas centrā, nav jāuztraucas par auto novietošanu.
Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Latvijā ir nepieciešams specifisks regulējums autostāvvietu pakalpojumiem.
Esam šīs izmaiņas iniciējuši, strādājam kopā ar PTAC, Ekonomikas ministriju, CSDD, Datu valsts inspekciju un arī Rīgas Satiksmi un diskutējam par to ieviešanu.
Labs piemērs šajā ziņā ir, piemēram, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kur šāds likums palīdzējis sakārtot nozari un skaidri definēt klienta un pakalpojuma nodrošinātāja attiecības. Pašlaik Latvijā katrs tirgus spēlētājs darbību balsta uz citiem noteikumiem vai likumiem – Civillikumu, Administratīvo kodeksu vai saistošajiem noteikumiem. Stāvvietu jomā Latvijā tiek piemēroti vismaz seši dažādi regulējumi un tas rada neizpratni arī klientu vidū.
Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Esmu pārsteigts, cik strauji esam izgājuši ārpus pilsētas centra – strādājam arī Juglā un Mežaparkā. Pilsētas robežas paplašinās un mainās arī nepieciešamība pēc stāvvietām. Piemēram, nesen mūs piesaistīja Juglas centrs, lūdzot nodrošināt šīs stāvvietas optimālu izmantošanu. Līdz tam Juglas centrs sastapās ar situācijām, kad cilvēki atstāj auto uz trīs dienām un dodas, piemēram, uz Tallinu, tādejādi aizņemot vietu, kas nepieciešama citiem centra klientiem.
Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?
Zaļa pļava kalnā ar fantastisku ainavu Toskānā, Itālijā. Liellopa gaļa ar zemenēm.
Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Gan profesionāli, gan personīgi mani lielā mērā ietekmē un iedvesmo ģimene.
Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Garāžā, skrūvējot dzelžus. Darba ikdiena paiet cilvēkos, tāpēc brīvdienās arī novērtēju iespēju pabūt vienatnē vai ar ģimeni.
Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?
Loterijas mani neaizrauj – nekad neesmu piedalījies. Tomēr, ja šāda situācija būtu, iztērētu laimestu viegli, kam tādam, par ko ilgi sapņots un ko, visticamāk, citādi nerealizētu. Piemēram, tālam ceļojumam. Noteikti neieguldītu to biznesā vai neveidotu uzkrājumu, šādu mirkli izmantotu sevis palutināšanai.
Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Darbā bieži nākas dzirdēt kuriozus gadījumus par to, kā gadījies nolauzt barjeru, taranēt laternas, kā arī iemeslus, kāpēc par stāvvietu nav samaksāts. Atceros vienu gadījumu Jēkaba Arkādē. Pirms vairākiem gadiem bija akcija - uzrādot Nacionālā Teātra biļeti varēja saņemt 50% atlaidi stāvvietai. Kāds kungs ļoti lēni un rūpīgi šo teātra biļeti aptina ap stāvvietas biļeti un centās ievadīt norēķinu automātā, cerībā, ka tieši šādi var saņemt atlaidi :)
Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Latviešiem ir labs teiciens – pirms nogriez, divreiz nomēri. Bieži esam pārsteidzīgi savos lēmumos. Novēlu nebūt pārsteidzīgiem, apdomāt savus lēmumus, spriedumus vai secinājumus. Jo daudzas lietas nav tādas, kā sākotnēji šķiet.
#1/9
Pie 1990.gada Jeep ar koka apdari
Ļoti patīk amerikāņu retro auto, arī pats brīvajā laikā ap tādiem ķimerējos. Šis eksemplārs īpašs ar koka apdari.
#2/9
Ainava no viesnīcas balkona Toskānā
Abi ar sievu šo ceļojumu uzdāvinājām sev 15 gadu kāzu jubilejā un nu tā kļuvusi par vietu, kur gribas atgriezties.
#3/9
Foršs Vespu pārītis
Iespējams, tas būtu viens no pirmajiem pirkumiem, ja laimētu loterijā.
#4/9
Izmēģinot jauno e-velo
Jau vairākus gadus uzņēmuma darbinieki pārvietojas ar elektrovelosipēdiem, ko radījies Latvijas uzņēmums. No šā gada tādi pieejami arī klientiem – autostāvvietas Jēkaba Arkāde abonementu īpašnieki var novietot auto un dienas gaitas centrā veikt ar elektrodivriteni.
#5/9
Lielākais arkls, ko gadījies redzēt
Brīvajā laikā patīk skrūvēt dzelžus garāžā un interesē sena tehnika – gan auto, gan arī kas lielāks. Šis ir lielākais, ko gadījies redzēt.
#6/9
Liellopa gaļa ar zemenēm
Ceļojuma laikā Itālijā, kad pirmo reizi tika nogaršota liellopa gaļa ar zemenēm.
#7/9
Jēkaba Arkāde 2003.gadā
Šo stāvvietu atklāja 2001.gadā un jau sākotnēji tajā bija barjeru sistēma, bet toreiz tās regulēja operators manuāli. 2003.gadā tika uzstādīta automātiska barjeru sistēma.
#8/9
Viesnīca Latvija 2004. un 2015. gadā
Sākotnēji pie Radisson Blu Hotel Latvija bija atvērtā stāvvieta ar barjeru un stāvvietas uzraugu. Pašlaik tā ir slēgta daudzstāvu stāvvieta.
#9/9
Viesnīca Latvija 2004. un 2015. gadā
Sākotnēji pie Radisson Blu Hotel Latvija bija atvērtā stāvvieta ar barjeru un stāvvietas uzraugu. Pašlaik tā ir slēgta daudzstāvu stāvvieta.
