Ja vien tuvākajā laikā nepiedzīvosim kādu jaunu saasinājumu pasaules ģeopolitikā, ir pamatots arguments uzskatīt, ka cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās turpinās pēdējās nedēļās vērojamo kritumu. Tomēr ir maz ticams, ka kritums saglabās līdzšinējo tempu.
Šobrīd pasaules naftas tirgus virzītājspēku vidū atkal sāk dominēt globālās ekonomikas vājais veselības stāvoklis, tajā skaitā lēnāka nekā iepriekš Ķīnas ekonomiskā izaugsme, kas ir viens no lielākajiem pasaules naftas patērētājiem. Lai arī tiek runāts, ka šī valsts var realizēt liela apjoma ekonomikas stimulēšanas programmu, pagaidām tie ir tikai vārdi, un diezin vai Huanhes un Jandzi upju krastos ir gaidāms straujš naftas pieprasījuma pieaugums.
To ļoti labi saprot arī preču biržas, kuras par spīti izsludinātajai trešajai ASV ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas kārtai, kuras rezultātā finanšu tirgiem ir iespēja ik mēnesi tikt pie 40 miljardiem ASV dolāru, tā arī nespēj uzrādīt naftas cenu kāpumu.
Tas atspoguļojas arī Latvijas degvielas tirgū, kur kopš pagājušās nedēļas beigām benzīna cenas ir sarukušas apmēram par trim santīmiem, savukārt dīzeļdegviela kļuvusi apmēram par santīmu lētāka. Kopš oktobra vidus, kad atsākas cenu kritums benzīna cena ir sarukusi apmēram par septiņiem procentiem, bet dīzeļdegviela - par trim.
Arī degvielas tirgotāji līdzšinējo kritumu izskaidro ar iepirkuma cenu samazināšanos, tomēr raugoties uz globālo norišu fona šķiet, ka cenu samazināšanās iespējas vēl ne tuvu nav izsmeltas. Tā, piemēram, Premium Unlead benzīna cena biržā ir sarukusi apmēram par 20%, kas degvielas ražošanas un piegādes ķēdē ir radījusi savdabīgu rezervi, uz kuras rēķina cenas varētu samazināt vēl.
Arī degvielas izejvielas – naftas cenas pēdējās dienās nav spējušas pakāpties par spīti tam, ka Baltais nams Vašingtonā savu saimnieku nav mainījis. Baraks Obama, lai arī demokrāts, finanšu tirgum asociējas ar nedaudz pielaidīgāku monetāro politiku nekā varētu būt viņa konkurentam Mitam Romnijam.
Reaģējot uz potenciālo Baraka Obamas uzvaru, otrdien naftas cena pakāpās aptuveni par trim procentiem, barelam Brent naftas pārsniedzot 111 dolārus par barelu, taču, spekulantiem fiksējot peļņu uz samērā augsto naftas rezervju fona ASV, šodien priekšpusdienā cena atrodas nedaudz atradās nedaudz virs 107,5 dolāru atzīmes par barelu melnā zelta.
Tirgum labvēlīgs ir arī kāds cits faktors, proti, pēc remontdarbiem atsākas, vai tuvāko dienu laikā atsāksies, naftas ieguve lielākajā Apvienotās Karalistes naftas ieguves laukā Ziemeļjūrā.
Neraugoties uz iepriekš samērā piesātināto oralēšanu, Izraēlas un tās tradicionālā oponenta Irānas starpā savstarpējais dialogs ir pieklusis, radot sajūtu, ka arī Tuvajos Austrumos viss ir kārtībā. Protams, var diezgan droši teikt, ka šī sajūta ir mānīga un ieroču žvadzināšana vai vismaz apmainīšanās ar verbālām pērlēm šo valstu starpā, visticamāk, turpināsies.
Tomēr ir jānorāda, ka Izraēlas iesaistīšanās nopietnās militārās aktivitātēs bez ASV atbalsta ir maz ticama, savukārt ASV šobrīd jau ir nomocījusies ar pašreizējām militārajām aktivitātēm Irākā un Afganistānā, turklāt situācija valsts kasē nebūt nav no tām glaimojošākajām – tā nopietni ķerties pie budžeta deficīta samazināšanās neizdodas, bet valsts parāds turpina augt.
Protams, var ieslēgt naudas drukājamo mašīnu un kara darbībai pieražot jaunus dolārus, tomēr diezin vai tas varētu tikt realizēts līdz gada beigām, jo patlaban ASV finanšu sistēmas sargam ir jātiek galā ar divām jau esošajām monetārajām programmām – ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas trešo kārtu jeb QE3 ar 40 miljardu dolāru ikmēneša izmaksām un operāciju Twist, kuras ietvaros tiek emitētas īstermiņa valsts obligācijas, lai atpirktu garāka dzēšanas termiņa vērtspapīrus.
Tādējādi ASV rokas lielu militāro operāciju veikšanai zināmā mērā ir sasietas, t urklāt ASV sabiedrotie saūdieši jau vairākkārt ir paziņojuši, ka ir gatavi nodrošināt naftas tirgus ar papildu apjomiem, ja radisies kādi traucējumi naftas piegādēs. Tas var ļaut mierīgi gulēt arī Latvijas autobraucējiem – tuvākajā laikā degviela dārgāka nekļūst, drīzāk var notikt pretējais.