67 miljoni eiro jeb 47 miljoni latu – tik lielu a/s Liepājas metalurgs (LM) nesamaksātā kredīta daļu pagājušajā nedēļā Itālijas bankai UniCredit S.p.A. samaksāja Latvijas valdība. Principā šāds solis bija neizbēgams, un jautājums bija vien par to, kurā brīdī valstij nāksies plaši atvērt maku.
Pirmkārt, savulaik kredīta valsts galvojums ticis piešķirts stipri vien neapdomīgi, acīmredzot kārtīgi neizvērtējot LM reālās iespējas naudu atdot. Otrkārt, valdība gan pirms vairākiem gadiem pamanījās šo kredītu galvot, taču turpmākajā periodā par garantētajiem valsts līdzekļiem nelikās ne zinis. Proti, LM īpašnieki un vadītāji varēja darīt faktiski visu, ko vien vēlas, jo neviena valsts pārstāvja, kas uzraudzītu, cik prasmīgi uzņēmums tiek vadīts un kā tiek ieguldīta aizlienētā nauda, nebija. Treškārt, vismaz no publiski pieejamās informācijas izriet, ka šī kompānija diez ko nerūpējās par to, lai daudzo miljonu kredīts tiktu arī atmaksāts. Viss pārējais ir tikai likumsakarīgi – tas, kurš kredītu galvoja, arī maksā. It kā jau viss ir pareizi, tomēr rodas jautājums – kas tālāk?!
Redz, problēma slēpjas apstāklī, ka frāze «valsts samaksāja» realitātē nozīmē, ka par dažu vīru aktivitātēm vairāku gadu garumā ir norēķinājušies visi nodokļu maksātāji. Šī nauda ir nevis ieguldīta ceļu būvniecībā, pedagogu vai mediķu algās un tamlīdzīgi, bet gan pāris vīru parādu segšanai. Turklāt tas ir noticis apstākļos, kad abi ietekmīgākie LM īpašnieki Sergejs Zaharjins un Iļja Segals atrod līdzekļus, lai samaksātu kādus citus – valsts negalvotus – kredītus, kā arī lielā steigā «atdāvina» dažādiem ģimenes locekļiem savus visnotaļ dārgos īpašumus. Tātad faktiski var teikt, ka šā kredīta dzēšanā ir piedalījušies visi Latvijas nodokļu maksātāji, izņemot Zaharjinu un Segalu. Bieži tiek runāts par to, ka valstij būtu jānāk pretī uzņēmējiem. Nu, re – veseliem diviem uzņēmējiem arī esam pagājuši pretī. Kā jau minēts, valdībai šajā situācijā tiešām nekas cits neatlika, kā vien samaksāt naudu UniCredit S.p.A. Tomēr nekādi nav skaidrs, kāpēc joprojām nav ziņu par to, ka LM akcionāru īpašumi (arī radiniekiem pārrakstītie) nonākuši ūtrupē, tādējādi cenšoties atgūt vismaz daļu no zaudētās naudas? Dīvaini ir arī tas, ka itāļi, izsniedzot LM kredītu, nodrošinājās pret zaudējumiem, bet Latvijas valdība, to galvojot, – ne.
Jāatgādina, ka savulaik vienā dienā tika pieņemts gan lēmums par galvojuma piešķiršanu LM, gan arī Parex bankas pārņemšanu, un to izdarīja Ivara Godmaņa valdība. Tādējadi droši vien ir tikai saprotami, ka arī rezultāts ir teju identisks – sabiedrība maksā dažu cilvēku rēķinus daudzu miljonu latu apmērā, bet paši šo parādu «savārītāji» joprojām dzīvo uz brīvām kājām, būdami visnotaļ turīgi cilvēki, nevis, piemēram, sociālās mājas iemītnieki.
Šobrīd Finanšu ministrija ir nonākusi pie teju sensacionālas atklāsmes, ka valsts galvojumi ir jāpiešķir uzmanīgāk. Nu, tad beidzot! Paralēli tam būtu gan arī jāievieš norma, ka valsts nemaksā turīgu cilvēki parādus.