Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Pirmo Statoil iepirkšanās veikalu bez degvielas uzpildes iespējas Latvijā plāno atvērt Vecrīgā, Vaļņu ielā 11, nākamā gada janvārī vai februārī, aģentūru LETA informēja Statoil Fuel&Retail Latvia Mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs.

Viņš skaidro, ka patlaban tiek sākta veikala plāna izveidošana un projekta apstiprināšana, tāpēc oficiāls atvēršanas datums vēl tiks precizēts.

Līdzīgi kā veikalos Viļņā un Tallinā, arī Rīgas veikalā tikšot piedāvāti Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, saldējuma kokteiļi un citi.

Kā ziņots, degvielas tirgotājs Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo iepirkšanās zīmolu Circle K, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sākot ar 2016.gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijās Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks sākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās tagadējos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

Ceturtdien, 18.februārī, Vecrīgā tiks atklāts pirmais Statoil iepirkšanās veikals, informē kompānijas pārstāvji.

Veikals atradīsies Vaļņu ielā 11.

Statoil Fuel&Retail Latvia Mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs iepriekš skaidroja, ka, līdzīgi kā veikalos Viļņā un Tallinā, arī Rīgas veikalā tiks piedāvāti Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, saldējuma kokteiļi un citi.

Kā ziņots, degvielas tirgotājs Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo iepirkšanās zīmolu Circle K, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sākot ar 2016.gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijās Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks sākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās tagadējos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

Uzņēmumā Statoil Fuel&Retail Latvia atzinīgi vērtē Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbu, jo ir vairākas lietas, kurās VID ir kļuvis uzņēmējiem draudzīgāks, norāda uzņēmuma Statoil Fuel&Retail Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Viņa skaidro, ka uzlabojumi skar vairākas sfēras, sākot ar elektroniski iesniedzamiem dokumentiem, ar komunikāciju, ar risku analīzi un ar izvērtēšanu, kurus uzņēmumus padziļināti auditēt.

«Domāju, ka VID tiks ar izaicinājumiem galā. Pēdējos pāris gadus tendence ir pozitīva,» uzsver uzņēmuma vadītāja.

Vērtējot, kas ārvalstu investoru pozitīvi ietekmē Latvijā, viņa norāda, ka situācija kopumā ir uzlabojusies. «Laba iniciatīva ir «Baltais saraksts». Labumu iespēja gan ir niecīga, savukārt administratīvais slogs, esot šajā sarakstā, ir liels. Tas vairāk ir prestiža jautājums. Taču tas ir solis uz priekšu sadarbībā ar godprātīgu uzņēmēju, ar valsts pārvaldi, tostarp ar VID. Ticu, ka tiks sperti arī nākamie soļi,» secina uzņēmēja.

Pirmajā Statoil iepirkšanās veikalā bez degvielas uzpildes iespējas Vecrīgā investēti vairāk nekā 100 000 eiro, informēja uzņēmumā.

Plānots, ka līdzīgus veikalus uzņēmums varētu atklāt arī citās Rīgas vietās, šodien veikala atvēršanas pasākumā informēja kompānijas pārstāvji. Konkrēti plāni gan pagaidām netiek atklāti.

Kā skaidroja Statoil Fuel&Retail Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone, no konkurences Vecrīgā uzņēmums nebaidās. Veikala sortiments būšot piemērots tieši steidzīgajiem kājāmgājējiem un riteņbraucējiem. Viņa atgādināja, ka pirms 20 gadiem Statoil sācis degvielas tirdzniecību Latvijā un patlaban sācis darboties jaunā nišā, kas esot «liels solis uz priekšu».

Veikalā tikšot piedāvāta kafija, hotdogi, uz vietas ceptas smalkmaizītes, kā arī saldējuma kokteiļi, svaigi spiestas sulas un dažādas ikdienas preces.

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Valdībai joprojām nav izstrādāts nodokļu politikas plāns trim līdz pieciem gadiem, kāds jau labu laiku ir Igaunijā, aģentūrai LETA norāda uzņēmuma "Statoil Fuel&Retail Latvia" izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Viņa skaidro, ka izaicinājums ir valsts ilgtermiņa nodokļu stratēģija, arī runājot par jaunām darbvietām un atbalstu izglītībai. Kā negatīvu piemēru viņa min akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai. Process, kādā valdība nonāca pie šī lēmuma, bija ātrs. Pietrūka dialoga ar Degvielas tirgotāju asociāciju, ar ekonomistiem. Tas bija straujš un nepārdomāts. Ir skaidrs, ka, laikam ejot, akcīzes nodoklis pieaugs. Būtu labi, ja šāds plāns būtu skaidrs tuvākajiem trim vai pieciem gadiem. Igaunijā ir šāds plāns. Tur ir skaidri zināms, par cik, kad un kādiem produktiem palielināsies akcīze, līdz ar to šo kāpumu var ieplānot savos izdevumos. Arī valsts var rēķināties ar zināmu ienākumu pieaugumu, uzsver uzņēmuma vadītāja.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā Valsts ieņēmumu dienestā ceturtdien tika apbalvoti 2017.gada lielākie nodokļu maksātāji divdesmit dažādās nominācijās.

Balvas tika pasniegtas katra Latvijas reģiona lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam eksportētājam, gada debijai, lielākajam nodokļu maksātājam, kā arī VID sadarbības partnerim.

Par lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem 2017.gadā lielo nodokļu maksātāju grupā atzīti uzņēmumi AS UPB, AS Preiļu siers, SIA Rimi Latvia, AS Valmieras stikla šķiedra un SIA Jeld-Wen Latvija.

Vidējo nodokļu maksātāju grupā par lielāko 2017.gada darbaspēka nodokļu maksātāju Rīgā un Rīgas reģionā atzīta SIA C.T.CO, Kurzemē - SIA Ostas celtnieks, Latgalē - SIA Verems, Vidzemē - SIA Woltec, bet Zemgalē - SIA East Metal.

Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā pagājušajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija SIA "Orlen Latvija", informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Tostarp lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā lielo uzņēmumu grupā pagājušajā gadā bija "Accenture" Latvijas filiāle, vidējo uzņēmumu grupā - SIA "EIS Group Latvia", savukārt mazo uzņēmumu grupā Rīgas reģionā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs bijis SIA "ALSO Cloud Latvia", bet lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā bija AS "Antares Venture Capital".

Kurzemes reģiona lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji 2023.gadā lielo uzņēmumu grupā bija AS "UPB", vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Niedrāji MR", mazo uzņēmumu grupā - SIA "Algoritms L", bet mikrouzņēmumu grupā - SIA "Digi-INK".

Darbu sākusi jau 78. degvielas uzpildes stacija Statoil Fuel & Retail Latvia (Statoil) tīklā – Rīgā, Kalnciema ielā 88, teikts paziņojumā presei.

Kalnciema ielas DUS būs pa ceļam tiem klientiem, kas dodas Pārdaugavas, Jūrmalas un Kurzemes virzienā, kā arī ikdienas laipni gaidīsim kaimiņus - Šampētera un Zolitūdes klientus, saka Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

«Investīcijas mūsu tīkla attīstībā turpināsim. Plānojam vēl astoņās stacijās nomainīt esošās automazgāšanas iekārtas uz jaunās paaudzes iekārtām ar putu birstēm, turpināt ātrās maksāšanas terminālu uzstādīšanu, kā arī izvērtējam iespēju atvērt Statoil veikalu bez degvielas - līdzīgi kā tas jau ir Lietuvā un Igaunijā,» papildina Jēkabsone.

Statoil Kalnciema ielas DUS iegādē un iekārtošanā kopumā investēs vairāk nekā 1 miljonu eiro. Nākamā gada sākumā tiks veikta ēkas rekonstrukcija, paplašinot veikala telpas, savukārt līdz šim ir veikti virkne pilnveidojumu – degvielas rezervuāru pilna pārbaude, notekūdeņu sistēmas tīrīšana un attīrīšanas iekārtu apkope. Ir pārbūvēti esošie degvielas cauruļvadi, savukārt degvielas tvertnes aprīkotas ar elektronisko kontroles sistēmu, tādējādi nodrošinot degvielas kvalitātes nepārtrauktu kontroli.

2016. gada aprīļa sākumā SIA Statoil Fuel & Retail Latvia maina juridisko nosaukumu uz SIA Circle K Latvia. Tas ir pirmais solis zīmola maiņas procesā, kas turpināsies līdz 2018. gadam.

Līdzšinējiem uzņēmuma klientiem spēkā paliek visi līgumi un vienošanās, kas noslēgtas ar SIA Latvija Statoil vai SIA Statoil Fuel & Retail Latvia. Reģistrācijas numurs, bankas konta numurs un pārējie rekvizīti nemainās.

Juridiskā nosaukuma maiņa pakāpeniski notiks visos Eiropas Statoil Fuel & Retail grupas uzņēmumos, tostarp Latvijā. Vizuālās identitātes maiņa Latvijas degvielas uzpildes stacijās tiks uzsākta 2017. gada rudenī.

Circle K šobrīd atrodams 15 dažādās valstīs visā pasaulē. Jaunās Circle K degvielas uzpildes stacijas būs daļa no starptautiska uzņēmuma ar turpat 15 000 Circle K iepirkšanās veikaliem un degvielas uzpildes stacijām, kurās tiek nodarbināti 100 000 mazumtirdzniecības darbinieku.

Igaunijas Konkurences padome atļāvusi kompānijai Circle K Eesti, kas ir degvielas uzpildes staciju (DUS) Statoil operators, pārņemt 23 zīmola Premium 7 DUS, tostarp pašapkalpošanās DUS.

Darījumu plānots pabeigt šoruden.

«Mēs ilgi esam meklējuši iespējas paplašināt savu staciju tīklu Igaunijas tirgū, un tagad esam saņēmuši atļauju atvērt vēl 11 personāla un 12 automatizētās DUS visā Igaunijā. Tas ir lielākās uzņēmējdarbības investīcijas mūsu kompānijas vēsturē,» paziņoja Circle K Eesti ģenerāldirektore Kaja Realo.

No kompānijas Sevenoil Est uzņēmums pārņems 11 pilna servisa DUS un veikalus, kā arī 12 automatizētās DUS. Pēc darījuma pabeigšanas Statoil Igaunijā būs 77 DUS.

Pēc darījuma pabeigšanas Premium 7 DUS tiks pielāgotas Statoil zīmola krāsām, bet nākamā gada pavasarī - Circle K zīmola krāsām.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija Shell līdz gada beigām Latvijā plāno atvērt desmit degvielas uzpildes stacijas, informēja Shell International sabiedrisko attiecību Lielbritānijā nodaļas vadītājs Džonatans Frenčs.

«Shell var apstiprināt, ka ienāk Latvijas tirgū,» apliecināja Frenčs. Tas tiek īstenots, noslēdzot zīmola licences līgumu ar SIA Baltic Fuel Retail Partner.

«Šī iniciatīva ir daļa no plašas stratēģijas, lai piepildītu mūsu izaugsmes cerības un paplašinātu Shell zīmola izplatību jaunos tirgos, tostarp Latvijā,» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Kā ziņots, vairākās vietās Rīgā līdzšinējo uzņēmuma Trest uzpildes staciju vietā tiek ierīkotas Shell degvielas uzpildes stacijas, liecina aculiecinieku novērojumi.

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Degvielas tirgotājs SIA Circle K Latvia (iepriekš Statoil Fuel & Retail Latvia) pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.maija līdz 2017.gada 30.aprīlim, strādāja ar 368,163 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 2,6% - līdz 21,009 miljoniem eiro, liecina Firmas.lv dati.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma pieaugums skaidrots ar mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apmēra kāpumu.

Kompānijas apgrozījumā lielāko īpatsvaru (77,9%) veidoja naftas produktu, gāzes un preču mazumtirdzniecība 286,723 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Seko naftas produktu vairumtirdzniecība (21,4%) 78,725 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 1,4%, un pārējie ieņēmumi (0,7%) 2,715 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 15,6%.

Circle K Latvia 99,9% ieņēmumu pagājušajā finanšu gadā guvis Latvijā.

Pagājušajā finanšu gadā Circle K Latvia atklāja divas jaunas pilna servisa degvielas uzpildes stacijas (DUS), 2016.gada maijā darbu sāka DUS Krimulda Krimuldas novada Cielavās, bet novembrī - DUS Krāslava Rīgas ielā 165a, Krāslavā. Abas stacijas darbojas uz franšīzes līguma pamata.

Šā gada otrajā pusē Latvijas autobraucējus priecējis straujš degvielas cenu kritums – rezultātā novembrī tās sasniegušas pēdējos piecos gados zemāko līmeni. Iepriekš šādas cenas uzpildes stacijās bija vērojamas 2010. gada janvārī, kad litrs dīzeļdegvielas maksāja aptuveni 71 santīmu, liecina Statoil Fuel & Retail Latvia apkopotā informācija.

Dīzeļdegviela Statoil degvielas uzpildes stacijās novembrī maksāja vidēji 1,003 eiro par litru produkta, savukārt 2010. gada janvārī tās vidējā cena bija 1,009 eiro jeb 71 santīmu. Arī benzīna cena Statoil tīklā sasniegusi vienu no zemākajiem punktiem kopš 2010. gada sākuma, novembrī maksājot 1,073 eiro litrā (attiecīgi 2010. gada janvārī – 1,056 eiro).

Kopumā 2015. gadā degvielas cenas augstāko punktu sasniedza vasarā – jūnijā litrs benzīna maksāja 1,239 eiro, savukārt litrs dīzeļdegvielas 1,144 eiro. Kopš tā brīža, sekojot naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, vidējās produktu cenas samazinājušās par teju 17 centiem jeb 13% benzīnam un 14 centiem jeb 12% dīzeļdegvielai.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Pēdējos gados degvielas tirgus Latvijā piedzīvojis vērienīgas pārmaiņas, un nekas neliecina, ka nākotnē situācija varētu kļūt rāmāka, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn degvielas mazumtirdzniecībā darbojās 121 komersants. Kaut gan lielie tirgotāji ar zināmu intensitāti pārņem mazos spēlētājus, to skaits tik mazam tirgum kā Latvijai joprojām ir liels. Arī šajā nozarē apvienošanās notiek visai piņķerīgi, un ir pietiekami sarežgīti saprast, kurš kuru nopircis, pārpircis vai kam pievienojies. Prātu jauc arī degvielas uzpildes staciju (DUS) nosaukumi, kas vidē nomainīti tiek lēni. Piemēram, lielākā nozares komersanta Statoil juridiskais nosaukums jau vairākus mēnešus ir Circle K Latvia.

Trešdien, 10.maijā Rīgā, Ulmaņa gatvē 110, oficiāli atklāta Latvijā pirmā Circle K degvielas uzpildes stacija (DUS), kas pilnībā ieguvusi jaunā zīmola izskatu.

Līdz pat rudenim atklāšanas pasākumi notiks arī citās pašlaik vēl Statoil zīmola DUS visā Latvijā.

«Ulmaņa gatvē pirms vairāk nekā 20 gadiem tika atvērts pirmais Statoil, tāpēc zīmīgi, ka Circle K atklāšanai ir izvēlēta tieši šī stacija. Lai arī pārmaiņas ir acīmredzamas, ikviens klātesošais arī turpmāk varēs sajust, ka uzņēmuma svarīgākās vērtības – darbinieki un mūsu augstais klientu apkalpošanas standarts – paliks nemainīgas. Mēs kļūstam par globāla zīmola sastāvdaļu un apsolām, ka darīsim visu, lai Circle K kļūtu par īpaši iemīļotu un cienītu zīmolu Latvijā,» saka Gunta Jēkabsone, Circle K Latvia izpilddirektore.

Zīmola maiņa visās Latvijas Statoil degvielas uzpildes stacijās paredzēta līdz pat rudenim. Katru nedēļu vairākās Latvijas pilsētās tiks rīkoti jauno Circle K staciju atklāšanas svētki ar īpašu programmu un aktivitātēm, ko būs sagatavojuši katras stacijas darbinieki.

Degvielas uzpildes staciju (DUS) Circle K darbiniekiem saistībā ar pāreju no Statoil zīmola uz Circle K visbiežāk klienti vaicā, kāpēc tiek veikta zīmola maiņa, un interesējas, kā pareizi izrunāt jauno nosaukumu, portālam db.lv atklāja Circle K Latvia Mazumtirdzniecības vadītājs Viesturs Astičs.

«Visbiežāk cilvēki vēlas uzzināt, kāpēc veicam zīmola maiņu. Mūsu darbinieki stāsta, ka mūsu īpašnieks – Kanādas uzņēmums Alimentation Couche Tard Inc. - pirms pieciem gadiem, iegādājoties Statoil Fuel & Retail uzņēmumu, Statoil zīmola lietošanas licenci ieguva tikai uz noteiktu laiku, jo ar Statoil zīmolu turpina darboties Norvēģijas naftas ieguves uzņēmums,» stāsta V. Astičs.

Viņš atzīmē, ka līdz šim kanādiešu grupas uzņēmums visā pasaulē strādāja ar pieciem lieliem zīmoliem un pienācis laiks izšķirties – turpināt darbu ar vairākiem vai ieviest vienu. Lai klienti visā pasaulē atpazītu uzņēmuma apkalpošanas standartus un piedāvājumus, nolemts saglabāt zīmolu, kuram ir vislielākais tirdzniecības vietu skaits, tāpēc turpmāk tiks lietots viens globāls zīmols – Circle K, kuram būs vairāk nekā 15 tūkstoši tirdzniecības vietu visā pasaulē.

Saskaņā ar jaunāko SKDS pētījumu, kas veikts pēc Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju asociācijas datiem, galvenais iemesls, kādēļ Latvijā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, ir augsti nodokļi. Labs papildinājums minētajam ir cits SKDS pētījums, kurā pieaudzis to respondentu īpatsvars (līdz vairāk nekā 40%), kas balsotu par zemākiem nodokļiem un attiecīgi mazāku valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu.

Faktiski jau šādi rezultāti nav nekāds pārsteigums. Tās tiešā mērā ir sekas tam, ka nodokļu slogs, īpaši darbaspēka, Latvijā līdz šim ir bijis gana augsts, taču pretī nodokļu maksātāji nav saņēmuši tik daudz, kā būtu gribējuši. Citiem vārdiem sakot, mūsu valstī nodokļu maksātājiem aizvien šķitis, ka pretī no valsts tie saņem pārāk maz. Savukārt varas pārstāvji neveikli mēģinājuši taisnoties, ka augstās ēnu ekonomikas dēļ naudas daudz kam nepietiek.

Jāatzīst, ka politiķi nav spējuši nevis ar runām, bet darbiem pierādīt, ka nodokļu maksāšana tiešām rezultējas vispārējā labumā, piemēram, pieejamā veselības aprūpē un kvalitatīvā izglītībā, kur no vecākiem nemitīgi netiek prasīta “fonda » nauda. Tāpat lielu ļaunumu nodarījis līdz šim dominējošais zemākās cenas princips publiskajos iepirkumos, kur pirmie cietēji bija godīgie nodokļu maksātāji.

Pagaidām ir grūti novērtēt, kā kompānijas Shell atgriešanās ir ietekmējusi Latvijas degvielas tirgu, saka degvielas mazumtirgotāja Neste Latvija valdes loceklis Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka Rīgā pagaidām ir maz Shell degvielas uzpildes staciju, līdz ar to ir grūti novērtēt Shell ietekmi. Ir jāskatās, kā Shell turpmāk attīstīs tīklu, un tad to būs iespējams novērtēt.

Savukārt Neste par degvielas tirdzniecību Baltijas valstīs atbildīgā viceprezidente Katri Taskinena norādīja, ka allaž ir pozitīvi vērtējams, ja ir labi konkurenti.

Viņa nevarēja pateikt, cik liela ir Neste tirgus daļa Baltijas valstīs. «Man nav kopējā skaitļa Baltijā, jo mēs neveicam šādus aprēķinus,» viņa sacīja, piebilstot, ka vieglāk ir izvērtēt, kādā secībā tirgus dalībnieki ierindojas, un Neste ir otrajā vietā Latvijā un trešajā vietā Lietuvā un Igaunijā.