Saskaņā ar jaunāko SKDS pētījumu, kas veikts pēc Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju asociācijas datiem, galvenais iemesls, kādēļ Latvijā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, ir augsti nodokļi. Labs papildinājums minētajam ir cits SKDS pētījums, kurā pieaudzis to respondentu īpatsvars (līdz vairāk nekā 40%), kas balsotu par zemākiem nodokļiem un attiecīgi mazāku valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu.
Faktiski jau šādi rezultāti nav nekāds pārsteigums. Tās tiešā mērā ir sekas tam, ka nodokļu slogs, īpaši darbaspēka, Latvijā līdz šim ir bijis gana augsts, taču pretī nodokļu maksātāji nav saņēmuši tik daudz, kā būtu gribējuši. Citiem vārdiem sakot, mūsu valstī nodokļu maksātājiem aizvien šķitis, ka pretī no valsts tie saņem pārāk maz. Savukārt varas pārstāvji neveikli mēģinājuši taisnoties, ka augstās ēnu ekonomikas dēļ naudas daudz kam nepietiek.
Jāatzīst, ka politiķi nav spējuši nevis ar runām, bet darbiem pierādīt, ka nodokļu maksāšana tiešām rezultējas vispārējā labumā, piemēram, pieejamā veselības aprūpē un kvalitatīvā izglītībā, kur no vecākiem nemitīgi netiek prasīta “fonda » nauda. Tāpat lielu ļaunumu nodarījis līdz šim dominējošais zemākās cenas princips publiskajos iepirkumos, kur pirmie cietēji bija godīgie nodokļu maksātāji.
Nelolosim ilūzijas, ka tikai zemi nodokļi mūs izraus no ēnu ekonomikas slazda.
Tajā pašā laikā lielais jautājums ir, vai, samazinot nodokļu slogu, būtiski uzlabosies to maksāšana un kāds ir tas optimālais nodokļu līmenis, pie kura lielais vairums sāktu tos maksāt. Iespējams, ka pie pietiekami zema nodokļu sloga un būtiski augsta sodu riska nodokļu maksāšanas disciplīna tiešām uzlabotos. Protams, ir bažas, vai pazeminātie nodokļi, kurus gan maksātu vairāk, tomēr spētu nosegt visus līdzšinējos valsts izdevumus.
Var jau pārorientēties uz ASV raksturīgo sistēmu ar gana zemiem nodokļiem un zemu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu. Tomēr arī te ir savas blaknes. Proti, tas noteikti vairotu nevienlīdzību sabiedrībā un lielākie cietēji būtu cilvēki ar zemiem ienākumiem, kuriem pašiem būtu jāmaksā par teju visiem pakalpojumiem. Tā, piemēram, ASV viena no būtiskākajām nevienlīdzības izpausmēm ir tieši veselības aprūpē, kur cilvēki ar labu apdrošināšanu ir būtiski priviliģētāki nekā cilvēki ar niecīgu polisi vai vispār bez tās. Eiropas Savienība tomēr ir gājusi citu ceļu, būvējot tā sauktās labklājības valstis, kurās ir spēcīgāka solidaritāte. Proti, bagātais zināmā mērā samaksā arī par nabago un veselais - par slimo.
Skaidrs, ka Latvijas pašreizējais ēnu ekonomikas augstais īpatsvars nav ilgtspējīgs. Taču pret to nav iespējams cīnīties tikai ar nodokļu likmju pazemināšanu. Tas ir nebeidzamais stāsts par zemākās cenas dominances izbeigšanu publiskajos iepirkumos, par saprātīgu virsstundu apmaksu, par VID kā primāri konsultatīvu iestādi, par godīgu maksātnespējas procesu, par tiesisku uzņēmējdarbības vidi bez korupcijas. Nelolosim ilūzijas, ka tikai zemi nodokļi mūs izraus no ēnu ekonomikas slazda.
LASI:
Pētījums: pārāk augsti nodokļi ir galvenais ēnu ekonomiku veicinošais faktors Latvijā
