Pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, 2011. gadā Latvijā varētu tikt ieviesta sistēma, kas paredzētu vismaz daļēju politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta, bet jau nākošo parlamenta vēlēšanu kampaņu laikā partiju tēriņu griesti tiktu pacelti, lai vairāk atbilstu vai, precīzāk sakot, mazāk neatbilstu reālajai situācijai.
Partiju finansēšanas no valsts budžeta iniciatīva varētu šķist lieliska - beidzot demokrātijas, likumības, tikumības aizstāvji dabūtu kvēli kāroto partiju neatkarību no sponsoriem.
Vēl lieliskāka var šķist partiju priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu griestu pacelšana - partiju izdevumi arī ir saistīti ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī, un par to, ka viss kļūst dārgāks, pārliecināmies katru dienu kaut vai pie veikala kases. Vienīgais... Kā bieži vien Latvijā ir liels bet, maziņš tikai un ne tik tīkams no otras puses.
Lielais bet ir tāds, ka ieviešot daļēji no valsts budžeta finansētas partijas, partijām pašām, būsim atklāti, nekas nemainīsies - valsts apmaksās biroja sekretāri vai biroja telpu īri, bet, kamēr nav pilnībā aizliegta politisko partiju reklāma, sponsori būs tie, kas noteiks, kura partija tiks Saeimā, kuras partijas godīgās acis raudzīsies no visiem reklāmstabiem, kuru politiķu valsts darbā nogurušās un dzīves gudrās sejas vērsies no televizoru ekrāniem. Ieviešot valsts finansējumu politiskajām partijām lielāka daļa no partiju oficiālajiem izdevumiem būs nosegta un būs plašākas iespējas vienoties par puspelēkiem ziedojumiem vēl pelēkākiem partiju izdevumiem. Arī sponsoriem savs labums - varēs vieglāk panākt, ka publiskajā telpā netiks vazāts fakts, ka viņi subsidē tādu vai šitādu politisko partiju.
Maziņais tikai attiecas uz priekšvēlēšanu tēriņu griestiem. 20, 32, kaut vai 78 santīmi uz vēlētāju neko nemaina. Latvijā priekšvēlēšanu kampaņu finansējums tiek drīzāk plānots, nevis kā pamatu ņemot maksimālos likumīgos tēriņus, bet pēc citas metodes - vispirms cik mums vajag?, tad cik varam dabūt? un tad filigrānās plānošanas fāze to visu izdarīsim tā, ka tēriņu griestus formāli nepārkāptu. Un, kā rāda iepriekšējo vēlēšanu pieredze, katram likumam ir savs līkums un pat, ja gadās kādu pieķert aiz rokas, tad sekas tam nav nekādas.
Savukārt ne tik tīkamais no otras puses ir neatbildētais jautājums, vai tiešām laikā, kad par algu paaugstinājumiem cīnās mediķi, skolotāji un policisti, kad nodokļu samazinājuma un optimizācijas ierosinājumi tiek noraidīti, jo nav naudas, lietderīgi ir vēl no valsts budžeta apmaksāt politisko partiju darbību?