Parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz «Saskaņas» - «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt «Saskaņu» iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, «Saskaņa» nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, «KPV LV» un JKP - pa 16, «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet «Jaunā Vienotība» - 8 deputātu vietas.

Gan «KPV LV», gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot «KPV LV» Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ««KPV LV» reliģija ir savas programmas īstenošana». Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez «KPV LV» līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Ilgā dzīve ierobežojumiem, kas liedza daudzstāvu ēku būvēšanu no koka, apliecina vilkšanos astē citām valstīm, kur ir meži un ir arī koka arhitektūras tradīcijas. Protams, tādas ir arī Latvijā – no pirts līdz baznīcai. Tomēr ne daudzstāvu ēku būvniecībā, kas piešķir plašāku elpu namu celtniecības iespējām kopumā. Vienlaikus nav pamata lielām ilūzijām, ka tagad, kad attiecīgos būvnormatīvus valdība ir atsvaidzinājusi, mūsu būvkonstrukciju ražotāji varēs atvēzēties, jo rūkdama sāksies kopš padomju laikiem tabuizētā koka daudzstāvu namu būvniecība. Protams, mūsu koka māju izgatavotājiem, neskatoties uz ierobežojumiem pašu mājās, ir uzkrāta pieredze, būvējot daudzstāvu koka namus nevis savā zemē, bet ārzemēs. Tostarp Norvēģijā vai Lielbritānijā, kur studenti mitinās koka moduļos, kas «līdz rozetei» ražoti Latvijā, bet kopā sastiprināti Anglijas studentu pilsētiņās.

Lai gan durvis ir atvērtas, Latvijas tirgus pašlaik nav nocieties ne pēc koka, ne dzelzsbetona daudzstāvu mājām, sevišķi runājot par mājokļiem. Ņemot vērā aizgājēju un aizbraucēju kopā veidoto ikdienas valsts tukšošanās tendenci, jaunu daudzdzīvokļu ēku, lai arī cik stāvus augstu, būvniecība, tuvākajā laikā acīmredzot tomēr nebūs biežs ziņu temats. Kamēr Pļavnieku, Imantas un citi dzelzsbetona bastioni stāv kā stāvējuši, liela roba dzīvokļu fondā nebūs. Tomēr ticams, ka tiks uzslieta pa kādai paraugmājai – koka vairākstāvu birojs kādai nozares kompānijai vai dzīvokļu ēka to darbiniekiem. Lai gan Ministru kabineta noteikumi ir mainījušies, situāciju tirgū tie, visticamāk, spēcīgi neietekmēs. Tomēr žests ir labs, lai arī novēlots. Pie mums nozare ir izcīnījusi sešus stāvus, kamēr Zviedrijā plāno būvēt 34 stāvus augstu koka debesskrāpi.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos nozīmēs dabasgāzes sadārdzināšanos, kā arī izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, pauda banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidroja, ka šāda lēmuma mērķis, visdrīzāk, ir stiprināt novārdzināto Krievijas rubļa kursu, mazināt sankciju ietekmi uz Krievijas finanšu sektoru, kā arī veicināt dabasgāzes cenu kāpumu biržā. Gan rubļa vērtība, gan gāzes cena trešdien, 23.martā, pēc šī paziņojuma pieauga.

Buceniece informēja, ka līgums starp "Gazprom" un dabasgāzes pircējiem Eiropā ir divpusējs. Viena puse bez otras puses piekrišanas diez vai var šo līgumu grozīt, nosakot jaunu maksājumu valūtu. Ja pircējs nepiekrīt, ļoti iespējams, ka līgums zaudē spēku.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Ekonomiste norādīja, ka šobrīd Briselē notiek Rietumvalstu sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju un Maskavas pieprasījumi mainīt norēķinu valūtu var paātrināt atteikšanos no Krievijas gāzes. Tomēr, pēc viņas teiktā, jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc tas vēl līdz šim nav izdarīts, ir vairāku Eiropas valstu koncentrēšanās uz savām ekonomiskajām interesēm, kas traucē panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo vienprātību.

Pat, ja Eiropas puse vēl nebūs gatava pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un piekritīs jaunajiem nosacījumiem, līgumu pārslēgšana, visticamāk, aizņems ilgāku laiku, prognozēja Buceniece. Toties gāzes cena biržā reaģē uzreiz, vairojot Krievijas ienākumus no gāzes eksporta. Tādējādi ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku šobrīd ir dārgākas gāzes izskatā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka šāds Putina lēmums ir pretsolis ieviestajām sankcijām, veikli manipulējot ar vēl atlikušajām ietekmes svirām. Tā tiek mēģināts norādīt Rietumiem, ka atsevišķos momentos Krievija vēl var diktēt nosacījumus, ko var izcili izspēlēt arī kā propagandas materiālu iekšzemē.

Gašpuitis skaidroja, ka tas Kremlim šajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Šādi nosacījumi izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, kam jānodrošina apstākļi, iesaistoties ar Krievijas puses finanšu sistēmu, lai potenciālie darījumi notiktu. Tāpat šādi nosacījumi sarežģī sankciju īstenošanu. To Krievija atkal var izspēlēt kā informatīvo kampaņu par ieviesto sankciju absurdumu. Gašpuitis pieļāva, ka šāds solis Krievijai arī sniedz efektīvāku kontroli pār ārvalstu valūtas plūsmām.

Ekonomista ieskatā, šis Krievijas solis neietekmēs tempu ar kādu Rietumi virzīsies, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Procesa virzību noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrasti un izveidoti alternatīvi enerģijas piegādes avoti.

Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka lēmums samaksu par gāzi pieņemt rubļos var nedaudz paskubināt tos, kas šobrīd ar lielu entuziasmu šajā procesā neiesaistās.

Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka nav jāšaubās, ka Krievija nevilcināsies izspēlēt līdzīgus gājienus arī turpmāk.

Latvijas Bankas pārstāvji iepriekš atzina, ka Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ir nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, taču ilgākā termiņā veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem.

"Ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, jo Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem, tostarp "Gazprom" 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem.

Vienlaikus, pēc Latvijas Bankā minētā, vidējā un ilgā termiņā šis lēmums veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā.

Jau vēstīts, ka Putins trešdien, 23.martā, paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Lietuvas valdība trešdien nolēma atjaunot nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēt Eiropas Komisijas (EK) noteikto gandrīz 28 miljonu eiro sodu par šī dzelzceļa posma nojaukšanu, lai panāktu naudassoda atcelšanu vai summas samazināšanu.

Papildināta 1., pievienota 2.un 3.rindkopa

«Nolemts uzdot «Lietuvos geležinkeliai» vērsties [tiesā], lai atceltu vai samazinātu sodu. Bet saistībā ar [dzelzceļa] posma uz Reņģi funkcionēšanas atjaunošanu - pirmām kārtām, «Lietuvos geležinkeliai» ir jāsagatavo projekts, jāsaskaņo tas ar Eiropas Komisiju, bet valdībai ir jāizlemj, kur ņemt finanses,» pēc Lietuvas valdības sēdes žurnālistiem Viļņā teica satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvai esot argumenti par labu soda atcelšanai vai tā iespējamai samazināšanai.

EK 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

#Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Ātrie kreditētāji Valsts kontroli aicinās izvērtēt PTAC sabiedrības izglītošanas kampaņas atbilstību mērķiem, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanu

Lielākā daļa no nebanku aizdevēju izsniegtajiem kredītiem ir distances kredīti, taču, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) domām, tas ne vienmēr ir piemērotākais veids preču iegādei, un cilvēki, tos aizņemoties, neapzinās potenciālās grūtības tos atdot, tādēļ kopā ar Latvijas Universitāti veikts pētījums par ātro kredītu izmantošanu Latvijā un uzsākta kampaņa iedzīvotāju izglītošanai. Ātro kredītu devēji apšauba tā kvalitāti, uzsverot, ka pētījums ir virspusējs un kampaņa veidota, lai kauninātu patērētāju, kas nav labākais izglītošanas veids. Tādēļ uzņēmumi aicinās Valsts kontroli pārbaudīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, uzsverot, ka jau pašlaik rūpīgi izvērtē aizņēmēju spēju atdot aizdevumu, kā arī uzlabojas izsniegto kredītu kvalitāte.

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka ir bankas pašlikvidācija FKTK pārraudzībā, nekā bankas izlaupīšana maksātnespējas administratoru un politiķu mafijas interesēs. Dienas Bizness ir cīnījies par ABLV Bank tiesībām civilizēti pašlikvidēties, godīgi nokārtojot visas saistības ar kreditoriem.

Pats galvenais bankas īpašnieku un Latvijas valsts finanšu reputācijai ir spēja norēķināties ar saistībām pret kreditoriem, saglabājot reputāciju kā valstij, kuras bankām cilvēki var uzticēt savu naudu. Šo reputāciju veido pārliecība, ka nauda tiks atgriezta likumīgajiem īpašniekiem, nevis kaut kur pazudīs afēru rezultātā. Valsts reputācijai ir ļoti būtiski, ka cilvēki ir pārliecināti, ka Latvija ir vieta, kuras bankās var glabāt savu naudu.

Tikai pavisam nesen FKTK ir izdevies apstiprināt metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolei ABLV Bank kreditoru prasību izmaksās. Cerams, ka solījumi tiks pildīti un ABLV Bank kreditori jau vasarā varēs sākt saņemt savu naudu. Naudas atgriešana ABLV Bank kreditoriem būs lakmusa papīrs. Ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas uzņēmējiem un pilsoņiem tā radīs pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kurai var uzticēties, kurā var veikt biznesu un investīcijas. Vai par nedrošu valsti, ja nauda atgriezta netiks. Finanšu pārskati liecina, ka bankā ir nauda, akcionāru izteikumi liecina, ka viņiem rūp sava reputācija un gods. Riska moments ir politiskais faktors. Mēs zinām, ka ABLV Bank miljardi joprojām nedod mieru daudziem, kas gribētu tiem piekļūt, izmantojot politisko varu un ietekmi uz valsts iestādēm, par argumentu izmantojot arī «cīņu ar naudas atmazgāšanu» un citus mērķus. Nepieļaut ABLV Bank izlaupīšanu varēja, tikai esot modriem un sekojot līdzi informācijai – gan oficiālajai, gan tai, ko iegūstam no mazāk oficiāliem, bet drošiem avotiem. Šodien var teikt, ka mums visiem kopā tas ir izdevies, bet atslābt nedrīkst.

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) nepieņems «Jaunās konservatīvās partijas» (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi «reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem». Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju «KPV LV», JKP, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību «Jaunā Vienotība» (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām.

Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatu punkta, kas visnotaļ spilgti korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs ir esošās ekonomiskās politikas efektīvs izpildījums un fokusēšanās uz trijiem lielākajiem ilgtermiņa riskiem.

Tā db.lv vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot, un to mēs kā ārvalstu investori un rezidenti Latvijā novērtējam. Ja šeit būtu tiešām mūsdienīgas izglītības iespējas, tas sekmētu arī jauno talantu noturēšanu šeit un to piesaisti atpakaļ Latvijai,» par ĀIPL vērtējumā otro Latvijai nozīmīgāko problēmjautājumu saka J. Sandberga. «Patlaban ir sasniegts pārmaiņu brīdis, un par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā runā gan sabiedrība, gan ministrijas, gan uzņēmēji. Pagaidām izpaliek tikai reforma.»

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Lai sasniegtu globālus panākumus, ambīcijām jābūt augstām

«Silīcija ielejā veido globālas kompānijas, nevis dzīvesstila uzņēmumus,» norāda Mišela Mesina (Michelle E. Messina), konsultāciju kompānijas Explora International vadītāja, kura uzstājās šodien notikušajā jaunuzņēmumu politikas konferencē Lietuvā. Viņa ir arī grāmatas Decoding Silicon Valley: The Insider's Guide līdzautore. Tāpēc arī uzņēmumi sāk ar globālu vīziju, nevis vietējas kompānijas ideju. Augstais ambīciju līmenis nosaka arī to, ka lielākā daļa ieceru cieš neveiksmi, bet viņa iesaka vairāk koncentrēties uz panākumiem un nepievērst tik daudz uzmanības neveiksmēm. Ja neveiksmes gadās, tās vēlams piedzīvot pēc iespējas agrīnā stadijā, mācīties no šīs pieredzes un doties tālāk. Vienlaikus eksperte norāda, ka lielākā daļa jaunuzņēmumu veic pašnāvību, nevis tiek nogalināti. Tādēļ svarīgāk par finansējumu ir mentori un padomdevēji, kuri guvuši pieredzi dažādās kompānijās, redzējuši daudz dažādas situācijas. Jaunuzņēmumiem īpaši svarīgs ir kontaktu tīkls, tāpēc Silīcija ielejā to veido rūpīgi. Silīcija ielejas uzņēmēji esot atvērti palīdzēt cits citam un iepazīstināt ar citiem. M. Mesina uzsver, ka šis paradums saistās ar izpalīdzību, negaidot neko pretī. Taču nākotnē, kad ieteicējs vēlēsies palīdzību iepazīstināšanā ar kādu citu, tiek sagaidīta atsaucība.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Lai gan šā gada otrais DB numurs ar viļņu bangām uz vāka vēstīja par graujošu tendenci Latvijā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu bilancē, tomēr šiem viļņiem ir divējāds raksturs.

Biznesa veiksminieki par statistikas datiem nebēdā un uz šiem viļņiem sērfo! Tomēr cipari, saskaņā ar Lursoft pētījumu, patiesi ir pasmagi – jaundzimuši uzņēmumi 2017. gadā mūsu valstī reģistrēti retāk nekā aizvadīti pa skuju taku. Negatīva bilance nebija novērota gadus divdesmit. Pērn kopējā reģistrēto un likvidēto bilance bija ne tikai ar mīnusa zīmi, bet arī vērienīgākā vēsturē – kopējais skaits sarucis par 6269 uzņēmumiem. Un tas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā pirms divām desmitgadēm, kad 1998. gadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu bilance bija 1996. Ir viedoklis, ka iespaidīgais atbirums ir dabisks – kaut kādā mērā atsijājot no biznesa vides uzņēmumus - sēnalas, uzņēmumus - vrakus un uzņēmumus - maskas. Līdz ar to likvidācijas «cunami» vilnim, iespējams, ir arī attīroša funkcija, izmēžot no uzņēmumu loka «gružus » – uzņēmumu juridiskos karkasus, kas nekādu ekonomisko darbību neveic.

Nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu

Turpinot sabiedrībā iesakņojušos drūmo domu teju par striķi, ziepēm un tabureti, arvien grūtāk būs atrast vietu labu ideju radīšanai. Skumjākais ir tas, ka nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu. Pasažieri lec pār bortu, bet mēs tik velkam un stumjam, jo nespējam saskatīt, ka jaunie apstākļi prasa citu pārvietošanās līdzekli. Kāda, aizverot acis, īsti rādās vīzija par Latvijas nākotni? Tukši ciemi reģionos, slēgtas skolas un slimnīcas, apklusušas rūpnīcas vai tomēr kādas iedvesmojošākas ainas?

Nevis tāpēc, lai kultivētu bezcerīgumu, bet gan ar domu rosināt diskusiju decembra beigās DB rakstīju par Latvijas un Krievijas vienlīdz švako izaugsmi, vērtējot IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Tomēr noprotu, ka daudzi lasītāji neļāvās uzvedināties uz pārdomām par to, kādu iemeslu dēļ mūsu valsts savā ekonomiskās attīstības ceļā brīžam atgādina lielo demokrātijas cirku aiz Latvijas un ES austrumu robežas, nevis radniecīgajās valstis tepat Baltijā. Komentāru naski pārkopēja virkne krieviski rakstošu mediju, pasniedzot to savā mērcē. Neierakstīšanās gaidītajos izaugsmes tempos ir neraža valsts tautsaimniecībai, bet (precizēšu Latvijas un Krievijas IKP salīdzinājuma kontekstā) ne valstij kā nacionālai idejai.